Par demokrātijas noderīgumu Eiropā

42

Komentāri (42)

janisfreimanis 29.10.2017. 17.20

paldies. labs. skaidrs, ja jāseko noteikumiem & shit, bet tas nekādā veidā nettaisno tās asiņojošās sejas, kuras redzēju dažādos starptautiskajos medijos. Spānijas centrā valdība ar savu barbarisko rīcību pati šobrīd visu ir sarežģījusi.

+1
0
Atbildēt

0

aivars15 28.10.2017. 14.37

1. Spānijas konstitūcija, kas liedz kataloņiem, baskiem un andalūziešiem viedot savu valstiskumu ir pretrunā ar ANO dibināšanas līgumu, kas runā par tautu pašnoteikšanās tiesībām.

2. Katalonijas valdība, kura noteica referendumu mazāk kā mēnesi pirms balsošanas, neesot nekādam plānam par ko vēlas sasniegt, vairāk atgādina vietēja apvērsuma organizētājus, nevis valstsvīrus, kas rūpējas par Katalonijas nākotni.

+4
-2
Atbildēt

0

Who Cares 27.10.2017. 23.31

Mja, no demokrātiskas Krievijas atdalīties nevarētu. Jo demokrātija jau ir un visiem Krievijas iedzīvotājiem tad būtu kopīgi jābalso par Latvijas neatkarību…
=
Kaut kā UK/Anglijas (jo vairākums) attieksme pret skotiem (arī Folklendu salu un Gibraltāra gadījumā – iedzīvotāji izvēlas) simpatizē būtiski vairāk. Stāsti par to, ka britiem ir kāds cits “juridisks satvars” ir bulšits. Vox populi, vox Dei.
=
Man ļoti patīk ES, bet tagad ir 2. būtiskais jautājums, kur ES izvēles mani ļoti stipri aizvaino.
1. bija augstprātīgā un nepamatotā “EURO” apzīmējuma ieviešana latviešu valodā un EIRO nerakstīšana uz banknotēm (grūtības bija tikai tehniskas un uzpūstas, bet izvēlētais risinājums bija un ir galēja necieņas izrādīšana), un 2. ir tagad – realpolitik izvēle iepretim pašu deklarētajām vērtībām.

+4
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Kristaps Freimanis 28.10.2017. 07.01

    man ļoti loti daudz kas nepatīk , kā notiek ES, nerunājot nemaz par Latviju – mauku valsti, bet – man ir draudzene , kura jau ilgi strādā Briselē un reiz es viņai šito teicu – kā tā var būt, ka esam ES , bet ka ir tā un šitā un viņa saka – ņem vērā – tev ir iespēja iet uz tiesu, piedalīties, darit un izdarīt un izmainīt situāciju. Pirmajā brīdī dusmīgi attiecu, ka nav gan un daļēji tā ir , Latvijā tiesāties ar valsti var tikai bagātie , jo tiesu izdevumi ir nesamaksāji zemo algu saņēmējiem, bet tad es tā nospriedu – ka tomēr ļoti ļoti daudz ko varam darīt paši.
    Žurnāls IR – es domāju, cilvēki, kas to veido , man ir kā sala nodevības un bezcerības okeānā, ka tomēr kaut ko varam. Jo mana ticība ir palikusi pavisam maza un vāja, tai vajag barību un gaismu –

    Par eiro – nezinu, mani vairāk satrauc milzu naudas, kas no budžeta aiziet Latvijas Bankai, kuras funkcijas man absolūti nav skaidras – es nezinu, es nesaprotu, ko viņi tur dara, ja visus lēmumus par valsst ekonomiku tik un tā pieņem oligarhu un čekistu vadītā politmafija.

    Mani satrauc divkosība Vācijā un Eiropā – autokoncernu korporatīvā korupcija, elites briešana varā un pāriešana jauno dievu kārtā , žurnālistes sleokavība Maltā un nu politiķu korokodiļu asaras, kamēr Eiroparlamentam, būtu bijis jau sen jāpieņem likums par pētnieciskās žurnālistikas finansēšanu.

    Mani satrauc, ka nespējam no Briseles atsaukt savu Griguli, kura mūs nodeva- latviete taču – tāds cilvēks Briselē aizstav Maskavu, nevis Latviju – un tā ir mūsu vērtība, nevis Eiropa – mūsu atbildība un kamēr to skaidri nepateiksim – lietas pašas no sevis nemainīsies

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Pandora 27.10.2017. 10.17

Sanita, demokrātija tātad ir nespējīga īstenot tautu pašnoteikšanos? Šīs tiesības ieviesa Sabiedrotie, lai pazemotu Austroungāriju un Vāciju, vēlāk arī sanitārā kordona izveidei ap Krieviju, kad tur bija nostabilizējušies boļševiki. Taču, kad 30. gados pašnoteikšanos paši īstenoja vācieši un ungāri, tas vairs nebija labi un Sabiedrotie kļuva par boļševiku sabiedrotajiem. Vācu tautas pašnoteikšanās tika samīdīta, sevišķi Prūsijā. Baltijas tautu pašnoteikšanos uzticēja Krievijai. Kad koloniālā impērija Krievija ap 1990. gadu beidzot bija gatava atkratīties no kolonijām, tad it kā atkal darbojās. (Leitn., piedodiet, prof. Bojārs PSRS Augstākās padomes kongresā šīs tiesības sludināja arī tatāriem.) Arī Dienvidslāvijā un Čehoslovākijā darbojās, lai demokrātija iegūtu pēc iespējas mazākas paklausīgas valsteles.

Varbūt jūsu vīrs savos ārlietu kanālos varētu noskaidrot, vai tautu pašnoteikšanās tiesības pašlaik pastāv? Un kam? Varbūt nepastāv arī latviešiem? Varbūt jāsarīko visas Krievijas nobalsošana par to, vai Latvija ir brīva un demokrātiska republika? Ja katalāņi uzskata sevi par tautu – jāgaida tādas demokrātijas imports, kas dos viņiem atļauju realizēties kā nācijai?

+5
-3
Atbildēt

2

    Sskaisle > Pandora 27.10.2017. 11.20

    nepiekrītu , protams.
    Lai nu kurš un kā žēlotos par pašnoteikšanās tiesībām , bet latviešu nācijai jau nu jāpateicas Tam Kungam Debesīs, ka mums sava valsts tika uzdāvināta 1918.gadā un atdota atpakaļ 1991.gadā. Par spīti tam, ka 1940.gadā mēs visai pasaulei parādījām un pierādījām, ka pasi savu neatkarību nespējam nosargāt – tikai citus vainot un par citiem žēloties.

    Vispār, pandora , tas jūsu teksts ir apmēram tāds, ka kaut kādi mistiski sabiedrotie ir tie svētie eņģeļi , kuru uzdevums ir nodrošināt taisnīgumu pat visiem tiem , kuri pārdevušies čekistiem un kā sobrīd oligarhiem un tik vaid, ka lūk – demokrātija nefunkcionē un tas nav godīgi un tas nav taisnīgi

    Kur pašu atbildība? Vai lustrācija Latvijā bija jāveic Sbaidrotajiem? Lemberg jāliek cietumā ar Putina vai Trampa akceptu ? Paši nespējam?

    demokrātija mums ir tikai tik cik paši to spējam nodrošināt – tik cik nespējam – tā ir mūsu , ne citu problēma

    un nav ko te vainot citus!!!!

    +6
    -2
    Atbildēt

    1

    Pandora > Dusma 27.10.2017. 17.01

    Būsim par dažādām lietām domājušas. Latviešu atbildība par savu valsti būtu citas interesantas sarunas temats.
    Es tā kā Sanitai to biju jautājumus domājusi. Kārtīgi autori seko diskusijām un pārliecinās, vai lasītāji visu sapratuši.
    Jā, Dusma, īstā demokrātijā ir svarīgi, lai tauta domātu, ka no viņas daudz kas ir atkarīgs.
    Bet Kungam pateiksimies kopā. Dod, Dievs, mums saprast, ka šī ir pēdējā iespēja, ko tagad, kā izskatās, laižam garām!

    +5
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Pandora 28.10.2017. 07.12

    piemēram, katru rītu – zvēru katru rītu es klausos kā Latvijas radio – sabiedriskais medijs sludina un popularizē oligarhu Neatkarīgo rīta avīzi. Un katru rītu es sev saku – raksti sūdzību, un katru dienu -zvēru – es sev saku – šodien nav laika. Un tā paiet viss mans laiks, bet kā var būt tā, ka es vienīgā to dzirdu un saprotu, ka sabiedriskajā medijā notiek ikdienas atklāta korupcija – ka vara atklāti demonstrē tautai – klausies manos vārdos un nevērtē manus darbus ?!
    Brigmanis saka, ka nākošo valdību veidošot LZZS un NA . Vecais komunists tatad jau ir vienojies ar čekistiem un oligarhiem, kuri no politmafijas būs pie varas – un sāk savas partijas kampaņu un mēs to vēl maksājam. Tā zaļo un zmenieku partija, kura Latviju ir pārvērtusi par atkritumu poligonu un saindējusi mūsu zemi vairāk kā to izdarīja agresīvie padomju okupanti un tā ir mūsu atbildība , arī to zmenieku atbildība, kuri grib izcirst vēl atlikušos mežus, lai tad posta aina būtu pilnīga un absolūta .

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Pandora 28.10.2017. 07.14

    vēl – vari iedomāties – lasu un neticu – Kučinskis uzdevis FM līdz 2019.gadam izdomāt , kā cīnīties pret korupciju, padlaikos tādas anekdotes nebija, padlaikos bija vairāk intelekta

    vai lasu, ka atkritumu apsaimniekotājiem vajag vēl vismaz 10 gadus, lai ieviestu atkritumu šķirošanu

    vai lasu, ka V.Vīķe Freiberga rāj tautu , ka tā slinka esot –

    kā šitie politbandīti neaizrijas – to es nesaprotu , patiešām

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    V.Vecbaštiks > Pandora 28.10.2017. 02.08

    Jums mazliet (vismaz) juceklīgas zināšanas par Kataloniju. Ja Sāmsalas, (piemēram), iedzīvotāji sāktu uzskatīt sevi par tautu un prasītu atdalīšanos no Igaunijas – tas būtu pasaulei jāatbalsta? Tas pats ar Kataloniju – nav tādas kataloniešu tautas, lai ko viņi paši par sevi nedomātu. Sašķelt valsti un pašu kataloniešu sabiedrību bija noziegums pret pašu Kataloniju. Paldies Dievam, tas “murgs” ir beidzies, Katalonijas prezidents, valdība un parlaments atlaists. Cilvēciski žēl tos, kuri tagad ilgus gadus sēdēs cietumā, bet jāsaka – paši “uzprasījās”…

    +3
    -6
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > V.Vecbaštiks 28.10.2017. 10.57

    Vēl viens neadekvāts vērtējums,Sāmsalā nerunā atšķirīgā valodā,katalāņu valoda atšķiras no spāņu valodas,Katalonijas parlaments ir tautas vēlēts orgāns,kuram tauta deva mandātu iet uz neatkarību,jo ar tādu uzstādījumu viņi gāja uz vēlēšanām,tāpēc tas ir Spānijas rupjš demokrātijas pārkāpums,skaties no kura gala skatīdamies.

    +5
    -2
    Atbildēt

    1

    Pandora > Bārdainais Signe 28.10.2017. 21.09

    Katalāņu valodai līdzīgā valodā valodā runā valensieši, baleārieši, kā arī neatkarīgās Andoras pavalstnieki – bet katalonieši taču nerunā viņu vārdā, tikai savā. Nākamā tuvākā ir oksitāņu valoda Francijā, jeb provansiešu valoda, kurā savulaik sarakstīts daudz literatūras, bet arī tos katalonieši liek mierā. Katalonieši ir autohtona tauta savā vēsturiskajā teritorijā. Ko vēl es nezinu?
    No viņiem varētu prasīt mazākumtautību tiesību nodrošināšanu. Vai katalonieši izsaka draudus jums un jūsu cienītai? Vai viņu politika varētu aptvert kastīliešvalodīgo pārkatalanizēšanu? Vai piespiedu emigrāciju? Jūsu muzikālai ausij tas nevarētu paiet secen, tāpēc jūsu pienākums mūs par to informēt. Kāda ir jums līdzīgo migrācijas dinamika Katalonijā? Vai ir pilnīgi droši, ka Madrides valdība neveicina kriev, atkal pārsakos, kastīliešvalodīgo pārcelšanos un Kataloniju, pumpējot apgabala vecmodīgu ekstensīvu attīstību centrālās kases pildīšanai?
    Vai jūs, kastīliešvalodīgie, lasāt katalāņu avīzes un ejat uz katalāņu teātri, un neietekmējaties no Madrides propagandas? Ja tā, nez vai var teikt, ka kataloniešu neatkarība varētu skādēt Katalonijas sabiedrībai.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

vitalisvita 27.10.2017. 01.52

Manā saprašanā – atkārtošanas vērts ir viedoklis (rinķī apkārt 26.10.2017. 09.31), ka:
“Latvija nav Īslande, kas ir sala starp Norvēģiju un Grenlandi, Latvija robežojas ar pasaules lielāko mūdzi – Krieviju un tāpēc Latvijai savā ārpolitikā ir jābūt divkārt uzmanīgai un nekautrēšos teikt -tik merkantīlai, lai ar kādu savu falšu lozungu nekaitētu pati sev. Skaldīt skaistas frāzes komentāros – tā ir viena lieta, pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus – tas ir pavisam kas cits.

Un jo īpaši vērtīgs ir mūsu Valsts ārpolitiku raksturojošais apzīmējums – merkantīla, kas izsaka arī domu, ka šis ĀM lēmums nav gluži tāds mūsu tautas prāta un sirdsapziņas produkts, kādu mēs (latviešu vairākums) to vēlētos.

+6
0
Atbildēt

0

edge_indran 26.10.2017. 21.42

Anarhija – kārtības māte? Rīgas priekšnieki satraukti par demokrātiju, kuru vairs nevar kontrolēt:”…Kā ziņots, Jaunjelgavas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Katalonijas Pašvaldību asociācijai un Katalonijas Pašvaldību asociācijai par neatkarību, paužot atbalstu Katalonijas tautai un tās likumīgajiem pārstāvjiem ceļā uz neatkarību.
Domes priekšsēdētājas Gunta Libeka (V) parakstītajā vēstulē norādīts, ka Latvijas tautu un sabiedrību ir dziļi iespaidojuši pēdējo nedēļu notikumi Katalonijā.
«Lielākā sabiedrības daļa nav vienaldzīga un atbalsta Katalonijas tautas tiesības lemt par savu neatkarīgu nākotni. Cilvēki ir satraukti un sašutuši par Spānijas centrālās valdības vardarbīgajām akcijām un īstenotajām represijām,» pausts vēstulē,…”
VARAM: Jaunjelgavas pašvaldība nebija tiesīga izteikt atbalstu Katalonijai (apollo.tvnet.lv)

+2
-5
Atbildēt

0

ARTs 26.10.2017. 13.50

Taču nekas tāds nav pieļaujams demokrātiskās valstīs, kur valsts varai ir bijis dots tautas mandāts demokrātiskās un brīvās vēlēšanās. Tāda rīcība demokrātiskā valstī būtībā saknē nocērt demokrātiju kā tādu, ja jau reiz pašu pieņemtiem un atzītiem likumiem vairs nav nekāda svara un jēgas.
———————————————————————————
Labrīt, Sanita :) Un kā tad ar UK ? Tur skotiem BIJA pieļaujams ? Tur ARĪ kkas tika “nocirsts pašā saknē ? Mostamies, cienītā :)
Nemaz nerunājot par to, ka “pašiem” pieņemt likumus kataloniešiem kā minoritātei pat teorētiski nav iespējams, to viņu vietā izdara “Lielais Brālis”. Neesat dzirdējusi par Madrides “uzmetienu” ar jau saskaņoto Katalonijas autonomijas likumu, kuram būtu jāseko jūsu pašas apdziedātās konstitūcijas izmaiņām ?

Un kādas tad paliek alternatīvas valsts pārvaldei, ja demokrātija tiek atmesta kā pārāk piņķerīga un laikietilpīga?
—————————————————————–
Es jums silti ieteiktu šeit kārtīgi nokaunēties. Katalonieši 10 (!!!) GADUS mēģināja šo lietu risināt demokrātiski. 10 G A D U S , Karl. Madride viņus apjāja gan ar likumu, gan ar eventuāli nepieciešamajām konstitūcijas izmaiņām. Un jums vēl pietiek nenovīdības moralizēt par “demokrātiju” ?

+12
-2
Atbildēt

2

    andrejs > ARTs 26.10.2017. 14.26

    Nemaz nerunājot par to, ka “pašiem” pieņemt likumus kataloniešiem kā minoritātei pat teorētiski nav iespējams, to viņu vietā izdara “Lielais Brālis”
    ————–
    Pirms 27 gadiem bij tāds referendums par PSRS saglabāšanu – krievu vairākums nobalsoja “par”. Ne velti krievi joprojām Belovežas vienošanos sauc par mīļotās valsts (PSRS, protams) nodevību – neesot ņemta vērā tautas demokrātiski paustā griba. :)

    +4
    -1
    Atbildēt

    1

    edge_indran > andrejs 26.10.2017. 15.24

    Auseklīši “uzmeta” visus, jo nekādu tautas nobalsošanu par 4.maija deklarāciju nerīkoja. Demokrātijā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi, taču auseklīši – vienlīdzīgāki par vienlīdzīgākajiem. Katalāņiem jābūt kā auseklīšiem, nav jāņem vērā ne Katalonijas iedzīvotāju, ne visas Spānijas pilsoņu vairākuma viedoklis, “jāpiekāš” Spānijas likumi, parlaments un karalis!
    Mācās, študenti, pamācās no auseklīšiem “uzmešanu”, apjēdz Rubika kļūdu:
    “….lai neizdarītu kārtējo kļūdu un nepieņemtu lēmumu, ko neatbalsta visa tauta, es [A.Rubiks] redzu tikai vienu iespēju, proti, nepieciešams rīkot šajā jautājumā referendumu tā, kā to prasa spēkā esošie likumi. Ir taču pieņemti likumi par PSRS un federācijas subjektu pilnvaru norobežošanu, par kārtību, kādā notiek izstāšanās no PSRS. No tiem tad arī jāvadās, ja mēs tiešām esam par demokrātiju, par visu jautājumu risināšanu tā, kā tas jādara tiesiskā valstī. Manuprāt, nav pamatoti dažu deputātu apgalvojumi, ka esot notikusi visas tautas apspriešana. Varbūt zālē ir tāds, kas var pateikt, kur ir apspriešanas protokoli, cik cilvēku piedalījušies šajā apspriešanā, kādi ir bijuši viedokļi, kā šie viedokļi sadalījās. Bez tautas balss uzklausīšanas mēs neesam tiesīgi pieņemt tik svarīgu lēmumu.” Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde 1990. gada 4. maijā (Vakara sēde).

    0
    -5
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > edge_indran 26.10.2017. 16.19

    Kāda visa tauta?Pastalnieki kopā ar komunisma cēlājiem,kuri atbrauca palīgā no visām brālīgajām padomju tautas republikām?

    +3
    -2
    Atbildēt

    1

    edge_indran > Bārdainais Signe 26.10.2017. 16.56

    Kāda tauta, tādi deputāti:”Padomju Latvijā pat tāda kuriozitāte: no 138 Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas valstisko neatkarību, vismaz 36 bija VDK slepenie aģenti.” Laimonis Purs:Greizo pamatu meistari.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    V.Vecbaštiks > ARTs 28.10.2017. 02.28

    Jūsu zināšanas par Kataloniju un Spāniju līdzinās nullei! Vispirms Jūs neziniet, ka katalonieši NAV atsevišķa tauta, pēc tam apvainojat Madridi nelikumībās. Kataloniešu nacionālisti ir saujiņa komunistiski/anarhistiski noskaņoti ekstrēmisti (pat ja to skaits sniegtos līdz 1.000.000 – tā ir saujiņa Spānijas mērogā). Paldies Dievam – “murgs’ ir beidzies. Šodien Katalonijai vairs nav ne prezidenta, ne valdības, ne parlamenta. Rīt sāksies paģiras un skats uz cietumā pavadājamiem gadiem.

    +2
    -4
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > V.Vecbaštiks 28.10.2017. 11.22

    Pašam ir juceklīgi uzskati par demokrātiju un valodām.Sāmsalā runā igauniski,bet katalāņu valoda atšķiras no spāņu valodas,turklāt atšķiras jau gadsimtiem.Katalonijas parlaments ir tautas vēlēts un to atlaist- nozīmē nostāties pret tautas izvēli,tātad pret demokrātiju,līdz ar to te nekas vēl ilgi nebeigsies.Arī baltieši bija saujiņa PSRS mērogā.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

edge_indran 26.10.2017. 10.33

Nav jākaunas ne par D-Slāvijas, ne Irākas, ne Afganistānas, ne Lībijas, ne Sīrijas bombardēšanu un civiliedzīvotāju nogalināšanu, jo tas tika darīts “svētuma” ieviešanas labā?!
Klasiskais jezuītisms Uplejas izpildījumā…..
Globālajam biznesam (virsvarai) nav būtiski, būs Katalonija Spānijas sastāvā vai būs “neatkarīga”. Ja Uplejai u.c. “svētuma” pielūdzējiem nav vēlmes pieļaut Eiropas Savienības izārdīšanu, tad nāksies beigt pļāpāšanu – un sākt aizstāvēšanas pasākumus. Pretējā gadījumā
arī 21.gadsimtā piedzīvosim vēl vienu “ģeopolitisko katastrofu”, kādu pieļāva PSRS vadība, kapitulējot “svētuma” priekšā (ignorēt valsts un sabiedrības funkcionēšanas pamatlietas).

+1
-5
Atbildēt

1

    basta > edge_indran 29.10.2017. 11.44

    Krievi samaksās par Dubrovniku bumbošanu un Srebreņicas slaktiņu, par sīriešu un irākiešu indēšanu ar gāzi, par Muhomora zvērībām un 1,5 miljonu afgāņu noslepkavošanu. Par trešdaļas cilvēces novešanas pie bada un vājprātīgu sadistu diktāta. Pat ar triljonu jūsu sugas īpatņu iekšējo orgānu nepietiks, lai izpirktu visus noziegumus pret cilvēci.

    0
    0
    Atbildēt

    0

gustaps 26.10.2017. 10.04

Beidzot arī loģika un analīze reibuma pārņemtajās darbaļaužu masās.
Tautaiši, laiks beigt festivālu. Izskalosim acis un atsāksim domāt.

+3
-8
Atbildēt

2

    edge_indran > gustaps 26.10.2017. 10.37

    “Nezināšana ir spēks!” Dž.Orvels, 1984.
    “Svētās” dermokrātijas apstākļos šovs jāturpina:”Nacionālā apvienība piedāvā atļaut darbiniekiem apkalpojošā sfērā nerunāt krieviski.”

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    BardainaisSigne > gustaps 26.10.2017. 12.02

    Kur visā šajā ”loģikā” un dižajā analīzē palika šie fakti:
    Lielākais atbalsts neatkarībai šajās aptaujās bija 2013. gadā, kad atsevišķu Katalonijas valsti vēlējās 47-48% aptaujāto cilvēku, bet vēl 21-22% gribēja, lai apgabals kļūst par federālu zemi ar plašāku autonomiju. Pēdējo trīs gadu laikā atbalsts neatkarībai Katalonijā kritās, un līdz šim pēdējā aptaujā to vēlējās 34,7 % cilvēku, kamēr 21,7 % atbalstīja federālas zemes statusu, bet 30,5 % – pašreizējo autonomā apgabala statusu.

    Bet tad lieliskajā demokrātijas paraugcitadelē:
    2006. gada jūnijā referendumā tika pieņemts jaunais Katalonijas Autonomijas statūts, kuru apstiprināja arī abas Spānijas parlamenta palātas. Tomēr 2010. gadā Spānijas Konstitucionālā tiesa to atzina par pretlikumīgu, liekot izsvītrot vai pārveidot 41 pantu, ieskaitot pašdefinēšanos par “nāciju”, kā arī nodokļu un naudas pārdales sistēmas pārmaiņas. Tas aizsāka plašus protestus visā Katalonijā un neoficiālus, simboliskus neatkarības balsojumus daudzās apgabala pilsētās.
    Tā tad nu ir tā izslavētā demokrātija,kad tautu,kura sevi uzskata par atsevišķu nāciju, vairs par nāciju demokrātiski neatzīst ?

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

Sskaisle 26.10.2017. 09.51

Piekrītu autorei , tikai tik aru to atrunu un taisnošanās daļu nevajadzēja. Ir viedoklis un punkts un tie, kas gribēs, tie pārmetīs tik un tā.

Es uzskatu, ka ES demokrātija ir ļoti apdraudēta. Ka Briselei un visām ES dalībvalstīm bija daudz enerģiskāk jānosoda Spānijas policijas vardarbība. Netīrās cūkas – spāņu policisti – tas ir maigi teikts.
Viss pārējais ir jārisina sarunu ceļā. Ja ir tā, ka kataloņi ir apspiesti nacionāli, ekonomiski un kulturāli – ir taču Eiropas Padome, kurā starp citu sē Latvijas krievu advokāts latvietis Nils Muižnieks .

Latvijas PSR bija totalitāra valsts, tur sarunāšanās nebija iespējama. Kataloņiem ir.

Bet – zvēru – man ir sajūta, ka Latvija ar vienu kāju jau ir atpakaļ totalitārā sistēmā – ievērojiet – sabiedriskajā medijā LTV1 – nenotiek sarunāšanās !!! nav sabiedrības diskusiju par mums.

Vēl ievērojiet – cik slikti mēs zinam savu – Latvijas, Eiropas, pasaules vēsturi – valsts simtgade tuvojas – par vēsturi klusējam !!! nav neviens pats LTV1 raidījums pat par mūsu ultūrvēstures procesiem , kur nu vēl mūsu nācijas politiskā un valstiskā vēsture/

Nolādētie čekisti un oligarhi – viņu politmafija – mūsu varas partijas ir šīs situācijas radītāji un uzturētāji – un tas ir tas nožēlojamais un tas draudīgais

+4
-6
Atbildēt

2

    edge_indran > Dusma 26.10.2017. 10.45

    Jārunā par to vērtīgo, kas bija Latvijas PSR. Dr. Haralds Biezais, 1966. g. 28.-30. maijā, Stokholmā Eiropas latviešu kultūras darbinieku kongresā:
    “…Bet tāpat kā zinātnē un mākslā mēs arī daudz ko nezinām, pareizāk, neesam gribējuši zināt par dzimtenes dzeju. Es jums nolasīšu kādu dzejoli. Tas ir rakstīts dzimtenē, un ir iznācis dzimtenē. Šī dzejoļa virsraksts ir:
    LAI SAUKTOS PAR LATVIETI
    Zem tērauda spārna Latvija šķiet / Raibs mežu un tīrumu audums,
    Starp zaļajām strēlēm izsēti, / Zib ezeru zilganie graudi.
    Caur motora dūkoņu nedzird auss, / Kā bērzi pie Daugavas šalko,
    Pie pelēka cinīša piesieta / Pat cīruļa dziesma smalkā.
    No augšas skatoties, neredz acs, / Kā niedrājos ganās raudas,
    No augšas skatoties, Latvija šķiet / Vien mežu un tīrumu audums.
    Lai viņas nopūtas uztvertu, / Lai justu, kad viņai grūti,
    Kā ārstam vērīgi jāpieliek auss / Pie ozola platajām krūtīm.
    Lai viņu no citām atšķirtu, / Uz lūpām ir jājūt tās rasa,
    Jāvelk kājās putekļu zābaki, / Rokām jākļūst no darba asām.
    Par maz, ka tēvi šeit aruši / Smago mālu un smilti irdo,
    Lai sauktos par latvieti, jāieauž te / Kā sarkanu dzīparu sirdi.
    (A. Elksne)

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > Dusma 26.10.2017. 13.14

    Latvijas PSR bija totalitāra valsts +++ Tā saucamā LPSR nebija valsts, bet gan okupēta teritorija bez jeb kādām pašnoteikšanās tiesībām. LPSR bija slaucama govs, kuru dēvēt par valsti ir liela kļūda.

    +4
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > rinķī apkārt 26.10.2017. 13.18

    nemuldi – tā bija Latvijas PSR – republika , tas, ka bija valstis, kuras neatzina Latvijas Republikas okupāciju tas ir cits jautājums

    cik ir tādi šodienas latvieši , kuri ikdienas sarunavalodā padlaikus sauc par okupāciju ?

    un tā prof Zelča, kas sludināja, ka visi bijām kolaboranti ? Tiešām?! nu nekaitini mani !

    +1
    -4
    Atbildēt

    1

    rinķī apkārt > Dusma 26.10.2017. 13.36

    Republika. Valsts iekārtas un varas institūciju forma, kur augstākos valsts varas institūcijas ievēlē uz noteiktu laiku; valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas institūciju forma.
    http://www.tezaurs.lv/#/sv/republika

    Kāds šai definīcijai bija sakars ar LPSR ? :)

    Pastāvot uz to, ka tāds veidojums kā “padomju Latvija” bija republika Tu piekrīti arī tam, ka Latvijas Republika labprātīgi iekļāvās PSRS brālīgajā “republiku” saimē, ar visām sekām.

    Tas, ka ikdienā diemžēl ne tikai sarunu valodā, bet arī masu saziņas līdzekļos okupācijas vietā tiek lietots tāda “abstrakcija” kā “padomju laiki, padomju Latvija utt”, tās ir tiešas okupācijas sekas Latvijas ļaužu apziņā – kautrība saukt lietas patiesajos vārdos.

    +4
    -1
    Atbildēt

    2

    BardainaisSigne > rinķī apkārt 26.10.2017. 13.49

    Ikdienā manā bērnībā vecie runāja tā:”krievu laikā”,”tad,kad krievi ienāca”.Ļoti īsi un kodolīgi.

    +6
    0
    Atbildēt

    1

    andrejs > Bārdainais Signe 26.10.2017. 14.30

    to skaisle
    neviens normāls latvietis pat PSRS valdīšanas gados nekad nav teicis padomju vara, vai kaut ko tamlīdzīgu. Vienmēr bija “krievu laiki” – ar to domāta krievu okupācija kopš 1940. gada.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > rinķī apkārt 26.10.2017. 14.00

    ra – elle un idnija kā tu mani kaitini – vai tad vēlēšanas nenotika? kādu ar šauteni dzina uz velēšanām? kāpostus bezmakasas – es domāju sautētos kāpostus ar desiņam , ko uz velēšanām par velti deva – ar varu kādām lika mutē?

    tu nolaidies no firmamneta un runā tieši nevis teoretizē kā tu gribētu kā būtu bijis

    vari mani atbildēt, kāpēc Latvijā sodien pie varas ir čekisti? vai čekistu vara izpaužas tā,ka prezidents vai kučinskis būtu čekisti ? vai tā, kā to IR intervijā mums visiem pastāstīja prof Lācis , kā kāds ekspremjers šantažeja profesiru čekistu biznesa interesēs

    nu ?! citēsi man vikipēdiju jeb padosies un piekritīsi?

    +3
    -4
    Atbildēt

    2

    rinķī apkārt > Dusma 26.10.2017. 14.23

    ra – elle un idnija kā tu mani kaitini – vai tad vēlēšanas nenotika? kādu ar šauteni dzina uz velēšanām? +++ ar šauteni jau nu gan nedzina, bet uz kabīni, kurā varēja svītrot vienīgās partijas vienīgo deputātu veda sarkans celiņš pa kuru bija jāiet cauri visai zālei. :)

    Okupācijas laikā ,kā vēl puišelis, es aiz ziņkāres vēlēt gāju tikai vienu reizi – pašu pirmo, pēc tam liku mieru šai nodarbei, un arī man lika mieru, jo vēlēšanu rezultāts no manas iešanas, vai neiešanas tikpat nemainījās :)

    Par čekistiem, cik saprotu Tu šo apzīmētāju lieto kā metaforu, runājot par visādām mūslaiku sliktām lietām un ļauniem cilvēkiem. Savā sākotnējā nozīmē čekisti Latvijā šodien diez vai ir pie varas. Pagaidām vēl nav pie varas, tā būs pareizāk :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    BardainaisSigne > Dusma 26.10.2017. 16.10

    Es krievu laikā uz ”vēlēšanām” neaizgāju ne reizi.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 26.10.2017. 09.31

Ja jau velkam paralēles starp Latvijas Republikas dibināšanu un starptautisku mūsu valsts atdzīšanu un tiem procesiem, kuri šobrīd rit Spānijā un kataloņu( vai vairākuma?) vēlmi veidot savu valsti, tad nedrīkst pazaudēt faktu, ka statarp Latvijas Republikas neatkarības atdzīšanu de facto un de iure ir vairāk kā divi gadi. Tikai 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latvijas neatkarību de iure, un šis process ievilkās tik ilgi tikai tādēļ, ka Rietumu lielvalstis nebija gatavas ignorēt Baltijas valstu agrāko piederību Krievijas impērijai . Iemesls šai lēnajai lēnajai domāšanai pavisam merkantīls un būtu muļķīgi to nosodīt.

Un tādēļ muļķīgi ir nosodīt arī to, ka Latvijas Republikas ārpolitika vispirms rēķina un apsver, kas LR ir izdevīgi un kas nav, un tikai tādēļ sper tik nopietnu soli kā atbalstīt centienus sadalīt Spānijas valsti, kas ir LR sabiedrotā NATO.

Latvija savu neatkarību atguva pavisam brīnumainā kārtā, arī pateicoties pasaules lielvaru ieinteresībai un tādēļ Latvijas neatkarības fakts nebūt nav akmenī kalts. Latvija nav Īslande, kas ir sala starp Norvēģiju un Grenlandi, Latvija robežojas ar pasaules lielāko mūdzi – Krieviju un tāpēc Latvijai savā ārpolitikā ir jābūt divkārt uzmanīgai un nekautrēšos teikt -tik merkantīlai, lai ar kādu savu falšu lozungu nekaitētu pati sev. Skaldīt skaistas frāzes komentāros – tā ir viena lieta, pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus – tas ir pavisam kas cits.

+4
0
Atbildēt

4

    rinķī apkārt > rinķī apkārt 26.10.2017. 09.39

    Būtiskas kļūdas labojums : ) Tekstā ir – “….un tikai tādēļ sper tik nopietnu soli kā atbalstīt centienus sadalīt Spānijas valsti, kas ir LR sabiedrotā NATO.”

    Bet jābūt ir – “…tikai tad sper tik nopietnu soli utt”

    Līdz šim IR – ā bija iespēja šādas kļūdas labot, tagad nav. Tas ir būtisks trūkums šajā jaunajā portāla versijā.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > rinķī apkārt 26.10.2017. 10.00

    nu atkal ra – ņem vērā , ka pēc 1.pasaules kara radās desmitiem jaunu valstu , jo sabruka ne tikai cariskās Krievijas impērija, bet arī Austrroungārijas impērija. Izlasi par Vilsona tēzēm, ko tās pauda par nāciju pašnoteikšanās tiesībām.

    Otra lietiņa. Nestāsti man pekstiņus, ka LR Ārlietu ministrija strādā valsts interesēs. Abu dabi valsts prezidents un ārlietu ministrijas Brēmenis, vai kā vinu sauca taču lobēja nevis valss , bet oligarhu Šķeles intereses.

    Pastasti man , kādas intereses lobeja Iveta – kā u viņu tur sauca, kura Ēģiptē rīkojas viesības par cikiem tur simtiem tūkstošiem mūsu budžeta eiro.

    Manā vērtējumā mums absolūti pietiktu ar vienu ministra Rinkeviča komandu tepat uz vietas Latvijā. Tās visas vēstniecības mierīgi var klāpēt ciet un piemesties kādās iekštelpās pie igauņiem vai leišiem pa kādam 1-2 pārstāvjiem.

    Nu labi nav laika tevi te daudz tramdīt un dzenāt, kaut gan dikti jau vispār vajadzētu

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    gustaps > rinķī apkārt 26.10.2017. 10.07

    +100
    (tikai šoreiz)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > rinķī apkārt 26.10.2017. 16.52

    starptautisku mūsu valsts atdzīšanu
    ————————-
    Būtiskas kļūdas labojums : (
    Nevis “atdzīšanu”, bet “atzīšanu” (no vārda atzīt). Šausmīgi tipiska kļūda, starp citu.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    rinķī apkārt > andrejs 26.10.2017. 18.13

    Paldies :)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam