Turpmāk būs citādi! 33

Komentāri (33)

Dusma 28.05.2018. 10.24

Savulaik JRT izrādi ar Friča Bārdas dzeju, kokļu mūzikas pavadījumā – noskatījos pilnīgi slapju seju. Tecēja gan asaras , gan puņķi.
02.05.2008
Viedoklis: Es izbaudīju katru vārdu, katru skaņu līdz pat savas miesas un dvēseles visdziļākajiem nostūrīšiem. Gara acīm biju visās ziedu un zvaigžņu pilnajās upēs, skatienos un kustibās. Vispār – kaifs – neizsakāms. Vienīgi man būtu paticis liels balts ekrāns ar zaļām pļavām, mēnessgaismām, šalkojošiem egļu mežiem, dziļiem acu skatiem utt. Vispār – paldies – tiešām izbaudīju. Meitai – vienaldzīgi – bet viņa vēl jauna.

No Dieviņš pillā gaidīju līdzīgu iespaidu uz mani. Diemžēl vietām garlaikojos un tā īsti man patika tikai pašas beigas. Manuprāt, izrāde nebija līdzsvarota. Sākumā pietrūka muzikālais pavadījums, vēlāk, tas kļuva nomācošs un dzeju un dzejnieku pārmācošs. Par daudz laika un telpas bija dzejnieka personiskajai savadabībai – varbūt pareizi ir teikt – citādībai.
Daļa skatītāju izrādes beigās kliedza bravo un cēlās kājās. Es nē. Man pietrūka pat saviļņojuma. Kaut gan – iepatikās Neibarta dzeja. Arī tas, protams ir daudz.

+3
0
Atbildēt

0

Mantrausis 26.05.2018. 13.01

Ja interviju izlasa vairākreiz, saprotams – Jānim ir idejas, bet vai un kā tās realizēsies, rādīs laiks un jaunā sezona. Viens ir tas, ka doma par jauniešiem ir pareiza un laba, otrs – kā pārliecināt izglītotus cilvēkus, ka Nacionālajā viss ir kārtībā??? Būtu jau labi, bet joprojām ir tabakas dūmos un milzu lindrakos tērpti tēli, kas par Nacionālo teātri runā no smalkplaukta augstumiem.
Teātra fabricismu nosaka ekonomika. Naudas apjoms Latvijā sarūk tāpat kā ļaužu skaits. Mecenātus apzināti ierobežo un teātrmīļu ir tik, cik ir. Jauno tapšanai 9 mēneši + gadi nepieciešami.
Ojāra laikā Nacionālais ir uzplaucis, lai Jāņa laikā izdodas teātra simtgadi svinēt, aktieriem izspēlēties un atpūsties!

+3
-1
Atbildēt

0

Saulespuķe 24.05.2018. 11.47

Man Jānis Vimba vienmēr ir atstājis patīkamu iespaidu, pārfrāzējot zināmo teicienu – cienu cilvēkus, kas paši sevi ciena. Novēlu panākumus un veiksmi, radošo un administratīvo ieceru īstenošanos!
Tāpat būtu jauki, ja izdotos noregulēt nevajadzīgo cenzūru teātra mājas lapā attiecībā uz atsauksmēm par izrādēm un uzlabot abonementu maiņas sistēmu 🙁

+2
0
Atbildēt

1

    Dusma > Saulespuķe 25.05.2018. 17.18

    KAD GATAVOJOS BRAUCIENAM UZ FRANKFURTI – SKATĪJOS KAS TIEK PIEDĀVĀTS
    PIEMĒRAM, FRNKFURTES OPERĀ.
    Interesanti ļoti vispār – tur bija tādas visādas sarunas – skatītāji, operteātris, pilsēta – kā dzīvot un izdzīvot mainīgajā pasaulē. Es gan to neapmeklēju, bet būtu bijis interesanti.

    Tad pirms katras izrādes ir bezmaksas sarunas – arī vērtīgi – izglīojoši .
    Es vakar biju uz Donu Paskvali, pirms tam – uz Mika Čevzes lekciju – man ļoti patīk, jo tā izglītība jau man nav tik smalka, lai baudītu visu ar priekšzināšanām.

    Jautājums ir par kultūrpolitiku – vai uzdevums ir tikai izklaidēt, lai lustīga dzīvošana, vai tomēr izglītot – popularizēt izgītotu – smalku cilvēku

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 25.05.2018. 23.19

    Šai sakarā vismaz saistībā ar teātri tomēr pamatā ir bizness – divu mēnešu laikā uztaisa izrādi, kas pa lielam ir tikai nedēļas notikums, kamēr top pirmās atsauksmes un recenzijas, no kā savukārt kaut cik atkarīga biļešu pārdošana un labākajā gadījumā izrāde noturas vienu – divas sezonas. Ja teātra apmeklējums nav ierasta lieta ģimenē, tad grūti pateikt, kā kardināli nemainot repertuāra saturu, var ieinteresēt potenciālo skatītāju – viesrežisori / modernā dramaturģija / mūzikli…

    +1
    0
    Atbildēt

    4

    Dusma > Saulespuķe 26.05.2018. 06.29

    Labrītiņ, man protams, viegli pogot – es domāju , es domāju …bet
    Es spriežu, ka viss tomēr sākas bērnībā. Mana ģimene visi bija lasītāji. Mēs bērni savā starpā vārda tiešā nozīmē kāvāmies par tiesībām lasīt un skaļi smieties par tādu mazu zaļu grāmatiņu – latviešu tautas pasakas un anekdotes. Par viltīgajiem latviešiem un stulbajiem muižniekiem un velniem.
    Tāpat mēs tikām vesti uz teātriem un koncertiem. Ome tik mums šuva kleitas un mēs tik pucējāmies un braucām. Protams, ka vakaros pēc izrādēm braukt mājās no Rīgas vai Liepājas ne vienmēr bija lustīgi , bet ….

    Es, protams, neapmeklēju bērnu izrādes, bet reiz – pirms kādiem 2 gadiem gribēju uz mācību gada sākumu uz Rīgu atvest savus lauku radu mazturīgos bērnus – izmaksāt teātri un kādus saldumus nopirkt viņiem. Bet – nebija tas iespējams. Vienkārši Dailē esošās izrādes bērniem bija izpārdotas un citas nebija.

    Es tiešām uzskatu, svēti pārliecināta esmu,ka pamatproblēma ir mūsu antinacionālā kultūrpolitika. Ja izvērtējam kaut vai simtgades 60 miljonu programmu – tā nav sabiedrību izglītojoša, sabiedrības kuNTltūras mantojuma – līdz ar to nacionālās un valstiskās piedrības rosinoša.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 26.05.2018. 14.35

    Skolas laikā mums tika organizēti gājieni uz teātri – tā bija riktīga svētku sajūta. Kā spilgtākais palika atmiņā Jāzeps un viņa brāļi – man patika ļoti, biju aizgrābta un milzu pacēlumā pēc tam uz savu roku gāju otrreiz. It kā jau obligātā literatūra vismaz tolaik, bet tas bija daudz pārāk par izlasīto – vismaz skolnieces uztverē,
    Kā ir tagad, nezinu, man ir gadījies pabūt pusaudžu vecuma klašu sabiedrībā, apmeklējot izrādes, bet tas tā kā viņu tusiņš un savstarpēja izrādīšanās un apspriešana. Biju arī Gulbju ezerā, kad kāda klase sēdēja aizmugurē, dauzīja krēslu kājas un skaļi ņēmās. Un skolotāja attapa tēlot bargo kundzi tikai tad, kad kāds viņai aizrādīja par neprasmi uzvesties. Ja jau bērnam nav skaidrs, uz kurieni viņš ir atnācis un kā ir jāuzvedās, tad priekš kam. Tā kā diži pēc kulturālas izglītošanas tas viss neizskatās, vairāk pēc obligātā pasākuma ķeksīša pēc.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Saulespuķe 27.05.2018. 07.55

    mīļā Saulespuķe, labrītiņ. Ceturdien biju operā, uvertīra jau pusē, pagreizos un divām pļāpām sev aiz muguras uzsaucu – kā jums nav kauna. Klau – tos bērnus atveda, bet tie tantuki paši atnāca uz operu ….bet kā uzvedās? Un otrajā cēlienā kaut kur skanēja mobilais telefons – nu nebija tur ne bērni, ne skolēni.

    Un vēl – savulaik lasīju britu autora grāmatu par Mediči dzimtu, kura centās izskaidrot Mediči varenības cēloņus un zini,kā viņi izturējās pret bērniem ….lūk, papiņam augstākā līmeņa sarunas ar klientiem un sadarbības partneriem, bet telpā ienāk mazgadīgais dēls. Tēvs pārtrauc sarunas, uzklausa bērnu, atbild viņam un tad turpina darbu. Tas ir mans ideāls, pēc kura vienmēr tiecos, ne vienmēr izdevās, bet es centos.

    Manuprāt, tā ir mūsu problēma – necieņa pret bērniem , vai gluži otrādi – cieņas pārvēršana visatļautībā, kas atkal ir tikai par ļaunu bērnam

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 27.05.2018. 12.12

    Nuja, vakar biju uz Donu Paskvāli un arī tas pats – mobilo telefonu zvani vairākas reizes. Un, galvenais, absolūti nesteidzīga reakcija, opera pagaidīs…
    Protams, ir arī ļoti godbijīgi un cieņpilni jaunieši, kuri ne tikai novērtē to, ko redz/klausās, bet ir pozitīvi un objektīvi spriestspējīgi

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > Saulespuķe 26.05.2018. 06.35

    NT bija manuprāt, izcila, lai neteiktu ģeniāla Kairiša izrāde Uguns un Nakts. Starpbrīdī kafejnīcā stāvu rindā un dzirdu sarunu – mamma runā ar dēlu, pie tam tā mamma tā vulgāri skaļi, bet dēls klusi atbild. Mamma saka – nu tev jau notiekti nepatīk , dēls – patīk gan, es necerēju, ka būs tik forši

    Kāpēc uz šo izrādi nevarēja vest Latvijas bērnus – nevis tos dažus izredzētos mazākumtautību skolu bērnus, kuriem vinu nacionālās kopienas sniedz lielu papildus atbalstu nac. izglītības jomā, bet tieši latviešu bērnus no latviešu skolām?

    Cik miljonus mēs – mūsu tauta jau esam samaksājuši par dažu mākslinieciņu gastroļiem uz ārzemēm, kur publikā arī tautieši vairāk nekā ārzemnieki -kur atdeve naudai – mērķim ir kliedzoši zema, kamēr ieguldot to skolu jaunatnes izglītībā – tam būtu pavisam cita atdeve –

    +1
    0
    Atbildēt

    3

    Dusma > Dusma 26.05.2018. 06.44

    no bērnības atceros kā mana omīte – represētā – sēdēja gultiņā – jo viņa ar grūtībām staigāja un viņas istabā visu laiku skanēja klasiskā mūzika. Es mēdzu ieskriet viņas istabā , jo ik pa laikam viņa slepeni man iedeva kādu saldumiņu. Kā kumeļam cukurgraudu. Tad man tā kā pašas goda kodekss prasīja pabūt ar viņu kādu mirkli – parunāties. Un es atceros, ka domāju, cik viņa man mīļa, bet cik dīvaina , ka var to simfonisko mūziku klausīties – man likās, es toreiz spriedu, ka tāda mūzika ir radīta, lai skrāpētu nervus, lai padarītu cilvēkus nervozus. Bet tagad – kad pagājuši tik daudzi gadu desmiti – es klausos radio klasika, eju uz simfoniskās mūzikas koncertiem un nespētu paskaidrot kāpēc tā pavadu savu laiku un tērēju savu naudu – neklausos šlāgerus , man tie nepatīk

    Un es domāju,ka tāpēc, ka tādā vidē uzaugu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 26.05.2018. 09.59

    Lielāko daļu no Latvijas simtgades svinībām atvēlētā finansējuma – 13 miljonus eiro – iztērēs “Latvijas skolas somās” jeb dažādos kultūras pasākumos, kurus varēs apmeklēt 200 tūkstoši skolēnu. Speciāli simtgadei valdība ieplānojusi atvēlēt 32 miljonus eiro, taču pārējā nauda nāks no ministrijām jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem, pašvaldībām, kā arī atsevišķus pasākums finansēs citi avoti.
    https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latvijas-simtgades-lielakie-svinetaji-berni-un-jauniesi.a218227/

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 26.05.2018. 10.17

    iespējams, ka es neprotu meklēt informāciju, bet pētīju km mājas lapu un tādu info neatradu – par minetā finansējuma izmantošanu bērniem –

    https://lv100.lv/ – lūk arī šeit – tukšas man absolūti neko neizsakošas frāzes –

    varbūt man vajag brilles vai apgūt info meklēšanu internetā – labi -es padošos – bet parādi man – ka tu to spēj atrast ātri un viegli

    0
    0
    Atbildēt

    3

    Dusma > Dusma 26.05.2018. 10.17

    tonijs > Dusma 26.05.2018. 11.21

    Tajā lapā ir jātaisa vaļā: LATVIJAS VALSTS SIMTGADES SVINĪBU NACIONĀLAIS PASĀKUMU PLĀNS 2017-2021 Tālāk ar meklētāju (Ctrl + F) un atslēgas vārdu, piemēram, “bērniem”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > Dusma 26.05.2018. 10.22

    https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latvijas-simtgades-lielakie-svinetaji-berni-un-jauniesi.a218227/

    čivli jau nu nevajadzeja laist pie Simtagdes naudas – tā kā tos miljonus izčalkāja -vai sabāza kultdarboņu kabatās – sabiedrībai un pilsētai atstājot pliku pigu – nu beidzot man jāsaka glābjošais bļedj – tāda maucība – nu beidziet taču ņirgāties par cilvēkiem –

    tikko FB lasīju, kur viens žurnālists sūdzās , ka latviešu jaunieši angliski savā starpā sarunājoties – es to uztveru kā naidu un necienu pret Latvijas valsti, kura savus cilvēkus apzog un pazemo

    tās visas runas tautai par akmeni un šokolādi un pašiem runātājiem – desmiti tūksotši kabatās par to muldēšanu – nu bļedj – nu padlaiki nobāl ar savu demagoģiju

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Dusma 26.05.2018. 10.23

    Kopumā gan Čivle simtgades svinību aktivitātēs saredz daudz vērtīgu un noturīgu lietu, kā pirmās minot filmas. Viņa arī pauž gandarījumu, ka turpinātas “Rīga 2014” idejas: “Tas ir tas, kā mums citreiz varbūt pietrūkst, bet šajā gadījumā, man liekas, ļoti veiksmīgi veidojas nevis ideju izveidošana, radīšana un pamešana, bet kā tās loģiski attīstās tālāk. Mums bija lielisks koncerts 2014.gadā „Dzimuši Rīgā”. Tagad es lasu, ka ir koncertu cikls „Dzimuši Latvijā”. Pirmsākumi, kas izveidojās toreiz, ir attīstījušies tālāk un ļoti veiksmīgi arī veidojas jaunā programmā.”

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 26.05.2018. 10.40

    Es vienkārši biju to rakstu lasījis un paturējis prātā, tāpēc varēju ātri atrast pēc atslēgas vārdiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 26.05.2018. 11.51

    NĒ !!! konkrēti , kur tās programmas ir – kur tie pasakumi ir ?
    cik es esmu apmeklējusi simtgades pasākumus – neesmu skolēnu klases redzējusi, nesaku , ka nav – bet nav gadījies redzēt

    varbūt domāta ir bērnu dziedāšana un dejošana par velti ? kungiem par prieku?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Dusma 27.05.2018. 07.56

    nu Tonij – es gaidu – nevis atlsēgvārdus, bet konkrēti – kur tie 32 milj plūst …. rādi man – nezinītei –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 27.05.2018. 12.07

    Neprasi man, prasi atbildīgajiem par šīs naudas sadalīšanu. Klau, Dusma, Tu negribi pieteikties Valsts kontrolē par brīvprātīgo palīgu un pakontrolēt šīs naudas plūsmas?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Saulespuķe > Dusma 26.05.2018. 14.50

    Bērnībā ar lielu bijību skatījos uz omes teātra biļetēm, ko viņa glabāja bufetē aiz stikla un visiem lielījās, jo tai laikā tās biļetes nemaz tik viegli nevarēja dabūt. Kas ir tagad – jaunietei uz svētkiem vecāki uzdāvina naudiņu, lai vismaz reizi gadā nopērkot kādu biļeti un aiziet uz teātri, par ko viņa skaļi smējās, jo nav tik stulba, tāpat zinot, ka tajos teātros nekā nav. Protams, intereses ir dažādas, bet tāda neargumentēta noniecināšana liecina par totālu aprobežotību un gara kūtrumu. Un kā tādus ieinteresēt – ar bezmaksas kokteiļiem vai tusiņu ar dejām pēc izrādes? Ironizēju.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Saulespuķe 27.05.2018. 08.02

    jo vecāka kļūst, jo dārgākas kļūst manas atmiņas par manu dzīvi , un jo lielāka kļūst mana iekšējā – pret Debesīm vērstā, pateicība par ģimeni , kurā es tiku ielikta šīs Zemes dzīves nodzīvošanai

    man patīk rītos vērot lapu ēnu rotaļas uz sienas – tādas es redzēju pamostoties saulainajā bērnībā, pie vecvecākiem – kur man ļāva gulēt, ja gribēju – līdz pusdienlaikam ….

    Jā un te mans komentārs par jaunieti – ģimene jau viņu tādu uzaudzināja

    Mans pašas bērns man par jebkuru nieku saka 3x paldies, ka es pat mulstu, kamēr audžubērnam, man tas jāatgādina, ka jāprot pateikt paldies.

    Labi, man gara un darbīga diena, uzrakstīšu savus iespaidus par Dieviņš pillā

    Un Krievu drāmā gribu nevis antonu austrinu , ebt austru skujiņu skatīties, bet n u labi, gan jau:))

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > Saulespuķe 26.05.2018. 06.47

    mīļā Saulespuķe – es biju Krievu teātrī uz Cvetajevas dzejas vakaru – man ļoti nepatika. Nevis dzeja nepatika, bet nepatika, kā to lasīja vīrietis. Gribu aiziet uz Austriņas dzejas vakaru Krievu drāmā – interesē.
    Bet svētdien eju uz Dieviņš pillā – ļoti interesē.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 26.05.2018. 15.05

    Uz Cvetajevas dzejas vakaru taisījos iet, bet nesanāca, tā kā komentāru nebūs. Toties esmu bijusi uz Ideālo žurku. Pēc Taviem dusmu izvirdumiem biju jau iekšēji sagatavojusies. Rupjība mani distancē, bezgaumība garlaiko. Kaut kāda izrādes mugurkaula un struktūras kā tādas nebija. Dažādu savstarpēji nesaistītu lietu kokteilis.
    Pēc šīs teātru sezonas esmu sapratusi, ka man teātra apmeklējumi kļuvuši pārāk pašmērķīgi. Iešana iešanas pēc. Ko man kā skatītājai var dot pasmiešanās par klasiku? Priekš kam?

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Saulespuķe 27.05.2018. 08.04

    jā….ir vērts padomāt, par to , ko raksti ….bet tagad steidzos – jauku dieniņu:)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 27.05.2018. 12.19

    Ai, es jau esmu holēriķe, ātri uzkurinos un tikpat ātri pāriet. Tāpat jau katrā teātrī ir īpaši iecienīti aktieri, uz kuru izrādēm iešu, lai ko viņi arī nespēlētu. Un kopsummā tas ir gandrīz tas pats, kā redzēt visas izrādes. Tikai žēl, ka dažkārt lomas nav adekvātas talanta mērogam

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > Saulespuķe 26.05.2018. 06.54

    nu labi, vēl drusku gribu palielīties. Tomēr patīkama tā lielīšanās. Kad Rīgā bija Teodor Currentzis , biļetes maksāja ap 150 eur, man tas bija nesasniedzami. Bet tikko Frnakfurtē noklausījos viņa Musicaeterna ar viņa – The Sounds of Light par 27 eur, un tas bija atkal – kā būt tuksnesī un saņemt Debess Mannas lietu. Gribu nopirkt disku ar to programmu nogulties uz grīdas un tādā tumsā un vienatnē vēlreiz noklausīties to mūziku, jo koncertā milzu uzmanība aizgāja uz skatuves notiekošajam – bet mūzika tiešām bija Debešķīga – no pašām Debesīm .

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Dusma 26.05.2018. 07.26

    Rameau: The Sound of Light (Sony Classical, 2014) -lūk, so cd sev ļoti ļoti gribu

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Dusma 24.05.2018. 10.50

ja The Invisible Hand salīdzinu arī šīada NT Ideālo žurku, kuru arī veidoja jaunietes – tad mūsu Ideālāžurka bija un ir skaļa un smirdīga izgāšanās.

Goda vārds – man bija apņemšanās prasīt atakaļ naudu par biļeti.
Tā muļķot cilvēkus nevajadzētu

Bet Vimbam vēlu veiksmi un izdošanos:)

+2
0
Atbildēt

0

Dusma 24.05.2018. 10.44

kad esmu ārzemēs – iespēju robežās eju uz teātriem arī. Lūk , uz šo izrādi –
The Invisible Hand – biju šopavasar un beidzot teātrī redzēju daudzus jauniešus – un konkrēti – jaunus un smukus puišus

Pati izrāde bija ar smagu saturu, pat drūmu, bet bija ļoti dinamiska, ļoti emocionāla ,rosinoša.
Es šo izrādi ietektu nokatīties mūsu režisoriem – lai redz un saprot, ka politiskā izrāde nav dzērāja un tizleņa limenī parodēt politiķus, bet spilgti teatrāli vērst uzmanību uz aktualitātēm.
Arī Hermaņa Pakļaušanās bija režisora ambīcijas parādīt savu ģenialitāti, nevis mērķis – piesaistīt skatītāju
A provocative new political thriller by Ayad Akhtar
9th May – 6th June 2018

A co-production with the Ensemble Theatre Company of Santa Barbara

Ayad Akhtar, author of the Pulitzer Prize-winning Disgraced, spins a provocative drama about how fanatical devotion—whether it’s to the scripture or to the dollar—can often lead to devastating consequences. American banker Nick Bright finds himself in the wrong place at the wrong time when an Islamist militant group kidnaps him in Pakistan. When the United States won’t negotiate for his release, Nick offers to raise the $10 million ransom on his own by teaching his quick-tempered captor Bashir how to play the stock market. While Nick and Bashir clash over their worldviews, Bashir proves to be an adept student of capitalism. In a race against the clock to save his own life, Nick must ask: is the price of freedom something he’s willing to pay?
https://www.english-theatre.de/

+4
0
Atbildēt

0

Dusma 24.05.2018. 10.39

Par jauno skatītāju piesaistīšanu ir ļoti sarežģīti

Lūk, Vimba slavē Serebreņikovu, bet es nē. Viena lieta – tās garās izrādes bez starpbrīžiem – kas tā par ākstību un iedomību, ka nu tik ģeniāli , ka visi gatavi 4 stundas sēdēt – vērot, domāt un secināt? Hej – nolaižieties uz zemes –

+4
0
Atbildēt

0

Dusma 24.05.2018. 10.36

man par šo cilvēku ir absolūti – 100% pozitīva attieksme
Pēdējoreiz redzēju viņu Svina garšā un man viņš ļoti ļoti patika.

Par to valodu – nezinu, nezinu – viena lieta ir pareizi latviski runāt, otra lieta – talantīgi

Salīdziniet, ka n skatuves runā jaunie aktieri un kā, piemēram, Ģirts Jakovļevs. Kā diena pret nakti. Un tas ir visos teātros. Es domāju, ka problēma ir aktieru sagatavošanā – nav, kas viņus māca runāt tā lai viņu runāto dzird un saprot visi skatītāji

+5
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: