Jābūt tiešām aprobežotam, lai iedomātos, ka ar velosipēdiem nebrauks gana daudz pastulbu radījumu. Vienīgais, ka nevar atļauties četrriteņu dampi, bet tas jau nekavē triekties pa ietvi, iedomājoties, ka gājējiem tagad būs sāniski vien jāiet, jāiegādājas acis pakausī, jāspiežas pie apmales vai tiltu margām.
Tā galvenā vaina tajā, ka velobraucēji brauc pa ietvēm, nevis brauktuvēm. Un to pastiprina vēl tas, ka daudzi veloceliņi tieši sazīmēti uz ietvēm. Kā velobraucējs, kurš pa Rīgu (ne jau pa ietvēm) ar riteni pārvietojies vēl labu laikus pirms šīs pēdējo 3-5 gadu velomodes, varu teikt, ka mani arī ļoti kaitina un traucē tie ietvju braucēji.
Žorž, Rīga ir pietiekami liela, lai braukšanai/nebraukšanai pa brauktuvi būtu atšķirīgi apsvērumi. Rīgā (runāju par centru, pa kuru regulāri pārvietojos ar velo) vienkārši ir ielas, kur braukt pa brauktuvi ir ērti un ātri, ir ielas, kur tas fiziski nav iespējams ceļa seguma stāvokļa dēļ un, protams, ir ielas, kuras ir šauras un ar intensīvu satiksmi, kur tiešām velo ļoti traucētu.
Salīdzināsim:
1) Čaka iela – divas joslas, segums ciešams (nav ideāls, jo mūsu ceļu labotāji NAV iemācījušies ūdens notekas ceļā iebūvēt līdzeni, vienmēr 5 centimetru bedre iznāk). Ar velo 25-40 km/h pa brauktuvi var mierīgi braukt īpaši neiespringstot. Arī automašīnām velo netraucē, jo ir 2 joslas un faktiski nekādi uzlabojumi nav vajadzīgi.
2) Barona iela posms Matīsa līdz VEF tiltam. Bruģa stāvoklis ir tāds, ka autobraucēji izvairās šo posmu lietot, jo piekare mašīnai tiek bojāta. Piedodiet, bet tur ar velo nevar pabraukt pat 5 km/h un vienīgais variants ir ietve, kura jāsadala starp gājēju un velosipēdistu.
3) VEF tilts. Vieta, kur pat velokurjeri nebrauc pa brauktuvi, jo bruģis+šaurs+intensīva satiksme. Kaut gan teorētiski viņi pa šo tiltu spētu braukt ātrāk, nekā trolejbusi. Uz ietves šaurība ir tik pat liela, īpaši tilta pašā augšā, kur pat gājējiem vietām problēmas samainīties. Kāpēc šeit nekas netiek iesākts, nesaprotu. Vecmilgrāvja tilta rekonstrukcija (pieliekot klāt paplašinājumu kājāmgājēju daļai) taču parāda, ka ir iespēja oriģinālā veidā paplašināt kājāmgājēju joslu, nepārbūvējot visu tiltu.
Noteikumos ir teikts, ka pa ietvi velo braukt drīkst, netraucējot gājējiem. Tas tad nu būtu jāievēro. Pati braucu galvenokārt pa ietvēm, jo pa brauktuvi ir 50/50 suicide
Šajā satiksmes jomā ir šādas tādas problēmas, jo nedz riteņbraucēji, nedz gājēji nezina savas tiesības un pienākumus, un reizēm arī kaut cik jēdzīgas audzināšanas tikumus. Rādīšana ar pirkstiem vienam uz otru (un trešo, jo vēl otra cīņas fronte ir sūdīgi autovadītāji vs. riteņbraucēji un reizēm gājēji) neko nedos, drīzāk derētu šādas tādas sociālas reklāmas, jo vismaz Rīgā velosatiksme ir diezgan paaugusies, bet CSDD tā vietā taisa garlaicīgus ikgadējos līķu demonstrēšanas klipiņus, lai ļautiņiem ar vājākiem nerviem atvieglotu kuņģi.
