Pret klaju un apzinātu valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu
Saistītie raksti
Veselība /
10. marts
Sonogrāfiju telefonā jau veic!
Viedoklis /
18. decembris 2023
Datorzinātnieka izglītība
Viedoklis /
18. augusts 2023
STEM izglītība – kritiskais elements
Viedoklis /
19. jūlijs 2023
Studēt IT – mīti un iespējas
Viedoklis /
30. maijs 2023
Cilvēkiem ir unikālas spējas, ko roboti nekad neaizvietos
Komentāri (42)
Kaspars 05.12.2014. 14.50
Par pirmo punktu nevaru piekrist.
Ar esošiem algoritmiem IR iespējams nodrošināt:
– aizklātu / anonīmu balsojumu
– aizsardzību pret balsu viltošanu
– balsošanu tikai vienu reizi.
Algoritmiski ir iespējams nodrošināt, ka no balsojumu saraksta nav iespējams noteikt balsojušā personību. Kā arī nodrošināt, ka balsotājs to izdara tikai vienu reizi. Ne 100% protams, bet ar tādu drošības pakāpi, kuras apiešanai nevienam tuvāko miljons gadu laikā nepietiks skaitļošanas jaudas.
Kas pilnīgi noteikti NAV iespējams – nodrošināt, ka balso tiešām noteiktā persona un dara to brīvprātīgi. Taču arī tradicionālajās vēlēšanās neviens nenoteiks, ka balsotājs balso pēc savas brīvas izvēles.
4
Neticis > Kaspars 06.12.2014. 17.42
Šādam nopietnam apgalvojumam būtu vēlama autoritatīva atsauce.
0
Kaspars > Kaspars 08.12.2014. 17.09
Cik autoritatīvu atbildi vēlies saņemt?
Risinājuma dizains ir nepietiekošs?
1. Balsotājs pieprasa CVK publisko atslēgu, šifrētot pieprasījumu ar savu privāto atslēgu un parakstot ar dinamisko atslēgu.
2. Savā pusē ģenerē OTP kodu.
3. Savā pusē ģenerē asinhrono atslēgu pāri.
4. OTP kodu kā arī vienu sesijas atslēgu šifrē ar CVK publisko un paraksta ar savu privāto atslēgu. Šo nosūta CVK.
5. Izvēli kodē vispirms ar otru sesijas atslēgu un otreiz ar OTP kodu.
6. CVK savā pusē atšifrē un atzīmē balsojumu, kā arī atzīmē, ka persona ir nobalsojusi.
Paskaidro, kā šāds risinājums ir uzlaužams, ja atmetam domu, ka
– personas privātā atslēga nav uzlauzta
– personu publisko atslēgu datubāze nav nozagta.
Uzlauzt un nozagt iespējams visu, bet šāds risinājums drošības ziņā būtu daudz uzticamāks pret reālo balsu skaitīšanas riskiem (skaitīšanu, cik saprotu, veic katrs iecirknis uz vietas).
0
Neticis > Kaspars 08.12.2014. 20.18
Bet ar ko tad Jūsu piedāvājums atšķiras no igauņu sistēmas? Un par igauņu sistēmu (un visiem PKI-bāzētiem klienta-servera risinājumiem) skatiet atkal rakstu un tā atsauces.
0
Kaspars > Kaspars 17.12.2014. 23.33
Piedāvājums tehnoloģiski neatšķiras ne ar ko. Šādai sistēmai ir tikai viena ievainojamība – ja tiek nozagta centrālā personu publisko atslēgu datubāze.
Lai sistēmu padarītu vēl drošāku, iespējams noteikt, ka pie katras datu apmaiņas tiek mainīta atslēga, lai iepriekš noklausītā atslēga vairs nebūtu atšifrējama un atkārtoti lietojama. Bet centrālās bāzes nozagšanas gadījumā tas neko nedod.
Bet es gribu vēlreiz atkārtot – nevar elektroniskai balsošanai uzstādīt augstākas drošības prasības kā tradicionālajai.
0
o_ja3_14 04.12.2014. 13.31
Interesanti, kāda būs valdības reakcija tagad, kad izteikušies speciālisti. Šis gadījums varētu pat kalpot par sava veida etalonu, demonstrējot, uz ko balstās valdības lēmumi.
0
imula17 04.12.2014. 09.15
Malači, matemātiķi! Prieks par precīzu informāciju un par izglītota cilvēka cienīgu stāju. Prieks, ka rūpju par šo zemi dēļ nebaidieties uzkāpt uz varžacīm kādam varas struktūrās – no kuriem tieši vai netieši var būt atkarīgs arī jūsu finansējums nākotnē. Un kāpēc mēs bieži turam muti tad, kad nevajadzētu to turēt ciet. Būtu interesanti zināt, kurš “kantoris” taisījās par tiem nieka 300k€ šo priekšpētījumu veikt? Izskatās, ka jūs jau to esat izdarījuši, tā sakot, “izkropļojuši tirgu”. Paldies par to!
0
andris_soroka 03.12.2014. 21.03
Kāda būtu bijusi valsts, ja kādu dienu tāds “NEO” nebūtu nopubliskojis tos milzīgos melus, kurus visas valdošās partijas toreiz nepubliskoja. Liekuļoja, meloja, sabiedrību dzina izmisumā, bet neatklāja. KĀDA?
Latvija ir zudusi valsts, ja netiek veidota no jauna, pēc jauniem principiem. Riskējot tikt “nokristītiem” par trakajiem, bet riskējot. Ar inovācijām, ar izdomu, koncentrējoties uz LATVIJAS interesēm. Un mūsu interesēs ir atjaunot demokrātiju, jo patlaban ir “palikušo LV partokrātija”, nevis demokrātija.
Un valsti pārvalda un pārstāv (reprezentē), atvainojos par izteicienu, idioti. Kurš no jums lepojas ar mūsu tā saucamo “prezidentu”? Kurš lepojas ar tā saucamo “premjeri”? Ja tie cilvēki netiks ar steigu novākti no LV politiskās skatuves, daudzi, vēl vairāk cilvēku, pametīs un turpinās pamest Latviju. Un, ja nebūs e-Voting, tad tos cilvēkus atpakaļ valsts var negaidīt. Jo tā kā viss notiek tagad, nekas nemainīsies. E-Vēlēšanas ir nepieciešamas, lai vai kas.
Bet stipri šaubos, ka tam ir jebkāds sakars ar Satiksmes Ministriju. e-Lietas pie mums pārrauga VARAM, kas, kopā ar Aizsardzības Ministrijas kiberdoršības spečukiem, var šo pasākumu realizēt.
0
andris_soroka 03.12.2014. 20.38
Ar visu cieņu pret Jāni un kolēģiem, es, personīgi, nepiekrītu, ka nav iepējams novērst viltošanu (fraud), apdraudējumus (internal/external threats – authentification, authorization, SSL connection, audit, monitoring, encryption etc.) – mūsdienās kiberdrošības risinājumu klāsts ļauj izveidot visas nepieciešamās komponentes preventīvā, proaktīvā un reaktīvā līmenī. Cits jautājums ir izmaksas, kas būtu nepieciešamas, lai pilnvērtīgi realizētu e-vēlēšanas no A-Z, garantējot gan lietotāju, gan sistēmas, gan rezultātu “konfidencialitāti, integritāti un pieejamību”. Es, personīgi, tieši otrādi – uzskatu ka patreizējā balsošanas sistēma ir necaurspīdīga, balsu skaitīšanu veido kaut kāds kantoris, kuram tas ir gandrīz vai vienīgais projekts gadā utt.
Minētie dokumenti ir no 2011.gada un 2012.gada. Norvēģiem ir citi draiveri e-balsošanai. Mums tomēr ir ~1/3 darspējīgo pilsoņu atrodas ārpus LV. Gan ekonomisku iemeslu pēc (LV zemāks, citviet augstāks dzīves līmenis), gan psiholoģisku un politisku apsvērumu pēc (nav nekādas ticības nedz valsts aparātam, nedz “tiem pašiem vēžiem citās kulītēs”, jo valsts kase tiek izsaimniekota kā līdz šim, nerūpējoties par līgumu ar nodokļu maksātājiem, klaji ignorējot attīstībai nepieciešamo, bet turpinot “gāzi grīdā” pieejas politiku, bet LV tā saucamie politķi prasa iedzīvotāju patriotismu avansā, kas ir visai unikāls fenomens civilizācijas evolūcijas kontekstā). Igauņi noteikti “palaidīs” drīz 2.pilotu, un esmu pārliecināts, ka tas būs nevainojams. LV atkal grib paskatīties no malas…uz to, uz ko visa mūsdienu digitālā pasaule neizbēgami virzās.
0
aivars15 03.12.2014. 20.17
Labs raksts/vēstule! Īsi, pa punktiem, saprotami, ar atsaucēm uz pirmavotiem. Patīkami atšķiras no parasti redzētā – gari palagi ar smezglotu un neskaidru loģiku, nez no kurienes parautiem argumentiem.
Žurnālistiem un citiem filologiem jāmācās no matemātiķiem un datoriķiem, kā jāraksta.
0
Edmunds Zālīte 03.12.2014. 18.51
ja nevar drosi aizklaati balsot tad es izveelos drosi atklaati balsot elektroniski un drosi aizklaati klaatienee. izveeli var saglabaat.
6
edgarsj > Edmunds Zālīte 03.12.2014. 20.36
Edmund, saglabāt nevar, jo pastāv iespēja, ka tavs priekšnieks tev liks nobalsot atklāti no viņa datora.
0
Edmunds Zālīte > Edmunds Zālīte 03.12.2014. 21.29
igaunijaa var balsot cik gribi reizes un deriigs skaitaas peedejais balsojums – vari paardot savu balsi visiem kas peerk un beigaas nobalsot kaa pats veelies.
0
Neticis > Edmunds Zālīte 03.12.2014. 21.36
Kas tad liedz priekšniekam likt balsot padotajiem minūti pirms balsošanas beigām?
0
aivarsk > Edmunds Zālīte 03.12.2014. 21.45
tigaunijaa var balsot cik gribi reizes un deriigs skaitaas peedejais balsojums – vari paardot
————————-
bīstami jau ir tas, ka nav motivācijas šo balsojumu mainīt, par to taču neviens nemaksā. Līdz ar to cilvēks tiks ietekmēts, nobalsos, bet atietekmēties atpakaļ nav nekādas vajadzības!
0
Anonīms > Edmunds Zālīte 04.12.2014. 19.12
Piekrītu Edmundam. Aizklāts vai neaizklāts balsojums ir jāatstāj cilvēka izvēlē.
Igaunijas piemērs rāda, ka balsu pirkšana (priekšnieku piemēri un pārējie) nav nopietni ņemami.
Man vairāk izbrīna, ka LU datoriķi pārmetušies par konstitucionālo tiesību ekspertiem. Par algoritmu neeksistēšanu apzināti meli – neticu, ka LU datoriķi nezina par zero knowledge pierādījumu sistēmām.
0
Edmunds Zālīte > Edmunds Zālīte 04.12.2014. 20.51
paldies par info, izlasiiju, interesanti. tiesaam briinums ka borzovs un baarzdins to nezina.
http://en.wikipedia.org/wiki/Zero-knowledge_proof
0
Mr. V 03.12.2014. 13.55
Vecie teorētiķi – muļķi un stagnāti.
4
Krišs > Mr. V 03.12.2014. 15.07
Jā, it sevišķi A.Ambainis atbilst jūsu aprakstam, vai ne?
0
uldis_rats > Mr. V 03.12.2014. 16.25
Kas gan ir šie vīri salīdzinot ar ģeniālo, mūsdienīgo, oriģinālo, praktisko “Mr. V”?
0
ierados > Mr. V 03.12.2014. 16.33
Uzmanību visiem! Toļļu bars ir pārsaucies, pārformējies, izdzinis visbezcerīgākos idiotus, varbūt piesaistījis kādu rekruti. Taču visummā viņu putinopiteku gaudas ir tajā pašā ritmā un toņkārtā.
0
edge_indran > Mr. V 03.12.2014. 16.41
——–
Uzmanību visiem! Kas pārmaksā – tam parādi pieaug!
NATIONAL DEBT PASSES $18-TRILLION
https://www.youtube.com/watch?v=H5NmH-SFCWc
“The U.S. National Debt reached a staggering $18 trillion on Nov. 28, 2014, but none of the three broadcast news networks covered the milestone. That debt has increased by more than $7 trillion during Barack Obama’s presidency, Forbes said.
See more at: newsbusters.org/blogs…
0
Andra 03.12.2014. 13.30
Nesaprotu, kur ir problēma atteikties no aizklātuma principa e-vēlēšanās, ja paralēli tiek saglabāta iespēja balsot aizklāti klātienē vai pa pastu! Klātienes vēlēšanās taču arī iespēja balsot aizklāti (ieiet kabīnē) tiek PIEDĀVĀTA, NEVIS UZSPIESTA – nevienu taču ar varu kabīnē nedzen! Acīmredzot, kādam varētu nepatikt iespēja, ka pieaugs to cilvēku aktivitāte vēlēsanās, kuri lepojas ar savu izvēli, un attiecīgi procentuāli mazāk kļūs to, kuri savu izvēli grib slēpt – piemēram, latviešu, kuri balso par SC vai cilvēku, kuri balso nevis tā, kā liek viņu parliecība, bet gan tā, kā grib vietējais pagastvecis.
12
aivarsk > Andra 03.12.2014. 13.46
Nu nevajag pārkāpt elementārās cilvēka tiesības labprātīgi. Sabiedrība satraucās, ja kādam mirušajam atsūta uzaicinājumu ierasties tur un tur, izmantojot vecus telefongrāmatas datus, bet tu nevari paredzēt kā tavi tik sensitīvi dati var tikt izmantoti.
Es jau iepriekš teicu, ka, j 1940 gadā Latvijā būtu e-vēlēšanas, tad nkvd nekādus izsūtāmo sarakstus nevajadzētu sastādīt – tos izdrukātu no cvk.
0
Emīls > Andra 03.12.2014. 13.51
Tiklīdz vēlēšanas nav aizklātas, tā rodas iespēja ietekmēt cilvēkus, kuri ir atkarīgi no kādiem citiem.
Aizklātas vēlēšanas ir viens no būtiskiem pamatprincipiem, kas nodrošina brīvu izvēli.
Ik pa brīdim jau bija dzirdēts, piemēram, par kādām darbavietām, kurās esot prasīts iet un vēlēt par noteiktu sarakstu, draudot ar atlaišanu. Ne velti vēlēšanu iecirkņos tieši tāpēc tika ieviesti rezerves komplekti — lai cilvēki var izlikties, ka ir balsojuši par kaut ko citu, ja nu gadījumā uz viņiem izdara kādu ārēju spiedienu un pieprasa pēc tam uzrādīt atlikušos biļetenus.
0
Bet > Andra 03.12.2014. 14.24
Interneta balsošana it kā laba lieta un to varētu atbalstīt piemēram, ārzemēs, lai tur dzīvojošie pilsoņi ērtāk varētu balsot, jo viņiem jau nav pieejami vēlēšanu iecirkņi tik tuvu dzīvesvietai, kā te Latvijā!
Latvijā gan interneta balsošana man personiski liekas nepieņemama, jo tad jau visi kādas darba vietas strādājošie var tikt pielikti pie datora un nobalsot par kādu priekšniekam vēlamu deputāta kandidātu! pat jāmaksā nebūs…
Tāpēc arī savu parakstu neliku.
0
v_rostins > Andra 03.12.2014. 14.40
aivarsk
Es jau iepriekš teicu, ka, j 1940 gadā Latvijā būtu e-vēlēšanas, tad nkvd nekādus izsūtāmo sarakstus nevajadzētu sastādīt – tos izdrukātu no cvk.
_____________
Dont worry, SC vadītā IeM visi saraksti sen jau gatavi. Es būtu priecīgs, ja varētu nobalsot atklāti, izmantojot internetbanku un savu balsojumu arī pārbaudīt.
0
Andra > Andra 03.12.2014. 15.02
Es tieši par to runāju, ka visas iespējas balsot aizklāti taču saglabājas! Un cilvēki, kuri, piemēram, ir partiju biedri vai to atbalstītāji taču tāpat faktiski balso atklāti – tātad ”tu nevari paredzēt” arī nedarbojas.
Manā izpatnē galvenais pluss – būtu iespēja tiem, kuri atrodas ārvalstīs, balsot jebkurā Latvijas vēlēšanu apgabalā, nevis tikai Rīgā, un piedalīties arī pašvaldību vēlēšanās.
0
ierados > Andra 03.12.2014. 16.28
Aizklātuma problēma ir apstāklī, ka aizklātuma princips iestrādāts Satversmē. Kādēļ, to sapratīsiet kad paaugsieties. Smagākā ir viltošanas iespēja, ja jums labpatiktu to pienācīgi uztvert.
0
lietussargs > Andra 03.12.2014. 16.52
strādāju IT un 100% piekrītu vēstules autoriem. Igaunijai nāksies atteikties no šīs idejas.
Neesmu arī pārliecināta, ka cilvēkiem, kuri Latviju pametuši, kuri diezvai īsti seko līdzi notikumiem Latvijā, kuri nedomā braukt atpakaļ, būtu nepieciešams radīt iespēju balsot no bāra ar alus kausu rokā.
Ja jau svešumā ir atrasta ‘cilvēka cienīga dzīve’, vieglāk nobraukt 5oo km pa angļu ceļiem nekā ar kājām laukos astoņus km atnākt.
0
edge_indran > Andra 03.12.2014. 18.25
——-
No 100% “kontrolētās demokrātijas” idejas īstenošanas neviens liberasts nekad neatteiksies – to jau ne tikai IT guru E.Snoudens apstiprinās.
https://www.youtube.com/watch?v=S0OIVOSriYc
0
Edgars Avotiņš > Andra 03.12.2014. 18.36
Andra – tapēc, ka tad balsu pirkšana būs nevis pa kaktiem, bet gan priekšnieka kabineta pie datora.
Un tas vel mazākais!
Lielākais drauds, ka teikts vēstulē: “Vēlēšanu procesa nograušana ir mazākais drauds, bet vēlēšanu rezultātu viltojums var novest līdz valsts neatkarības zaudēšanai.”
0
aivars15 > Andra 03.12.2014. 20.05
Manā izpatnē galvenais pluss – būtu iespēja tiem, kuri atrodas ārvalstīs, balsot jebkurā Latvijas vēlēšanu apgabalā, nevis tikai Rīgā, un piedalīties arī pašvaldību vēlēšanās.
———————————–
Maltas pilsoņi var balsot tikai Maltā, ārpusē nevar. Puse maltiešu dzīvo ārpus Maltas, bet valdība ietekmē galvenokārt tikai vietējo dzīvi. Tie, kam ir liela vēlme balsot, paņem brīvu dienu un lido uz Maltu balsot.
Kāpēc gan kādam ASV dzīvojošam būtu jādod teikšana Līgatnes Domes vēlēšanās? Vai no tālienes labāk redzams kurās dienās izvest atkritumus, kuru ielu atjaunot pirmo vai labāk visu brīvo naudu novirzīt skolai?
0
andris_soroka > Andra 03.12.2014. 20.50
Superīga attieksme:) Varētu padomāt, ka IT nozare ir aristokrātiskā nozare, bet pārējās, kuras mūsu politiķi ir atstājuši novārtā, ir whatsoever:)
Kas tad liek cilvēkam izvēlēties dzīvi ārzemēs? Tas ir tikai dzīves līmenis un iespēja nopelnīt? Nē, nebūt. Karjeras iespējas, attīstiba utt.? Jā, arī. Bet ne tikai.
Pārsvarā cilvēki aizbrauca vairāku iemeslu dēļ – 1. Dēļ tā, ka neviens šajā valstī par visiem zināmiem noziegumiem (visas tās n-miljonu afēras, pat miljardu afēras, ieskaitot Parex, digitālgeitu, Airbaltic, Dienvidu tiltu, LM, tagad Citadeles pārdošana utt.) NEKAD netiek sodīts. Tieši otrādi – cilvēkus liek arvien jaunos amatos, bet samaksātie nodokļi aiziet megaprojektos, nevis infrastruktūrā, sociālajā sistēmā, izglītībā, drošībā, tiesiskumā utt. 2. Dēļ tā, ka iepriekšējās valdības NEKO nedarīja, lai kontrolētu kreditēšanas tirgu, lai ierobežotu burbuli, lai paredzētu banku sektora riskus, bet vēlāk, kad riski piepildījās, ne velna negribēja darīt, lai aizsargātu kredītņēmējus no kredītdevēju (viņi arī partiju sponsori un liels lobijs) aizsardzības.
Man ir žēl, ka manas nozares cilvēkiem šī elementārā patiesība nav saprotama.
E-Vēlēšanas ir nepieciešamas kā oāze tuksnesī!
0
Kaspars Omuls > Andra 04.12.2014. 22.31
Nesaprotu, kur ir problēma atteikties no aizklātuma principa e-vēlēšanās, ja paralēli tiek saglabāta iespēja balsot aizklāti klātienē vai pa pastu!
=======
Es arī domāju līdzīgi. Katrā ziņā, man tā šķiet vismaz apsverama ideja.
–
Katrā ziņā, lai arī es saprotu drošības riskus, mani mazliet kaitina tas, ka diskusija vairāk ir par to, ko mēs nevaram izdarīt, bet mazāk ir par to, ko mēs tomēr varam izdarīt. IT var būt ļoti noderīgs sabiedriskās līdzdalības veicināšanā. Ja tās nav Saeimas vēlēšanas, tad tie var būt mazāka mēroga aptaujas, referendumi.
–
Varbūt arī būtu labi izmantot situāciju un mainīt to vēlēšanu sistēmu, kas mums ir šobrīd. Šobrīd mana balss nekā nesaistās ar deputātu, par kuru es esmu balsojis. Ja viņš mani piekrāpj, es nevaru viņu atsaukt. Man patiktu sistēma, kurā es varētu deputātu ne tikai ievēlēt, bet arī atsaukt, tāpēc neprasot pārvēlēt Saeimu.
–
Izvedamo sarakstiņus izdrukāt tagad var no ļoti daudzām vietām. Domāju, ka principā tie jau ir gatavi. Tāpēc, varbūt ir prātīgāk darīt visu, lai par izvešanām nebūtu jāuztraucas – piemēram, iestāties Zemessardzē, un mācīties aizsargāties.
–
Balsošana var nebūt pilnīgi atklāta. Svarīgākais ir tas, lai tas, kurš ir nobalsojis, var redzēt SAVU balsi, un pārliecināties, ka tā nav viltota. Saiti var padarīt atkarīgu no paroles, ko zina tikai balsotājs. Vēl ir jānodrošina, ka netiek iesūtītas balsis, kurām pretī nav īstu cilvēku. Domāju, tur ir visādi riski, un visādi risinājumi.
0
andrejs 03.12.2014. 13.02
Satiksmes ministrijas 2014.gada 29.jūlija vēstulē Nr.1501/3116 Finanšu ministrijai pieprasītie 355 718,00 EUR “Interneta vēlēšanu sistēmas priekšizpētes projekta īstenošanai”,
——————————–
tā ir tikai tāda sīka naudiņa “izpētei”… Kas notiks, kad sāksies projektēšana un realizācija, bail pat padomaāt! :)
0
lno 03.12.2014. 12.18
Lūk, kur nauda Dāvja ārstēšanai:) Vēlreiz, bez neitrālu menedžeru palīdzības valsts ielaistās kaites nav ārstējamas, tādēļ valstij vajadzētu atteikties no Augstākās tiesas, tās kompetenci deleģējot Londonas tiesai, jāimportē Tieslietu ministrs un ģenerālprorors, varbūt arī KNAB priekšnieks un Ekonomikas ministrs.
3
0
-5
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@edge_indran > lno 03.12.2014. 16.39
—–
Lūk, kur “neitrālo menedžeru” sasniegumi:
NATIONAL DEBT PASSES $18-TRILLION
https://www.youtube.com/watch?v=H5NmH-SFCWc
“The U.S. National Debt reached a staggering $18 trillion on Nov. 28, 2014, but none of the three broadcast news networks covered the milestone. That debt has increased by more than $7 trillion during Barack Obama’s presidency, Forbes said.
See more at: http://newsbusters.org/blogs/mike-ciandella/2014/12/02/national-debt-passes-18-trillion-nets-ignore#sthash.tcCVS6Uf.dpuf
0
Jans > lno 03.12.2014. 17.29
Interesanti, ka Forbes nav šāda raksta. Ai trollollā trallallā
0
edge_indran > lno 03.12.2014. 18.14
——–
Interesanti, cik vēl ‘000 000 000 000 es skaitītāja rādījumu papildinās?
http://www.usdebtclock.org/
p.s. Katram savs operatīvās informācijas avots:
“National debt exceeds $18T, sparking renewed criticism of spending under Obama.” Published December 03, 2014FoxNews.com
http://www.foxnews.com/politics/2014/12/03/federal-debt-exceeds-18-trillion-sparking-criticism-on-spending-under-obama/
0