Nomainīts filmas “Dvēseļu putenis” režisors

21

Komentāri (21)

rinķī apkārt 29.01.2015. 10.12

Nav šaubu, ka filma pēc Dvēseļu puteņa motīviem tiks uzņemta tikai vienu reizi, ja runājam par pārredzamu nākotni. Tāpēc paldies autortiesību turētājiem par to, ka netiek pieļauta grāmatas motīvu koriģēšana ” atbilstoši 21.gs. uztverei un utt..” Visus “pārlieku radošos” režisorus, scenāristus utt vajag turēt pa labu gabalu nost no šī projekta

+4
-1
Atbildēt

0

ozolnieki 29.01.2015. 09.23

Dvēseļu putenis nav lasīts …nu tā sanācis .

Personīgi man gan par 1905 , gan streļķu laikiem .. ir stipri atšķirīgs viedoklis . Vectēvs dūšigi izkarojās 4 gadu garumā . Bet nevienam gandrīz neko nav stāstījis .

Valstij nacionālais kino jābalsta , bet ar lielām bažām domāju par rezultātu .. Nezinu kas pie vainas , bet ja sanāk tā kā rīgas sargi , baiga vasara …. tad varbūt nevajag . Sev par mierinājumu esmu redzējis arī Igauņu brīvības cīņu filmu ……, nu uz viņu filmas fona mūsu Graubas gara darbi ir šedevri .

Apsīša viedoklim par autortiesībā ir labs risinājums .

Intresanti cik % no filmas izmaksā visa jezga ar autortiesībām

+1
-2
Atbildēt

0

Mantrausis 29.01.2015. 08.52

Vai “neatbilstošo” scenāriju var arī izlasīt? Piemēram, klausoties dažadu paaudžu ļaužu runas par Blaumani, Brigaderi, Zālīti vai Rozīti “autortiesību mantinieki” var sacerēt vai vēlēties jebko, par vienīgo mērauklu izvēloties savu saprātu un gaumi. Ja filmu rada par sabiedrības naudu, būtu vērtīgi saprast, kas notiek un ciktāl tikuši…

Atceroties “Dvēseļu puteņa” stāstu, pirmais prātā iešaujas nepieciešamais lielais un plašais vēriens un poētiskums. Par aktieriem nešaubos, par vizuālo arī, bet pārējais… Protams, nauda, bet Tīreļpurvu nez vai varētu filmēt pie pārpurvojušamies ezeriņa vai dīķa, jo tas, redz, ir ekonomiski…

0
-1
Atbildēt

0

kristaps_freimanis 29.01.2015. 06.12

“Nevajag aizmirst, ka kino ir tāds pats bizness kā maizes cepšana”

==

Pupu mizas. Kad pēdējoreiz esi lasījis viedokļu sadursmes par kukulīša garšu, receptūru un cepšanas metodēm?

=

Mākslas veidu un paveidu galvenā īpašība parasti ir tā, ka beigu galā nekā pavisam konkrēta (un galvenais – izmērāma) nav. Kukulītis ir rezultāts, Mona Liza ir dārgs joks.

0
-1
Atbildēt

0

west 29.01.2015. 05.00

Nevajag aizmirst, ka kino ir tāds pats bizness kā maizes cepšana, apavu šūīšana un visi pārējie. Ikviens iesaistītais grib nopelnīt un labākajā gadījumā visu uztaisīt par puscenu, atlikumu ieskaitot savā rēķinā. It īpaši, ja vēl torti apmaksā valsts.

Mūsu nabadzīgā un tautas dotētā kino gadījumā ir jāskatās uz nagiem šiem filmu biznesa darboņiem. Mazāk tas attiecas uz pašiem, nereti talantīgajiem veidotājiem, bet uz tiem, caur kuru rokām iet reālā nauda.

Latviešu kino ir nolemts dotēšanai, bet tieši tāpec ir jākontrolē mūsu visu dotās naudas ceļi. Tas beidz būt par privāto kantori no tā brža, kad tajā tiek ielikts kaut viens budžeta cents.

+5
-1
Atbildēt

0

Kalvis Apsītis 28.01.2015. 19.32

Varbūt vērts par valsts naudu ekranizēt g.k. tādus latviešu literatūras klasikas darbus, kuriem grāmatas autortiesības jau beigušās. Raiņa “Daugava”, J.Lautenbaha “Niedrīšu Vidvuds”, A.Brigaderes proza, Aspazijas lugas – diezgan daudz ir tādu interesantu un patriotisku darbu, kas uzrakstīti pietiekoši sen, kam autori miruši pirms 70 vai vairāk gadiem un uz viņiem nav attiecināms autortiesību termiņa pagarinājums (kā tas ir gadījumā ar Aleksandru Grīnu, kura darbus neļāva izplatīt PSRS okupācijas laikā).

Citādi notiek muļļāšanās – “rakstnieka mazmeitas Noras pārstāve Liene vēlas, lai …”. Varbūt tas viss ir labi domāts, bet par valsts kultūras politiku ir tomēr jālemj Kultūras ministrijai un tās pieaicinātiem nozares profesionāļiem nevis “mazmeitas pārstāvei”.

+6
-6
Atbildēt

4

    kleo > Kalvis Apsītis 28.01.2015. 20.03

    Pārveidojot autordarbu līdz nepazīšanai, atstājot autora vārdu, tā būtu autordarba kropļošana. Atzīstami, ja mantinieki nepieļāva atkāpes no oriģināla.

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    kristaps_freimanis > Kalvis Apsītis 28.01.2015. 21.08

    “Pārveidojot autordarbu līdz nepazīšanai, atstājot autora vārdu, tā būtu autordarba kropļošana”

    ===

    Protams, bet parasti nevajadzīgas izmaiņas un pasākuma “apskatīšana no citas puses” ir režisoru (gan filmu, gan teātra, gan operas u. tml.) mērķis, citādi šiem grūti atstāt savas milzīgās pēdas sīkajā vēsturē. Reizēm tas ir pamatoti, tomēr parasti ne pārāk, sk. kaut Džeksona apgraizīto Gredzenu pavēlnieku, un sačakarēto Hobitu (abi stāsti (abas triloģijas) labi, ja nav jāsalīdzina ar pamattekstiem).

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 28.01.2015. 21.21

    >>> Pārveidojot autordarbu līdz nepazīšanai, atstājot autora vārdu, tā būtu autordarba kropļošana.

    ==========

    Grāmatai ir 800 lappušu, episks darbs par 5 kara gadiem un 4 politiskiem režīmiem. Filma labākajā gadījumā būs “pēc grāmatas motīviem”. Protams, literāru darbu var interpretēt kulturāli vai nekulturāli; un PIRMS projektu uzsāk un uztic to konkrētam cilvēkam, ir saprātīgi aptaujāt nozares ekspertus.

    Lai cik labu griboši nebūtu visi iesaistītie, pašlaik ir nejēdzīga procedūra: Saeimas deputāti pēc sev vien zināmiem apsvērumiem izdomā ekranizēt vienu konkrētu grāmatu, režisoru izraugās un pēc tam maina nesaprotamā veidā, papildu nosacījumus izvirza autortiesību pārstāvji, arī KM, protams, vēlēsies “pasūtīt mūziku”. Nez vai tā kaut kas labs var iznākt – lielo kinomākslu nerada birokrātu komitejas, bet gan režisors, kurš piepilda savu ieceri, ir pilnībā atbildīgs par to un ir apveltīts ar teju vai diktatora pilnvarām.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    kristaps_freimanis > Kalvis Apsītis 28.01.2015. 21.29

    “pašlaik ir nejēdzīga procedūra: Saeimas deputāti pēc sev vien zināmiem apsvērumiem izdomā ekranizēt vienu konkrētu grāmatu”

    ===

    Tā nav “procedūra”, tas ir izņēmums. Parasti Saeima savu literāro gaumi uzspiest necenšas.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

andrejs 28.01.2015. 18.38

Rietuma laikam nebija veiksmīga izvēle. Kritizēt māk, bet…. :(

labāk, lai pievēršas privātai dzīvei

+2
-10
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 28.01.2015. 17.53

” NKC nav vērtējis “Studijas F.O.R.M.A” scenārija projektu”/

Nacionālais kino centrs? Ditas Rietumas, labas zinātājas, vadībā? Kā iespējams, ka valsts piešķir naudu, bet scenāriju valsts kino iestāde nevērtē? Jaunās shēmas un juridiskais futbols? Īstajā futbolā par neizšķirtu spēli, kur iesisto vārti skaits nulle, naudu maksā. Latvijā apmaksās arī nulles kinofutbolu. Nomainīta NKC vadība, nemainot nolikumus, juridiskos nosacījumus, mehānismus, un tagad, kurš būs pārmijnieks, kam čuguna čiekurus?

+5
-4
Atbildēt

4

    aivarsk > Optiskais Tēmeklis 28.01.2015. 18.14

    Kā iespējams, ka valsts piešķir naudu, bet scenāriju valsts kino iestāde nevērtē?

    ———————–

    Jā, padomju savienībā un krievijā neiedomājama situācija.

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    Aivar, bet pirmā režisora bikses tagad jāmazgā NA ministrei un pārējai KM, — puikiņi aptaisījās un piekāsa visus savus atbalstītājus. Otrajā piegājienā ar Melbārdi iepret Chanel/Zhanel vinnēja, bet nu savam vinnestam kā NA palīdzēs ar vecas mīnas atmīnēšanu. Aizpērn TV taču izsmēja pašus NA, kad Dveseļu putenim naudu pieķsķīra, bet grāmatas autora vārdu nemācēja nosaukt. Savādi NA tie tautieši. :)

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    OT:

    Kurš gan to spēj atcerēties…

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    lno > Optiskais Tēmeklis 29.01.2015. 09.43

    OT. Savādi NA tie tautieši. :)

    _________________

    Pietrūkst Mamikina padoma:):):)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

o_ja3_14 28.01.2015. 17.42

Varbūt, ka Dvēseļu puteņa ekranizācija ir pārāk sasteigta. Ko līdz materiāls, ja nav veidotāja. Pārāk liels vēl vienas nelabojamas kļūdas risks. Vai nepietiek ar Rīgas sargiem?

+10
-2
Atbildēt

0

locus 28.01.2015. 17.22

Īsts purgatorijs. Cerams, ka romānu neizpurgās.

+5
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam