Mediķu pienākums ir glābt cilvēka dzīvību. Šķiet būtu absurdi, ja pacients nomirtu tikai tāpec, ka ārsts nav spējis sazināties, jo nepārvalda krievu valodu.Ir jāpārvalda ne tikai krievu, bet arī angļu un vācu valoda.Laikmets to vienkārši pieprasa.
Pacienti mēdz būt ļoti dažādi – un lai nodrošinātu viņu intereses un tiesības būt informētiem un saņemt kvalitatīvu palīdzību, medicīnas iestādei būtu jāizmanto tulkošanas pakalpojums. Kaut vai telefoniski – ja klātienes tulku ir sarežģīti nodrošināt visur tur, kur tas nepieciešams. Tad arī varētu saprasties ar turku valodā runājošiem pacientiem. Domāju, ka par šādu tulkošanas pakalpojumu ir jādomā medicīnas nozares līmenī – viena slimnīca vai augstskola to diez vai var atrisināt.
Pievienojos J.Kursītei par to, ka ārstiem vajadzētu labi zināt vairākas svešvalodas – piemēram tāpēc, lai varētu sekot līdzi speciālajai literatūrai. Bet nekad nevarēs panākt situāciju, lai ārsts zinātu visu potenciālo pacientu valodas. Spēja iejūtīgi un precīzi izmantot tulkus – arī ir daļa no profesijas. Protams, ja ārsts ir poliglots – spēj runāt krieviski, lietuviski, poliski, ukrainiski – tas ir vēl papildu bonuss. Bet to nevajadzētu padarīt par pašmērķi. Mūsdienu medicīna tomēr balstās uz specializāciju.
Ārsts augstskolā, rezidentūrās un citur mācās 10 vai vairāk gadus – ir jāizmanto pirmkārt viņa profesionālā kvalifikācija attiecīgajā nozarē. Ārstam nebūtu jādublē tulka, dokumentu formas aizpildošas medmāsas, psihologa, sociālā darbinieka, naudas iekasētāja vai līdzīgas funkcijas – viņam jākoncentrējas uz ārstēšanu. Citām funkcijām ir jānodarbina speciālisti, kuri ir vieglāk sagatavojami. Labu tulku var izmācīt 2 gados; nav vajadzīgi 10 gadi.
Nav jādomā nekas tukšā vietā. Lielbritānijas NHS jau tagad nodrošina iespēju saņemt medicīnisku palīdzību vairākās izplatītākajās svešvalodās (šķiet, arī latviski un krieviski). Bet tas nenozīmē, ka visi britu ārsti māk šīs valodas (vai arī – konkrētajā ārstniecības iestādē tādi allaž ir uz vietas). Viņi paļaujas uz profesionālu tulkošanas dienestu un sakaru tehnoloģijām. Ja šo dienestu izmanto visā valstī – tad izmaksas nemaz nav tik lielas.
“Bet nekad nevarēs panākt situāciju, lai ārsts zinātu visu potenciālo pacientu valodas.”
Ne visas, bet to valodu, kura runā lielākā daļa rīdzinieku un 30 % Latvijas nodokļu maksātāju. To valodu, kurā runāja Latvijas saimnieki 200 gadus. Atkal jums ir problēmas ar smadzenēm. Nu, kas jūs esat par kopu.
Немцы были хозяевами латышей 600 или 700 лет. Русские были кураторами латышей до немцев и после немцев. До немцев предки латышей платили дань Полоцкому и Новгородско-псковскому князям за то, чтобы те их защищали и наставляли.
IR.lv – ieteiktu papētīt kādā valodā notiek mācības “TRANSPORTA UN SAKARU INSTITŪTĀ”, tur ne tādus vien pārkāpumus var atrast.
Paralēli tam var arī veikt izpēti par vidusskolas CE apstrīdēšanas kārtību.
Proti absolvents šādā gadījumā ir spiest atlikt mācības augstskolā uz vienu gadu.
Tāpat var izveidot rakstu par budžeta vietu piešķiršanas kārtību valsts augstskolās, proti ,nevis piešķirt tās darba devēju pieprasītākajām studiju programām, bet gan programām, kurās pēc bakalaura grāda iegūšanas nav iespējams iegūt darbu un nepieciešams iestāties maģistratūrā.
Piemērs – “Bakalaura akadēmisko studiju programmaEnerģētika un elektrotehnika – 125 budžeta finansētās vietas” ,bet katru gadu šo programmu absolvē reāli 15 – 30 studentu, kuriem lai iegūtu inženiera grādu , nepieciešams studēt maģistratūrā.
“Miks IR.lv – ieteiktu papētīt kādā valodā notiek mācības “TRANSPORTA UN SAKARU INSTITŪTĀ””
Jā, stučīt jums ir parasta lieta. Tā ir jūsu mentalitāte. “Papētīt”. Cik daudz tādu komentāru latviešu interneta portālos. Pētī pats. Vai nav smadzeņu? Vai tu domā, ka Hitleram bija tik vienkārši uztaisīt ebreju genocīdu? Kāpēc tad tu domā, ka uztaisīt krievu genocīdu ir vienkārši?
Ja cilvēks nāk pēc veselības pakalpojuma valstī, kurā ir tikai viena valsts valoda, tad būtu diezgan dīvaini, ja latvietis Vācijā ietu un uz slimnīcu jautāt pēc pakalpojuma latviski. Tātad ja tu runā valodā X un ej pēc pakalpojuma valstī Y tev būtu jāpielāgojas Y prasībām, ne tā?
Es saprotu ir cilvēcīgi zināt vairāk valodas un nākt pretim cilvēkiem, bet nu ziniet, ja cilvēks (X) kurš pakalpojumu saņem ”uzbrauc” pakalpojuma sniedzējam (Y) par valodas (X) nezināšanu, tad varu pateikt, ka visam ir savas robežas un tā Latvijā medicīnas nozarē ir ikdiena.
“Jānis Ja cilvēks nāk pēc veselības pakalpojuma valstī, kurā ir tikai viena valsts valoda…”
– Tad kas par problēmu? Uztaisiet divas valsts valodas, lai saskaņotu normatīvus aktus ar esošo reālo praksi. Man ir tāda sajūta, ka dažiem latviešiem nav prāta. Viņi atgādina veceni Puškina pasakā “Sirmgalvis un jūra” par zelta zivtiņu. Agri vai vēlu viņi panāks, ka zaudēs visu.
Visa Latvijas vēsture šo prognozi tikai apstiprina.
Ir pilnīgi normāli, ka cilvēku, kurš nāk uz ārstniecības iestādi, apkalpo valsts valodā. Un Ligitas iedoma, ka kāds varētu pēc augstskolas pārvaldīt krievu, angļu un vācu valodas, ir absurda un utopiska. Būtu labi, ja viņš pārvaldītu (jā, pārvaldītu, nevis prastu bubināt)latviešu valodu. Mana krievu ārste labi runā latviski, bet ukraiņu māsiņa latviski runā pareizi (iemācīti), bet lēni, tādēļ dažkārt pārejam uz krievu. Nekad nav bijis nekādu problēmu valodu dēļ.
Kā vienmēr latviešiem, galvā ir vējš. Tik garš raksts, bet tajā izklāstīts tikai vienas puses viedoklis. Kā ar pacientiem? Ar krievu pacientiem? Ko?
Visi izliekas nesaprotam un neredzam, ka tādas pašas tiesības, kā latviešiem, ir arī krieviem. Un, lūk, Pacientu tiesību likuma 4.pants nosaka:
4.pants. Tiesības uz informāciju
(5) Informācija sniedzama pacientam SAPROTAMĀ FORMĀ, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.
… Un kā jums ar to faktu, ka Anglijā, Vācijā utt. ar krievu pacientiem runā krieviski? Ar krievu klientiem valsts iestādēs runā krieviski?
Jūs, būdami mežoņi, protams, uzreiz kliegsit, ka tas tā nevar būt. Un, būdami mežoņi, jūs gan neprotat krievu valodu, gan arī nemākat izmantot Gūglu un vispār lietot internetu. Bet ja šī lieta nonāks līdz Strasbūras tiesai, krievi uzvarēs. Un jūs, neveiksminieki, atkal burkšķēsiet un raudāsiet.
Īpaši pikanti, ka rakstā ir arī Saeimas deputāte Kursīte-Pakule, kura arī ir tik analfabēta, ka šos vienkāršos faktus nezina. Un kāda attieksme krieviem ir pret latviešiem? Kā pret analfabētiem. Un, starp citu, pelnīti.
Zivs pūst no citas vietas. Zinu ārstu, kam reizēm gadās ārstēt Rīgas milicistus, tātad amatvīrus, kam valsts valodas prasme noteikta ar likumu. Tomēr saruna ar klientu latviešu valodā parasti neesot iespējama.
Saeimas deputāte un valodniece Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), lūgta komentēt šāda iesnieguma pastāvēšanu valsts augstskolā, to vērtē kā “no padomju laikiem palicis, iesīkstējis”. Kursīte saka: “Mēs dzīvojam Latvijas valstī vairāk nekā 20 gadus. Latvijas valstī ir viena valsts valoda.”
Arī viņa, tāpat kā studente, uz situāciju skatās salīdzinājumā ar turku valodu Vācijā. Kursīte uzsver, ka labam ārstam jāzina gan angļu, gan krievu, gan vēl jebkura valoda, kura turpmāk var noderēt, tā ir ārsta “kvalitātes zīme.
————————————————-
Vai Kursīte pēc ievēlēšanas no TB atkal atgriezusies V rindās?
Kādi iesīkstējušie “padomju laiki”, Latvija jau sen ir neatkarīga valsts un tolaik interneta nebija.
“Skatās salīdzinājumā ar turku valodu Vācijā”. Izskatās, ka neskatās vis – vai Vācijā “labam ārstam” jāzina turku, serbu, farsī un jebkura valoda?
Redzot situāciju ar “krievu valodu” (kas Latvijā skaitās svešvaloda tāpat kā jebkura cita valoda) es patiesi brīnos, ka Latvijas igauņi vai lietuvieši apmeklējot valsts iestādes nerunā savā dzimtajā valodā. Viņu nacionālās organizācijas varētu to ierosināt saviem biedriem – tas būtu superīgs demaršs.
Krievi deva jums neatkarību. Krievija bija otrā valsts pēc Islandes, kas atzina LR. Ja Jeļcina vietā 1991.gadā pie varas grožiem būtu Putins, viņš jums piespiestu visiem dot pilsonību un pasludināt krievu valodu par valsts valodu. Agri vai vēlu tā arī būs.
No vienas puses, medicīnai jābūt ārpus politikas, palīdzība jāsniedz visiem, neatkarīgi no valodas zināšanām, un, jo vairāk valodas pārvalda ārsts, jo labāk, vismaz, dzīvojot Latvijā, ārstam it kā jau vajadzētu zināt arī to krievu valodu.
No otras puses, tik liels latviešu valodu nezinošu pilsoņu skaits liecina, ka kaut kas te nav kārtībā.
Katrā ziņā, tā, drīzāk, ir valsts, nevis RSU problēma.
Dzerīt, tā ir latviešu problēma! Savā valstī runāju tikai savā valsts valodā! Vienīgais izņēmums – īslaicīgi iebraukušie un tūristi. Punkts! Kam tas nepatīk, var brīvi doties uz tām valstīm, kur viņus saprot.
pirms pāris gadiem veikalā pie kases ar pārdevēju, kura bija krieviete, brīvi sarunājos latviski. Kamēr gaidīju čeku pie kases pienāca kāda no veikala vadošajām darbiniecēm un sāka kasierei dot norādījumus sliktā krievu valodā ar izteiktu latvisku akcentu. Ar grūtībām novaldījos, lai neiejauktos.
Nedomāju, ka tas būtu uzskatāms par pārkāpumu, ja students informē eksāmena komisiju par to ,ka var sazināties ar pacientu tikai valsts valodā, jo tas dod iespēju savlaicīgi problēmu risināt, atrodot piemērotu pacientu vai tulku. Problēma ir citur – kas palīdzēs risināt valodas problēmu, uzsākot patstāvīgas ārsta gaitas, ja vairāk par pusi no pacientiem slimnīcā latviski nerunā.
Bet pēc dažādām aptaujām sanāk, ka gandrīz visi krievi prot runāt latviski. Visticamāk – negrib runāt. Un vēl viena daļa – nespēj runāt par veselības problēmu niansēm. Abos gadījumos – latviešu ārstiem, manuprāt, vajadzētu maigi, bet neatlaidīgi “uzspiest” latviešu valodu. Un ne tikai latviešu ārstiem – jebkuram latvietim.
Un ne tikai latviešu ārstiem – jebkuram latvietim.
————————————
jāsāk ar valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. 90-to gadu sākumā situācija bija labāka, lai arī tolaik latviešu valodas zināšanas nelatviešu vidū bija daudz sliktākas.
Komentāri (33)
Ligita 30.07.2015. 12.06
Mediķu pienākums ir glābt cilvēka dzīvību. Šķiet būtu absurdi, ja pacients nomirtu tikai tāpec, ka ārsts nav spējis sazināties, jo nepārvalda krievu valodu.Ir jāpārvalda ne tikai krievu, bet arī angļu un vācu valoda.Laikmets to vienkārši pieprasa.
0
Kalvis Apsītis 29.07.2015. 18.17
Pacienti mēdz būt ļoti dažādi – un lai nodrošinātu viņu intereses un tiesības būt informētiem un saņemt kvalitatīvu palīdzību, medicīnas iestādei būtu jāizmanto tulkošanas pakalpojums. Kaut vai telefoniski – ja klātienes tulku ir sarežģīti nodrošināt visur tur, kur tas nepieciešams. Tad arī varētu saprasties ar turku valodā runājošiem pacientiem. Domāju, ka par šādu tulkošanas pakalpojumu ir jādomā medicīnas nozares līmenī – viena slimnīca vai augstskola to diez vai var atrisināt.
Pievienojos J.Kursītei par to, ka ārstiem vajadzētu labi zināt vairākas svešvalodas – piemēram tāpēc, lai varētu sekot līdzi speciālajai literatūrai. Bet nekad nevarēs panākt situāciju, lai ārsts zinātu visu potenciālo pacientu valodas. Spēja iejūtīgi un precīzi izmantot tulkus – arī ir daļa no profesijas. Protams, ja ārsts ir poliglots – spēj runāt krieviski, lietuviski, poliski, ukrainiski – tas ir vēl papildu bonuss. Bet to nevajadzētu padarīt par pašmērķi. Mūsdienu medicīna tomēr balstās uz specializāciju.
Ārsts augstskolā, rezidentūrās un citur mācās 10 vai vairāk gadus – ir jāizmanto pirmkārt viņa profesionālā kvalifikācija attiecīgajā nozarē. Ārstam nebūtu jādublē tulka, dokumentu formas aizpildošas medmāsas, psihologa, sociālā darbinieka, naudas iekasētāja vai līdzīgas funkcijas – viņam jākoncentrējas uz ārstēšanu. Citām funkcijām ir jānodarbina speciālisti, kuri ir vieglāk sagatavojami. Labu tulku var izmācīt 2 gados; nav vajadzīgi 10 gadi.
Nav jādomā nekas tukšā vietā. Lielbritānijas NHS jau tagad nodrošina iespēju saņemt medicīnisku palīdzību vairākās izplatītākajās svešvalodās (šķiet, arī latviski un krieviski). Bet tas nenozīmē, ka visi britu ārsti māk šīs valodas (vai arī – konkrētajā ārstniecības iestādē tādi allaž ir uz vietas). Viņi paļaujas uz profesionālu tulkošanas dienestu un sakaru tehnoloģijām. Ja šo dienestu izmanto visā valstī – tad izmaksas nemaz nav tik lielas.
4
latvijas_valsts > Kalvis Apsītis 29.07.2015. 20.42
“Bet nekad nevarēs panākt situāciju, lai ārsts zinātu visu potenciālo pacientu valodas.”
Ne visas, bet to valodu, kura runā lielākā daļa rīdzinieku un 30 % Latvijas nodokļu maksātāju. To valodu, kurā runāja Latvijas saimnieki 200 gadus. Atkal jums ir problēmas ar smadzenēm. Nu, kas jūs esat par kopu.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 30.07.2015. 00.47
>>> To valodu, kurā runāja Latvijas saimnieki 200 gadus.
========
Sie haben Recht – dem deutschen Volk müssen wir immer gute Pflege angedeihen.
0
latvijas_valsts > Kalvis Apsītis 30.07.2015. 00.56
Немцы были хозяевами латышей 600 или 700 лет. Русские были кураторами латышей до немцев и после немцев. До немцев предки латышей платили дань Полоцкому и Новгородско-псковскому князям за то, чтобы те их защищали и наставляли.
0
Berta > Kalvis Apsītis 30.07.2015. 01.43
:D:D
0
Miks 29.07.2015. 18.08
IR.lv – ieteiktu papētīt kādā valodā notiek mācības “TRANSPORTA UN SAKARU INSTITŪTĀ”, tur ne tādus vien pārkāpumus var atrast.
Paralēli tam var arī veikt izpēti par vidusskolas CE apstrīdēšanas kārtību.
Proti absolvents šādā gadījumā ir spiest atlikt mācības augstskolā uz vienu gadu.
Tāpat var izveidot rakstu par budžeta vietu piešķiršanas kārtību valsts augstskolās, proti ,nevis piešķirt tās darba devēju pieprasītākajām studiju programām, bet gan programām, kurās pēc bakalaura grāda iegūšanas nav iespējams iegūt darbu un nepieciešams iestāties maģistratūrā.
Piemērs – “Bakalaura akadēmisko studiju programmaEnerģētika un elektrotehnika – 125 budžeta finansētās vietas” ,bet katru gadu šo programmu absolvē reāli 15 – 30 studentu, kuriem lai iegūtu inženiera grādu , nepieciešams studēt maģistratūrā.
1
latvijas_valsts > Miks 29.07.2015. 20.40
“Miks IR.lv – ieteiktu papētīt kādā valodā notiek mācības “TRANSPORTA UN SAKARU INSTITŪTĀ””
Jā, stučīt jums ir parasta lieta. Tā ir jūsu mentalitāte. “Papētīt”. Cik daudz tādu komentāru latviešu interneta portālos. Pētī pats. Vai nav smadzeņu? Vai tu domā, ka Hitleram bija tik vienkārši uztaisīt ebreju genocīdu? Kāpēc tad tu domā, ka uztaisīt krievu genocīdu ir vienkārši?
0
eraksti 29.07.2015. 13.06
Tā ir gan, ka latviešu apspiešana turpinās. Var pat teikt, ka okupācija nav beigusies.
1
latvijas_valsts > eraksti 29.07.2015. 13.09
Sliktam dejotajam vienmēr kaut kas traucē. Un kas tā būtu bijis, kā jūs domājat? Tāpat arī latvietim viņa latvietība.
0
Jānis 29.07.2015. 12.35
Ja cilvēks nāk pēc veselības pakalpojuma valstī, kurā ir tikai viena valsts valoda, tad būtu diezgan dīvaini, ja latvietis Vācijā ietu un uz slimnīcu jautāt pēc pakalpojuma latviski. Tātad ja tu runā valodā X un ej pēc pakalpojuma valstī Y tev būtu jāpielāgojas Y prasībām, ne tā?
Es saprotu ir cilvēcīgi zināt vairāk valodas un nākt pretim cilvēkiem, bet nu ziniet, ja cilvēks (X) kurš pakalpojumu saņem ”uzbrauc” pakalpojuma sniedzējam (Y) par valodas (X) nezināšanu, tad varu pateikt, ka visam ir savas robežas un tā Latvijā medicīnas nozarē ir ikdiena.
4
edge_indran > Jānis 29.07.2015. 12.42
———-
Biznesā visi dzied vienā valodā – jautā latviski, angliski vai kādā ķīniešu valodas dialektā!
http://busabaonthedelta.com/wp-content/uploads/2013/04/Visa-Mastercard-Logo.jpg
0
latvijas_valsts > Jānis 29.07.2015. 13.00
“Jānis Ja cilvēks nāk pēc veselības pakalpojuma valstī, kurā ir tikai viena valsts valoda…”
– Tad kas par problēmu? Uztaisiet divas valsts valodas, lai saskaņotu normatīvus aktus ar esošo reālo praksi. Man ir tāda sajūta, ka dažiem latviešiem nav prāta. Viņi atgādina veceni Puškina pasakā “Sirmgalvis un jūra” par zelta zivtiņu. Agri vai vēlu viņi panāks, ka zaudēs visu.
Visa Latvijas vēsture šo prognozi tikai apstiprina.
0
haralds > Jānis 29.07.2015. 20.43
ne deva, atgrieza pēc 1/2 gad-100-ta!
0
mumss > Jānis 28.07.2016. 13.38
Ir pilnīgi normāli, ka cilvēku, kurš nāk uz ārstniecības iestādi, apkalpo valsts valodā. Un Ligitas iedoma, ka kāds varētu pēc augstskolas pārvaldīt krievu, angļu un vācu valodas, ir absurda un utopiska. Būtu labi, ja viņš pārvaldītu (jā, pārvaldītu, nevis prastu bubināt)latviešu valodu. Mana krievu ārste labi runā latviski, bet ukraiņu māsiņa latviski runā pareizi (iemācīti), bet lēni, tādēļ dažkārt pārejam uz krievu. Nekad nav bijis nekādu problēmu valodu dēļ.
0
latvijas_valsts 29.07.2015. 12.06
Kā vienmēr latviešiem, galvā ir vējš. Tik garš raksts, bet tajā izklāstīts tikai vienas puses viedoklis. Kā ar pacientiem? Ar krievu pacientiem? Ko?
Visi izliekas nesaprotam un neredzam, ka tādas pašas tiesības, kā latviešiem, ir arī krieviem. Un, lūk, Pacientu tiesību likuma 4.pants nosaka:
4.pants. Tiesības uz informāciju
(5) Informācija sniedzama pacientam SAPROTAMĀ FORMĀ, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.
… Un kā jums ar to faktu, ka Anglijā, Vācijā utt. ar krievu pacientiem runā krieviski? Ar krievu klientiem valsts iestādēs runā krieviski?
Jūs, būdami mežoņi, protams, uzreiz kliegsit, ka tas tā nevar būt. Un, būdami mežoņi, jūs gan neprotat krievu valodu, gan arī nemākat izmantot Gūglu un vispār lietot internetu. Bet ja šī lieta nonāks līdz Strasbūras tiesai, krievi uzvarēs. Un jūs, neveiksminieki, atkal burkšķēsiet un raudāsiet.
Īpaši pikanti, ka rakstā ir arī Saeimas deputāte Kursīte-Pakule, kura arī ir tik analfabēta, ka šos vienkāršos faktus nezina. Un kāda attieksme krieviem ir pret latviešiem? Kā pret analfabētiem. Un, starp citu, pelnīti.
1
edge_indran > latvijas_valsts 29.07.2015. 12.36
——–
Громкое дело: Куршевель. Похищение олигарха
https://www.youtube.com/watch?v=VUk_7f_HBko
В истории «рождественского скандала», связанного с арестом российского миллиардера Михаила Прохорова, появились новые подробности
0
J.Biotops 29.07.2015. 10.25
Zivs pūst no citas vietas. Zinu ārstu, kam reizēm gadās ārstēt Rīgas milicistus, tātad amatvīrus, kam valsts valodas prasme noteikta ar likumu. Tomēr saruna ar klientu latviešu valodā parasti neesot iespējama.
0
andrejs 29.07.2015. 09.41
Saeimas deputāte un valodniece Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), lūgta komentēt šāda iesnieguma pastāvēšanu valsts augstskolā, to vērtē kā “no padomju laikiem palicis, iesīkstējis”. Kursīte saka: “Mēs dzīvojam Latvijas valstī vairāk nekā 20 gadus. Latvijas valstī ir viena valsts valoda.”
Arī viņa, tāpat kā studente, uz situāciju skatās salīdzinājumā ar turku valodu Vācijā. Kursīte uzsver, ka labam ārstam jāzina gan angļu, gan krievu, gan vēl jebkura valoda, kura turpmāk var noderēt, tā ir ārsta “kvalitātes zīme.
————————————————-
Vai Kursīte pēc ievēlēšanas no TB atkal atgriezusies V rindās?
Kādi iesīkstējušie “padomju laiki”, Latvija jau sen ir neatkarīga valsts un tolaik interneta nebija.
“Skatās salīdzinājumā ar turku valodu Vācijā”. Izskatās, ka neskatās vis – vai Vācijā “labam ārstam” jāzina turku, serbu, farsī un jebkura valoda?
Redzot situāciju ar “krievu valodu” (kas Latvijā skaitās svešvaloda tāpat kā jebkura cita valoda) es patiesi brīnos, ka Latvijas igauņi vai lietuvieši apmeklējot valsts iestādes nerunā savā dzimtajā valodā. Viņu nacionālās organizācijas varētu to ierosināt saviem biedriem – tas būtu superīgs demaršs.
1
latvijas_valsts > andrejs 29.07.2015. 13.13
Krievi deva jums neatkarību. Krievija bija otrā valsts pēc Islandes, kas atzina LR. Ja Jeļcina vietā 1991.gadā pie varas grožiem būtu Putins, viņš jums piespiestu visiem dot pilsonību un pasludināt krievu valodu par valsts valodu. Agri vai vēlu tā arī būs.
0
dzeris49 29.07.2015. 09.38
Dīvaina situācija.
No vienas puses, medicīnai jābūt ārpus politikas, palīdzība jāsniedz visiem, neatkarīgi no valodas zināšanām, un, jo vairāk valodas pārvalda ārsts, jo labāk, vismaz, dzīvojot Latvijā, ārstam it kā jau vajadzētu zināt arī to krievu valodu.
No otras puses, tik liels latviešu valodu nezinošu pilsoņu skaits liecina, ka kaut kas te nav kārtībā.
Katrā ziņā, tā, drīzāk, ir valsts, nevis RSU problēma.
2
Uģis > dzeris49 29.07.2015. 10.09
Dzerīt, tā ir latviešu problēma! Savā valstī runāju tikai savā valsts valodā! Vienīgais izņēmums – īslaicīgi iebraukušie un tūristi. Punkts! Kam tas nepatīk, var brīvi doties uz tām valstīm, kur viņus saprot.
0
edge_indran > dzeris49 29.07.2015. 12.24
——–
Medicīnas tūrisms – iespēja valsts izaugsmei
http://www.ir.lv/2015/6/26/medicinas-turisms-iespeja-valsts-izaugsmei
==============================================================================
Kam “problēma” – a kam “iespēja”! Valodu zināšanas – tā ir vērā ņemama priekšrocība šodienas konkurences apstākļos.
https://www.youtube.com/watch?v=PGbQ1xKII1Y
0
Haris 29.07.2015. 09.23
Latviešu vairākuma mīkstčaulības un zemās nacionālās pašapziņas sekas.
80%-90% latviešu sarunās ar krieviem pāriet uz krievu valodu. 80-90% latviešu ievēl partijas un politiķus, kuri ar LV krievu medijiem runā krieviski.
80-90% latvieši jebkurā darba vietā ar nosodījumu lūkosies uz… latviešiem, kuri savā Latvijā grib iztikt ar valsts valodu.
4
andrejs > Haris 29.07.2015. 09.50
pirms pāris gadiem veikalā pie kases ar pārdevēju, kura bija krieviete, brīvi sarunājos latviski. Kamēr gaidīju čeku pie kases pienāca kāda no veikala vadošajām darbiniecēm un sāka kasierei dot norādījumus sliktā krievu valodā ar izteiktu latvisku akcentu. Ar grūtībām novaldījos, lai neiejauktos.
0
Haris > Haris 29.07.2015. 11.38
Es dažkārt neizturu un iejaucos.
Jāatzīst, tas ir paliels stress, jo taču pretrunā ar mūsu ziemeļnieciski atturīgajiem paradumiem.:(
0
edge_indran > Haris 29.07.2015. 12.32
———-
Tā iejaucas karstasinīgie dienvidnieki.
https://www.youtube.com/watch?v=BZMnpqXVKc4
0
Pelēkais Vilks > Haris 29.07.2015. 18.42
Haris Latviešu vairākuma mīkstčaulības un zemās nacionālās pašapziņas sekas.
80%-90% latviešu sarunās ar krieviem pāriet uz krievu valodu.
========
Laikam esmu mazākumā. Toties “darba koļēģi” ar ievērojami vājākām valodu zināšanām ( nelasa ne krievieski, ne angleiski) ātri vien pāriet uz bļa..
0
Alvis 29.07.2015. 09.18
Nedomāju, ka tas būtu uzskatāms par pārkāpumu, ja students informē eksāmena komisiju par to ,ka var sazināties ar pacientu tikai valsts valodā, jo tas dod iespēju savlaicīgi problēmu risināt, atrodot piemērotu pacientu vai tulku. Problēma ir citur – kas palīdzēs risināt valodas problēmu, uzsākot patstāvīgas ārsta gaitas, ja vairāk par pusi no pacientiem slimnīcā latviski nerunā.
2
+16
-2
Atbildēt
+11
0
Atbildēt
@Haris > Alvis 29.07.2015. 09.28
Bet pēc dažādām aptaujām sanāk, ka gandrīz visi krievi prot runāt latviski. Visticamāk – negrib runāt. Un vēl viena daļa – nespēj runāt par veselības problēmu niansēm. Abos gadījumos – latviešu ārstiem, manuprāt, vajadzētu maigi, bet neatlaidīgi “uzspiest” latviešu valodu. Un ne tikai latviešu ārstiem – jebkuram latvietim.
Zinu, utopija. Verdziskums dziļi, dziļi.
0
andrejs > Alvis 29.07.2015. 09.44
Un ne tikai latviešu ārstiem – jebkuram latvietim.
————————————
jāsāk ar valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. 90-to gadu sākumā situācija bija labāka, lai arī tolaik latviešu valodas zināšanas nelatviešu vidū bija daudz sliktākas.
0