Vilks: jāvērtē eiro ieviešanas ieguvumi un zaudējumi
Saistītie raksti
Radars /
17. aprīlis
Radars pasaulē
Viedoklis /
23. februāris
Zāļu nepārtraukta pieejamība ir sabiedrības noturības jautājums
Viedoklis /
31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Komentāri (52)
dace_roze_lmt_lv 19.07.2012. 12.54
Почему Латвия несчастна. В 1940 году оказался виноват раздел сфер влияния между сверхдержавами, ныне виноваты опять внешние силы – мировой кризис.
У неудачников в их бедах всегда кто-то виноват, кроме них самих.
0
alexander 19.07.2012. 12.35
Ir patīkami, ka līdzšinējā valdības neapšaubāmajā pievienošanās virzībā tāda līmeņa un kompetences amatpersona kā finanšu ministrs jau otro reizi publiski pauž pārdomas par to, ka šis lēmums būtu jāapsver konkrētās situācijas kontekstā, izsverot iespējamos ieguvumus un zaudējumus. Tajā pat laikā viņš pauž manuprāt, pamatotu pārliecību, ka esam tehniski un politiski gatavi pievienoties eirozonai. Jautājums ir vienīgi par to, vai pirms vairākiem gadiem pieņemtais un tobrīd pareizais lēmums šodien nebūtu jāizvērtē, ņemot vērā reālo ekonomisko, finanšu un ģeopolitisko situāciju Eiropā. Jo bez šāda vērtējuma centieni par visu vari pievienoties eirozonai diemžēl izskatās pēc skrējiena pa priekšu lokomotīvei, par kuras kursu un ātrumu nav pārliecināti paši tās vadītāji.
1
Signija Aizpuriete > alexander 19.07.2012. 12.47
——
Tukšas runas – līdzīgas jau dzirdējām 2003.g., kad gāja vaļa spriedelēšana par ieguvumiem un zaudējumiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tagad ieguvumus pat ‘super-puper’ eksperti pārāk slavēt nevēlas, kur nu vēl par zaudējumiem runāt (depopulācija,emigrācija, bezdarbs, nabadzība, korupcija, parādi). Nav tagad cita varianta ”veiksmes stāstu” – prihvatizācijas, denacionalizācijas, konsolidācijas īstenotājiem no Godmaņa&Repšes līdz Dombrovskim&Vilkam kā vien integrēties dziļāk ES – vai kā tur to veidojumu sauks pēc 2014.gada ekonomiskās krīzes ”absolūtās vētras” (N.Rubīni).
Atliek vien pavērtēt pētījumu un aptauju datus, kā Latvijas tauta (pilsoņi)
vērtē varnešu (ne)darbus….
0
www.vecamate.lv 19.07.2012. 11.28
Atliek vien cerēt,ka izšķiršanās brīdī ( kā saprotu, tautai nejautās,jo par eiro esot nobalsots jau stājoties EU ) mūsu vadoņi domās arī par valsts nākotnes interesēm..Jo personīgo ērtību un labumu ziņā ielēkšana kaut pēdējā vagonā būs daudz pievilcīgāka.. Arī politiski, zaudējot eiromērķi, pieņemu, daudziem var iestāties trušu acu efekts..- ko nu? :).
0
kreëstliv 19.07.2012. 10.53
Kas tad noticis?
Visi kā viens taču apgalvo, ka ar šo valūtas kursu uztaisītais milzīgais NAIRU ir pašu bezdarbnieku vaina, mēris un kas tik vēl ne. Nokāva ekonomiku ražojošajai sfērai, kur par cilvēcīgu atalgojumu strādāt bezdarbnieku pūļiem.
Vajadzētu pašu Sprūdžu un pāris redaktores uzlikt uz pilna laika zivju šķirošanas vai arhaiskas šūšanas izmēģinājumu par minimālo algu, un to visu cēlā eiro mērķa vārdā. Saderu, ka pēc nedēļas tomēr izvēlēsies par labu kādam degradējošam pabalstam, taču tikai šis ir starptautiski konkurētspējīgs.
Šausminošs ir zināšanu trūkums ekonomikā, tikai tādēļ varēja izdarīt, ko (ne)izdarīja ar monetāro politiku, vainot tos, kas visvairāk cieta šīs piemērošanās stratēģijas dēļ, vērojot kā pieaug ienākumu nevienlīdzība.
3
kreëstliv > kreëstliv 19.07.2012. 11.35
Izlasīju citus komentārus un sapratu, ka diskusija te drīzāk par bankām.
Vācijas galvenie ekonomisti jau sen ir sapratuši, ka ir jālaiž vaļā Dienvideiropas valstis un jāļauj tām devalvēt ar nacionālu vai citu eiro (geiro, speiro), citādi bezdarbs un sociālā spriedze pāries nepatīkamā galēji labo vai galēji kreiso uzvarā. Dienvideiropā neviens neticēs, ka šie paši vainīgi pie eiro izsauktā bezdarba, to var tikai Latvijā iegalvot. Izvēli apgrūtina nepārtrauktā panikas sēšana par bankām, labāk ir norakstīt parādus, nekā inflacionēt, baņķieri vēlas inflacioniēt, jo tad var proporcionāli uzspiest maksāt arī tiem, kam tā jau nekā nav, piemēram, Latvijas minimālo algu saņēmējiem, kas par maizi maksās arvien vairāk.
Z-Eiropas savienība? Tur mūs neņemtu tā paša iemesla dēļ kā spāņus, valūtas zonā jāiekļaujas ekonomiski līdzīgām valstīm ar līdzīgu konkurētspēju. Neviens nevēlēsies piedēkli ar noskūtiem mežiem. LB jautājums – kādēļ bija jāglābj Parex un zviedru bankas, vai paši viņi nevarēja tikt galā bez Latvijas nodokļu maksātāju naudas un labklājības ziedojumiem?
0
Signija Aizpuriete > kreëstliv 20.07.2012. 00.26
——-Econ (..) LB jautājums – kādēļ bija jāglābj Parex un zviedru bankas, vai paši viņi nevarēja tikt galā bez Latvijas nodokļu maksātāju naudas un labklājības ziedojumiem?
==============================================================================
Cien./god. APJĒDZ kādā situācija atrodas Latvijas valsts, ja par tās nodokļu maksātāju naudu tiek glābtas zviedru un privātbankas?
Tas Latvijas nodokļu maksātāju ”slaukšanas” process turpināsies, jo pat Zviedrijas pensionāriem labklājības līmeni vajag palielināt. Un kāpēc to neizdarīt uz kādas citas valsts rēķina?
0
kreëstliv > kreëstliv 20.07.2012. 00.57
@edge_indran
Noteikti vajag glābt, citādi kas tik bieži brauks ar nodokļu naudu masīvi sasubsidēto Air Baltic. Latvijas bagātais un veiksmīgais nodokļu maksātājs var visu – gan nosubsidēt aviobiļeti, gan pensiju, lai jau tie skandināvu pensionāri brauc pa pasauli un izklaidējas, mūsējie kā pingvīni saspiedīsies kopā, lai pārziemotu :))))
0
archoftriumph 19.07.2012. 10.50
ir veerts izlasiit latav.lv raxtu par savu naudu un tautas banku. maza ceriiba ka finanshu mafija ljaus latvijai palikt monetaari neatkariigai, un iespeejams ka ir jau nokaveets bet tomeer zinaat un apsveert iespeejamos scenaarijus ir noderiigi.
1
Tane-Dane > archoftriumph 19.07.2012. 11.47
Šitas vilciens laikam ir aizbraucis, jo lai tam visam būtu kaut kāda jēga, tad mums jāstājas ārā arī no ES
0
Tane-Dane 19.07.2012. 10.47
”Valdības līmenī te valdīja stingra fiskālā disciplīna, bet tieši privātais sektors ar nepārdomātu aizņemšanos uzpūta nekustamā īpašuma burbuli un radīja problēmas bankām, kas tagad prasa palīdzību valstij”
_____________________________________________________________________________
Nabaga stulbās spāņu bankas, kuras izlaupīja alkatīgais privātais sektors! Tās pasakas ar katru dienu paliek smieklīgākas:((((((!
1
dace_roze_lmt_lv > Tane-Dane 19.07.2012. 12.51
Это пояснение для дураков и на общем уровне “мировой прессы”.
Испанский пузырь не возник бы, если бы правительство ввело ограничения на сделки по недвижимости, чтобы ограничить спекуляции.
Ответ очень простой, почему Испания стала плохой Испанией: когда кончился режим Франко, страна была нищей, чтобы быстро стать богатыми, они стали строить и продавать свою недвижимость, каковые продажи стали значительной, до 30 %, частью экономики. Когда в мире начался кризис, у мирового среднего класса кончились деньги, и он перестал испанскую недвижимость покупать.
И Испания с Португалией упали.
0
brigita_damme_rtk_lv 19.07.2012. 10.06
“privātais sektors ar nepārdomātu aizņemšanos uzpūta nekustamā īpašuma burbuli un radīja problēmas bankām, kas tagad prasa palīdzību valstij”
———-
Te arī visu krīžu cēlonis, tikai sagrozītā veidā. Ak nevainīgās bankas, kuras privātie burbuļpūtēji piespieda dot uz krīta! Ak nevainīgās valdības ar ekonomikas audzēšanu, audzējot patēriņu un kontrolējošās institūcijas ar stingrajām fiskālajām nostādnēm! Jautājums paliek atklāts – kāpēc jāglābj bankas, nevis iedzīvotāji?
5
dzerkaleliva > brigita_damme_rtk_lv 19.07.2012. 10.32
Tāpēc, ka banķieri ir elite, bet iedzīvotāji nav, tāpēc, ka bankas nosaka pasaules kārtību, nevis iedzīvotāji. Jāglābj ir karalis nevis tauta, it kā kādreiz pasaules vēsturē būtu bijis savādāk. Kāda starpība kā sauc iekārtu.
Ja vēlēšanas ko varētu mainīt, tad tās būtu jāatceļ.
0
Andis > brigita_damme_rtk_lv 19.07.2012. 10.48
Viena no retajām reizēm, kad varu Jums piekrist. Tik jāsaprot, ka pasaule jau nekad nav bijusi ideāla – vienmēr ir bijis “ļaunais un varenais”, kuram ir nepietiekami kontrolēta vara. Tagad, kad Rietumu civilizācijā ir radusies izpratne, kā sabalansēt un kontrolēt valsts varu un baznīcu, nesamērīgi lielu varu ieguvuši trešie – naudas pārvaldītāji. Efektīva recepte pret to, manuprāt, vēl nav atrasta, bet tas nav aiz kalniem.
0
kruskops > brigita_damme_rtk_lv 19.07.2012. 11.04
Šito mūsu gudreļi valdībā ir labi izdomājuši – sākt biedēt visus, ka atnāks kāds sorosveidīgs onkulis un nogremdēs latu, tādēļ neesot kur likties kā stāties eirozonā. 20 gadus nenāca, bet tagad valūtas krahs jau ir durvju priekšā.
0
Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 19.07.2012. 12.21
tāpēc ka tās nav vienkārši bankas, bet mūsu tuvo draugu skandināvu bankas. Ne velti vienu brīdi valdība sākusi runāt par kaut kādiem ierobežojumiem un papildus prasībām lielām bankām, bet tas runas beidzas pēc Zviedrijas, ja nekļūdos, augsta ranga ierēdņa apmeklējuma.
0
modriss > brigita_damme_rtk_lv 19.07.2012. 21.45
“privātais sektors ar nepārdomātu aizņemšanos” – nez kālab lielākā daļa pašreizējo ministru un deputātu arī pieskaitāmi šai kategorijai (spriežot pēc viņu iesniegtajām amatpersonu deklarācijām)…
0
mariam 19.07.2012. 09.23
Skaidrs, ka jāizsver ieguvumi un zaudējumi un no vienas puses mesties tur un tad maksāt citu parādus nav prātīgi. Taču no otras puses – priekš kam valstij sava nauda, ja tā netiek izmantota, lai stimulētu vai virzītu savu ekonomiku, bet tikai vienīgi kā norēķināšanās līdzeklis? Nav jau liela jēga arī palikt pussolī, ja reiz lats jau sen tāpat ir piesaistīts eiro. Cita lieta, ka jāredz, kā mainīsies tā situācija un ja nu eirozona sašķeļas, tad, protams, ir vērts būt tur, kur stiprie, kur Vācija, Igaunija utt.
1
dzerkaleliva > mariam 19.07.2012. 09.40
Vācijai EURO zonu vajag vairāk par visiem. Visvairāk Vācijai vajag vājāku perifēriju. Tas ir savienoto trauku princips, lielāks apēd mazāku. Vācijai noteikti nevajag savienību ar kādu tikpat stipru valsti, nākamā aiz Vācijas Eiropā ir Francija. Savukārt par Igaunijas spēku es atļaušos pasmaidīt, PR tas ir forši, bet ciparos, nu Vācija izsūks Igauniju sausu 10 reiz ātrāk kā D-Eiropu.
——————————————
Bet, vispār naftas cenas rullē, Ņujorkā jau divās nedēļas no 77$ līdz 91$. Kviešu cenas ir kosmosā (pasaulē sausums) no 600$ līdz 900$ mēneša laikā Ņujorkā. Kukurūza ASV ir aizgājusi bojā, tās cena no 550$ līdz 800$ mēneša laikā. Gāzes cena ASV ir dubultojusies pāris mēnešos. Drīz mūs sagaida pārtikas cenu dubultošanās, degvielas cenu trubultošanās un vispār jautrība tikai sākas.
0
Egitazz 19.07.2012. 09.23
Ja to pateiktu kāds no opozīcijas, sāktos liela bļaušanos, ka cilvēks ir pret valsts attīstības stratēģiju, negrib Latvijai labu utt.
Jo visos valsts dokumentos skaidri un nepārprotami definēts jau pieņemtais lēmums pievienoties eirozonai un vienīgais jautājums ir tikai tajā, kas būs ar pašu eirozonu un vai mūs tajā uzņems, vai nemainīs kādus kritērijus un citas prasības.
0
Vineta Ungailo 19.07.2012. 09.23
izskatās jau mazliet smieklīgi. izmisīgi skrienam pakaļ vilcienam, lai vēl pēdējā brīdī ar savu naudu paspētu nofinansēt Spānijas, Grieķijas uc valstu parādu norakstīšanu.
0
gliters 19.07.2012. 09.19
Tas labi, ka Vilks kļuvis “domīgs”… Es personiski neesmu optimiste attiecībā uz eiro, to pašu varu teikt par ES kopumā. Šis veidojums ir par plašu – ziemeļvalstu savienība ar kopīgo valūtu varētu būt mums daudz piemērotāka.
Kas attiecas uz grieķiem – sorry, bet man nav piemēru, ka mentalitāte, kuru veidojusi piederība pareizticīgajai baznīcai būtu spējīga izveidot konkurētspējīgu ekonomiku, katoļiem un it īpaši protestantiem ar to ir veicies daudz labāk. Turklāt dienvidnieku mentalitātei piemīt radošums un spožums, toties absolūti trūkst ziemeļnieku pamatīguma, izturības un sistēmiskās pieejas, kas arī rada visai konkrētas sekas. Līdz ar to mani neatstāj pārliecība, ka Dienvideiropa būs pastāvīgs apdraudējums eiro stabilitātei.
6
Egitazz > gliters 19.07.2012. 09.26
nezināju, ka arī spāņi ir vairākumā pareizticīgie.
dienvidniekiem vienkārši ir cits skats uz dzīvi, kas nav saistīts ar piederību kādai konkrētai baznīcai.
0
silvija_vitina > gliters 19.07.2012. 09.29
lai runātu par Z-valstu savienību, vispirms ir jāpanāk, lai tāda eventuālā savienība 1) rastos, 2)vispār mūs gribētu redzēt savā kompānijā. Tāpēc ir JĀBŪT uzticamam biedram reāli pastāvošā savienībā un jāīsteno šādas reāli pastāvošas savienības mērķi. un tad jau var domāt par nākotni.
0
disassociative > gliters 19.07.2012. 09.34
Par cik diezgan daudz braukāju pa Dienvideiropas valstīm, tad zinu, ka nemaz tādi slaisti viņi nav, kā bieži tiek runāts. Katrs mazākais pieejamais zemes pleķītis ir kārtīgi apstrādāts un sakopts un ražo dienvideiropieši krietni vairāk kā mēs, piemēram. Šobrīd vienkārši šo valstu ekonomikas ir zem lielo spēlētāju sitiena lielajās spēlēs. Ceru, ka nav grūti iedomāties, kas raksta scenāriju.
0
gliters > gliters 19.07.2012. 09.58
“runātu par Z-valstu savienību, vispirms ir jāpanāk, lai tāda eventuālā savienība 1) rastos, 2)vispār mūs gribētu redzēt savā kompānijā. Tāpēc ir JĀBŪT uzticamam biedram reāli pastāvošā savienībā un jāīsteno šādas reāli pastāvošas savienības mērķi. un tad jau var domāt par nākotni.”
Taisnība. Diezko labi biedri jau arī neesam bijuši – būtu jau labi, ja piemēram, mūsu prezidenta “biznesa projektu” ar “viesu māju” varētu minēt kā vienīgo ES naudas izsaimniekošanas gadījumu.
Par eiro vēl – kaut kur manīju info, ka arī citās valstīs “Vilka pārdomas” ir aktualitāte. Ja nemaldos, Somija bija viena no tām.
0
gliters > gliters 19.07.2012. 10.00
alias
Tas, ka ražo vairāk par mums, to nemaz neapstrīdu.
Kas attiecas uz Z-D dalījumu, tas ir aktuāls pat Itālijas (vienas valsts) robežās – ziemeļdaļa “velk” atpalikušo Sicīliju un Kalabriju.
0
Egitazz > gliters 19.07.2012. 11.30
lai runātu par Z-valstu savienību, vispirms ir jāpanāk, lai tāda eventuālā savienība
========
un tas ir ceļš uz ES beigām kā vienotu veidojumu. Jo nevar būs vienots veidojums, kurā iekšā ir Z-valstu savienība. Jo tikko būs tāds bloks, tad arī citas valstis sāks veidot savus blokus, lai novērstu viena bloka lielākas spējas lobēt sev vajadzīgus lēmumus.
starp citu, Lielbritānija jau ir runājusi ar skandināviem par ciešāko sadarbību, tā kā spēle jau sākusies.
0
dzerkaleliva 19.07.2012. 08.58
Jākonsolidē, jāfiskalizē, jāievieš obligātais bezdarbs 50%, emigrācija 50%, dzimstība 0%, jālikvidē slimnīcas, skolas, armijas, policijas un viss sociālie pabalsti visā Eiropā. Valūta jāpadara par stiprāko pasaulē un visumā. Tad iestāsies mūžīga uber, super, luper, hyper izaugsme. Šo recepti Latvijai vajag patentēt un pārdot kā licenci par miljardu gabalā katram gribētājam.
Jāstājas tiek iekšā. Tad visiem būs labi. Mums to vajag, uz priekšu, savadāk Rimšikam vēl būs lats jāturpina menedžēt un tad viņam būs infarkts. Jo lats ir maza valūta un savādāk kāds nopirks Latvijas jūru ar visu Kalnieti (to, kurš mūžam dzīvs, ne to, kura Briselē, to tāpat nevienam nevajag, to atstās bauriem prieciņam).
13
buchamona > dzerkaleliva 19.07.2012. 09.06
No Tava komenta sapratu, ka pareizā recepte sociālo problēmu risināšanai ir – tērēt to naudu, kuras nav :)
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 19.07.2012. 09.13
Nepareizi saprati. Neatceros, ka kādreiz būtu aicinājis tērēt naudu, kuras nav. Atceros gan, ka visi fiskālie konsolidētāji aizņemas uz nebēdu, lai noturētu valūtas kursu un konsolidē uz nebēdu, lai noturētu valūtas kursu. Atceros, ka visi EURO stājēji glābj bandītu bankas cik spēka un ļauj valūtas miljardiem aizplūst uz māti roģinu, lai pēc tam bauriem stāstītu par stipras valūtas nozīmīgumu, savādāk – lats ir maza valūta un savādāk kāds nopirks Latvijas jūru ar visu Kalnieti.
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 19.07.2012. 09.22
Jā un pēc tam viņi vēl šie Latvijas jūras sargātāji ļauj bandītiem saņemt depozītus, tādas sīknaudas apjomā ap 500.000.00 EURO / mēnesī. Tie depozīti arī uz konsolidēto bauru rēķina.
Sarakstu par konsolidētāju labajiem un varenajiem darbiem varētu izvērst garu, plašu un turpināt līdz bezjēdzībai, bet nav jēgas.
Latvijas tauta mīl konsolidēties un netērēt naudu, lai to varētu tērēt kāds cits, tāpēc atstāsim tautai šo prieku.
Kaut kur noteikti ir jāstājas, ja ne EURO, tad ziemeļvalstu valūtas savienībā, kuras gan nav un nebūs, jo tur neviens (izņemot apjātos somus) nekur stāties netaisās, bet mēs vienalga tur stāsimies.
0
buchamona > dzerkaleliva 19.07.2012. 09.25
Neko nesaprotu no ekonomikas likumsakarībām :), varbūt tādēļ man ir radusies pārliecība, ka LV no bankrota izglāba ne tikai SVF aizdevums, bet arī tā skaudrā patiesība, ka no Latvijas aizbrauca tik daudz “ekonomisko bēgļu, ” kuri citkārt būtu sēdējuši uz visāda veida pabalstiem. Cūciski tas skan, bet man tā liekas.
Varbūt tā ir kļūdaina pārliecība, bet man liekas, ka eirozonas valstis tiks no pasaules krīzes ārā pirmās un tad, kad tas notiks – eiro zonas ekonomika būs vēl stabilāka. Domāju, ka muļķīgi ir apstrīdēt patiesību, ka liela ekonomika – tas ir mazas valsts pastāvēšanas pamats mūsdienās. Jautājums tikai, kurai no ekonomikām Latvija piesliesies galu galā – tai, kura turas uz naftas cenām un dzimtbūšanu, vai tai, kura balstās uz brīvu tirgu.
Es ticu, ka, ja LV iekļausies eiro zonā, nebūs ilgi jāgaida līdz Latvijā izveidosies apstākļi, kuros labprāt cilvēki vēlētos dzīvot, tādēļ jau šodien būtu jāsāk domāt par to, lai LV trūkstošās darba vietas aizpildītu tieši tie latvieši, kuri šobrīd strādā citās ES valstīs. Lai šo tukšumu neaizpildītu kaut kādi rumāni uc, vai ieceļotāji no NVS valstīm
0
Egitazz > dzerkaleliva 19.07.2012. 10.47
rinķī apkārt
tas ir fakts, ka aizbraucēji ievērojami mazināja sociālo un ekonomisko spriedzi. Pie tam aizbrauca pārsvarā tie aktivakie. Un ja nebūtu kur braukt, ļoti iespējams, viņi nebūtu tik mierīgi, salīdzinot ar palikušiem.
bet tā arī ir problēma, ka aizbrauca tie aktīvākie. ar visām ģimenēm. Un es neticu, ka pēc kāda laiciņa veseli 80 -120 000 būtu gatavi atbraukt atpakaļ. Viņi tur nodzīvos vairākus gadus, bērni ies skolās, kāda jēga kaut ko mainīt?
par to, ka eirozonas valstis pirmās izkļūst no krīzes. Nezinu, iespējams. Jautājums ir par to, cik daudz būs vēlmes un resursu Vācijai un Francijai vils pārējos. It īpaši ņemot vērā, ka tie paši somi jau saka, ka netaisās vienkārši grūst naudu dienvidu glābšanai.
Bet protams, ja veiksmīgi pārdzīvos krīzi, un galvenais, izdarīs pareizos secinājumus, eirozonas valstis būs spēcīgākas, nekā pirms krīzes.
0
buchamona > dzerkaleliva 19.07.2012. 14.48
kolpants. Tikai maza daļa no aizbraukušajiem strādā savā specialitātē. Pārsvarā šie cilvēki ir nodarbināti vienkāršos darbos ar pavisam ne augstām algām un, attiecīgi dzīvo ne tik labi, lai būtu ar visu apmierināti tik lielā mērā, lai pilnīgi atmestu domu par atgriešanos LV.
0
Andris > dzerkaleliva 19.07.2012. 17.45
Bieži redzu interneta forumos domu, ka “aizbraucot tikai aktīvākie” (tagad to uzrakstīja Kolpants), bet tas ir pretrunā ar maniem personiskiem novērojumiem un tāpēc man ir aizdomas, ka tas ir tikai nepamatots mīts. Es reāli pazīstu tikai četrus aizbraucējus (3 siev. un 1 vīr.), un visi viņi pēc rakstura ir pasīvi un neentuziāzistiski cilvēki. Un arī diezgan neizglītoti. Apmēram tāda tipa kā anekdotē: “Ko tu māki darīt?” – “Mogu kopaķ.”. “Un ko vēl māki?” – “Mogu ne kopaķ…”.
Skaidrs ka aizbraucēju vidū ir arī daži aktīvie un labi izglītotie, bet neticu, ka viņi veido lielāko tiesu.
Man, starp citu, ir prieks, ka tiem 4 pazīstamajiem aizbraucējiem un viņiem līdzīgiem cilvēkiem ir iespēja kaut kur aizbraukt un pastrādāt par cilvēka cienīgu algu, jo citādi ar viņu dotībām viņiem nāktos dzīvot ļoti trucīgi. Nebūt neuzskatu šādu emigrāciju par Latvijas nelaimi. Par to liecina arī IKP kāpums pedējos divos gados, jau pēc emigrācijas pieauguma.
0
piziks > dzerkaleliva 19.07.2012. 22.37
RA, tie, kuri “citkārt būtu sēdējuši uz pabalstiem”, tomer aizbrauca, pedējos 5 gados Latvijā iesūtījuši — oficiāli, caur bankām vien — 1,32 miljardus latu, pērn — 350 miljonus. Tos, kuri sūtit nespej un strādā mazus darbus par švakām algām, Latvija veiksmigi uzkrāvusi UK, Vācijas, Norvēģijas utml. sociālajiem budzetiem. Interesanti, kas paliktu pāri no premjera VD “veiksmes stāsta”, ja kaut vai pernās potes LV naudas apritē — to 350 milj. Ls — nebūtu bijis. Jāņem vērā, ka tie, kuri saviem skolasberniem šurp suta, tos bernus arvien vairāk savāc pie sevis, uz darbzemēm, toties pensionarus vecākus, ko te vēl piestutē, arvien vairāk brauc šurp apbērēt un pec bērēm Latvija nepaliek.
Agrunte un Rinķī Apkārt, — abi tik neatlaidīgi stāstāt, ka “tie tur” tikai ne savās specialitatēs un maz pelna, tad, johaidī, kurs 5 gados to miljardu ar asti ir atsūtījis?! Un vēl jau atved ari kabatās — nedeklarējamās summas, ari ta nav maza nauda.
0
andris902 > dzerkaleliva 19.07.2012. 23.03
…Optiskais Tēmekli…un par ko Tev sašutums?….brīva darba spēka kustība, kā jebkurā Eiropas valstī, tēriņi mītnes zemē – kā jebkuras valsts ārpusniekam….Tu skaiti miljonus, cik atsūtīti, bet nevēlies paskaitīt miljonus, cik izmaksātu bezdarbnieku armijas uzturēšana, soc.garantiju nodrošināšana un pārējais, kas ar to būtu saistīts….
…kāpēc dažiem rodas vēlme šausmināties par normālu sociāli ekonomisku situāciju cilvēkiem pārvietojoties?….tāda sajūta, ka nevaram atbrīvoties no padomijas laikā iedzītā dzelzs aizkara domāšanas veida….
….visi skaita izbraukušos, bet neredz atgriezušos, jo tas vairs neatbilst vaimanologu meldiņam….sadali aizbraukušo tūkstošus uz 11 gadiem un apkopo datus, kuri tiešām aizbraukuši strādāt, kuri tikai gaidījuši izdevīgu brīdi, lai atvērtos ES robežas un tiktu prom uz Laimes zemi….
…neesi aizmirsis satraukumu, kad Vācija atvēra savu darba tirgu – ak, vai! – Latvija paliks tukša, visi skries uz Vāczemi, bet rezultāts?….vaimanologu aplauziens!….
…tad, kur ir problēma?…par ko satraukums?…
0
piziks > dzerkaleliva 20.07.2012. 07.08
ZanE, kādēļ izdomāji, ka esmu sašutis?!
Vienkārši atgādinu, cik ienesīgs ir Latvijas darbaspēka eksports. Interesanti būtu uzzināt, cik augstiem būtu jabūt elektropiegādes, siltuma utml. valsts regulētajiem tarifiem, ja ārpusnieki iekšpusniekiem nepalīdzētu tos nosegt? Ja ārpusnieku iemidzinošā/valdībai slinkot ļaujošā atbalsta nebūtu, darbaspeka nodokļi jau sen būtu samazināti, stimulējot preču un pakalpojumu ražošanas attīstibu tepat.
0
buchamona > dzerkaleliva 20.07.2012. 07.43
Optiskais Tēmeklis. Tavi “uzbraucieni” Dombrovska krīzes valdībai nepārliecina, jo Tu jau nenorādi uz kļūdām, bet gan uz krīzes sekām, kuras ir jārisina. Pašam savu recepšu Tev nav, kā šīs lietas kārtot.
Taču viena cita problēma ” uzpeld” šīs sarunas gaitā, kura būtu jārisina. Runa ir par ” ārpusniekiem”, kā Tu dēvē ” ekonomiskos bēgļus”, kuri rada jūtamu pienesumu Latvijai, materiāli atbalstot savus piederīgos LV. Taču, tā vietā lai par to šiem ļaudīm visa LV sabiedrība pateiktu paldies, gluži otrādi – ne tik vien komentos, bet mediju slejās un pat oficiālu amatpersonu runās (Āboltiņa, piemēram) reizēm ieskanas pārmetums to Latvijas iedzīvotāju virzienā, kuri uz šo brīdi ir pametuši valsti.
Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi pret šiem Latvijai piederīgajiem ļaudīm, kuri šobrīd dzīvo kaut kur citur.
0
andris902 > dzerkaleliva 20.07.2012. 09.37
…Riņķī apkārt….nevaru piekrist ne Tavam, ne OT viedoklim….varbūt tomēr Trīszvaigžņu ordeņus piešķirt šeit palikušajiem?…:))
…sāksim svērt, kuri lielāki varoņi, kurš galvenais barības ķēdes posmā, kurš atkal īstenais patriots – aizbraucējs/glābējs vai palicējs/cietējs…vai samainīsim lomām?….
….reālā dzīve ienes savas korekcijas un cilvēks ir tas, kas izdara izvēli…pārmest vieniem, bet izcelt otrus – nav ne pamata, ne arī jēgas…
0
piziks > dzerkaleliva 20.07.2012. 11.37
Riņķī Apkārt…
Nenorādiju uz kļūdām? Varu atgādināt uz gļēvumu nemazināt darbaspeka nodokļus, uz kļūdu — dēļ eiro neatceltas/planotas ieviešanas — koķetēt ar Mastrihtas kritērijiem, par 1 % mainot PVN, nevis pievērsties te palikusa darbaspēka izmantošanas un uzlabošanas problemām.
Ārpusniekiem — vismaz tiem, kuri strāda tik ražīgi, lai naudu uz Latviju sūtītu — neviens vēļ publiski pat paldies nav pateicis… toties tiek turpinats veidot pret viniem attieksmi kā pret svešiniekiem/ienaidniekiem: piem., cenšoties ierobežot viņu piekļuvi medicinas pakalpojumiem. Ja ārpusnieks lido uz Latviju uzlabot veselību, ari ta ir daļa no medicinas tūrisma: valsts iegūst/pelna ar pirktajām aviobiļetēm, ar tēriņiem, ko prasa uzturēšanās laiks Latvijā/attiecigi maksātajiem PVN utt.
Šobrīdēja valdība pat uz 1 publisku paldies ne reizi gada, ne reizi pēdejos 3 gados saņemties nav spējusi.
RA, teiksi, ka tas viss ir pareizi?
Neredzu, ka kads patriots tagad protestētu pret šo aktuālo aplamību: ja ārpusniekiem veselibu uzlabot te nebūs par saprātīgām izmaksām uzlabot iespējams, viņī taču biežāk uz Latviju nebrauks?
0
disassociative 19.07.2012. 08.51
Vakardienas Kalnietes teiktajā ir sava daļa taisnības – ja lats nebūtu piesaistīts eiro, jau sen kāds būtu to pamatīgi devalvējis un nopircis Latviju ar visu pieeju jūrai, tikai bez cilvēkiem. Lats ir maza valūta un mums ir maza ekonomika un tas mums liek pieslieties kādai no lielajām valūtām. Cits scenārijs būtu, ja būtu nevis atsevišķi Latvija, Lietuva, Igaunija un Ziemeļvalstis, bet būtu, piemēram, kaut vai vienota Baltijas valūta. Tā kā nav, tad mums tomēr aizmuguri vajag.
Nu un noteikti nevajadzētu aizmirst, ka eiro zonas krahs vispirms ir izdevīgs tieši dolāram. Un nevajag aizmirst, kas ir SVF.
0
buchamona 19.07.2012. 08.38
Nez kādēļ, bet man šķiet, ka eiro nekur nepazudīs – pat ” spītējot” franču, spāņu utt pastrādātajām cūcībām. Gada laikā “mehānisms” eiro zonā ar kuru spāņi uzpūta burbuli, droši vien, tiks “demontēts” – citādi tas nemaz nevar būt :), tā kā – LV šķēršļus eiro zonai, ja tādi rastos, būtu vien jāmeklē Latvijā pašā.
Tas, kā eiro zonā ietilpstošās valstis velk viena otru no purva ārā, izskatās diezgan pārliecinoši. Latvijai šāda iespēja būtu vēl viens ” glābšanas riņķis” , ja kas. Un vēl jau – pievienošanās eiro zonai, tas būtu vēl viens solis tālāk no mūsu lāsta – Krievijas.
1
Maija > buchamona 19.07.2012. 15.29
es gan nebūtu tik liels optimists. turklāt cūcības ir sastrādājuši visi. grieķi, portugāļi un spāņi ar to, ka grib dzīvot tik pat trekni kā vācieši un tāpēc ņēmuši kredītus uz nebēdu, bet vācieši ar to, ka vēlas pilnīgi visu saražot paši (pat fetas siera surogātus, skrūvejamos korķus vīnam un olīvas iepirkt no lētākās Tunisijas, uz Vidusjūras pludmalēm brauc ar saviem treileriem utt.), tai pat laikā savus ražojumus labprāt tirgo PIGS valstīs bez jebkādām ievedmuitām. Līdzsvaram jābūt!
tā ārā vilkšana un palīdzēšana ir diezgan tizla un lempīga.
0
oktaavs 19.07.2012. 08.04
Tikai vājprātīgais var mēģināt ar pēdējiem spēkiem lēkt vilcienā, kas pilnā ātrumā nesas nezinamā virzienā, bet visdrīzāk uz bezdibeni.
Vajag ievērot bedeficīta budžetu un dzīvot pēc nopelnītā, nevis starptautiskajiem “labvēļiem”- baņķieriem par prieku aizņemties no viņiem katru gadu atkal.
Vilks kādā radiostacijā prognozēja, ka Ziemeļeiropa varētu mēģināt izveidot savu kopējo valūtu, kad eiroprojekts nobruks. Tas jau ir daudz tuvāk patiesībai.
0