Ičas upes piesārņojumu varētu būt izraisījušas VUGD izmantotās vielas (papild.)

„… testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas.“ Ļoti patīkami uzzināt, ka pie mums eksperimentē ar dzīvniekiem. Ļoti patīkami. Īpaši jau tāpēc, oktobrī zaļie pret to protestēja. Ironija šeit smalka kā zirnekļa tīkls.
Vispār jau, ņemot vērā Latvijas zinātnisko līmeni, es uz nevienu ar pirkstu pagaidām nerādītu, ka tikai neizrādās, ka „testa organismi“ atstiepa laikam jau spuras no cita iemesla nekā upē.

Par biodegradāciju der atcerēties, ka „pohu“ galvassāpes nerada alkohols, bet tā metabolisma produkti, līdzīgi arī dabā biodegradējoties var rasties kaitīgas vielas. Var jau būt, ka mūsu gudrie izlasīja, ka viegli biodegradējas un vēsā mierā zieda, kā smejies, uz maizes, nezinot, ka arī meža vidū augusi mušmire ir dabīgs un biodegradējams produkts, un ne viss, kas biodegradējas, ir nekaitīgs. Kā nekā, arī ūdens lielā daudzumā nogalina.

Apskatot ražotāja mājaslapu, tādu Sthamex 5% neatradu, tuvākie varianti ir kāds no Sthamex-F, kuriem gan nav 5% koncentrācija paredzēta, vai arī treniņa putas Training Foam-N vai Training Foam-U, kuriem var būt 5% koncentrācija, un kuri ir „ātri biodegradējami“ ar patīkamu piebildi, ka pareizi lietojot nekaitē videi, taču nav paskaidrots, ko nozīmē pareizi lietot. Cerams, ka pilnajā dokumentācijā tas ir aprakstīts. Ne pa tēmu, taču man arī ļoti patīk, kā vispār ne ražotājs, ne laboratorijas nenosauc aktīvo vielu, līdz ar to nevaram arī noskaidrot, kas tad tas ir.

Ja palasa https://en.wikipedia.org/wiki/Biodegradable , tad kļūst skaidrs, ka „biodegradējams“ ir kartējais pseidozaļo izmurgojums, bez skaidras nozīmes vai vērtības. Kā skaisti redzams tabulā, keramika (piemēram, stikls) ir gandrīz vienīgā kategorija, kas nav biodegradējama, tajā pašā laikā diez vai kāds uzdrīkstēsies PET pudeles vai alumīnija foliju nosaukt par biodegradējamiem, jo process prasa pāri 100 gadiem. Un vēl daļa no piemēriem, ko dabā kādas baktērijas spēj sadalīt, piemēram, naftu, PCB vai pesticīdus (starp citu, tie gandrīz vienmēr ir neirotoksiski), nekādi nevar nosaukt par videi vai cilvēkam draudzīgiem. Izotopu piesaukšana vispār liek domāt par troļļu uzdarbošanos, jo nav dzirdēts par baktērijām, kas izmantotu kodolreakcijas. Vēl der ielāgot, nekur nav ne vārda par to, ka biodegradējamajai vielai un visiem reakciju produktiem jābūt netoksiskiem, secinājumus izdariet paši/-as.

nu ja taa lieta bija tik slepena , tad domaaju bilde skaidra.

Pinīgs sviests ne informācija. Nu nelieto ugunsdzēšanai vielas, kas vēl pēc 3 nedēļām spēj uzrādīt tādu toksiskumu. Jaunradītajai “zinātniskai” institūcijai BIOR tikai jādemonstrē sava darbība, bet jo vairāk demonstrē, jo labāk redzams, kas tie par pētniekiem – zaudējumu aprēķinātājiem patiesībā ir.

Glābējdienests :)

būs interesanti, kā BIORs aprēķinās videi nodarītos zaudējumus un kurš kam cik daudz piedzīs (ja piedzīs, protams) kompensēt zaudējumus… un no kādiem līdzekļiem tie tiks piedzīti.. vai atkal jau no “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”?