Šitā muldēšana par “agresīvajiem riteņbraucējiem” vienkārši riebjas. Mazāk skabargas vajag svešās acīs meklēt, bet atcerēties, ka vaina ir nevis riteņbraucējos kā šķirā, bet konkrētos pārkāpējos. Ja es ar riteni braucot pa braucamo daļu visiem tantukiem, kuri neparedzētā vietā mauc pāri ielai brauktu virsū, Rīgā būtu par kādiem 100-200 pensionāriem mazāk.
Kas tur ko debatēt, velosipēds ir transporta līdzeklis un gājējam vienmēr pret to ir priekšroka, veloceliņš, vai neveloceliņš. Arī autovadītājs nevar atļauties braukt virsū cilvēkam, kaut vai tas krustojumā cep desas. Ja neproti droši braukt, tiesājies, maksā, sēdi!
Interesants piemērs kas raksturo LV pieņemto par labas pārvaldības praksi.
Problēmu pamana, ja personīgi uzbrauc, tad sacepjas un sastrādā ziepes.
Iedziļināties pēc būtības sāk tikai pēc tam.
Lai cik maza būtu Latvija, nozares līdera augstākajai vadībai, pat ja tā arī nebūtu IT,
vispirms šaut un tad uzdot jautājumus, tomēr nav labi.
No šī mazliet pētniecistiskam mēdijam varētu sanākt laba reportāža par
pārvaldības praksi jau atkal svaigi uz privatizāciju nododamā
nodokļu maksātājiem piederošā uzņēmumā :)
Vispār jau kretīni ir jebkurā no kategorijām – gājējos, riteņbraucējos, autobraucējos. Pats es sevi pieskaitu visām kategorijām.
Bet tomēr piekrītu, ka riteņbraucēji daudzi palikuši nekaunīgi, un tur manuprāt ir vaina tajā, ka šobrīd pēdējos gados viņi tiek pārspīlēti izcelti uz citu satiksmes dalībnieku fona un brīžam izskatās, ka ar viņiem auklējas kā ar jēlām olām.
Protams, ir jāsakārto riteņbraukšanas infrastruktūra, bet šeit vairāk tas process būtu jāvirza nevis tieši kā velobraucēju atbalsta pasākums, bet gājēju un velobraucēju infrastruktūras sakārtošana vai vēl labāk – visu satiksmes dalībnieku infrastruktūras sakārtošana, neizceļot kaut kā īpaši velosipēdistus.
Es teiktu, ka vaina ir faktā, ka velobraucēju ir kļuvis daudz (un tas ir labi!). Bet, atšķirībā no autobraucējiem, viņus neviens īpaši nekontrolē. Turklāt, velosipēdi, atšķirībā no auto, ir pieejami pusaudžiem, kas risku izvērtēšanā ir daudz optimistiskāki, nekā ir pieauguši cilvēki.
“atšķirībā no autobraucējiem, viņus neviens īpaši nekontrolē”
===
Ja var ko nokāst, tad jau sāk kontrolēt, piem., aizliedza šamiem dzert (pilnīgi bezjēdzīgi) un sāka ķert…
Varai no resno komjauniešu pakaļām jāpāriet pie strādniekiem velobraucējiem. PS Iesaku aplokus notīrīt ar vaitspirtu, tad bremzējot pat nelielā ātrumā rodas tāda skaņa, ka visi gājēji mūk. Un bremzē arī krietni labāk.
Vajag
1. ierobežot ātrumu uz ietvēm (max 10 km/h? varbūt pat vēl mazāk). Tur šķēršļi var rasties ļoti negaidīti, piem, cilvēks, kas iziet no kāpņu telpas, ap stūri braucošs cits velosipēdists, utt.
2. padzīt gājējus no veloceliņiem, jo viņi tos nerespektē. Ir arī vietas (piem Ķīpsala), kur nemaz nevar respektēt
3. paplašināt veloceliņu tīklu
tieši Ķīpsala ir labs piemērs tam, kā tie konflikti sākas – ir ietve, ir veloceliņš, viss lieliski, urā gudrai pilsētplānošanai. tikai gājēju daļa vietām tik šaura, ka nevar neiekāpt veloceliņā, tajā atkal vietām kāds koks vai laterna, kā dēļ jābrauc gājēju daļā, plus abas daļas šad tad šķērso viena otru :)
vispārīgāk runājot – nu ir tā, ka velosipēdisti nesaprot, ar ko atšķiras braukšana pa ietvi no braukšanas pa ielu. uz ietves gājējam ir priekšroka, un šķērsojot pa pārbrauktuvi, pirmkārt, nedrīkst braukt, otrkārt, jāskatās uz gājēju, nevis mašīnu sarkanajiem un zaļajiem. un tur nu nav nekādi “atsevišķi piemēri”, bet “kritiskā masa” :D
“tikai gājēju daļa vietām tik šaura, ka nevar neiekāpt veloceliņā, tajā atkal vietām kāds koks vai laterna, kā dēļ jābrauc gājēju daļā, plus abas daļas šad tad šķērso viena otru :)”
===
Šobrīd arī vairs nav apzīmējumu, lai vispār noteiktu, kura daļa ir pareizā, to var tikai “zināt”. Par laternām gājēju daļā – nevis “vietām”, bet ik pa 10m (starp ielu un Olimpiju, piem.), turklāt, tās ir tieši gājējiem atvēlētās daļas (20-30 cm) platumā…
Pie Ķīpsalas pieturas ietve apraujas pie veloceliņa, kas pāriet otrā pusē. T.i., gājēju plūsma, lai cik tā būtu liela vai maza, ir spiesta iet pāri veloceliņam. Gudri?
Es arī nepiekrītu viedoklim, ka atsevišķu indivīdu dēļ drīkst vainot velobraucējus kā šķiru. Ja visus uzdzīs uz ielām, nekas labāk nebūs, kā tikai vairāk velosipēdisti cietīs no mašīnām, vai traucēs auto satiksmi. Galvenā vaina ir infrastruktūrā, kas velosipēdistu skaita pieauguma dēļ nav piemērota.
Tāpat, pieaugošais velosipēdistu skaits padara nopietnu problēmu ar gājēju vazāšanos pa veloceliņiem. Pie mums tas kaut kā tiek ignorēts, bet normāli – valstīs, kur tā veloceliņu infrastruktūra ir attīstīta – pa viņiem brauc ar ātrumu 30 km/h. Jebkurš šķērslis, tai skaitā – gājējs, kurš ir izdomājis pa to pastaigāties, rada reālu avārijas situāciju.
Es atkal zinu riteņbraucēju kas ir kļuvusi par invalīdi, dēļ gājēja apzināti izdarīta grūdiena uz veloceliņa! Turklāt smerdeļi aizgāja zirgojaties, brīdi kad meitene palika guļot ar vaļēju lūzumu, un pat nedomāja atbildēt par nodarīto!
Komentāri (34)
aguslens 20.06.2013. 22.53
Jābūt tiešām aprobežotam, lai iedomātos, ka ar velosipēdiem nebrauks gana daudz pastulbu radījumu. Vienīgais, ka nevar atļauties četrriteņu dampi, bet tas jau nekavē triekties pa ietvi, iedomājoties, ka gājējiem tagad būs sāniski vien jāiet, jāiegādājas acis pakausī, jāspiežas pie apmales vai tiltu margām.
0
mariam 20.06.2013. 20.01
Tā galvenā vaina tajā, ka velobraucēji brauc pa ietvēm, nevis brauktuvēm. Un to pastiprina vēl tas, ka daudzi veloceliņi tieši sazīmēti uz ietvēm. Kā velobraucējs, kurš pa Rīgu (ne jau pa ietvēm) ar riteni pārvietojies vēl labu laikus pirms šīs pēdējo 3-5 gadu velomodes, varu teikt, ka mani arī ļoti kaitina un traucē tie ietvju braucēji.
3
snjuu > mariam 20.06.2013. 20.03
“mani arī ļoti kaitina un traucē tie ietvju braucēji…”
===
Nez, vai būtu pareizi ļautiņiem pārmest parasta izdzīvošanas instinkta esamību…
0
nefratete > mariam 20.06.2013. 21.03
Žorž, Rīga ir pietiekami liela, lai braukšanai/nebraukšanai pa brauktuvi būtu atšķirīgi apsvērumi. Rīgā (runāju par centru, pa kuru regulāri pārvietojos ar velo) vienkārši ir ielas, kur braukt pa brauktuvi ir ērti un ātri, ir ielas, kur tas fiziski nav iespējams ceļa seguma stāvokļa dēļ un, protams, ir ielas, kuras ir šauras un ar intensīvu satiksmi, kur tiešām velo ļoti traucētu.
Salīdzināsim:
1) Čaka iela – divas joslas, segums ciešams (nav ideāls, jo mūsu ceļu labotāji NAV iemācījušies ūdens notekas ceļā iebūvēt līdzeni, vienmēr 5 centimetru bedre iznāk). Ar velo 25-40 km/h pa brauktuvi var mierīgi braukt īpaši neiespringstot. Arī automašīnām velo netraucē, jo ir 2 joslas un faktiski nekādi uzlabojumi nav vajadzīgi.
2) Barona iela posms Matīsa līdz VEF tiltam. Bruģa stāvoklis ir tāds, ka autobraucēji izvairās šo posmu lietot, jo piekare mašīnai tiek bojāta. Piedodiet, bet tur ar velo nevar pabraukt pat 5 km/h un vienīgais variants ir ietve, kura jāsadala starp gājēju un velosipēdistu.
3) VEF tilts. Vieta, kur pat velokurjeri nebrauc pa brauktuvi, jo bruģis+šaurs+intensīva satiksme. Kaut gan teorētiski viņi pa šo tiltu spētu braukt ātrāk, nekā trolejbusi. Uz ietves šaurība ir tik pat liela, īpaši tilta pašā augšā, kur pat gājējiem vietām problēmas samainīties. Kāpēc šeit nekas netiek iesākts, nesaprotu. Vecmilgrāvja tilta rekonstrukcija (pieliekot klāt paplašinājumu kājāmgājēju daļai) taču parāda, ka ir iespēja oriģinālā veidā paplašināt kājāmgājēju joslu, nepārbūvējot visu tiltu.
0
Mirdza Samulione > mariam 21.06.2013. 09.32
Noteikumos ir teikts, ka pa ietvi velo braukt drīkst, netraucējot gājējiem. Tas tad nu būtu jāievēro. Pati braucu galvenokārt pa ietvēm, jo pa brauktuvi ir 50/50 suicide
0
snjuu 20.06.2013. 19.58
Šajā satiksmes jomā ir šādas tādas problēmas, jo nedz riteņbraucēji, nedz gājēji nezina savas tiesības un pienākumus, un reizēm arī kaut cik jēdzīgas audzināšanas tikumus. Rādīšana ar pirkstiem vienam uz otru (un trešo, jo vēl otra cīņas fronte ir sūdīgi autovadītāji vs. riteņbraucēji un reizēm gājēji) neko nedos, drīzāk derētu šādas tādas sociālas reklāmas, jo vismaz Rīgā velosatiksme ir diezgan paaugusies, bet CSDD tā vietā taisa garlaicīgus ikgadējos līķu demonstrēšanas klipiņus, lai ļautiņiem ar vājākiem nerviem atvieglotu kuņģi.
0
nefratete 20.06.2013. 19.21
Šitā muldēšana par “agresīvajiem riteņbraucējiem” vienkārši riebjas. Mazāk skabargas vajag svešās acīs meklēt, bet atcerēties, ka vaina ir nevis riteņbraucējos kā šķirā, bet konkrētos pārkāpējos. Ja es ar riteni braucot pa braucamo daļu visiem tantukiem, kuri neparedzētā vietā mauc pāri ielai brauktu virsū, Rīgā būtu par kādiem 100-200 pensionāriem mazāk.
0
kristrun 20.06.2013. 17.53
Kas tur ko debatēt, velosipēds ir transporta līdzeklis un gājējam vienmēr pret to ir priekšroka, veloceliņš, vai neveloceliņš. Arī autovadītājs nevar atļauties braukt virsū cilvēkam, kaut vai tas krustojumā cep desas. Ja neproti droši braukt, tiesājies, maksā, sēdi!
0
Mārtiņš 20.06.2013. 17.52
Interesants piemērs kas raksturo LV pieņemto par labas pārvaldības praksi.
Problēmu pamana, ja personīgi uzbrauc, tad sacepjas un sastrādā ziepes.
Iedziļināties pēc būtības sāk tikai pēc tam.
Lai cik maza būtu Latvija, nozares līdera augstākajai vadībai, pat ja tā arī nebūtu IT,
vispirms šaut un tad uzdot jautājumus, tomēr nav labi.
No šī mazliet pētniecistiskam mēdijam varētu sanākt laba reportāža par
pārvaldības praksi jau atkal svaigi uz privatizāciju nododamā
nodokļu maksātājiem piederošā uzņēmumā :)
0
grislits 20.06.2013. 17.24
Vispār jau kretīni ir jebkurā no kategorijām – gājējos, riteņbraucējos, autobraucējos. Pats es sevi pieskaitu visām kategorijām.
Bet tomēr piekrītu, ka riteņbraucēji daudzi palikuši nekaunīgi, un tur manuprāt ir vaina tajā, ka šobrīd pēdējos gados viņi tiek pārspīlēti izcelti uz citu satiksmes dalībnieku fona un brīžam izskatās, ka ar viņiem auklējas kā ar jēlām olām.
Protams, ir jāsakārto riteņbraukšanas infrastruktūra, bet šeit vairāk tas process būtu jāvirza nevis tieši kā velobraucēju atbalsta pasākums, bet gājēju un velobraucēju infrastruktūras sakārtošana vai vēl labāk – visu satiksmes dalībnieku infrastruktūras sakārtošana, neizceļot kaut kā īpaši velosipēdistus.
4
normundskr > grislits 20.06.2013. 17.46
Es teiktu, ka vaina ir faktā, ka velobraucēju ir kļuvis daudz (un tas ir labi!). Bet, atšķirībā no autobraucējiem, viņus neviens īpaši nekontrolē. Turklāt, velosipēdi, atšķirībā no auto, ir pieejami pusaudžiem, kas risku izvērtēšanā ir daudz optimistiskāki, nekā ir pieauguši cilvēki.
0
snjuu > grislits 20.06.2013. 20.08
“atšķirībā no autobraucējiem, viņus neviens īpaši nekontrolē”
===
Ja var ko nokāst, tad jau sāk kontrolēt, piem., aizliedza šamiem dzert (pilnīgi bezjēdzīgi) un sāka ķert…
0
Ieva Priedenfelde > grislits 21.06.2013. 00.41
Varai no resno komjauniešu pakaļām jāpāriet pie strādniekiem velobraucējiem. PS Iesaku aplokus notīrīt ar vaitspirtu, tad bremzējot pat nelielā ātrumā rodas tāda skaņa, ka visi gājēji mūk. Un bremzē arī krietni labāk.
0
Ieva Priedenfelde > grislits 21.06.2013. 00.43
Pareizi, dzert velosipēdistiem ir jāatļauj līdz 1 promilei.
0
Anatolijs K. 20.06.2013. 17.22
Braucu ar riteni ikdienā, un jāsaka ka Rīga, diemžēl, ir ļoti nedraudzīga riteņbraucējiem.
0
normundskr 20.06.2013. 17.21
Vajag
1. ierobežot ātrumu uz ietvēm (max 10 km/h? varbūt pat vēl mazāk). Tur šķēršļi var rasties ļoti negaidīti, piem, cilvēks, kas iziet no kāpņu telpas, ap stūri braucošs cits velosipēdists, utt.
2. padzīt gājējus no veloceliņiem, jo viņi tos nerespektē. Ir arī vietas (piem Ķīpsala), kur nemaz nevar respektēt
3. paplašināt veloceliņu tīklu
3
Māris Engers > normundskr 20.06.2013. 19.38
tieši Ķīpsala ir labs piemērs tam, kā tie konflikti sākas – ir ietve, ir veloceliņš, viss lieliski, urā gudrai pilsētplānošanai. tikai gājēju daļa vietām tik šaura, ka nevar neiekāpt veloceliņā, tajā atkal vietām kāds koks vai laterna, kā dēļ jābrauc gājēju daļā, plus abas daļas šad tad šķērso viena otru :)
vispārīgāk runājot – nu ir tā, ka velosipēdisti nesaprot, ar ko atšķiras braukšana pa ietvi no braukšanas pa ielu. uz ietves gājējam ir priekšroka, un šķērsojot pa pārbrauktuvi, pirmkārt, nedrīkst braukt, otrkārt, jāskatās uz gājēju, nevis mašīnu sarkanajiem un zaļajiem. un tur nu nav nekādi “atsevišķi piemēri”, bet “kritiskā masa” :D
0
snjuu > normundskr 20.06.2013. 20.02
“tikai gājēju daļa vietām tik šaura, ka nevar neiekāpt veloceliņā, tajā atkal vietām kāds koks vai laterna, kā dēļ jābrauc gājēju daļā, plus abas daļas šad tad šķērso viena otru :)”
===
Šobrīd arī vairs nav apzīmējumu, lai vispār noteiktu, kura daļa ir pareizā, to var tikai “zināt”. Par laternām gājēju daļā – nevis “vietām”, bet ik pa 10m (starp ielu un Olimpiju, piem.), turklāt, tās ir tieši gājējiem atvēlētās daļas (20-30 cm) platumā…
0
normundskr > normundskr 20.06.2013. 20.09
Pie Ķīpsalas pieturas ietve apraujas pie veloceliņa, kas pāriet otrā pusē. T.i., gājēju plūsma, lai cik tā būtu liela vai maza, ir spiesta iet pāri veloceliņam. Gudri?
Es arī nepiekrītu viedoklim, ka atsevišķu indivīdu dēļ drīkst vainot velobraucējus kā šķiru. Ja visus uzdzīs uz ielām, nekas labāk nebūs, kā tikai vairāk velosipēdisti cietīs no mašīnām, vai traucēs auto satiksmi. Galvenā vaina ir infrastruktūrā, kas velosipēdistu skaita pieauguma dēļ nav piemērota.
Tāpat, pieaugošais velosipēdistu skaits padara nopietnu problēmu ar gājēju vazāšanos pa veloceliņiem. Pie mums tas kaut kā tiek ignorēts, bet normāli – valstīs, kur tā veloceliņu infrastruktūra ir attīstīta – pa viņiem brauc ar ātrumu 30 km/h. Jebkurš šķērslis, tai skaitā – gājējs, kurš ir izdomājis pa to pastaigāties, rada reālu avārijas situāciju.
0
brigita_damme_rtk_lv 20.06.2013. 17.17
Vajag tik maukt! :)
http://www.youtube.com/watch?v=4phFYiMGCIY
0
Laimonis fon 20.06.2013. 17.05
Es atkal zinu riteņbraucēju kas ir kļuvusi par invalīdi, dēļ gājēja apzināti izdarīta grūdiena uz veloceliņa! Turklāt smerdeļi aizgāja zirgojaties, brīdi kad meitene palika guļot ar vaļēju lūzumu, un pat nedomāja atbildēt par nodarīto!
0
GirtsBite 20.06.2013. 17.04
Mazliet tā kā vienpusīgs diskusijas traktējums, ne? Pieminēti atstāsti par velosipēdistu bezkaunību, bet atstāsti par gājēju nekaunību nevienam nerūp.
1
Ieva Priedenfelde > GirtsBite 21.06.2013. 00.34
Gājēji – komjaunieši – lexus braucēji – grib iznīdēt retos brīvības asnus.
0
Kârlis Kleins 20.06.2013. 16.54
Bijušais komjaunatnes aktīvists nekādi nevar nomierināties.
1
+1
0
Atbildēt
@Ieva Priedenfelde > Kârlis Kleins 21.06.2013. 00.31
Komjaunietim nav teikšanas pār riteņbraucējiem, vot škrobe.
0