Austrumlatvija pret Latgali 13

Komentāri (13)

Dusma 23.10.2017. 19.34

http://www.la.lv/rektors-ar-politisko-jumtu/

Vai es svētu patiesību par saeimas bandītisko dabu nerakstu >? Rakstu! Un saeima ir atbildīga pirmkārt, par tām draussmām , kas notiek Latvijā.

Latgale tik skaļi brēc, kamēr citus Latvijas novadus tā politmafija tāpat bendē nost, tikai tie citi klusē

Aizkulisēs runā, ka tieši A. Barševska politiskā piesaiste premjera partijai – ZZS – palīdzēšot caur varas gaiteņiem izdabūt shēmu par DU “rebrendingu” un reorganizāciju. Izglītības un zinātnes ministriju gan vada “Vienotības” pārstāvis Kārlis Šadurskis. Taču viņa atbalstu A. Barševska plāniem ZZS varētu iegūt, piesolot izglītības ministram atbalstīt kādas reformas izglītības nozarē. Turklāt augstākajā izglītībā arī ir nepieciešamas reformas un resursu konsolidācija, ko A. Barševskis, izskatās, gatavs veikt. Tāds rektors K. Šadurskim varētu būt noderīgs, tāpēc politiskā tirgošanās starp ZZS un “Vienotību” pat varētu izpalikt. Par to, ka IZM nevēlas konfrontāciju, savā ziņā liecina arī tas, ka ministrija nav apstrīdējusi rektora pilnvaru pagarināšanu, kaut Augstskolu likums senātam neļauj pieņemt šādus lēmumus.

0
0
Atbildēt

0

edge_indran 20.10.2017. 18.20

Vitebskas guberņa pret Latgali.
Vēsture mēdzot atkārtoties arī apgrieztā veidā, īpaši tais reizēs, kad vēstures mācības ignorē vai nezina.
Noder atcerēties, kā ar boļševiku valdības vīri Ļeņina un Staļina svētību varēja Latvija “uzveikt” Vitebskas guberņu.
“LPNP 1917. gada 2. decembra deklarācijas un rezolūcijas”
Latviešu Pagaidu Nacionalā padome savā 1. sesijā Valkā pieņēma divas deklarācijas un rezolūcijas:
Deklarācija Krievijas revolucionārajai demokrātijai[8]: “Nostājoties uz Krievijas revolucionārās demokrātijas vairākkārt pasludināto Krievijas tautu pašnoteikšanās tiesību pamata, Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome pasludina, kā Latgale, t.i., Vitebskas guberņas Daugpils, Ludzes un Rēzeknes apriņķi ir pievienojami Latvijai, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts.
“Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. (Vikpēdijas lapa)

0
-1
Atbildēt

1

    Bārdainais Signe > edge_indran 21.10.2017. 11.36

    Varbūt parakņāsies vēsturē arī dziļāk un pastāstīsi,kuri okupanti Latgali pievienoja Vitebskas guberņai?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    edge_indran > Bārdainais Signe 21.10.2017. 22.27

    Priekš kam “rakņāties”, ja vēsture norisinās “šeit un tagad”? Paseko jaunākajām ziņām, var būt apjēgsi kā rīkojās okupanti no Rietumiem (vācieši, zviedri, poļi,) – tie daudz nejautā un neatkarību alkstošajiem savas valsts daļas viegli nedāvina:
    ” Spānijas valdība nobloķē Katalonijas autonomijas centienus”
    Madrides centrālā valdība sākusi Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu, sestdien pēc valdības ārkārtas sēdes pavēstīja Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

vvilums 19.10.2017. 14.25

Lasot Kairiša domas, ar prieku konstatēju, ka viss nav beidzies, un tuneļa galā ir gaisma.
Kas attiecas par austrum vai dienvid Latvijas augstskolas veidošanos, tad man nāk prātā salīdzinājums ar naudas vērtības strauju krišanos pirms vadoņa pārvēlēšanām kādā autoritatīvā valstiņā.

+2
-1
Atbildēt

0

Juoņs Strods 19.10.2017. 12.52

Austrumlatvijas nosaukums tiešām neder, Kā piemēru var minēt neveiksmīgo epopeju ar Viduslatgales profesionālo vidusskolu. Var tagad dot minēt, kur tā atrodas? Neviens neuzminēs. Tagad vairs juridiski nav šādas skolas, jo tā tika izveidota apvienojot 4 profskolas – Višķos, Jaunaglonas, Preiļu un Dagdas. Kad skolai vajadzēja veidot reklāmas vai sludinājumus jaunu audzēķnu uzņemšanai, tad skolas vadībai bija lielas problēmas, kā to reklamēt. Audzēkņu skaits pēc apvienošanas strauji samazinājās, jo nevienam nebija skaidrs, kur tāda “Viduslatgale” atrodas…

+3
-1
Atbildēt

0

Juris Simanovskis 19.10.2017. 12.50

Nosaukums ir pēctecības un turpinājuma elements. Lai gan jēdziens Austrumlatvija var tikt lietots, lai apzīmētu teritoriju, kas nav Latgale, nav iemesla mainīt augstskolas nosaukumu tikai tādēļ, ka citādi kādam potenciālajam reflektantam no Kurzemes varētu šķist, ka viņš augstskolā nav gaidīts

+2
0
Atbildēt

0

Egils Levits 19.10.2017. 11.35

Principā jāpiekrīt Kairišam. Vietvārdi ir svarīgi visas nācijas apziņas veidošanai. Latgale ir šāds – pie tam kultūrvēsturiski ļoti piesātināts – vietvārds. Tas izraisa asociācijas ar šo vienu no četrām latviešu zemēm, kas minētas Satversmes 3.pantā (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale), un kuras apvienojot, tikai izveidota Latvijas valsts (Satversmes Ievada 1.rindkopa).
Tātad Latgale konstitucionāli ir tieši viena no latviešu vēsturiskajām zemēm (un nevis novads, reģions, teritorija vai kas cits), kas kopš 1918.gada ir kļuvusi par vienu no Latvijas valsts zemēm, kurai ir savs vēsturisks un kultūrvēsturisks “dziļums”.

Tadēļ Latgales nosaukums būtu jālieto plašāk, jo tas asociējas un latviešu un Latvijas vēsturi, kultūru un valstiskumu (tas pats, protams, sakāms arī par Vidzemi, Kurzemi un Zemgali).

To nevar aizstāt tādi “tehniski” apzīmējumi kā reģions, teritorija, rajons u.t.t., kuri ir viendimensionāli un varbūt var tikt lietoti ekonomistu, plānotāju vai inženieru “slengā”, taču tiem nebūtu vietas tautas dzīvajā valodā un vietvārdos. Tā būtu apziņas noplicināšana un mankurtisma stiprināšana.

Arī universitāte ir nevien tehnisks aparāts, bet sociāls veidojums, kas ir integrēts konkrētā kultūrvēsturiskā vidē – šajā gadījumā Daugavpilī un Latgalē. Šie abi nosaukumi ir piemēroti.

Savukārt kā studentam man nebūtu svarīgi tas, ka es nāku no citas vietas kā Latgales, bet gan tas, ka es eju studēt tieši uz Latgali (Daugavpilī). Tas man uzreiz asociētos ar zināmu vēsturisku dziļumu un tātad zināmu vērtību. Kaut kāds tehnisks nosaukums to nevar atsvērt.

+10
-1
Atbildēt

1

    edge_indran > Egils Levits 20.10.2017. 11.33

    ” Vai mūsu mērķis ir Nāves sala? ” V.Kairišs (irir.lv)
    =======================================================================================
    Ja Jums ir skaidrs mērķis priekš LV, tad nav brīnums, ka aizvien biežāk parādīsies tādi nosaukumi – “AustrumLatvija”, “ZiemeļLatvija”, “Mazā Šveice”, “Ziemeļu Parīze” utt., utml.
    Ja kāds vēlas centīgi airēties, lai airējas “stūrmaņu” karišu un “navigatoru” levitu pavadībā un
    “Nāves salu”: „Neatkarības gadu laikā mēs esam zaudējuši 700 tūkstošus cilvēku (..)
    Gan mirstības, gan migrācijas dēļ ikdienu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 55 cilvēkiem. Mēnesī tas ir par 1650, bet gadā par 23 tūkstošiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka katru mēnesi mēs paliekam nabagāki par vienu mazpilsētu vai pagastu.(..) Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinās Latgalē.” Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš.(jaun.lv, radio Baltkom, 2017)

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Bārdainais Signe > edge_indran 21.10.2017. 11.33

    Nu nu,atskaiti no šiem visādas okupantu un klaidoņu padibenes,kuri aizbraukuši no Latvijas ,kas Latvijai ir ieguvums nevis zaudējums.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

mumss 19.10.2017. 11.09

Īsti nesaprotu, kāpēc nevarētu palikt Daugavpils Universitāte (tā tagad būšot būt latviski rakstīt: divvārdu universitāšu nosaukumos, ja viens no tiem ir VIETVĀRDS)?

+2
0
Atbildēt

0

Kalvis Apsītis 19.10.2017. 09.15

Kandidēt uz rektora amatu vairāk nekā ir atļauts (ar jebkuru ieganstu) – protams, ir galīgi nepareizi.
No otras puses, vārdu “Austrumlatvija” arī agrāk ir lietojuši kā ģeogrāfisku apzīmējumu. Jau 2 gadus Rēzeknē ir tāda mācību iestāde “Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola”, kur mācās skolēni ne tikai no Latgales. Skolas dibinātājs ir RTA – Rēzeknes Tehnoloģiju Augstskola – vai V.Kairišam ir iebildumi pret šādu skolu? Teiksim, Jēkabpils novada Dunavas pagasts Daugavas kreisajā krastā, kā arī Alūksne ir Austrumlatvijā – bet Latgalei šīs vietas parasti nepieskaita.

+1
0
Atbildēt

0

vitalisvita 19.10.2017. 07.17

Ja mēs demokrātiju tulkojam kā tautas varu un tautu kā etniski integrētu (ekoloģisku) kopienu – etnosu, tad latgaliešiem ir pamatotas tiesības arī savas garīgās vērtības – valodu un kultūru (savas attīstības teritorijā Latgalē) aizstāvēt kā nacionālas un valstiskas vērtības; bet…
Ja par demokrātiju uzskatam visu Latgalē dzīvojošo pilsoņu varu (arī etniski dezintegrēto un multikulturālo indivīdu), tad faktiski neviens vairs tā ekoloģiski pamatoti pretendēt uz teritoriālo valodas statusu nevar… Tad jāskatās Satversmē …?

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: