Prokuratūrā sākta pārbaude par “Citadeles” pārdošanu (papild.)

41

Komentāri (41)

lno 24.07.2015. 07.49

Morgan Stanley analītiķi paredz bezprecedenta naftas cenas kritumu http://www.newsru.com/finance/23jul2015/msoilforecast.html

0
0
Atbildēt

0

lno 24.07.2015. 07.05

Uldis Osis ‏@u_osis 19h19 hours ago

Kas ir politika? Politika – tā ir nodokļu maksātāju naudas dalīšana un tērēšana. V.Krištopans. Saeima, 18.09.1997. Stenogramma.

+3
-7
Atbildēt

0

lno 23.07.2015. 20.53

Viss jau pareizi par Kūtri, bet vai tad Sudrabai griezties prokuratūrā? Viņa taču bija klāt, kad tika pieņemts lēmums pārņemt Parex bez audita:) Kas attiecas uz Citadeles pārdošanu tā ir gandrīz tikpat “veiksmīga” kā Parex pārņemšana – beziebildumu pakļaušanās ES emisāriem. Eiropas rekonstrukcijas banka gan savus 25% nepārdeva un gaida % no LV:)

+6
-10
Atbildēt

14

    zanE. > lno 23.07.2015. 21.10

    …kādus procentus ERAB gaida no Latvijas valsts?…

    +8
    -5
    Atbildēt

    0

    mūsu alus > lno 23.07.2015. 22.23

    Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka pērn decembrī valdība atbalstīja Privatizācijas aģentūras priekšlikumus, kas paredz bankas “Citadele” un “Revertas” akcionāru līgumos ar ERAB iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju. Privatizācijas aģentūra toreiz informēja, ka tā veiks maksājumu ERAB aptuveni 88 miljonu eiro apmērā, ko veidos maksājums naudas izteiksmē aptuveni 77 miljoni eiro, kā arī ERAB tiks nodots Privatizācijas aģentūras subordinētais aizdevums bankai “Citadele” 11,21 miljona eiro apmērā. Vienlaikus Privatizācijas aģentūra toreiz skaidroja, ka maksājuma apmērs tiks koriģēts atbilstoši bankas “Citadele” akciju gala cenai darījuma noslēguma brīdī.

    Šogad martā Saeima piekrita Privatizācijas aģentūrai izsniegtā valsts aizdevuma nosacījumu maiņai, lai bankas “Citadele” pārdošanas darījumā gūtos ienākumus un līdzekļus no bankā ieguldītā subordinētā aizdevuma atmaksas novirzītu saistību dzēšanai pret ERAB.

    http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/erab-pirmais-viceprezidents-investoru-piesaiste-citadelei-uzskatams-pieradijums-latvijas-tautsaimniecibas-atlabsanai.d?id=45846457#ixzz3gkCE50Vq

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    lno > lno 23.07.2015. 22.24

    zanE. īNepatk? Nu tad sauc par maksu par kapitāla izmantošanu:

    “Lai valsts budžetu atbrīvotu no saistībām, kas izriet no galvojuma līguma, un pabeigtu bankas “Citadele” darījumu, PA veiks noslēdzošo maksājumu ERAB. Darījums paredz, ka ERAB saglabā līdzdalību “Reverta” un bankā “Citadele”, bet tiek dzēstas uzņemtās saistības, kas izriet no akcionāru līgumiem. Noslēdzošā maksājuma apmērs atbilst garantētajam ERAB ieguldījumu apmēram un maksai par kapitāla izmantošanu. Aprēķinātais noslēdzošais maksājums ir balstīts uz “Reverta” akciju novērtējumu, kas ir negatīvs, un bankas “Citadele” akciju pārdošanas cenu. Līdz ar to plānots, ka PA veiks maksājumu ERAB aptuveni 88 miljonus eiro, ko veidos maksājums naudas izteiksmē aptuveni 77 miljoni eiro un ERAB tiks nodots PA subordinētais aizdevums bankai “Citadele” 11,21 miljons eiro. Maksājuma apmērs tiks koriģēts atbilstoši bankas “Citadele” akciju gala cenai darījuma noslēguma brīdī,” norādīja Kārkliņš.

    http://www.la.lv/valdiba-piekrit-naudu-no-citadeles-pardosanas-novirzit-saistibam-pret-erab/

    +6
    -8
    Atbildēt

    0

    zanE. > lno 24.07.2015. 00.18

    …ln0…ja kaut ko citē, paskaties uz publikācijas datumu…bet…tā arī neatbildēji, kādus procentus ERAB gaida no Latvijas valsts?…

    – “2015.gada 5.martā saņemta Saeimas piekrišana “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””, lai Privatizācijas aģentūra bankas Citadele akciju pārdošanas darījumā gūtos ienākumus un līdzekļus bankā Citadele ieguldītā subordinētā aizdevuma atmaksas novirzītu secīgi saistību pret ERAB dzēšanai, valsts aizdevuma saistību dzēšanai un Privatizācijas aģentūras faktisko izdevumu saistībā ar bankas Citadele un akciju sabiedrības „Reverta” pārvaldību un pārdošanu segšanai. 2015.gada 18.martā veikti attiecīgi grozījumi 2009.gada 21.maija aizdevuma līgumā.

    2015.gada 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kad Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. ERAB savā īpašumā saglabā aptuveni 25% bankas akciju. Akciju pārdošanas gala cena ir 74,7 milj. EUR par Privatizācijas aģentūras piederošajām akcijām, kas tika saņemta no investoriem. Banka Citadele atmaksājusi 18,4 milj. EUR no subordinētā aizdevuma. ERAB pārfinansējusi Privatizācijas aģentūras izsniegto subordinēto aizdevumu bankai Citadele 11,2 milj. EUR apmērā. Restrukturizētas 2009.gadā uzņemtās saistības pret ERAB, tajā skaitā Privatizācijas aģentūra veikusi noslēdzošo maksājumu ERAB.”

    http://www.pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/citadele-banka/

    …tā, ka – Tavs komentārs par procentu gaidīšanu no LV ir sabiedrības maldināšana…hmmm…tikai jautājums – kādā nolūkā?….

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    lno > lno 24.07.2015. 06.08

    zanE. Manuprāt nav tik svarīgi, vai % ir samaksāti, vai tie vēl būs jāmaksā, bet gan proporcijas starp bankas 75% pārdošanas cenu 74,7 milj /bankas 2 gadu peļņa?/ un % par ERAB 25% no bankas kapitāla izmantošanu 88 miljonu vērtībā!:)

    Straujumas neapdomīgi nosauktā bankas cena arī neatbilst bankas īstai vērtībai, iespējams tā atbilst šī brīža konjunktūrai, bet spilgti ilustrē V kliķes varēšanu Āboltiņas vadībā. Ja jau valdība baidās pat iepīkstēties pret bēgļu kvotām, vai tad tā būs gatava pacīnīties par bankas pārdošanas termiņa pārcelšanu uz vēlāku laiku? Kā rakstija Diena, tad V nevar uzticēt tirgot kartupeļus, kur nu vēl banku. Cik lielu aizdevumu pēc Parex kraha iztērēja LV – 5, 6 vai 7 miljardus, cik atguva?

    Skaidrs, ka izmeklēšana /kā tas Latvijā pieņemts/ beigsies ne ar ko, un V publika varēs atviegloti nopūsties, IR apskatnieki rakstīt, ka nauda ir tik, cik ir, un ar to jāsamierinās, bet vēlētāji biļetenu vietā balsos ar kājām. Ja jau Strelčenoks var vadīt KNAB, tad kādēļ lai Straujuma netēlotu MP?:)

    Zanīte, turpini vien slavēt savu partiju, liekot pēc iespējas vairāk daudzpunktu/tas rada iespaidu, ka Tu zini daudz vairāk kā drīksti teikt:)/, jo vēl jau ir dažas tantes un viens otrs minoritātes pārstāvis, kas domā līdzīgi:)

    +7
    -8
    Atbildēt

    0

    klusais > lno 24.07.2015. 08.11

    lno – kaut ko manuprāt Tu esi tur sajaucis kopā vienā katlā . Valsts aizņēmās ne jau tikai lai glābtu Parex , līdz ar to par kādu atgūšanu iet runa ?

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    lno > lno 24.07.2015. 10.44

    klusais. Ko tad? Glāba Parex, jo baidījas, ka pēc Parex bankrotēs citas bankas. Protams, tieši Parex laikam ieguldīja ap 1 miljardu, nebūtu bankrotējis Parex, aizņēmuma summa būtu bijusi daudz mazāka.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    zanE. > lno 24.07.2015. 11.16

    …ln0…

    2014.gada septembris:

    – “Vairāk kā 1 miljards EUR: tik valsts jau ir atguvusi no Parex glābšanas: (800,37 milj.EUR + samaksātie % par valsts atbalstu 276,5 milj.EUR)” /pa.gov.lv/

    ….ar kalkulatora palīdzību izskaitļosi, cik valsts atguvusi vēl pēc Citadeles pārdošanas, nokārtojot savas saistības ar ERAB….protams, ja būsi spējīgs….

    …bet…Tu raksti vēl, Tev padodas – laba C vitamīna deva lasītājiem…

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    andrejs > lno 24.07.2015. 12.14

    Mūsu čekas nopirktai un sakompromitētai kleptokrātijai nospļauties uz ES emisāriem, jo pretējā gadījumā tiktu pildītas Briseles prasības par gāzes tirgu liberalizāciju, kas šobrīd atlikta uz nenoteiktu laiku

    ——————————————

    precīzi. Interesanti, ka līgums ar Gazprom čekistiem un Vienotības Zaķa rūpes par tiem ir svarīgāki par ES norādījumiem, un Krievijai piederošā gāzes monopolista sadalīšanu var kārtējo reizi atlikt, bet kad jāizčakarē enerģētika vai it kā obligātā kārtā jāizandelē Citadele, tad Briseles norādījumi ir svēti.

    p.s. Kā Lietuvai ir izdevies saglabāt daudz zemāku tarifu elektrībai, nekā Igaunijai un Latvijai ar tās laimi nesošo “brīvo” tirgu???

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    klusais > lno 24.07.2015. 15.11

    lno – samērā elementāri :) aizņēmums būtu bijis par 1 miljardu mazāks :) Parex glāba , jo tā bija sistēmiska banka , tai skaitā ar daudzu valsts struktūru kontiem :) Pārējā nauda aizgāja budžeta lāpīšanai . Parex jau pats bija upuris lielajā kritienā , kas aizsākās ar Lehmann.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    lno > lno 24.07.2015. 20.40

    klusais. Nepiekrītu. ASV bankas nebija vainīgas, ka Parex nespēja atdot sindicēto kredītu. Saki aizdevēji būtu pagarinājuši termiņu, ja nebūtu pasaules finansu krīze? Varbūt, bet Parex aizņēmās uz noteiktu termiņu. Apšaubu, ka Parex bija sistēmiska banka, tad jau tāda bija arī Krājbanka:) Parex bankrots izsauca paniku, bankas vairs nedeva kreditus, tādēļ sašaurinājās ražošana, uzpūstās NĪ cenas kritās un bija jālāpa budžets, kurš jau tā bija sastādts ar lielu deficītu. Tā kā diez vai aizņēmums būtu mazāks tikai par 1 miljardu, iespējams vispār nebūtu jāaizņemas?:)

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    lno > lno 24.07.2015. 20.43

    zanE. Vari pāriet uz tugrikiem, tad ieguvums būs daudz reiz lielāks un Citadele būs pārdota par nepieredzētu cenu pasaules vēsturē:)

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais > lno 25.07.2015. 00.37

    lno – pamatproblēma bija apstāklī , ka pareks aizņēmās īstermiņā , bet deva ilgtermiņa kredītus . Ja nebūtu Lehmman, tad varētu pārfinansēties … cik dzirdēju , tad arī pastarpināti bija iepirkti Lehmman vērtspapīri …

    Apskaties kā piemēram Kipras bankas uzkārās Grieķijas dēļ … , cik dzirdēts arī tagad ir problēmas … nemācās no kļūdām .

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > lno 25.07.2015. 21.36

    klusais. ..pareks aizņēmās īstermiņā , bet deva ilgtermiņa kredītus

    __________________

    Precīzi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

LoveLove 23.07.2015. 19.37

Ļoti labi, ka Ģenerālprokuratūra veiks resorisko pārbaudi un tiks noskaidrotas ar lēmuma pieņemšanu saistītās detaļas. Tas ļaus izbeigt spekulācijas par Citadeles darījuma pārdošanas “prettiesiskumu”, “lēmumu uzspiešanu” un labi vēl, ka ne dzimtenes nodevību. Jāteic, ka parlamentārās izmeklēšanas loceklim Kūtrim savulaik, kad izskanēja informācija par viņa vadītās Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces iespējamo dokumentu viltošanu, bija krietni rezervētāka attieksme. Toreiz Kūtrim šķita, ka “sabiedrība nav guvusi nekādu pozitīvu lādiņu” no paziņojumiem par Muižnieces iespējami prettiesisku rīcību (Muižniece vēlāk ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu un sodīta par dokumenta viltošanu).

“Publiskojot informāciju par Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces pirms pusotra gada vēl parlamenta deputātes amatā, iespējams, viltotu Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokolu, sabiedrība nav guvusi nekādu pozitīvu lādiņu, turklāt nomelnota ST un Saeima. Tā Latvijas Radio pirmdien rīta intervijā sacīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, vēsta aģentūra LETA.

Viņaprāt, sabiedrība nav guvusi nekādu pozitīvu lādiņu no šī publiskā paziņojuma, “ir tikai sajūta – samazgas ir izlietas, mēģiniet nomazgāties”. Ieguvēji varētu būt vienīgi divi Saeimas politiķi, kas publiski sevi centās parādīt kā taisnības cīnītāji, uzskata Kūtris.”

+14
-5
Atbildēt

1

    zanE. > LoveLove 23.07.2015. 19.53

    …paldies par atmiņas atsvaidzināšanu!…perfekti!…

    +11
    -7
    Atbildēt

    0

dzeris49 23.07.2015. 18.45

Pēc manām domām, nav izslēgts, ka tā Saimas izmeklēšanas komisija, tāpat, kā daudz kas cits šeit notiekošais, tiek apmaksāta no kādas Austrumos esošās valsts, Kremļa finansētie SC ir ierosinātājs, un tālāk seko populisti Kūtra izskatā, un, protams, mūsu nacionālmuļķiši un populisti NA un Kaimiņa izskatā, kā tad bez tiem.

Saprotams, ja banka tika pārdota kaut vai pašam Putinam vai kādam viņa draugam, nekādas problēmas nebūtu, SC deputāti traci neceltu, nekādas komisijas nebūtu un, taisni to, pēc manas saprašanas, V novērsa.

Jo, reizēm, valsts labā jāpieņem politiski lēmumi, kas, ne vienmēr, sakrīt ar it kā komerciāliem un citādā zinā nevainojamiem.

Manuprāt, viss tas izmeklēšanas komisijas darbs vērsts tikai un vienīgi valsts destabilizācijai un sava reitinga vairošanai att. elektorāta vidū.

Kaut, protams, demokrātija ir demokrātija, un tā attiecas pat uz apmaksātiem politiķiem, klauniem, populistiem, utt., katram tiesības “savu muļķibu izrādīt” ( aizmirsu, kurš to teica), ja reiz paši tādu Saimu savēlējam, paši arī par to maksāsim.

+20
0
Atbildēt

3

    zanE. > dzeris49 23.07.2015. 19.20

    …iesniegumu Prokuratūrai sagatavojis Kūtris…hmmm…būs interesanti sagaidīt Prokuratūras atbildi – tas būs savdabīgs Kūtra, kā bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja, profesionālais novērtējums…no tā varēsim secināt, cik kvalitatīvi strādājusi arī pati Satversmes tiesa…lai gan ST spriedumus nepieņēma Kūtris vienpersoniski, tomēr ST priekšsēdētājam ir noteicošais vārds….

    +12
    -10
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 23.07.2015. 19.26

    Kūtra profesionālais novērtējums, diezin vai, daudz atšķirtos no viņa kolēģes Muižnieces novērtējuma.

    Un tagad esam atgriezušies izejas pozīcijā, kad taisni tādi cilvēki atkal tiks salikti visur, citi iet pa spirāli, mēs ejam pa riņķi.

    +13
    -3
    Atbildēt

    0

    zanE. > dzeris49 23.07.2015. 19.56

    …nu-ū, par profesionālo novērtējumu bija skaidrs jau tad, kad Kūtris pēc ietekmīgā amata termiņa beigām – nespēja atrast darbu un bija “spiests” doties politikā… :)

    +12
    -5
    Atbildēt

    0

andrejs 23.07.2015. 17.51

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta bankas Citadele pārdošanu, vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi un kriminālprocesus par ČETRIEM apsūdzības punktiem, no kuriem TRĪS ATTIECAS pašu Straujumu, liecina Dienas rīcībā esošā informācija par slepeno iesniegumu.

Vissmagākās apsūdzības, kas ar faktiem apstiprina jau iepriekš paustās aizdomas par Citadeles pārdošanas procesu, attiecas uz divām epizodēm saistībā ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru – Ripplewood -, atsijājot divus citus reālākos investorus – a/s SPI Group un Norvik banku.

Pirmā epizode, par ko parlamentārās izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, IR VEIKUŠAS MANIPULĀCIJAS ar minētās valdības 29. jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas Citadele pārdošanas gaitu. Atklājies, ka nav iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.

+3
-18
Atbildēt

3

    zanE. > andrejs 23.07.2015. 18.16

    …kāpēc tikai daļu no raksta pārkopēji?…varēji arī turpināt:

    – “Valsts kanceleja noraida publiski izskanējušo informāciju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem saistībā ar prettiesisku norādījumu pildīšanu un Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmuma viltošanu un veiktā audio ieraksta apzinātu pārveidošanu, ziņo Valsts kanceleja.

    Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma kategoriski noraida izteiktos pieņēmumus. „Esmu rīkojusies tiesiski un valsts interesēs. Būšu atvērta Ģenerālprokuratūras jautājumiem, ja tādi radīsies, jo sabiedrībai jāzina profesionāls tiesībsargājošās iestādes lēmums. Kategoriski noliedzu, ka es vai valdības ministri „šķietami” vai “iespējams” būtu iespaidojuši Valsts kanceleju. Es lūdzu prokuratūru pēc iespējas ātri un padziļināti izpētīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas “atklājumus”, un informēt sabiedrību par rezultātiem.”

    “Pēc izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem esam atkārtoti pārbaudījuši valdības sēdes protokola pierakstus un audio ierakstus. Audio ierakstā skaidri atspoguļota lēmuma pieņemšanas gaita – gan pirms tam notikušās diskusijas, gan pats lēmuma pieņemšanas brīdis. Lēmuma pieņemšanas procesā ministriem bija starplaiks, kam netiek veikts audio ieraksts. Nav saprotams, kā radies šāds komisijas secinājums, jo par šiem faktiem nav pieprasīti atkārtoti audio ieraksti un citi materiāli, kā arī par to netika jautāts Valsts kancelejas pārstāvim komisijas sēdēs”, saka Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

    Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmumu papildina ar roku rakstīta piezīme, kas veikta pēc protokola nosūtīšanas visām ministrijām, kad no vienas ministrijas tika saņemts pamatots iebildums par neprecizitāti, fiksējot institūciju amatpersonu klātbūtnes laiku jautājuma izskatīšanā. Papildinātais protokollēmums tika atkārtoti nosūtīts visiem adresātiem.”

    +13
    -13
    Atbildēt

    0

    lno > andrejs 23.07.2015. 18.55

    Zanīte atkal dzen kārtējo demagoģiju. Vajadzētu skaitīt, cik LV ieguldīja Parex glābšanā. Citadele bija Parex labākā daļa.

    +13
    -13
    Atbildēt

    0

    zanE. > andrejs 23.07.2015. 19.10

    …ln0…Tev lasītprasme pasliktinās ne pa dienām, bet stundām?…mēģināt saprast izlasīto – tas no Tevis jau būtu par daudz prasīts…

    +12
    -14
    Atbildēt

    0

andrejs 23.07.2015. 17.39

tiešie zaudējumi no Citadeles akciju (kuras mēs visi apmaksājām) pārdošanu zem nominālvērtības esot kādi 45 miljoni euro. Nemaz nerunājot par to, kādi zaudējumi mūs sagaida, kad noslēgsies “sliktās meitas” Revertas darbība…

+3
-18
Atbildēt

3

    zanE. > andrejs 23.07.2015. 18.12

    …nabaga NASCistiem baigais kreņķis….ja esi spējīgs lasīto arī uztvert, pamēģini saskaitīt ar kalkulatoru:

    – Valsts atgūs vairāk, nekā ieguldīja bankā Citadele

    Bankai Citadele kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,90 milj. EUR Uz 2015.gada 20.aprīli ir atgūti 308 milj. EUR. Banka Citadele procentu un citos maksājumos līdz 2015.gada 20.aprīlim par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 49,14 milj. EUR. Līdz 2017.gada beigām banka valstij atmaksās atlikušo valsts atbalstu – Privatizācijas aģentūras subordinēto aizdevumu 34,72 milj. EUR un procentus par to. Līdz ar to ieņēmumi valstij no akciju pārdošanas darījuma un bankas Citadele veiktajiem maksājumiem līdz 2017. gadam būs lielāki nekā ieguldīts bankā Citadele.

    Atmaksāts likviditātes atbalsts – 203,66 milj. EUR

    Samaksāti procenti par valsts atbalsta izmantošanu – 49,14 milj. EUR

    Investors samaksāja par 75% bankas akcijām – 74,7 milj. EURbanka Citadele atmaksājusi subordinēto aizdevumu – 18,4 milj. EUR

    ERAB pārfinansējusi subordinēto aizdevumu – 11,21 milj. EUR

    Atbrīvots valsts galvojums – 25 milj. EUR

    2015.-2017.g. banka Citadele valstij atmaksās subordinēto aizdevumu – 34,72 milj. EUR un papildus procentus par to.

    – par Revertu:

    Reverta darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana, kā arī nekustamo īpašumu pārvaldīšana un pārdošana. Kopš 2010. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. decembrim valsts no Reverta ir saņēmusi 313,4 milj.eiro, tajā skaitā valsts depozītu/obligāciju pamatsummas atmaksu un procentu maksājumus, kā arī noteiktajā termiņā un apjomā Reverta ir samaksājusi valsts galvoto 233 milj. eiro sindicēto aizdevumu un uzkrātos procentus 10,6 milj. eiro. Valsts atbalsta atmaksu Reverta uzsāka gadu ātrāk, nekā paredzēts restrukturizācijas plānā. Tāpat arī līdz šim brīdim atmaksāto līdzekļu daudzums būtiski pārsniedz plānā noteikto. Reverta darbības rezultātā valsts ir saņēmusi nodokļu un dažādu valsts nodevu maksājumos aptuveni 15 milj.eiro.

    +13
    -9
    Atbildēt

    0

    andrejs > andrejs 23.07.2015. 18.24

    Bankai Citadele kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,90 milj. EUR Uz 2015.gada 20.aprīli ir atgūti 308 milj. EUR. Banka Citadele procentu un citos maksājumos līdz 2015.gada 20.aprīlim par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 49,14 milj. EUR. Līdz 2017.gada beigām banka valstij atmaksās atlikušo valsts atbalstu – 34,72 milj. EUR un procentus par to. Līdz ar to ieņēmumi valstij no akciju pārdošanas darījuma un bankas Citadele veiktajiem maksājumiem līdz 2017. gadam būs lielāki nekā ieguldīts bankā Citadele.

    ————————- ‘

    kāds sakars kredītu un procentu atdošanai (kura cik saprotu notikusi laikā kad banka piederēja valstij), kas ir tikai pati par sevi saprotama lieta, ar akciju pārdošanu. Nenovērs uzmanību ar daudziem cipariem no konkrētas akciju pārdošanas.

    /////////////

    Vai tiešām esi aizmirsusi, ka sākotnēji (tas bija pavisam nesen – 2014. gada vasarā) pati ome Straujuma teica, ka minimālais cipars, kas jāsaņem par akcijām būtu 113… 117 eiro, citādi būšot zaudējumi? :) Pēc Gruzijas brauciena omes domas protams mainījās.

    p.s. Zane, kāpēc neviens Irša pētnieciskais žurnālists nav papētījis ko trīs labākie draugi – Zaķis, Dombrovskis un Vējonis darīja savā atpūtas braucienā kopā ripuļvuda pārstāvi Siksni? Irsim taču patīk pētīt dažādus ārzemju braucienus… :)))))))))))))))))))))))))))))))))))))

    +3
    -19
    Atbildēt

    0

    zanE. > andrejs 23.07.2015. 19.08

    ….andrej…sakars ir vistiešākais – ja Tu kādam aizdod naudu (valsts ieguldījusi finanšu līdzekļus), Tev atdod šo naudu ar procentiem – procenti ir Tava peļņa…arī uzņemtās saistības (valsts garantijas), kuras ir izpildītas – nav zaudējums…utt. …bet….ja Tu nesaproti tik elementāras lietas, Tevi izmanto kā izejmateriālu smadzeņu skalošanai…izskatās, tāds arī ir krievu “investoru” aizstāvju mērķis…

    P.S. …valsts turpinās saņemt maksājumus no Citadeles:

    – Līdz 2017.gada beigām banka valstij atmaksās atlikušo valsts atbalstu – 34,72 milj. EUR un procentus par to.

    +12
    -12
    Atbildēt

    0

traductrice 23.07.2015. 16.41

… atsijājot divus citus investorus – AS “Latvijas balzams” īpašnieka Jurija Šeflera “SPI Group” un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo “Norvik banku”.

Es pat negribu iedomāties, kādu cenu Latvija maksātu, ja minētie šeptmaņi pārsistu Ripplewood ar tiem 30 Jūdas grašiem.

Par maz mums caur Rietumu banku, AB utml. atmazgāts krievu bandītu naudas? vajag vēl?

Ja Straujuma par šo “tiks ziedota”, tas upuris nebūs bijis veltīgs.

+24
-4
Atbildēt

4

    andrejs > traductrice 23.07.2015. 17.52

    Cik saprotu, viņa ziedosies Zaķim, Dombrovskim un Vējonim. Vareni!

    +3
    -19
    Atbildēt

    0

    lno > traductrice 24.07.2015. 06.20

    traductrice. Parādiet man garantiju, ka pēc 2 gadiem īpašnieki nepārdos Citadeli tiem pašiem vai līdzīgiem, kuriem valdība atteica!?:)

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    andrejs > traductrice 24.07.2015. 12.17

    spriežot pēc saliktajiem plusiem var noprast, ka naudas lietas Vienotībai ir pat svarīgākas par otru svarīgāku jautājumu – homoattiecību tālāku legalizāciju. Man šķiet, ka 20 plusi ir šīmēneša rekords! :)

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    andrejs > traductrice 24.07.2015. 12.23

    Par maz mums caur Rietumu banku, AB utml. atmazgāts krievu bandītu naudas? vajag vēl?

    ——————————

    šo banku vadība pie mūsu varasvīriem un tantuka ir godā celta. Problēmas ar šiem runāt krieviski nevienam no viņiem arī nav.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam