Jauns monētu komplekts – veltījums dzejniekam Eduardam Veidenbaumam

Komentāri (3)

Sskaisle 04.10.2017. 15.39

Mani ļoti interesētu profesionāļu viedoklis – Raups Nacionālo Dārgumu raidījumā par Dzejas dienām saka, ka viņš priecājoties, ja viņa dzeju nesaprotot , jo tas nozīmējot, ka lasītājs tiek spiests domāt. Man tā nav. Ja nesaprotu – padodos un lieku grāmatu nost. Tieši tāpat ar prozu – ja īsti nepatīk – spiežu sevi lasīt un pabeigt, lai saprastu – kas nepatīk, kāpēc nepatīk, bet ja gadās, ka lasu un lasu un tā arī nepaliek skaidrs, ko autors vēsta , tad gan es lieku nost un ar domāšanu par nesaprotamo sevi neapgrūtinu.
Vēl mani interesētu , ko domā citi – gan rakstītāji, gan lasītāji – RS mājas lapā ir minēti ap 100 dzejnieki, apmēram tikpat daudz dzejnieku mums ir, kuri nav minēti RS mājas lapā, bet … alga viena, kuru valsts finansētu izdevumu – Domuzīmi, Kontekstu, Satori , Punctumm veru vaļā – visur priekšā vieni un tieši paši dzejnieki – sākot ar Eipuru un Auziņu un beidzot ar Ostupu un Langu. Tas tā kā normāli jums šķiet? Es to uztveru kā jaunos vecos padlaikus

Atbildēt

Norsjo 04.10.2017. 15.08

Kā tā sanācis, ka atjaunotajā Latvijā dzejniekam atņēma un tā arī neiedeva ielu, kura varētu saukties viņa vārdā? Laikam jau tiešām arī šai varai viņš ir gana neērts….:)

Atbildēt

Sskaisle > Raits Eglitis 04.10.2017. 15.38

Nū – mums dzejnieku liels bars, bet pie siles vien daži – labi – lai neatkārtotos – iekopēšu , ko jau šorīt rakstīju par dzejniekiem.

Sāku lasīt cerību pārpilna, bet … atkal nekā. Vai tiešām literāti ir spējīgi tik vien kā kaut ko atgremot ? Mēs lasītāji paši visur ejam un paši visu redzam un mums atstāsti nav vajadzīgi. Idejas, pārdomas, vislabāk provocējošas un sarunu raisošas ir tas, ko es gaidīju no virsraksta par Dzejas dienām un zemapziņu.
Pirmkārt, beidzot ir noticis tas, ko es visu laiku gaidīju – SKAN DZEJA – un šeit es domāju Veidenbauma dzeju. Man joprojām žēl , ka Vācieša un Raiņa&Aspazijas jubilejas pagāja bez viņu dzejas , bet labāk vēlu nekā nekad.
Radio Klasika šorīt atkal RV1.Ģ meitene skaitīja savu Veidenbauma dzejoli un stāstīja savas domas par to – vai kā arī mēdz teikt – kā viņa par šo dzejoli jūtas. Man patika, man bija interesanti, man bija labi, man bija tā sajūta – atkal no reklāmas -tekstiem – tu sen to biji pelnījusi. Manuprāt, sabiedriskajos medijos dzejai būtu jāskan biežāk un tieši tā kā radio šobrīd – gan klasika, gan laikmetīgā dzeja.
Vēl – ļoti ļoti gribētu sarunas par dzeju, par literatūru vispār. Bet ne tās glumās bļodlaižu , kur viens otru gļēvi slavina, bet tādas, kurās runā profesionāļi, tādi kuri nebaidās pateikt viedokli, kas ir pretējs siles pasludinātājiem.
Dievinu Orfeja sarunas radio – kur izskan šie vārdi – es nepiekrītu, es domāju pavisam pretēji utt. Un tam – es nepiekrītu vai piekrītu – vienmēr ir pamatojums.
Vakardien zdf mediatēkā noklausījos interviju ar bijušo VFR kancleru Helmutu Šmitu. Viņš saka, ka demokrātija bez domstarpībām un bez kompromisiem nav iespējama. Pārfrazējot – es secinu, ka Latvjas publiskajā literatūras lauciņā nav demokrātijas – ir tikai viens viedoklis , ka visi , kuriem ir laime publicēties ir ģeniāli un ka viss, ko viņi publicē ir ģeniāli. Nu labi – gandrīz ģeniāli.
Kaut kā biju iedomājusies, ka jaunie dzejnieki par to varētu kaut ko teikt, kaut ko domāt utt. Bet – kā atkal mēdz teikt – pagribēji un pārgāja.
http://www.punctummagazine.lv/2017/10/04/par-dzejas-dienam-un-zemapzinu/