Vai mākam darīt labus darbus paši no brīvas gribas?

Lai Almas kundze nespriež pēc sevis.

Gaišus un siltus Ziemassvētkus!
“Ko tas liecina par mums kā sabiedrību, ja labus darbus esam ar mieru veikt tikai tad, kad to pamudina pareizi un precīzi ieplānota reklāmas kampaņa? ”
Tas ir saprotams, Ziemassvētki, Lieldienas ir laiks, kad cilvēki atveras, ir gatavi pārdomām, apcerei, vērtībām, tam, kas patiesi ir svarīgs. Tās ir kristīgās tradīcijas. Labdarībai ir sabiedrības pasūtījums, cilvēki ir gatavi dot.
“- vai mēs paši redzam sāpes un problēmas, kas ir mums apkārt?”
Esam gatavi piedalīties un mainīt līdz brīdim, kuru saprotam. Ko darīt ar to, kas iet pāri mūsu uztveres un saprāta robežām? Ikdienā redzu kādu sirmu vīru, kas tumsai iestājoties “sastingst” kādā pagraba vai mājas iedobē, lietū, ziemā. Tādu cilvēku ir daudz, kas ir zaudējuši savas mājas un dzīvo “paralēlā” realitātē. Domāju, ka tā ir niša, kur kaut ko mainīt var tikai apvienots spēks – organizācijas, kā baznīcas labdarība vai pašvaldības labdarība.