P.S. Tiem, kuri nav saņēmuši medaļas, kuras sev piešķir to izgatavotāji, bet dikti gribas, iesaku mierināt sevi ar Andreja Pumpura dzejoļa vārdiem: “…ej gan līdz, bet atstatu,”
Šodien jūtu svētkus, jo “barikāžu” rezultātā esam ieguvuši 20 gadu laika atmiņām, apzinoties neatkarību !!! Ja neesam šos gadus piepildījuši ar ideālu saturu, neapgānīsim perspektīvu.
Šodien visā Latvijā liekulības tirgus – tāds būtu godīgāks šī raksta nosaukums. Varēti visi gudrie runātāji godīgi pateikt – paši barikādēs bija vai nē.
Atkārtošos no cita topika (par Urbanoviču) – manu sirdi patiesi silda fakts, ka martā Latvijā koncertēs slovēņu grupa LAIBACK.
Iesaku visiem tejienes vienotībēnu “demokrātiem” aiziet viņus paklausīties (ja saprotat angļu vai vācu valodu, būs arī šis tas slāvu valodās), vai vismaz paskatīties šo to jūtubā.
Sveiciens visām pasaules demokrātiskajām tirānijām! Tostarp Latvijas!
Vai brīvs var būt tas cilvēks, kuram galvenais ir liela bagātība? Vai brīvs var būt cilvēks, kuraš visu savu mūžu ir spiests pavadīt darbā tikai tādēļ, lai izdzīvotu pats un izdzīvotu viņa ģimene? Bet toreiz taču brīva valsts, brīvi cilvēki tajā un valsts pastāvēšana iedzīvotāju labā bija mūsu mērķis. Mēs bijām gatavi par to atdot savas dzīvības, lai tikai varētu atbrīvoties no okupācijas varas un paši valdīt savā zemē. Kur tas mūs ir novedis, to mēs šodien izjūtam visi. Vai mēs nožēlojam savu izvēli? Nekad. Mēs būsim brīvi, piepildīsies mūsu sapņi, jo mēs kļūstam arvien gudrāki. Visi tie pie varas nonākušie blēži un viltvārži pēc neatkarības atgūšanas viens pēc otra nonāk vēstures miskastē. Sodien mūsu valsti pārvalda valdība, Saeima un Puzes hercogs. Es domāju ka viņš un viņa pērkamā pielīdēju kopa, kura sevi sauc par partiju, ir nākošie kandidāti uz šo miskasti. Nu nevar taču bezgalīgi ilgi graut valsts tiesiskumu un par lielu naudu pirkt bezgodīgu bezmugurkaulnieku balsis, lai pats nenonāktu uz apsūdzēto sola par pastrādātajiem noziegumiem. Un naivi ir tie vēlētāji, kuri iedomājas ka viņš sakārtos valsti tāpat kā savu pilsētu. Šo pilsētu viņš sakārtoja apzogot šo valsti. Varbūt valsti viņš sakārtotu apzogot ES? Tur viņam rokas ir par īsām. Bez goda nevar būt ne cieņas ne atbalsta, ja vēlētājiem visi ir mājās.
Opi!
Paldies! Spēcīgi pateici un precīzi! Sāp jau mums daudziem, ka daļa tautas vēl akli dievina šo sīko , cilvēku bez dvēseles, bet par to jāmaksā visai tautai!
Pievienojos sajūtai ” Mēs būsim brīvi, piepildīsies mūsu sapņi ” Noteikti! Manuprāt, barikādēs bija vienojoša,tverama, netverama.. nav svarīgi, bet -Ideja.Kuras gauži trūkst šodienā.Vai pazaudēta ,vai atkal meklējama, vai kā… Fiskālā konsolidācija, budžets, abstrakta labklājība,utml. – nu,nav taču, un nekadi nevar būt nāciju vienojoša,radoša Ideja nākotnei.Pirmā Latvija to zin.Tātad,sanāk jāmeklē nākamā Atmoda un jaunas barikādes.Nu jau pašiem ar sevi,kā tautiešu tikšanās- paskatīties spogulī. Nu ,ir taču tā. Varbūt, kļūdos, bet tāda sajūta.
Man ir tāda sajūta ka mūs vienkārši aptina ap pirkstu. Mums nevajadzēja jau pirmajā Saeimā pēc atbrīvošanās vēlēt tos bijušos LPSR deputātus. Viņi taču neko citu nemācēja kā “kruķīt ģelas”. Tāpēc viņu lielākais vairākums bija stājušies komunistu partijā, lai būtu labāki par citiem un lai būtu vairāk iespēju būt pie toreizējās siles. Atmoda viņiem pavēra nebijušas iespējas, tādēļ tūlņ pie darba ķērās visi tie grūtupi un sāka sakārtot likumus. Pēc tiem mēs dzīvojam arī šodien. Tieši viņi nosprauda atgūtās republikas virzības ceļu un pa to mēs ejam arī šodien. Godīgi cilvēki no politikas bēg kā velns no krusta, lai nesasmērētos un nenonāktu tajā barā, kurā netiek vērtēts gods, godīgums, neaptraipīta reputācija, bet gan kāda ir pils, kāds ir limuzīns, kā prot sadarboties ar “savējiem” un cik ir bankas kontos. Nevienu šajā sabiedrībā neinteresē kā šī rocība ir iegūta, jo viņi visi ir vienādi, no vienas kūts un siles. Un ja arī kāds godīgs nonāk Saeimā, tad viņš tur ir baltais zvirbulis, vai neatkarīgais deputāts, ar kuru neviens nerēķinās. Diemžēl šī smirdoņa šeit ir tā iesakņojusies, ka nevienu godīgu cilvēku tajā barā arī neiedabūs, viņš pelnīs savu maizīti kaut ar slotu, bet tur nelīdīs. Kamēr cilvēki neaptvers kas ir “Puzes hercogs” un viņa līdēju banda, kamēr nesīs viņam ziedus un masveidā viņu atbalstīsa, šeit arī nekas nemainīsies. Mēs taču paši to gribam, tad kāpēc kaucam, ka mūs aplaupa un ka izvazā mūsu valsti? Tam tā ir jābūt. Un es nezinu kas to izmainīs, bet to ir jāmaina. Citādi mūsu valstij nav nākotnes, ir gaidāms tikai arvien jauns posts. Būs īslaicīgi burbuļi, bet tie ir tikai ļoti dārgi burbuļi, par kuriem mēs maksājam arī šodien.
Nu jau šis laiks tiek apromantizēts. Svarīgāk būtu – stiprināt izglītības sistēmu, lai Latvijā top ne tikai šauri apmācīti baņķierīši vai tā sauktie komersanti, bet filosofiju zinoši, patiesi gurdi politiķi. Vajadzīga tīra politika, ja vien negribam palikt kā latviešu rezervāts Eiropā – kopā ar strausiem un kamieļiem.
zaiga_grinberga. Nu jau šis laiks tiek apromantizēts
_____________________________________
Ko Jūs gribējāt pateikt? Skaists laiks bija 1988. 90. gadi, bet barikāžu laiks romantisks varēja būt tikai tiem, kuri atnāca uz barikādēm iedzert un paklaigāt. Kāda romantika varēja būt tiem lauku ļaudīm, kuri dienu un nakti sala savos traktoros, vai tiem, kuri nenobijās pēc Omon uzbrukuma vai Interfrontes mītiņa stadionā? Tie bija gatavi uz visu.
Barikaades – vispaar Atmoda ir labs raadiitaajs ar kuru var izmeeriit to, cik Latvijaa ljaudis bija izslaapushi peec briiviibas. Kaa visu to paarnest uz shodienu, cik no shiis veertiibas jau ir pazaudeets?
Vai shodienas LV uzaugushie cilveeki, kuriem nav priekshtata par to, kas bija PSRS, speetu iziet cauri liidzigiem Atmodas garajiem gadiem? Man devinjdesmito gadu saakumaa iznaaca saruna ar vienu daani, kursh bija ljoti izbriinijies, cik daudz un galvenais ilglaiciigai latvieshi speej iesaistiities politikaa, es gan teicu, ka latvietim taa nav tikai plika politika, bet cinja par briivibu.
man jau liekas ka nevis brīvība, bet pārmaiņu alkas bija atmodas dzinējspēks. domāju, ka tieši tās pats celonis var nostrādāt aŗi tagad…tik kritiskā massa vēl nav sasniegta.
barīkādas celt, pret ko? pašiem pret sevi? pret skandināvu bankā..dēļ kam, viņi tak uz šejieni ar tankiem nebrauc.
vēl viena nianse. torez bija tie kas bija par..un parēji, kas neticēja…kuri nekādu kustību neradīja, un peldēja pa straumi. tagad ir latvieši – par, un nelatvieši..kas ir diametrāli pret..principiāli pret! un tā ir teju trešdaļa. dari ko gribi, tā 1/3 vienmēr “šķidinās” to pūli, un pat teorētiski likvidēs iespēju masveida akcijām.
Jā – laiks noteikti bija īpašs, kā formulēja kāds paziņa – “tāds laiks otreiz nebūs, kad Doma baznīcā dievkalpojums notiek 24 stundas diennaktī un baznīcā ļauts smēķēt un dzert nejēgā” – ko tādu droši vien otreiz pieredzēt laikam tiešām nesanāks.
žoržs. baznīcā dievkalpojums notiek 24 stundas diennaktī un baznīcā ļauts smēķēt un dzert nejēgā”
______________________
Kur toreiz vēmi? Baznīcā uz grīdas vai izgāji ārā? IR portāla taču toreiz vēl nebija:))
Mums katram savas spilgtas atmiņas par barikādēm. Un savi spilgtākie momenti. Kas nu kuram svarīgāks šķiet. Vienam – tautas vienotība, citam iespēja piedzerties “на халяву” baznīcā.
Jā, Tante Sidra, bet dievkalpojumi un mūzika starp tiem gan bija visas 24 stundas.Biju tur veselu nedēļu, cilvēki visvisādi, bet nevienu dzeram gan nemanīju
bīju aizgājis uz barikāžu piemiņas pasākumiem, parakstījos arī par latviešu valodas ieviešanu mazākumtautību skolās (tieši tā kā to vēlas arī Ēlerte… :) ) .
p.s. neatceros,ka kāds uz barikādēm (mēs dežūrējām Vecrīgā) būtu piedzēries. Sabiju kopumā dienas desmit, pa visu laiku kādā aukstā naktī izdzēru gramus 80 degvīna, kādam no kora bija dzimene. Ja to uzskata par dzeršanu – tad jau jāpiekrīt…
Es gan neteiktu, ka tie nebija nozīmīgi notikumi, un ka barikādes bija tāda ampelēšanās.
Pēc Viļņas notikumiem un ņemot vērā, ka Rīga bija pilna ar OMONu un armiju, bija apšaudes, bija upuri, es teikšu, sajūta bija tāda, ka var notikt viss kaut kas, un cilvēki riskēja ar dzīvību, jo paredzēt, ko darīs pretējā puse, nevarēja.
Cita lieta, ka tagad daudzi, kas tanīs dienās stāvēja klusi un pat bija kaut kā noslēpušies, nu, izrādās, arī bija klāt pie tā “ļeņina baļķa”.
Jaukākais laiks dzīvē? Laikam neesmu tāds adrenalīna cienītājs, lai to tā vērtētu. Bija visādi – gan labi, gan slikti brīži. Ne ar ko nesalīdzināma bija sajūta, kad barikāžu laikā uz ielām dzirdēja tikai latviešu valodu! Rīga pēkšņi pirmo reizi manā apzinātā mūžā (pirmo reizi es neatceros; biju toreiz pārāk mazs) bija kļuvusi par Latvijas pilsētu. (Nez, kur pēkšņi tie krievi bija palikuši? Vajadzēja vairākus mēnešu, lai atjaunotos iepriekšējais stāvoklis.) Un tā bija bezgala draņķīga sajūta, kad tu tur stāvēji, nezinot, vai un kad sāksies bruņotais uzbrukums, kā mērķis šautuvē bez ieroča. Neesmu dzirdējis oficiālu vērtējumu, bet toreiz sajūta bija , ka kārtējā asinspirts Maskavas gaumē varētu izraisīties ar ticamību 50:50. Un tā atkal bija ellīga atvieglojuma sajūta, kad agri no rīta, tumsā kabatas radioaparātā dzirdējām, ka Pleskavas desantnieki atteikušies iziet no kazarmām. Jaukums? Nezinu. Kas jādara, tas jādara – jauki vai nejauki. Ja tur tev blakus bija tie, pret kuriem tu izjuti cieņu, tad arī tu nevarēji rīkoties savādāk. Daudzu tur nebija. Tie pārsvarā bija „atbildīgie darbinieki”. Tie bija varonīgi noturējuši aizmugures pozicijas.Bet nu – kas bijis, tas pagājis.
Jo vairāk laika, kopš tiem notikumiem paiet, jo barikādes tiek tēlotas augstākas un nozīmīgākas. Var jau it kā to saprast, vajag kaut kādu mitoloģiju valstij, tomēr nožēlojami liekas, ka to laiku salīdzina ar Brīvības cīņām, – nu nožēlojama tāda 1991. gada notikumu pārspīlēšana.
Komentāri (36)
gundega_heiberga 20.01.2011. 22.47
P.S. Tiem, kuri nav saņēmuši medaļas, kuras sev piešķir to izgatavotāji, bet dikti gribas, iesaku mierināt sevi ar Andreja Pumpura dzejoļa vārdiem: “…ej gan līdz, bet atstatu,”
2
dro > gundega_heiberga 20.01.2011. 23.30
Manuprāt medaļas var dabūt vēl šodien. Vajadzīgs tikai liecinieks ar medāli.
0
gundega_heiberga > gundega_heiberga 21.01.2011. 19.30
Bet, vai vajag?
0
gundega_heiberga 20.01.2011. 22.42
Šodien jūtu svētkus, jo “barikāžu” rezultātā esam ieguvuši 20 gadu laika atmiņām, apzinoties neatkarību !!! Ja neesam šos gadus piepildījuši ar ideālu saturu, neapgānīsim perspektīvu.
0
disassociative 20.01.2011. 22.27
Šodien visā Latvijā liekulības tirgus – tāds būtu godīgāks šī raksta nosaukums. Varēti visi gudrie runātāji godīgi pateikt – paši barikādēs bija vai nē.
0
vupats 20.01.2011. 20.57
Atkārtošos no cita topika (par Urbanoviču) – manu sirdi patiesi silda fakts, ka martā Latvijā koncertēs slovēņu grupa LAIBACK.
Iesaku visiem tejienes vienotībēnu “demokrātiem” aiziet viņus paklausīties (ja saprotat angļu vai vācu valodu, būs arī šis tas slāvu valodās), vai vismaz paskatīties šo to jūtubā.
Sveiciens visām pasaules demokrātiskajām tirānijām! Tostarp Latvijas!
0
photocom 20.01.2011. 17.24
Ko tas mērglēns interu dēlēns pa kreisi bildē tur dara
1
Dita Kalniņa > photocom 20.01.2011. 20.14
To pašu ko “cīnītājs”(kurš pirmajās barikāžu dienās bija nogājis tik dziļā “pagrīdē” ,ka neviens viņu atrast nevarēja…).
0
mxblack 20.01.2011. 17.18
Vai brīvs var būt tas cilvēks, kuram galvenais ir liela bagātība? Vai brīvs var būt cilvēks, kuraš visu savu mūžu ir spiests pavadīt darbā tikai tādēļ, lai izdzīvotu pats un izdzīvotu viņa ģimene? Bet toreiz taču brīva valsts, brīvi cilvēki tajā un valsts pastāvēšana iedzīvotāju labā bija mūsu mērķis. Mēs bijām gatavi par to atdot savas dzīvības, lai tikai varētu atbrīvoties no okupācijas varas un paši valdīt savā zemē. Kur tas mūs ir novedis, to mēs šodien izjūtam visi. Vai mēs nožēlojam savu izvēli? Nekad. Mēs būsim brīvi, piepildīsies mūsu sapņi, jo mēs kļūstam arvien gudrāki. Visi tie pie varas nonākušie blēži un viltvārži pēc neatkarības atgūšanas viens pēc otra nonāk vēstures miskastē. Sodien mūsu valsti pārvalda valdība, Saeima un Puzes hercogs. Es domāju ka viņš un viņa pērkamā pielīdēju kopa, kura sevi sauc par partiju, ir nākošie kandidāti uz šo miskasti. Nu nevar taču bezgalīgi ilgi graut valsts tiesiskumu un par lielu naudu pirkt bezgodīgu bezmugurkaulnieku balsis, lai pats nenonāktu uz apsūdzēto sola par pastrādātajiem noziegumiem. Un naivi ir tie vēlētāji, kuri iedomājas ka viņš sakārtos valsti tāpat kā savu pilsētu. Šo pilsētu viņš sakārtoja apzogot šo valsti. Varbūt valsti viņš sakārtotu apzogot ES? Tur viņam rokas ir par īsām. Bez goda nevar būt ne cieņas ne atbalsta, ja vēlētājiem visi ir mājās.
3
austrisv > mxblack 20.01.2011. 18.37
Opi!
Paldies! Spēcīgi pateici un precīzi! Sāp jau mums daudziem, ka daļa tautas vēl akli dievina šo sīko , cilvēku bez dvēseles, bet par to jāmaksā visai tautai!
0
www.vecamate.lv > mxblack 21.01.2011. 00.57
Pievienojos sajūtai ” Mēs būsim brīvi, piepildīsies mūsu sapņi ” Noteikti! Manuprāt, barikādēs bija vienojoša,tverama, netverama.. nav svarīgi, bet -Ideja.Kuras gauži trūkst šodienā.Vai pazaudēta ,vai atkal meklējama, vai kā… Fiskālā konsolidācija, budžets, abstrakta labklājība,utml. – nu,nav taču, un nekadi nevar būt nāciju vienojoša,radoša Ideja nākotnei.Pirmā Latvija to zin.Tātad,sanāk jāmeklē nākamā Atmoda un jaunas barikādes.Nu jau pašiem ar sevi,kā tautiešu tikšanās- paskatīties spogulī. Nu ,ir taču tā. Varbūt, kļūdos, bet tāda sajūta.
0
mxblack > mxblack 21.01.2011. 17.16
Man ir tāda sajūta ka mūs vienkārši aptina ap pirkstu. Mums nevajadzēja jau pirmajā Saeimā pēc atbrīvošanās vēlēt tos bijušos LPSR deputātus. Viņi taču neko citu nemācēja kā “kruķīt ģelas”. Tāpēc viņu lielākais vairākums bija stājušies komunistu partijā, lai būtu labāki par citiem un lai būtu vairāk iespēju būt pie toreizējās siles. Atmoda viņiem pavēra nebijušas iespējas, tādēļ tūlņ pie darba ķērās visi tie grūtupi un sāka sakārtot likumus. Pēc tiem mēs dzīvojam arī šodien. Tieši viņi nosprauda atgūtās republikas virzības ceļu un pa to mēs ejam arī šodien. Godīgi cilvēki no politikas bēg kā velns no krusta, lai nesasmērētos un nenonāktu tajā barā, kurā netiek vērtēts gods, godīgums, neaptraipīta reputācija, bet gan kāda ir pils, kāds ir limuzīns, kā prot sadarboties ar “savējiem” un cik ir bankas kontos. Nevienu šajā sabiedrībā neinteresē kā šī rocība ir iegūta, jo viņi visi ir vienādi, no vienas kūts un siles. Un ja arī kāds godīgs nonāk Saeimā, tad viņš tur ir baltais zvirbulis, vai neatkarīgais deputāts, ar kuru neviens nerēķinās. Diemžēl šī smirdoņa šeit ir tā iesakņojusies, ka nevienu godīgu cilvēku tajā barā arī neiedabūs, viņš pelnīs savu maizīti kaut ar slotu, bet tur nelīdīs. Kamēr cilvēki neaptvers kas ir “Puzes hercogs” un viņa līdēju banda, kamēr nesīs viņam ziedus un masveidā viņu atbalstīsa, šeit arī nekas nemainīsies. Mēs taču paši to gribam, tad kāpēc kaucam, ka mūs aplaupa un ka izvazā mūsu valsti? Tam tā ir jābūt. Un es nezinu kas to izmainīs, bet to ir jāmaina. Citādi mūsu valstij nav nākotnes, ir gaidāms tikai arvien jauns posts. Būs īslaicīgi burbuļi, bet tie ir tikai ļoti dārgi burbuļi, par kuriem mēs maksājam arī šodien.
0
andrejs_kirsis 20.01.2011. 17.15
P.S.Man uz vizītkartes bija pierakstīta klāt asins grupa, ja nu kaut kas…
2
dro > andrejs_kirsis 20.01.2011. 17.23
Ululiņš. :-)
0
gundega_heiberga > andrejs_kirsis 20.01.2011. 22.10
Domāju tālāk – man bij līdz tikai svaigas apakšbikses.
0
metra_karitane 20.01.2011. 16.22
Nu jau šis laiks tiek apromantizēts. Svarīgāk būtu – stiprināt izglītības sistēmu, lai Latvijā top ne tikai šauri apmācīti baņķierīši vai tā sauktie komersanti, bet filosofiju zinoši, patiesi gurdi politiķi. Vajadzīga tīra politika, ja vien negribam palikt kā latviešu rezervāts Eiropā – kopā ar strausiem un kamieļiem.
2
dro > metra_karitane 20.01.2011. 16.55
zaiga_grinberga. Nu jau šis laiks tiek apromantizēts
_____________________________________
Ko Jūs gribējāt pateikt? Skaists laiks bija 1988. 90. gadi, bet barikāžu laiks romantisks varēja būt tikai tiem, kuri atnāca uz barikādēm iedzert un paklaigāt. Kāda romantika varēja būt tiem lauku ļaudīm, kuri dienu un nakti sala savos traktoros, vai tiem, kuri nenobijās pēc Omon uzbrukuma vai Interfrontes mītiņa stadionā? Tie bija gatavi uz visu.
0
gundega_heiberga > metra_karitane 20.01.2011. 22.08
Par gurdiem politiķiem jāpiekrīt.
0
buchamona 20.01.2011. 16.18
Barikaades – vispaar Atmoda ir labs raadiitaajs ar kuru var izmeeriit to, cik Latvijaa ljaudis bija izslaapushi peec briiviibas. Kaa visu to paarnest uz shodienu, cik no shiis veertiibas jau ir pazaudeets?
Vai shodienas LV uzaugushie cilveeki, kuriem nav priekshtata par to, kas bija PSRS, speetu iziet cauri liidzigiem Atmodas garajiem gadiem? Man devinjdesmito gadu saakumaa iznaaca saruna ar vienu daani, kursh bija ljoti izbriinijies, cik daudz un galvenais ilglaiciigai latvieshi speej iesaistiities politikaa, es gan teicu, ka latvietim taa nav tikai plika politika, bet cinja par briivibu.
1
anita_meistere > buchamona 20.01.2011. 17.31
man jau liekas ka nevis brīvība, bet pārmaiņu alkas bija atmodas dzinējspēks. domāju, ka tieši tās pats celonis var nostrādāt aŗi tagad…tik kritiskā massa vēl nav sasniegta.
barīkādas celt, pret ko? pašiem pret sevi? pret skandināvu bankā..dēļ kam, viņi tak uz šejieni ar tankiem nebrauc.
vēl viena nianse. torez bija tie kas bija par..un parēji, kas neticēja…kuri nekādu kustību neradīja, un peldēja pa straumi. tagad ir latvieši – par, un nelatvieši..kas ir diametrāli pret..principiāli pret! un tā ir teju trešdaļa. dari ko gribi, tā 1/3 vienmēr “šķidinās” to pūli, un pat teorētiski likvidēs iespēju masveida akcijām.
0
mariam 20.01.2011. 16.12
Jā – laiks noteikti bija īpašs, kā formulēja kāds paziņa – “tāds laiks otreiz nebūs, kad Doma baznīcā dievkalpojums notiek 24 stundas diennaktī un baznīcā ļauts smēķēt un dzert nejēgā” – ko tādu droši vien otreiz pieredzēt laikam tiešām nesanāks.
6
buchamona > mariam 20.01.2011. 16.19
Shi ir pirmaa reizre, kad IR portaalaa nolamaashos, bet Tu esi idiots
0
dro > mariam 20.01.2011. 16.25
žoržs. baznīcā dievkalpojums notiek 24 stundas diennaktī un baznīcā ļauts smēķēt un dzert nejēgā”
______________________
Kur toreiz vēmi? Baznīcā uz grīdas vai izgāji ārā? IR portāla taču toreiz vēl nebija:))
0
ievuliitis > mariam 20.01.2011. 19.01
Mums katram savas spilgtas atmiņas par barikādēm. Un savi spilgtākie momenti. Kas nu kuram svarīgāks šķiet. Vienam – tautas vienotība, citam iespēja piedzerties “на халяву” baznīcā.
0
Edzs > mariam 20.01.2011. 23.30
. @žoržs
tu esi idiots un ari tavs pazinja ir idiots. Doma baznica neviens nesmekjeja un nedzera.
0
gumijkoks > mariam 21.01.2011. 00.22
Jā, Tante Sidra, bet dievkalpojumi un mūzika starp tiem gan bija visas 24 stundas.Biju tur veselu nedēļu, cilvēki visvisādi, bet nevienu dzeram gan nemanīju
0
astra_ozo > mariam 21.01.2011. 00.46
bīju aizgājis uz barikāžu piemiņas pasākumiem, parakstījos arī par latviešu valodas ieviešanu mazākumtautību skolās (tieši tā kā to vēlas arī Ēlerte… :) ) .
p.s. neatceros,ka kāds uz barikādēm (mēs dežūrējām Vecrīgā) būtu piedzēries. Sabiju kopumā dienas desmit, pa visu laiku kādā aukstā naktī izdzēru gramus 80 degvīna, kādam no kora bija dzimene. Ja to uzskata par dzeršanu – tad jau jāpiekrīt…
0
mary75 20.01.2011. 15.56
Es gan neteiktu, ka tie nebija nozīmīgi notikumi, un ka barikādes bija tāda ampelēšanās.
Pēc Viļņas notikumiem un ņemot vērā, ka Rīga bija pilna ar OMONu un armiju, bija apšaudes, bija upuri, es teikšu, sajūta bija tāda, ka var notikt viss kaut kas, un cilvēki riskēja ar dzīvību, jo paredzēt, ko darīs pretējā puse, nevarēja.
Cita lieta, ka tagad daudzi, kas tanīs dienās stāvēja klusi un pat bija kaut kā noslēpušies, nu, izrādās, arī bija klāt pie tā “ļeņina baļķa”.
0
dro 20.01.2011. 15.54
Tas bija jaukākais laiks manā dzīvē. Arī toreiz mēs bijām ar tikpat atšķirīgiem uzskatiem kā šodien, bet spējām vienoties kopīgam mērķim.
1
juhans > dro 20.01.2011. 19.41
Jaukākais laiks dzīvē? Laikam neesmu tāds adrenalīna cienītājs, lai to tā vērtētu. Bija visādi – gan labi, gan slikti brīži. Ne ar ko nesalīdzināma bija sajūta, kad barikāžu laikā uz ielām dzirdēja tikai latviešu valodu! Rīga pēkšņi pirmo reizi manā apzinātā mūžā (pirmo reizi es neatceros; biju toreiz pārāk mazs) bija kļuvusi par Latvijas pilsētu. (Nez, kur pēkšņi tie krievi bija palikuši? Vajadzēja vairākus mēnešu, lai atjaunotos iepriekšējais stāvoklis.) Un tā bija bezgala draņķīga sajūta, kad tu tur stāvēji, nezinot, vai un kad sāksies bruņotais uzbrukums, kā mērķis šautuvē bez ieroča. Neesmu dzirdējis oficiālu vērtējumu, bet toreiz sajūta bija , ka kārtējā asinspirts Maskavas gaumē varētu izraisīties ar ticamību 50:50. Un tā atkal bija ellīga atvieglojuma sajūta, kad agri no rīta, tumsā kabatas radioaparātā dzirdējām, ka Pleskavas desantnieki atteikušies iziet no kazarmām. Jaukums? Nezinu. Kas jādara, tas jādara – jauki vai nejauki. Ja tur tev blakus bija tie, pret kuriem tu izjuti cieņu, tad arī tu nevarēji rīkoties savādāk. Daudzu tur nebija. Tie pārsvarā bija „atbildīgie darbinieki”. Tie bija varonīgi noturējuši aizmugures pozicijas.Bet nu – kas bijis, tas pagājis.
0
Lex 20.01.2011. 15.41
Dīvaini kāpēc ušakovs nebija paņēmis līdz savu partijas biedru rubiku vai kaut vai kravcovu??!!
0
mariam 20.01.2011. 15.37
Jo vairāk laika, kopš tiem notikumiem paiet, jo barikādes tiek tēlotas augstākas un nozīmīgākas. Var jau it kā to saprast, vajag kaut kādu mitoloģiju valstij, tomēr nožēlojami liekas, ka to laiku salīdzina ar Brīvības cīņām, – nu nožēlojama tāda 1991. gada notikumu pārspīlēšana.
0
austrisv 20.01.2011. 15.25
Es tikko par to iedomājos!!!
Kaut kāda kampaņa , manuprāt!
0
andrejs_kirsis 20.01.2011. 14.47
Kāpēc man liekas, ka visvairāk barikādes atceras tie, kas uz viņām nav stāvējuši?
0