Bēgļi Latvijā varētu ierasties ik pēc trim mēnešiem

20

Komentāri (20)

Optiskais Tēmeklis 28.07.2015. 09.20

Latvijas pilsonim ar Latvijas krievu nav jārunā krieviski, toties katram patriotiskam LV pilsonim, īpaši jaunajiem krievu valoda ir jāmācās un jāzina, — lai uzmanītu, vērotu 5. kolonnas un visu pārējo Latvijas valsts ienaidnieku aktivitātes. Krievu valodas apguve ir vislētākais ierocis Latvijas visagresīvākā iespējamā pretinieka/ienaidnieka vērošanai un kontrolei. LV pilsoņa, kurš nespēj uzmanīt KF aģentūras verbālās izpausmes, patriotisms ir apšaubāms vai vismaz mazā vērtīgs par to pilsoņu, kuri valodas zina un prot lietot, patriotismu.

Vismaz pirms 3 gadiem tepat jau iežagojos, ka Latvijā par otro valsts valodu vajadzētu izsludināt kādu/kādas no ES valodām — angļu, vācu, franču. Kaut ar novēlošanos, bet izdarīt tā, kā izdarīja igauņi: nesaprot krievs un negrib saprast igauniski, turpinām angliski un — loģiski! — Igaunijā krievu valodā runājošie, krievu valodu uzspiedošie krievi nokļuva pelnītā diskomfortā. Latvijā katrs no citurienes iebraukušais krievs priecājas, cik te krieviska vide — visur iespējams iztikt ar krievu valodu! Kas un kurš viņiem šīs ērtības sagādā?!

Labi, ka laikus reaģējusi aizsardzības ministrija un NATO/ES kolēģu palīdzība tagad nav jālūdzas krieviski un mūsu karavīri/virsnieki spēj sazināties vairākās valodās un, atbilstoši militārajām prasībām, lieākā daļa labi pārzina arī iespējamā pretinieka/reālākā ienaidnieka valodu.

Nostāšanās pozā un meklēt privilēģijas nemācīties (arī krievu) valodu nozīmē atkārtot… padkrievisko šovinistu un impēristu attieksmes pret latviešu valodu atkārtošanu! To pašu atkārtošanu, kas sākās 90.-to gadu sākumā, kad bāleliņu politizētie politpižoni lepojās ar krievu valodas nemācīšanos un nemācīšanu saviem bērniem skolniekiem — tiem, kuriem gribas kategoriski un skaļi iebilst, atkārtošu = krievu valodas zināšana/saprašana nenozīmē pienākumu ar LV krieviem krieviski runāt, toties nozīmē pienākumu zināt un saprast, ko blakusesošie krievi krieviski dara vai gatavojas darīt pret Latviju un tās pilsoņiem.

Katrs patriots, kurš zina esošā vai topošā okupanta/ienaidnieka valodu, ir katra okupanta/ienadnieka papildus šķērslis, vismaz diskomforta radītājs.

+1
-1
Atbildēt

1

    Drošibas labad, uzskata stabilitātes liecības labad, piekabināšu te arī attiecīgo 2012. gada komentu — toreiz pie Ritas Evas Našenieces raksta:

    “Optiskais Tēmeklis Nabaga Rita Eva Našeniece, — jau ilgus/vairākus gadus mēģina aptrulušajiem bāleliņiem pateikt pāris normālas idejas un domas…, — ja publikā/tautā/dažu partiju eloektorātos saprot, tad elitē/varas augšās — pat tie, kuri ar grūtībām saprot, pielāgojas valodas utml. trula spēka primātiem, kādu vairākums ir VL augšgalī, turpina stilot “nacionāli”, bet darīt baidās, jo VL utml. stila varenie nosodīs, nīdēs utml.

    Latviešu modernā laika stulbums nr. 1 — pašiem/par velti/privāti censties mācīt latviešu valodu Latvijas krievu sovinistiem, padimpēriskajiem revanšistiem. Normāls ir/vajadzētu būt katram latvietim, kurš, satiekot krievu, mācās krievu valodu un censas runāt krieviski. Valodas referendums aptupējušajiem bāleliniem neko nav iemācijis: par krievu ka valsts valodu balsojušie tīši vai netīši, apzinati vai neapzināti — toties skaļi! — ir versušies pret Latvijas valsti. Valsts pretinieki neslēpjas, bet … (!) … “latvju nacionālisti” centīsies viņu militarpolitisko meistarību paaugstināt: Kremlis vienmēr, arī kopš latviešu čekistu laikiem, pratis arpus Krievijas savā labā izmantot vairaku valodu/svesvalodu/citvalodu zinātājus, toties Latvijas valsts par vari — pašas valsts vārdā (?!) saviem latviešiem par latviešu naudu gatavo darba tirgus un dzivesvides konkurentus! Un vēl lepojas ar to!

    Ne tik sen bija vismaz kads īpatsvars latviešu, kuri Latvijas krievu sovisnistus un vienvalodīgos padimpēristus pelnīti izsmēja par vēlmi nemācīties. No tiem šovinistiem un revanšistiem nedumjākie pamanījās bez lieka aizvainojuma iemācīties ne tikai latviešu, arī angļu un citas valodas. Latviešu valoda viniem noder, kaitejot Latvijas valstij, citas svesvalodas — izveršõt propagandu un demagoģiski aizstāvot savus centienus.

    Bālelini, vai neko jums nav iemācījušas Kabanova un Lindermana biogrāfijas?! Abi taču paburzījās ap Atmodas latviesiem un laikraksta “Atdmoda” redakciju. Kad saprata, ka savējie pretojas latviešiem labi un karjeru starp latviešiem izveidot neizdosies, publiski/neslēpjoties aizgāja i pie PCTVL, i saskandinātajiem, — vēl jestrāks piemērs IR auditorijai ir Anna Stroja, kura ar savu vārdu pirms referenduma bez kādiem kolovratiem un vienačiem neinteligentā/mazgudrā atklatībā un vēļ klajākā nekaunībā atzinās, ka apvainojusies uz Ēlerti, kas nekurinaja krāsni, uz kuras Annuskai silti sēdēt, krievu Dienu uzturot, — Anna latviešu valodu nu jau zina stipri labi!

    Toties paši superletiņi nu jau Saeimā stums LIKUMU PAR LATVIEšU TIESīBāM NEMāCīTIES! Ko vēļ tupāku var izdomāt?! 3 — 5 valodu zināsana/prasme ES daslibvalstij ir norma un arī Eiropa labiem apmatiem latviesus/baltiešus izvēlas… ne jau angļu un franču valodas, kas tur prasību minimumā, dēļ, — krievu valodas prasmes un sovoku teritoriju un psiholoģijas zināšanu dēļ.

    Ja savas valodu prasmes ikdiena spodrināt nav vajadzības, var taču ar Latvijas krieviem runāt angliski, trenējot arī savu angļu valodu, bet noteikti nevajadzētu pašiem sev no valsts taisīt rezervāciju, pašiem sevi stumt aborigēnos, lai sevi sauktu par latviešiem, … kuri cer neizmirt?!

    Daži brīnījās, ka pirms referenduma kādreizējais krievskolu buntavnieks Pimenovs paziņoja, ka nebalsos par krievu valodu ka otro valsts valodu. Pimenovs nesaka un mēs nevaram teikt, ka zinām, ko Pimenovs klusi domā, toties ļoti iespējams, ka vairāki viņam līdzīgie priecājas, ka latvieši arī par savu naudu savus Latvijas krievu konkurentus labi izglīto…, — paši nu jau sapņojot par privileģīju nemacīties. Tikko privilēģija nestrādāt, toties vēlme saņemt citu apmaksātus pabalstus mums te jau bija, — vismaz naudas skaitišanā tagadējā valdība vēl reizēm un vietam attopas.”

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

lno 28.07.2015. 00.07

Nerunā krieviski? Meklē darbu citur! Latviešu jauniešu skarbā realitāte http://apollo.tvnet.lv/zinas/neruna-krieviski-mekle-darbu-citur-latviesu-jauniesu-skarba-realitate/699432

+4
-2
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 27.07.2015. 21.51

BēgļStraumju premjere teica, ka Latvijai nebūšot iespējas bēģļus izvēlēties — atkarā no viņu izg;lītības un prasmēm, kāds cits no valdības solīja, ka būšot gan. Tad kā būs, — būs iespējas izvēlēties vai nebūs, un, ja būs, kurš valdību tasi izvēlē pārstāvēs?

+5
0
Atbildēt

1

    zanE. > Optiskais Tēmeklis 27.07.2015. 23.40

    …kā – kas?…kas mums par integrācijas politiku atbild?…pareizi – Kultūras ministrija…kas mums KM kūrē?…pareizi – Nacionālā apvienība…loģiski – Iesalnieks ar Dombravu skaitīs zobus, Parādnieks pārbaudīs reproduktīvo stāvokli…viss pēc vergu tirgus nosacījumiem – labākos no labākajiem…

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

lno 27.07.2015. 21.38

Eiropas mēroga muļķošana http://www.nacionalaapvienib...

…vai sabiedrība tiek informēta, ka, piemēram, Eritrejā karš nav noticis piecpadsmit gadu, bet šodien Eritrejas pilsoņi ir vieni no aktīvākajiem „bēgļiem”, kuri brauc uz Eiropu?

+8
-2
Atbildēt

0

Neticis 27.07.2015. 21.11

Bēgļi ir labs indikators valsts spējām tikt galā ar sociālajām problēmām. Jo tieši tas pats, kas ar 250 bēgļiem, valstij būtu jādara, ja kāds uzņēmums atlaistu 250 mazkvalificētu darbinieku. Pat tas, ka bēgļiem ir jāmāca latviešu valoda tos īpaši neatšķir no citiem mūsu valsts iedzīvotājiem.

+7
-2
Atbildēt

0

haralds 27.07.2015. 19.44

jums bija vairāk iespēju! saņem skaitu, ne skaitli!

+2
0
Atbildēt

0

lno 27.07.2015. 19.35

west 27.07.2015. 18.42

Mūsu tautai “bēgļu” uzņemšanas un tolerances limits ir 0. Pietiek ar tiem daudzajiem tūkstošiem ekonomisko bēgļu, kuri pameta savas ģerevņas un pārvācās uz Pribalķiku, kur veikalos vēl kādreiz esot desa un dod atņemtos buržuju dzīvokļus. Par padomju oficieru gimenēm, kuras izmest pietrūka dūšas, nemaz nerunājot.

Mums pilnai laimei vēl tikai trūkst musulmaņu un āfrikaņu. Gaidām nenocietušies.

Laikam jau “politiķi” jūt savu nākotni bez nākotnes, ja jau atļaujas tik atklāti spļaut virsū tautas vairākuma viedioklim. Interesanti, pa cik tagad iet politiskā prostitūcija ?

+12
-4
Atbildēt

0

Gantrijs Tors 27.07.2015. 15.46

Mani vairāk interesē, kur uzturēsies tie bēgļi, kurus Latvijā pieņems tikai pēc diviem gadiem. Labi, Grieķijā vai Itālijā būs pagaidu mājas līdz 2 gadiem, bet ko nozīmē “trešās valstis”? Tās ir ārpus ES? Situācija tāda, ka bēgļi ierodas ES, lai paglābtos, bet ES pasaka “pagaidiet pāris gadiņus vēl Sīrijā. Ja būsiet vēl dzīvi, atradīsim jums mājas Latvijā”.

Te nav runa par budžeta izmaiņām vairāku gadu garumā, bet par ģimenēm, kurām vajag mājas jau šodien!

+4
-4
Atbildēt

0

latvijas_valsts 27.07.2015. 15.29

Problēma ir tajā, ka latvieši ir ĀRKĀRTĪGI nepateicīga tauta:

Дебаты латвийских политиков о приеме беженцев граничат с расизмом, заявил профессор Университета им. Страдиня Денис Ханов. “Мы становимся очень эгоистичной нацией и народом, который не помнит, что в свое время, после Второй мировой войны, латыши тоже отправились по миру”, — отметил он в эфире передачи “900 секунд” телеканала LNT.

“Латышей и многих других приняли и дали возможность создать новую жизнь. Теперь же мы, уже много лет находясь в Евросоюзе, хотим лишь получать финансирование, но не думаем о том, что пришло время сказать миру, что мы примем этих людей, потому что они терпят лишения”, — считает Ханов. Однако и политики, и приглашенные эксперты чаще всего описывают ситуацию в ключе “приближается нечто чужеродное, оно опасно”.

В целом в речах представителей властей можно заметить слова, которые граничат с расизмом, считает преподаватель. Например, заочные обвинения в том, что часть беженцев может быть связана с “Исламским государством” или например, являться носителями множеств болезней.

http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/opros-pochti-kazhdyj-pyatyj-v-latvii-chuvstvuet-diskriminaciyu-po-etnicheskomu-priznaku.d?id=46260499#ixzz3h5uq2J9h

0
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam