Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?

Esmu no pazīstamiem dzirdējis, kas notiek mazajās lauku skolās – pirmspensijas vecuma skolotāji, bailes ka skolu slēgs un kļūs par bezdarbniekiem, meklē jebkuru bērnu, ko varētu ierakstīt skolnieku skaitā, arī tādi, kuri nav spējīgi neko iemācīties, tiek ierakstīti kā skolnieki. Pašvaldība to atbalsta, lai tikai skola un darba vietas saglabātos. Rezultātā cieš bērni, neiegūst konkurētspējīgu izglītību. Apburtais loks. Nu bet tagad sākas treknie gadi, bezdarbs mazinās. Cerēsim, ka beigsies šī izmisīgā vēlēšanās saglabāt sliktas skolas ar vienu domu – lai vecie skolotāji varētu novilkt līdz pensijai.

tur nav ko pētīt, mūsu augstskolas uzņem studēšanai pēdējos muļķus, lai tik būtu skaits , un ja maksā , kāpēc nē?… muļķiem jāiet muļķu skolās, patreiz mums viss vienā biezputrā

Somijā visās skolās ir viena pieeja un vienāds līmenis. Un viņiem nav mājas darbu, bet ļauj bērniem būt bērniem pēc skolas būt ar vecākiem vai spēlēties ārā !!! Kāpēc jāizgudro jauns ritenis ja kaimiņos strādā un ir pasaulē 1 vietā …

Te butu svarigi uzsvert, ka Augstakai Izglitibai no budzeta ir vismazakais finansejums ES. Tatad lielakais tas ir tikai videjai izglitibai.

Butu labi uzzinat, vai Bankas petijuma rezultati butu tadi pasi ari Igaunija, jo tiesi ta ir valsts, kuras izglitibas sistema ir sakartota un pardomata.

Ugis Gruntmanis

Interesanti. Paldies!

Skolu noslāņošanās bija plānota jau uzsākot reformu ”nauda seko skolēnam”.

Satistikas salīdzinājums starp valstīm “skolēnu skaits uz skolotāju” var būt maldinošs, ja netiek ņemti vērā mācību gadi, mācību programmas (priekšmetu skaits, obligātie un izvēles), un citas lokālas īpatnības, kā piemēram, skolotāju darba pienākumi.

Skolu apvienošana pati par sevi nedos rezultātu, ja skolotāju atalgojums nebūs konkurētspējīgs ar citām nozarēm.