Vai resns un slims bērns pie datora ir IZM sapnis?
Saistītie raksti
Labsajūta /
20. marts
Tīrāks prāts
Viedoklis /
15. marts
Lai sportā gūtu panākumus, bez komandas neiztikt
Personība /
13. marts
Bail velti nodzīvot dzīves
Recenzija /
6. marts
Dzīve traucas bobā
Komentāri (36)
lindapastare 11.06.2013. 13.43
Un ko tad tajā veselības mācībā mācīs? Ka vajag dzert pienu? (un pēc tam cīnīties ar iesnām un plaušu karsoņiem?) Vai ka vajag lietot prezervatīvu? Tāpat jau visi teorētiski zina, ka čipši un gāzētie dzērieni ir kaitīgi, ka saldumi bojā zobus. Bet tas ir teorētiski.
Kustēties vajag un viss! Pie konkrētākas slodzes gribēsies normālu ēdienu ēst nevis kaut kādus draņķus.
2
austrisv > lindapastare 11.06.2013. 15.26
Par kustēšanos pilnīgi piekrītu, un tāpēc jau Apinis arī tieši to uzsver- kustēties pēc iespējas vairāk!
0
lindapastare > lindapastare 11.06.2013. 15.36
Es par to, ka autors kaut kā maģiski mēģina novienādot sporta stundas ar veselības mācības stundām. Gan apakšvirsrakstā, gan nobeigumā ir runa tikai par veselības mācības stundām, bet pašā tekstā – tikai un vienīgi par sporta nodarbībām. Kur loģika?
0
Ieva 11.06.2013. 12.59
Kustības, fiziskas nodarbības neapšaubāmi ir vajadzīgas. Tomēr te ir viena pretruna. Mūsdienu skolnieks nedežurē virtuvē, nebrauc talkās, nemazgā, klasi, un viņu nevar piespiest notīrīt tāfeli. Jo esam demokrātiski, un ir jāievēro bērnu tiesības.
Skolotāji, kontroldarbus izdodot, nedrīkst teikt atzīmi, vai sarindot darbus no labākā no sliktākā. Jo tas traumē bērna psihi. Vecāku sapulcēs sekmju sarakstos nedrīkst būt uzvārdi, jo nedrīkst bērnos un vecākos radīt traumu.
Bet, kas notiek fizkultūras stundās? Visi skrien krosu, piemēram. Un fizkultūras skolotājs slavē uzvarētājus, un kaunina pēdejos. Jo tie nav tik fiziski stipri. Un skolnieki, būdami nežēļīgi pēc savas dabas, piebalso, kā rezultātā, ne tik fiziski stiprajiem tiek iedzīta trauma. Sporta stundas kļūst par pazemojuma vietu, un tiek meklēti visi iespējamie iemesli, lai tās neapmeklētu. Un tas notiek tāpēc, ka tās ir Sporta stundas, ne fizkultūras. Mēs baidamies pateikt bērnam , ka viņš ir gudrs vai muļķis, bet droši izdalam fiziski spēcīgos no vājākiem. Tiek atbalstīts sports, kas pēc savas būtības ir kaitīgs veselībai, ne fizkultūra, kas veselību stimulē. Vai esat redzējuši vecu profesionālu sportistu? Nē, jo tie visi ir miruši. Tie, kas vairs nav tik jauni, mocās ar lielām veselības problēmām- gan pie mums, gan ārzemēs. Visa prese pilna ar ziņām par sportistu traumām, futbolisti, tikko viņiem pieskaras, vārtās pa zemi sāpēs, hokejisti izlaiž spēles, jo veselība ir jāārstē, sports nav padarījis to stiprāku..
Sporta stundās nemāca, kā sevi uzturēt formā. Sporta stundās atlasa jaunos talantus, lai skola varētu piedalīties sacensībās, aizstāvēt, kā tiek teikts, skolas, pagasta, pilsētas godu. Godu? Pie kam ir tikai vieglatlētika, jo citi sporta veidi skolā nepastāv. Skolā nemāca, cik dienā būtu jāskrien, kāds treniņš trenē kādas muskuļu grupas jātrenē, kādam jābūt uzturam. Sporta stunda ir atvasinājums no profesionālā sporta… a vajadzētu ta būt veselības stundām… Faktiski tas ir tas, ko Apinis tik kaismīgi grib.
5
Ieva Priedenfelde > Ieva 11.06.2013. 13.40
Ķīp, nemuldi, zinu vairākus bijušos augstas klases sportistus, kuriem 50 gadu vecumā veselība laba un dzīvesprieka daudz, liekā svara nav, atšķirībā no resnajām pakaļām.
0
Ieva > Ieva 11.06.2013. 13.48
Jā, taisnība, 50 gadu ir liels vecums bijušajam sportistam
0
austrisv > Ieva 11.06.2013. 15.25
Ķīp, tur jau nu Tev taisnība. Jocīgi vai kā lai citādi to pasaka, ka Jansons paziņo, ka to kausli no Jaunjelgavas skolas izslēgt nevarot, jo Latvijā lūk esot obligātā pamatizglītība.Manuprāt, var izslēgt, jo šim kauslim jau nav aizliegts doties uz citu skolu, jo neizslēdzot no Jaunjelgavas skolas rodas priekšstats, ka visu drīkst darīt- pat nosist kādu skolnieku, jo cik var saprast, tad primārais ir obligātā izglītība nevis cita skolnieka veselība vai dzīvība.
Manuprāt, mūsu valstī tas tiesībsargs ir galīgs muļļa, kurš nejēdz, kas ir un kas nav svarīgāks!Manuprāt, nekas ļaunāks nevar būt par nesodāmības apziņu.
Tieši izmetot no skolas, tas razbainieks būs spiests mainīt savu domāšanu, ja tāda tajā vecumā vispār ir pret līdzcilvēkiem.
0
eryx2 > Ieva 11.06.2013. 17.54
Piekrītu, ka skolā būtu jābūt veselības vai fiziskās aktivitātes stundām, nevis sporta stundām, kur tiek prasīti vai izcelti rezultāti. Paradoksāla situācija- meitenes vidusskolnieces basto sporta stundas skolā, bet gatavas piestrādāt, lai nopelnītu naudu sporta klubam. Jo tur viņas ir “klientes”, kuru nevarēšana netiek nopelta vai kaunināta. Tur treneris neizsaka pārmetumus, ja dūšīgā meitene var atspeisties labi ja 3 reizes, vai trenerim jāparāda speciāli atvieglotie vingrojumi, lai no tiem vispār būtu jēga.
0
Egitazz > Ieva 11.06.2013. 19.38
zināma taisnība par sportu ir. bet arī atzīmes neliek tikai pirmajā klasē. otrajā jau liek matemātikā un valodā, tad katru gadu pieliek. un uzvarētājus olimpiādēs apsveic visas skolas priekšā.
varbūt tiešām varēja kaut kā atteikties sportā no visādiem normatīviem utml., bet nu lai kaut kādas kustības paliek
0
Bulkujānis www.lasma 11.06.2013. 11.46
Paldies Pēterim Apinim, teicams raksts par topošo pūpēdīšu paaudzi. Taču gribētu papildināt, ka problēma nav tikai sporta stundu skaitā, tā ir lielāka. Izrādās – arī šīs jau esošās sporta stundas var mierīgi ignorēt. Neiet uz tām visa semestra garumā, ja negribās, un viss. Nu, izdariet man kaut ko! Pieredze – ne jau no xyz nomales pamatskolas, bet no Rīgas 1. ģimnāzijas. Skolotājs tur neko nevar izdarīt. No skolas par tādu “sīkumu” – un vispār nevienu par neko – izmest nevar (atcerēsimies Jēkabpili!). Turklāt vēl kā augstākā pasaules gudrība un visu problēmu risinājums kladzinātais “Nauda seko skolēnam!”. Izmestajam skolēnam sekos viņa nauda, un tai pakaļ lidos arī vainīgais skolotājs. Trijatā, sakārtojušies kāsī.
0
Egitazz 11.06.2013. 10.46
Nekas, nevajag sportu. Toties vēl kaļ plānus vēl pielikt klāt ētikas un mūzikas stundas.
2
silvija_vitina > Egitazz 11.06.2013. 11.10
tev kādi iebildumi pret ētiku un mūzikas stundu? Labāk, lai bērni stundiņu padzied (starp citu, arī fiziska nodarbe), nekā stundiņu pasēž internetā. No tām, pieņemsim, 15 nomoda stundām, cik ir lietderīgi pavadītais laiks, ja par lietderīgo neuzskata sēdēšanu draugos un mūzikas PASĪVO klausīšanos? Varu derēt, ka pietiks gan sportam, gan ētikai, gan dziedāšanai.
0
Egitazz > Egitazz 11.06.2013. 19.33
protams, ka ir, jo atslēgas vārds ir “vēl”. Lai pieliek sportu, vai ritmiku, lai sauc kā grib.
0
Līga Lētiņa 11.06.2013. 10.39
raksts stulbs, autors vēl stulbāks, kurš iedomājies , ka ir baigi krutais vecis , un tapec krauj visiem uz galvas. apin , tu patiesība esi prasts mauķelis. parāk daudz melo. un noteikti esi irakstīts cilvēkos, kuriem man gribetos iebraukt ģīmī, lai ūsas atlīmejas. uzmanies.:)
kaut izskatās tas tik pasūtijuma raksts ar merķi dasist pussprāgušo zatlera bandu.
p.s. par to skolotāju 19. gadsimta izpratni. miesta kultūras un sporta dienās pirmajas rindās parasti skolotāji ar ģimenēm. i minas , i skrien , i orientējās. nebūtu skolotāju , nebūtu dalībnieku . tā mana pusē. apins galā tik cukurslimnieki.
0
austrisv 11.06.2013. 10.16
Smēķēsana skolās, vai drīzāk aiz skolu stūra, patiešām ir aktuāla mūsdienu pusaudžu un jauniešu problēma! Taisni šausmīgi noskatīties , kā neko nedara skolotāji atškirībā no mana skolas laika skolotājiem, kuri ļoti aktīvi cīnījās pret smēķēšanu kā ļaunumu veselībai! Laiki mainās un skolotāju bezatbildība tai iet līdz, jo skolotājus izņemot algas, manuprāt, nekas diži neinteresē!
2
Jānis > austrisv 11.06.2013. 11.24
Kas skolotājiem būtu jādara, ja priekš tam skolā tup pašvaldības policists ar labāku atalgojumu un mēra 10m no ieejas. Ja tie nav sasniegti – stāda protokolu.
Negaidiet no šodienas skolotājiem to, ko atļāvās Jūsu skolotāji. Mūsdienās viņi ir “sterilizēti” gan finansiāli, gan tiesiski un tiem, kuri iedomājās ka tā nav, to ļoti precīzi norāda.
Nevar gribēt vienlaicīgi tiesības skolotājam ik brīdi bakstīt un sagaidīt no viņa profesionāli un ar pašcieņu pieņemtus patstāvīgus lēmumus. Tā ir tikai ilūzija.
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 11.06.2013. 13.33
Bet, kā skolotājs var cīnīties pret smēķēšanu? Ziņot policijai par administratīvo pārkāpumu?
0
Janis 11.06.2013. 09.39
Jā, jo sporta stundu skaits nosaka, cik veselīgs ir bērns..
Pēterim Apinim un domubiedriem jau sen, sen ir aizmirsies, kā skolā notiek sporta stundas.
Lielos vilcienos pastāv apmēram šāda korelācija: vecāki sportiski un veselīgi = bērni sportiski un veselīgi (vismaz puslīdz) un otrādi.
Tā ir tikai viena no 101 lietas, ko skola nevar izdarīt, bet atsevišķām interešu grupām gribētos, lai skola “uz papīra” ar to nodarbojas (citādi tā vienkārši nespēj), ar to radot darbavietas “savējiem”.
0
silvija_vitina 11.06.2013. 09.34
Vai nav par šauru tverts, visu problēmu noveļot uz IZM un veselības mācības (ne)esamību?
1) Es, piemēram, katru dienu skatos uz savas skolas stadionu, kas manā laikā tika rūpīgi kopts (mēs paši – skolnieki – atstrādājām tajā savas “vasaras prakses”). Mani bērni, kas nu jau ir/tūlīt būs beiguši skolas gaitas, šo stadionu vairs nevarēja izmantot, jo tas bija nolaists uz grunti. Tad, kas ir labāk – piešķirt finansējumu veselības mācības stundai, vai tomēr atjaunot/uzturēt/uzlabot sporta infrastruktūru?
2) Autors ir Sporta federācijas augsta amatpersona. Mani vienmēr izbrīna, ka valsts ar valsts sabiedrību starpniecību atbalsta ar milzīgām naudām(!) profesionālos sporta klubus, bet neatbalsta vai tikpat kā neatbalsta bērnu/jauniešu sportu. Sporta skolas ir nabagmājas! Praktiski visi bērni, kas trenējas sporta skolās un sāk piedalīties kādās starpt.sacensībās, ir atkarīgi tikai no vecāku maciņa. Ir naudiņa – brauks uz sacensībām. Nav naudiņas – nu tad trenējies turpat skolā bez sacensību pieredzes. Un tad valsts brīnās – kā Fēnikss no pelniem piedzimst tādi talanti kā brāļi Dukuri, Māri Štrombergi, pludmales volejbolisti… diez kā viņi radās? un kad VALSTS pamanīja, ka Latvija ir, piem., BMX LIELvalsts?
pie mums nez kāpēc viss ir ačgārni. Vispirms dzimst olimpiskais talants (par spīti visam), un tikai pēc tam valsts attīsta sporta kustību. Pateicoties Štrombergam, bmx trases ir sadzimušas kā sēnes pēc lietus (tas ir labi, protams). Taču pareizi būtu bijis otrādi – vispirms infrastruktūra, pēc tam olimpiskās uzvaras. Cik daudzi bērni šobrīd ir aizrāvušies ar bmx! vai viņiem veselības mācība maz ir svarīga? (ja nu vienīgi tik daudz, lai zinātu, kā pasargāt sevi no traumām)
Diez vai valsts zina, ka, piemēram, šobrīd klinšu kāpšanā Latviju Pasaules kausu līmenī CENŠAS (protams, ar personisko finansējumu) pārstāvēt jauns talants (kurš var arī nekļūt par “štrombergu” tieši naudas trūkuma un starpt.sacensību pieredzes trūkuma dēļ)? Varbūt, ka valsts tīri nejauši kādreiz kļūs par klinšu kāpšanas lielvalsti, bet vai tas būs valsts nopelns?
9
austrisv > silvija_vitina 11.06.2013. 10.20
manā bērnībā nebija nekādu sporta skolu, bet strādājām laukos svaigā gaisā un ēdām veselīgu pārtiku un lēkājām pašu taisītos sporta laukumos un bijām un esam mundri, jo vienreiz taču jāsaprot, ka katra veselība ir pašu rokās. Skolās gan izvairīties no fizkultūras stundām nebija iespējams un no normu kārtošanas gan skolās, gan augstskolās – tāpat! Un labi, jo nevarēja izlaisties!
Par sporta laukumiem skolās, pilnībā piekrītu, jo visu darījām paši!
Tagad tikai prasības no valsts! Būtu vairāk skolnieki nodarbināti un mazāk būtu prātā pīpēšanas un dzeršanas.
0
Egitazz > silvija_vitina 11.06.2013. 10.44
Es, piemēram, katru dienu skatos uz savas skolas stadionu, kas manā laikā tika rūpīgi kopts (mēs paši – skolnieki – atstrādājām tajā savas “vasaras prakses”).
=======
nu atvainojiet, mēs nevaram tagad izmantot padomiskās sistēmas paņēmienus, kas piespieda bērnus kaut ko darīt, tas taču sagraus viņu brīvības sajūtu un demokrātijas uztveri!
0
silvija_vitina > silvija_vitina 11.06.2013. 10.51
Bet.
Tu pārspīlē – sporta skolas bija arī Tavā(mūsu) bērnībā. Bet ne par to stāsts.
Ir slimi, ka šodien bērni (un ne tikai bērni) kā traki ņemas virtuālajās fermās, bet nezina, ko nozīmē izravēt nezāles vecmammas piemājas dārziņā. tpu,tpu… ka tik vēl nepiesien bērnu ekspluatāciju un darba tiesību pārkāpumu!
Ir, maigi sakot, neadekvāti, ja tiek bīdīta ideja katru skolnieku apgādāt ar planšetdatoru (kas izmaksās daudzus miljonus un kas fiziski-morāli novecos vēl ātrāk, nekā pēdējie skolnieki laukos šo mantu reāli saņems), bet pilnībā tiek aizmirsta fizkultūra kā veselīga dzīvesveida pamats.
Ir liekulīgi valstij sevi dēvēt par bmx (kā konkrēts piemērs) lielvalsti un lepoties ar olimpisko zvaigzni, ja tikai pati “zvaigzne” un tās vecāki/treneris/atbalstītāji zina ērkšķaino ceļu uz zvaigznēm.
Apinis kā ārsts un sporta funkcionārs vienā personā varētu vairāk rūpēties par to, lai valsts finansējums aizietu bērniem un masu sportam, nevis dažiem izredzētajiem.
0
tuba76 > silvija_vitina 11.06.2013. 11.56
Atbilde ir – naudas trūkums. Ja mēs pieņemam, ka vasaras prakses – t.i. neapmaksāts bērnu darbs – ir ok un atbalstāma lieta, tad tā ir tikai viena problēmas puse. Tie bērni var strādāt tikai pieaugušā vadībā un atbildībā. Pieaugušajam ir jāsaņem alga. Darbarīki maksā naudu – kapļi, grābekļi, lāpstas – ok, ok – var paņemt no mājām – lai vecāki finansē. Citi materiāli – grants, zeme, zālāja sēklas utml. – tas viss maksā naudu un ne to mazāko. Savulaik mans tēvs kā p/s vadītājs palīdzēja sponsorēt no saimniecības līdzekļiem vietējās skolas sporta laukuma rekonstrukciju, par ko skolas direktors bija dziļi pateicīgs.
Es pati kopā ar klases biedriem visus skolas gadus pavasaros un rudeņos strādājām p/s biešu, kartupeļu u.c. vagās – par ko p/s mums maksāja algu jau no 8 gadu vecuma. Bērnu darbs – jā, bet apmaksāts. Mēs par to naudiņu un ar p/s apmaksātiem autobusiem braucām uz Rīgu uz teātriem un ekskursijās pa Latviju vai uz citām brālīgajām padomju republikām.
Kurš šodienas Latvijas zemnieks var ko tādu nofinansēt?
0
silvija_vitina > silvija_vitina 11.06.2013. 13.56
sorry, Vita. Tu šoreiz, kā no plaukta… Naudas trūkums, saki? Ne jau naudas trūkums, bet naudas resursu sadale klibo. Jo viss pēc principa – nauda savējiem.
0
ineta_rr > silvija_vitina 11.06.2013. 14.16
Ja Jums liekas, ka veselības mācība pasargā no traumām, tad es nezinu, ko par Jums padomāt.
0
austrisv > silvija_vitina 11.06.2013. 15.29
Vita, es Tev piekrītu!!! Tas, ka bērnībā ir mazliet arī jāpastrādā, tikai norūda cilvēku. Vismaz man dārzā nav nezāles, kamēr kaimiņiem(jaunajiem un ne tik jauniem) dārzu ravē mammas vai vispār nav ka sravē. Skumji, jo nav radināti to darīt!
0
Egitazz > silvija_vitina 11.06.2013. 15.36
Bet
sporta skolas bija, un visa spēcīgas, piemēram, Murjāņu, kas arī tagad vēl ir.
0
ineta_rr > silvija_vitina 11.06.2013. 16.03
Bērnu piespiedu kārtā likt pie darba ir stulbums. Ja grib, lūdzu, grābekli rokās, lai grābj, bet jēga no tā nekāda, jo bērnam pietrūkst spēka, izturības un precizitātes, kas bērnam var izraisīt mentālu traumu, jo strādā, bet jēgas nekādas. Savukārt pieaugušais var rakt zemi kaut stundu no vietas, un beigās ir gan jēga, gan rezultāts. Pusaudžus teorētiski var likt pie darba, bet praksē labāk nevajag, var iedot kādu kasti aiznest vai ar kādu sīkumu palīdzēt, tas pat ir jādara, bet, ja negrib, nespiežam darīt nogurdinošu darbu, jo sirds aug lēnāk par pārējo ķermeni, tādēļ pusaudzis nogurst daudz ātrāk par pieaugušo. No sevis varu piebilst, ka skolas talkas man neko neiemācīja, ja nu vienīgi, ka hierarhijas augšgalam (direktoram, skolotājiem) nav jāstrādā. Cita lieta darbmācības stundas un sava māja un dārzs, tikai, atkal, tam nav nekāda sakara ar talkām.
0
IlzeZeltina 11.06.2013. 09.23
IZM sapnis (vismaz IZM Augst. izgl. dep-ta ierēdnes Ineses Stūres izpildījumā) ir pārkrievot Latvijas valsts augstskolas.
0
Pauze 11.06.2013. 09.06
Paldies! Labs un ļoti aktuāls raksts. Ir traģiski, ja vidējais 1,1 bērns ģimenē vēl ir resns, slims un nelaimīgs.
0
Ieva Priedenfelde 11.06.2013. 07.13
Resnās pakaļas skolotāju istabā ir reāla IZM problēma.
0