” Ik gadus vismaz četras no lielajām augstskolām – RTU, RSU, LU un „Turība” – kopā uzņem gandrīz 1000 ārzemju studentu. Vidējā studiju maksa 2500 eiro gadā Latvijas tautsaimniecībai piecu studiju gadu laikā nodrošinātu vairāk nekā 500 miljonus eiro lielu pienesumu. “(citāta beigas)
Hmm. Sākums skan pilnīgi tā kā teksta uzdevums skolas aritmētikas mācību grāmatā.
Jautājums: Kāds būs pienesums 5 gadu laikā?
Risinājums: (1000 studenti)*(2500€/(studentu/gadā)*(5 gadi)=2.5milj.€/gadā*5gadi=12.5 miljoni €. 487.5 miljonu iztrūkums.
Auditoru drūmās sejas…
0
0
Atbildēt
0
Absints
20.02.2015. 13.27
Viss tas jau ir pareizi, bet gribētos redzēt darbus. Citādi paburkšam aiz stūra – un nekas nemainās. Tālāk manas domas:
1) Ja gribi diplomu – studē LV. Ja gribi zināšanas – EU
2) Joprojām daudzās Latvijas augstskolās studentiem lekcijas ir 2-3 dienas nedēļā. Par kādu intensīvu apmācību varam runāt?
3) Latvijā augstākā izglītība ir viena no dārgākajām Eiropā. Vācijā piemēram, lielākā daļa augstskolu ir par brīvu.
4) Augstākās izglītības problēmas ir tieši tās, ka liek jauniešiem izvēlēties studēt ārpus Latvijas. Savukārt “bakalaura laiks” ir viskritiskākais priekš atgriešanās – tiek iegūti jauni draugi, iespējams, dzīvesbiedrs, darbs, un jaunietis paliek. No visām kritiskajām demogrāfijas problēmām, šī, manuprāt, ir vislielākā.
5) pat Latvijā ir organizācijas, kas noteiktu augstskolu beidzējus darbā ņem nelabprāt, vajadzētu būt otrādi – augstskolu beidzējus darba ņemt bez jebkādām citām pārbaudēm
6) Latvijā jorojā, neskatoties uz IZM “reformām” tiek iegūta ļoti laba vidējā izglītība, taču nekonkurētspējīga augstākā. Pamatīga vidējā izglītība ļauj veiksmīgi iestāties ārzemju augstskolās.
7) IZM darbības rezultātā 25 gadu laikā ir radīta nekonkurētspējīga augstākās izglītības sistēma, kā arī būtiski samazināta pamata un vidējās izglītības kvalitāte (ko uzrāda starptautisko testu rezultātu dinamika). Valsts prioritāte izglītībai vienmēr ir bijusi tikai vārdos, kaut gan šis būtu svarīgākais resurs, kurā jāiegulda. Nezinu, kad tas aizies līdz politiķu apziņai.
Daļa netiek savu valstu augstskolās un shēmo caur LV
Daļa no viņiem paliek LV
0
0
Atbildēt
0
Ebenemezers-3
20.02.2015. 07.32
šodien klapeejam ciet pamat un videejaas izgliitiibas skolas , no to beidzeejiem 100 proc arii neturpina maaciibas augstskolaas , respektiivi lai samazinaatu studeejošo izmaksas , jaasamazina arii augstaako maaciibu iestaažu skaits , kurš peec briiviibas atguušanas izaudzis kaa seenes peec lietus , pietiek šo privaato biznesu finanseet no valsts , lobijs šim biznesam arii laikam pietiekams.
Komentāri (28)
imula17 21.02.2015. 01.43
” Ik gadus vismaz četras no lielajām augstskolām – RTU, RSU, LU un „Turība” – kopā uzņem gandrīz 1000 ārzemju studentu. Vidējā studiju maksa 2500 eiro gadā Latvijas tautsaimniecībai piecu studiju gadu laikā nodrošinātu vairāk nekā 500 miljonus eiro lielu pienesumu. “(citāta beigas)
Hmm. Sākums skan pilnīgi tā kā teksta uzdevums skolas aritmētikas mācību grāmatā.
Jautājums: Kāds būs pienesums 5 gadu laikā?
Risinājums: (1000 studenti)*(2500€/(studentu/gadā)*(5 gadi)=2.5milj.€/gadā*5gadi=12.5 miljoni €. 487.5 miljonu iztrūkums.
Auditoru drūmās sejas…
0
Absints 20.02.2015. 13.27
Viss tas jau ir pareizi, bet gribētos redzēt darbus. Citādi paburkšam aiz stūra – un nekas nemainās. Tālāk manas domas:
1) Ja gribi diplomu – studē LV. Ja gribi zināšanas – EU
2) Joprojām daudzās Latvijas augstskolās studentiem lekcijas ir 2-3 dienas nedēļā. Par kādu intensīvu apmācību varam runāt?
3) Latvijā augstākā izglītība ir viena no dārgākajām Eiropā. Vācijā piemēram, lielākā daļa augstskolu ir par brīvu.
4) Augstākās izglītības problēmas ir tieši tās, ka liek jauniešiem izvēlēties studēt ārpus Latvijas. Savukārt “bakalaura laiks” ir viskritiskākais priekš atgriešanās – tiek iegūti jauni draugi, iespējams, dzīvesbiedrs, darbs, un jaunietis paliek. No visām kritiskajām demogrāfijas problēmām, šī, manuprāt, ir vislielākā.
5) pat Latvijā ir organizācijas, kas noteiktu augstskolu beidzējus darbā ņem nelabprāt, vajadzētu būt otrādi – augstskolu beidzējus darba ņemt bez jebkādām citām pārbaudēm
6) Latvijā jorojā, neskatoties uz IZM “reformām” tiek iegūta ļoti laba vidējā izglītība, taču nekonkurētspējīga augstākā. Pamatīga vidējā izglītība ļauj veiksmīgi iestāties ārzemju augstskolās.
7) IZM darbības rezultātā 25 gadu laikā ir radīta nekonkurētspējīga augstākās izglītības sistēma, kā arī būtiski samazināta pamata un vidējās izglītības kvalitāte (ko uzrāda starptautisko testu rezultātu dinamika). Valsts prioritāte izglītībai vienmēr ir bijusi tikai vārdos, kaut gan šis būtu svarīgākais resurs, kurā jāiegulda. Nezinu, kad tas aizies līdz politiķu apziņai.
0
ozolnieki 20.02.2015. 10.47
Daļai vārti uz veco ES .
Daļa netiek savu valstu augstskolās un shēmo caur LV
Daļa no viņiem paliek LV
0
Ebenemezers-3 20.02.2015. 07.32
šodien klapeejam ciet pamat un videejaas izgliitiibas skolas , no to beidzeejiem 100 proc arii neturpina maaciibas augstskolaas , respektiivi lai samazinaatu studeejošo izmaksas , jaasamazina arii augstaako maaciibu iestaažu skaits , kurš peec briiviibas atguušanas izaudzis kaa seenes peec lietus , pietiek šo privaato biznesu finanseet no valsts , lobijs šim biznesam arii laikam pietiekams.
0