Ābrama: publiskajos iepirkumos karteļi ir masveidīgi

14

Komentāri (14)

sniega_roze 19.08.2015. 22.15

Ja nu nav zināms kā atbrīvoties no karteļiem, varu pačukstēt vieglu metodi – publicē iepirkumus orientējoties arī uz leišu, poļu un igauņu uzņēmējiem. Īsta konkurence un efektivitāte dara brīnumus…

+1
0
Atbildēt

0

kristaps_freimanis 03.08.2015. 15.20

” tur pāris gadījumos vienas ģimenes locekļiem pieder 2 firmas, — sodīti par to, ka vīrs un sieva nav dažādājoši piedāvājumus”

===

Šāda dalība ar 2 kantoriem jau pati par sevi velk uz šmaukšanos (pseidokonkurences rādīšanu)…

+4
-1
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 03.08.2015. 13.19

/Abram un KP pārgājusi no lietiškajām izmeklēšanām uz pašreklāmiskajām. Pārlasiet tikko sodīto malkas cirtēju sarakstu, tur pāris gadījumos vienas ģimenes locekļiem pieder 2 firmas, — sodīti par to, ka vīrs un sieva nav dažādājoši piedāvājumus?

Pailgi nācās gaidīt, vai tiešām Skaidrīte Ābrama ir tik profesionāli laba un gudra, kā CV un intervijās līdz šim viņai izdevās izlikties. Beidzot PR migla izklīdusi, arī Ābrama saslimusi ar (VID) Pētersones sindromu, — skaļi, lumpena aplausiem, pavadītai, sistmaszos tirgus dalībniekus. Pētersone dauza sīkos autoservisus un atškiras ar to, ka lieltirgotājam ļauj staigāt līdzi pa preses konferencēm un lieltirgotājs iegūst imunitātīvi, tiek pie iespējas turēt lielo servisfabriku augstās cenas. Ābrama ar savu kantori tagad lielās, ka ar lielu medijpiekauj sīkos malkas cirtējus: par malkas ciršanu liecina frāze “bojātas koksnes cirtēs”, par piederību mazajiem — soda naudas apjomi, kas rēķināti no iepriekšējiem apgrozījumiem. Ja tādi kaut cik neturētu cenas, vinnētu tādi mežcirtēji kā tie zivjapstrādātāji, kuru saimnieki ar piparporšiem mauc, bet bundžiņu šprotkrāvējas dzīvo kopmītnēs , jo ceļu līdz mājām 1-reiz mēnesī nespēj nopelnīt.

Nu i Jautrīte, nu i Ābrama. Apsveikt ar iestāšanos Pētersones klubiņā?

Atslēgas jautājumam vajadzētu būt, vai valstij nodarīti zaudējumi? Diez vai, no lielākām mežcirtēju algām tiek iekasēti nodokļi. Tagad derētu gadu pagaidīt un paskatīties, kur palicis attiecīgo sīkfirmu personāls — veči ar zāģiem? Diez, vai tie būs palikuši Latvijā. Bet… hjm, varbūt tieši tāds ir arō mērķis — paplašināt LV atlikušā darbaspēka eksportu?

+1
-5
Atbildēt

0

Bet 03.08.2015. 11.41

Par Ābramas vadīto iestādes darbu patiesi ir prieks, jo viņi strādā valsts iedzīvotāju labā.

Vēl vajadzētu papurināt bankas, jo pēdējā laikā, kā izskatās, tās sāk dīrāt iedzīvotājus par skaidras naudas izņemšanu no bankomāta. To var teikt par SWedbank un noteikti nepārspējama ir SEB banka- apetīte laba un pe”lņa garantēta bez riska.

+1
0
Atbildēt

2

    Optiskais Tēmeklis > Bet 03.08.2015. 13.22

    Bankas derētu papurināt, tas tiesa, bet pēdējolaik Ābrama un KP sākušas nežēlīgi haltūrēt. Man aizdomas, ka bankām un īsti lieliem klientiem/pacientiem vairs klāt neķersies, bet turpinās blefot kā tiiko ar malkas cirtējiem, — turklāt aizdomas, ka malkas cirtēju gadījumā valsts neko nav zaudējusi. Konkurences padome pārņēmusi Strīķes laika KNAB praksi ar šovu taisīšanu?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Charlie Hebdo > Bet 03.08.2015. 19.43

    Bet

    Citadeles gadījumā tika izdarīts viss, lai Latvijā neienāktu nopietns spēlētājs, kas radītu konkurenci esošām bankām un nodrošinātu tausaimniecībai lētus kredītresursus. Meža cirtēju vietā būtu nu ķērušies klāt ģenerāluzņēmumiem: “Skonto būvei”, Re&Re, un dažām Matīsam pietuvinātām ceļu būves firmām, kuriem tiek visi valsts pasūtījumi un kuri paši nosaka cenu par darba izpildi un, itin bieži, kā bija Stradiņa slimnīcas un Gudrona dīķu gadījumos, parausta valdības vadītāju aiz vajadzīgām šņorītēm un saņem vēl papildus padsmit miljonu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

nomale 03.08.2015. 11.37

Kur paliek nauda? Kāpēc nepietiek armijai, skolotājiem, slimniekiem? Tur arī paliek. Vienu skrūvi valsts pasūtījumā skrūvē pieci starpnieki kartelisti.

Lai Ābramai spēks tā turpināt! Latvijā vismaz beidzot parādījusies iestāde, kurai var uzticēties!

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam