Drukātos medijus Latvijā novājina ilgstoša zaudējumu finansēšana

10

Komentāri (10)

Dina 30.08.2013. 09.27

Kurmītis
1. jūs – mediji – to esat pelnījuši;
2. jūs to esat noteikti pelnījuši;
3. jūs to esat pavisam noteikti pelnījuši.

Patiesībā jūs šobrīd tik vien kā saņemat „algu” par tām nelietībām, ko esat veikuši. Teiciens – katra tauta ir pelnījusi tādu valdniekus, kādi tai ir, šeit ir pilnīgi un absolūti vietā. Jo mediju jomu grauj tieši jūsu iemīļotie „tieiskie un godīgie” … un sākās viss .. ar nodokļu pacelšanu … vairākkārtīgu …
Jums nepatika „vecie zagļi”, jums dikti nepatika turīgi latvieši, un jūs pilnīgi sāk
kratīt no naida, ja kāds no vietējiem izaug līdz „oligarha” satusam. Tad viņš noteikti ir uzreiz jānoknābā, jānolej ar samazgām un jāiznīcina … ja atrodas kādā amatā – nekavējoties jānomet, a vēl labāk – vispār jāaizsūta pa tiešo uz tuptūzi … un tā vietā jēieliek kāds „godīgs” buhaltērs, kurš patiesībā ir tāda niecība, ka pat zagt nav iemācījies, kur nu vēl ko jaunu, savu radīt … Bagāti pie mums drīkst būt tikai ārzemnieki.
Pēdējos gadus mūsu valstī valda jūsu iemīļotās niecības, pelēcības un lupatas. Rezultāts – valsts un tauta kopumā soļo pretī iznīcībai tik raiti, kā vēl nekad visā tās vēsturē.
Jūs kā mediji neesat izpildījuši savu MISIJU – kalpot kā tautas imūnsistēmas sastāvdaļa, kas palīdz atdalīt graudus no pelavām, attīrīt valsts aparātu no tiem, kas tai nodara skādi un vietā ielikt tos, kuri ir spējīgi radīt kādu pievienoto vērtību, jaunas darba vietas, uzņēmumus, ģenerēt, aizstāvēt valsts un tautas intereses pret citām tautām. Tāds Šlesers ir izdarījis Latvijas labā vairāk nekā 10 „dombrovski” kopā ņemti. Un tā ir tikai likumsakarība, ka Resnā no Siles strebjošā Pakaļa pat savu neveiksmīgo personīgo biznesu var un cenšas izglābt tieši pateicoties Šlesera relaizētajai idejai par Uzturēšanās atļauju tirdzniecību … Šlesera laikā faktiski VISAS jomas, un projekti, ko viņš iniciēja, atnesa valstij simtiem miljoniem vērtas investīcijas un nes joprojām, kamēr līdz ar viņa aiziešanu sākās stagnācija un visu šo jomu/biznesu lejupslīde … un Šlesers ir tikai viens – kliedzošākais piemērs …
Vemjotība nav spējīga pat noturēt to, ko tai iedod GATAVU rokās citi, nemaz nerunājot par to, ka radīt ko jaunu …
Jūs atbalstījāt jēlā laika – tagad vemjotības impotentos nejēgas – „godīgos zagļus”. Jūs ielikāt viņus Valdības krēslos. Nu tad tagad izbaudiet viņu darbības rezultātu. Patiesībā es būtu ļoti priecīgs, ja jūs visi apsprāgtu bada nāvē. Esat to papilnam nopelnījuši. Tad varbūt nāks vietā jauna žurnālistu paaudze, kura pirmām kārtām tiešām domās par tautas un valsts interesēm, nevis pildīs ārzemju onkuļu apmaksātas prostitūtas funkcijas.

Pašreizējās mediju paaudzes simbols ir „patiesības ministrijas” jēlerte – prihvatizācijas pamatlicēja Latvijā, cilvēks bez goda, kauna un sirdsapziņas, kura nozaga naudu „Atmodai” un prihvatizēja „Dienu”, lielāko par tautas sarūpēto naudu veidotā laikraksta daļu uzdāvinot zviedriem, lai tie piesegtu viņas pakaļu un iemācītu amatu. Un šī shēmošana notika tieši un precīzi tajā pašā laikā, kad citi stāvēja uz barikādēm, mira no omoniešu lodēm un palika savās vietās, gaidot, kad pučisti atnāks viņiem pakaļ. Tāpēc nav brīnums, ka viss mūsu valsts turpmākais stāsts pēc 90-tā gada ir tieši un precīzi jēlertes dzīves „copy-paste” variants.

Tā ka – saņemat, ko nopelnījāt. Vienīgais, kas slikti – līdz ar jums nākas ciest visai tautai.

0
0
Atbildēt

0

Jānis Ātrens 30.08.2013. 09.02

1. Kādēļ tabulā nav Super FM grupa, kas dēvē sevi par “lielāko komercradio grupu”?

2. Ir nepatiesi skatīties radio, TV atrauti no interneta, jo tie ir savstarpēji aizvietojami reklāmas laukumi. Es piemēram pēdējos gados nepatērēju drukātos mēdiju praktiski vispār, TV tikai kādu stundu nedēļā, radio pāris stundas… bet internetu patērēju vairākas stundas dienā. Domāju, ka Latvijā ļoti daudzi patērētāji tieši šādi, caur internetu, iegūst sev vajadzīgo izklaidi un informāciju.

0
0
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 30.08.2013. 00.05

Ilgstoša zaudējumu finansēšana vai ilgstošs finanšu zaudējums?

0
0
Atbildēt

0

Ieva 29.08.2013. 12.46

Reklāma īstenībā ir mēģinājums tevi piemuļķot. Ar krāsainām bildītēm un saukļiem tevi psiholoģiski apstrādāt, lai tu pirktu, pirktu, pirktu… maksātu maksātu maksātu.
Būtība visi reklāmu taisītāji tevi uzskata pa muļķi- jo cer, ka tu tieši uz viņu makšķeres uzķersies.
Cita lieta ir saturs, informācija. Informācijas pēc būtības – platums, augstums, kalorijas, pikseļi, jauda, uzrāviens, litri, skaits, apjoms, svars, ilgums.. konkrētas lietas, ko par konkrēto preci vai pakalpojumu vajag spēt atrast. Un tur nu ir vajadzīgi tie minētie meklētāji. Jo meklētāji jau neaizstāj saturu, meklētāji palīdz līdz tam nonākt. Tas nav izslēdzošas lietas. Veikalā jūs izmantojat pārdevēju, kas orientējas preču klāstā, un var jums palīdzēt atrast vajadzīgo. Izmantojat meklētāju…
Internetā var atrast visu. Tāpēc uzbāšanās ar reklāmām šķiet kaitinoša- tak, ja vajadzēs, sameklēšu. Lasot žurnālu vai avīzi tā nav- reklāma stūrīti ir, neko citu sameklēt gribēdams nevari.
Tāpēc mani personīgi šie banneri kaitina, jo faktiski nesniedz nekādu informāciju. Informāciju sniedz ražotāja mājas lapā ievietotās preces apraksts.

Savukārt par drukātajiem medijiem. Tie zaudē, jo to sniegtā informācija ir neaktuāla. Ziņa sākumā parādās internet medijos, tad to vakarā izstāsta Panorāmā un citos ziņu kanālos, un tad otrā dienā to nodrukā. Kam tā ir vairs vajadzīga tad? Vēl var izvilkt ar problēmrakstiem, kā to dara IR un līdzīgi žurnāli, bet arī tos var publicēt internetā. Un nu jau populārie ārzemju žurnāli, ne tikai dublē rakstus internetā, bet pat padara tos interesantākus. Piemēram, ja drukātā žurnālā rakstā ir statiska bilde, tad interneta rakstā tai vietā ir video. Un tādu jau ir vērts abonēt internetā, jo tas pat sniedz vairāk..
IR savulaik paziņoja par jaunu koncepciju: Interneta & Drukātais izdevums veidos vienu veselumu. Tomēr tā nenotika. Ir IR žurnāls, ir pārkopēti raksti portālā, bet nav nekāds mijiedarbības starp tiem. Man piemēram, likās, ka IR toreiz apsvēra domu žurnālā publicēt aktuālākos interneta komentārus pie zīmīgākajiem rakstiem, dot iespēju raksta autoram atbildēt utt., tomēr tas tā nenotiek. Drukātais žurnāls un portāls ir gājuši pa klasisko ceļu – satura kopija internetā.

+2
0
Atbildēt

0

lailabidzane 29.08.2013. 09.54

.
Par pašu reklāmu.

Komersanti treknajos gados lēmumus par reklamēšanos bieži pieņēma tikai tāpēc, ka reklāmu pārdevējs pačukstēja “jūsu konkurents arī jau reklamējas”. Tā bija prasta mērīšanās ar paši zinat ko.

Šobrīd ir pamatā jādomā par biznesu saprātīgu vadīšanu. Un saprātīgi, bez mērīšanās komponentes, uz reklamēšanos palūkojoties, ir skaidrs, ka vienīgā efektīvā vide, ja nu to reklamēšanos vispār vajag, ir internets.
Un te Nellijai taisnība – krējumu nosmeļ meklētāji, ne satura radītāji. Taču tā ne tuvu nav vienīgā izmaiņa biznesa, tajā skaitā izdevējdarbības un reklāmu, vidē.

Katram ir jāmeklē risinājumi, nevis jāsūdzas par dotētiem konkurentiem!

+1
0
Atbildēt

0

lailabidzane 29.08.2013. 09.44

.
Plusos – vismaz kautkāda analīze.
Mīnusos – publikas uzrunāšanai nokavēta.
Joprojām mīnusos – analīzētājs, pareizāk, secinājumu izdarītājs ir ieinteresēta persona.
Pēdējo mīnusu varētu “uzvilkt” vismaz līdz nullēm, ja analīzē (zinu, zinu, periodu nesakritība, bet iespējams taču dot atsauces, kā par radio)būtu arī ieinteresētās/secinātājas dati.
Kurš traucēja tabulai pievienot Cita Medija plusus vai mīnusus?

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam