Raimondu Paulu dzimšanas dienā sveic prezidenti
Saistītie raksti
Jubileja /
21. februāris
Dižgaram Vilim Plūdonim — 150
Afiša /
14. februāris
Ir iesaka
Slavenība /
4. oktobris 2023
Pasaules mēroga, bet cilvēciski silts
Portrets /
2. oktobris 2023
Ideju metropole
Komentāri (57)
ltvpanorama 12.01.2011. 23.46
S prazdnjichkom Raimond Voljdemarovich…katraa zinjaa ja apsveiktu britu premjers buutu patimaakaak..a shitaa arii njehila..labs zingju meistars, labs muzikants..meldinjus tauta miil..a wot savoka ceermes klaatbuutni tak nenosleepsi.. zasluzhenije tituli, kukushechka kongresu pilii..i ponjeslasj..artmane, butkeevich, kalnisnjhs…vsesojuznaja ljuboff..nu jaa Jaaks Joala un Anna Veski arii bija, neesam jau vieni taadi..mees visi, nu tie vieteejie kas nebija usa vai pie aussie, visi tak no taa laika..droshi jau vien Gunaars Astra ar Tavus meldinjus dungoja..taapat kaa mans zampoljits krievos..taapaat kaa..nu jaa..taadi bij laiki..bet man tomeer Peerkons un Juris Podnieks bija kaa svaigs gaiss peec Mulkjes sirds un Vaikules Mushmireem Golubajaa ogonjokaa..Daudz laimes dzimshandienaa!
0
raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 23.39
Gribu mazliet uzrunāt tos, kuriem nepatīk, ka par Paulu saka negatīvu. Mana cepšanās ir par to, ko drīkst atļauties tautā ļoti iemīlēts komponists. Cik tālu viņš drīkst konkrēti atbalstīt kādu politisku spēku un vai vispār viņam ir tas jādara. Tā pat kā mūsu valsts prezidents nedrīkst atklāti izteikt savas simpātijas kādai partijai, tā arī R. Paulam vajadzēja atturēties. Tēlaini izsakoties, viņš ir tāds kā prezidents uz mūžu un publiski viņam vajadzēja būt apolitiskam. Ar savām dziesmām komponists ienāca mūsu mājās, mūsu sirdīs un dvēselēs. Un kāda var būt sajūta, ka tik tuvs un mīļš cilvēks aiziet ienaidnieka pusē un kļūst par Latvijas lielākā izzadzēja Šķēles kvēlāko atbalstītāju. Variet saukt to par nodevību vai kā citādi, vienalga. Sajūta ir tāda, it kā kāds, lai piedod man dāmas, būtu dvēselē iedirsis. Lielā tautas mīlestība deva šim kungam vēl neredzētu visatļautības un nekaunības sajūtu. Tā ir liela traģēdija mums visiem.
0
Jānis 12.01.2011. 21.07
Paulam mēs varam pateikties par to, ka mums ir daudzi gaumīgi šlāgeri un padomju laika estrādes mūzika bija daudzmas līmenī (salīdzinot ar tām pretīgajām šausmām, kas tagad skan pa LR2). Un tas ir ļoti daudz – paldies viņam par to!
Kā estrādes pianists Pauls, protams, ir entās reizes labāks, piemēram, par Klaidermanu. Nu tas tā, starp citu. Kā džezmenis – paklausoties dažus Paula jaunības dienu ierakstus, uzskatu, ka viņš būtu varējis šai jomā dot ļoti daudz, bet viņš izvēlējās to ceļu, pa ko aizgāja – nu un labi varbūt vien ir, ka tā.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Maestro! :)
1
kristaps_drone > Jānis 13.01.2011. 10.30
“padomju laika estrādes mūzika bija daudzmas līmenī” – “bija daudzmas līmenī” tikai tādēļ, ka mums bija nogriezta jebkāda pieeja rietumu mūzikai un mums nebija ar ko salīdzināt.
0
kdaljajev 12.01.2011. 18.36
Ja ne labākais,tad noteikti populārākais komponists Latvijā pēdējos 100 gados.Vienīgi Saeimā nosēdēja nelietderīgi,labāk būtu darbojies kultūras ministra jomā.Labu veselību un radošus panākumus!
5
ievuliitis > kdaljajev 12.01.2011. 19.46
Arī kultūras ministra postenī sastrādājis daudzas, maigi izsakoties, nejēdzības. Vai kāds vēl atceras tā laika labāko (manā skatījumā) teātri – Jaunatnes teātri? Paula konflikts ar teātra galveno režisoru beidzās ar teātra slēgšanu. Zaudējām gan talantīgu režisoru, gan tik daudzu aktieru likteņi tika salauzti.
0
vupats > kdaljajev 12.01.2011. 20.27
Vah, vah…
betijceļmale, laikam tagad i paulam, i man, viņa talanta cienītājam, būtu jānošaujas.
BET, tad es tā pamazītēm sāku atcerēties arī “vienotībēnu” postā aizlaisto… paliek vieglāk? man? nē! kur palika t.s. pagastu mazās bibliotēkas? kur pazuda nebūtībā t.s. mazie muzeji? tie, kam ir būtiskākā nozīme tajā, ko sauc par “valsts sajūtu/fīlingu”.
da nekur tas nav. pats dzīvoju “betijceļmale” tur, ko sauc par bezcerīgo vietu – laukos, pāķos. redzu, kādu postu šobrīd tieši laukem nodara “Lācēna” valdības politika. Tieši tā – POSTU!
Un man nav cita epiteta šaim idiotismam.
Vienlaikus atzīšos – špogad vairs nav spēka un iespēju “cīnīties” ar paša valsti. Ar nodokļiem tā mani IR nospiedusi uz ceļiem, bet mānīties nav manos principos.
Tāpēc labāk pametu šo valsti.
0
ievuliitis > kdaljajev 12.01.2011. 21.38
Man arī jāsaka “vah, vah, nabadziņ!”
Tevis glorificētais R.Pauls, kopā ar aiz viņa piekabē saeimā ievilktiem Šlesera partijām, TP , noveda valsti līdz bankrota robežai, bet tev vienīgais vainīgais ir “Lācēns”. Stulbi – citu vārdu nav.
“Žēl, ka tev nav pelmeņi” – citāts no populāras reklāmas.
P.S. Ciest nevaru vaimanojošas vīriešu karikatūras.
0
dro > kdaljajev 12.01.2011. 22.38
betijacelmale. Nezinu, kurš tajā konfliktā vainīgs vai vairāk vainīgs /ar Šapiro/, bet man nepatīk, ka Paula vadībā Jāņi pārvērtušies par ziņģu svētkiem un tā vienreizējā noskaņa, kas bijusi šajos svētkos, jaunajai paaudzei gandrīz pazudusi.
0
ievuliitis > kdaljajev 12.01.2011. 23.37
Nav jau svarīgi, lno, kuram konfliktā bija vairāk taisnības. Būtiski ir tas, ka personīgo ambīciju dēļ tika aizklapēts teātris.
0
vupats 12.01.2011. 17.22
Es te palasījos daža laba komentus.
Jāsaka – Maestro (speciāli ar lielo burtu) noliedzēji ir, maigi sakot, mankurti. Protams, ja kāds zina šī vārda nozīmi.
Tāpat neesiet taču smieklīgi līdz nejēdzībai izliekoties par “otrajiem Dārziņa Melanholiskā valša kritiķiem”. Zinātāji jau zina šo “plaģiāta” strīdu, vai ne?
Līdz ar to Maestro gadījumā, nu paklusējiet. Mērkaķi.
2
dro > vupats 12.01.2011. 17.51
Nezināju, ka Pauls jau iecelts svēto kārtā. Piedod, ja vari:)
0
vupats > vupats 12.01.2011. 18.20
Saki – svēto?
Nu, nu…
Manuprāt to cilvēku kārtā, kuru IR kaut ko darījuši “pienesumam”.
Vai ne?
0
raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 17.01
Latvijā populāra kļūtu rokasgrāmata, kas sauktos – ” Kā klausīties R. Paula mūziku un nedomāt par Šķēles un maestro nelietībām ? “. Ieskanās pirmie ” Mežrozītes ” akordi un jau redzi Šķēles saraino ģīmi. Klausies ” Vēja stundā ” vai ” Liepājai ” un prātā nāk Šķēles vēja ģeneratori. Dziesmiņa par ” Trim lietān ” atgādinās Jums par Latvenergo 3 milj. afēru. Mēmā dziesma varētu būt “ofšoru” salu himna. Biju jau cerējis, ka maestro visu sapratis, nožēlojis un ” Mēs jau sen to bijām pelnījuši ” domāta TP un R. Paula politiskajam kraham – bet nekā. Arī dziesma ” Trīs vīri kādreiz bija ” nav zaudējusi savu aktualitāti un vārdiņu ” bija ” diemžēl nevaram attiecināt uz visiem trim kungiem. Ko darīt ?
8
dro > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 17.50
Skumjais Bruņinieks. Vienmēr ar interesi lasu Tavus komentārus. Komponistiem, rakstniekiem u.c. nav obligāti jābūt labiem cilvēkiem. Vāgners bija fanātisks antisemīts, Solžeņicins – lielkrievu šovinists, Hamsuns sadarbojas ar nacistiem, bet tas jau nemazina viņu sacerējumu vērtību.
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 18.50
Labdien. Zinu jau zinu to un , tomēr jūtu diskomfortu, kad kratos Paula ritmos. Protams esmu piešāvies atdalīt Paulu – mūziķi un Paulu politiķi. Starpcitu, vai ziniet, ka Bethovens bija ļoti nepatīkama persona un dzīvē neciešams. Bet nevar jau Paulu pielīdzināt Vīnes klasiķim. Par tiem Jūsu plaģiātisma piemēriem pilnīgi piekrītu un varu atrast daudz citu piemēru. ” Muļķe sirds ” pirmā daļa nošpikota no viena franču šlāgera un ” Dāvāja māriņa ” pirmā daļa nots notī no arī viena franču gabala. Taktika daudzreiz līdzīga – pirmā daļa vai fragments zagts un piedziedājums piecepts klāt no sevis. Bet dara to viņš, piekrīti, talantīgi. Kā džezmenis ļoti vājš. Varbūt mūsu pašu dīķī varētu spīdēt, bet, ja salīdzina ar ārpasauli, tad ļoti vidējs.
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 18.58
Nesen rakņājos vecās vācu notīs un atradu vienu 30 gadu šlāgeri, kuru nots notī norakstījis un uzdod par savu dziesmu, manis cienītais, akordeonists M. Šics.
0
Sanšains > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 19.20
Šķiet, Paula gadu gaitā sastrādātās preteklības puslīdz anulējušas viņa devumu – nedaudzās 70. gados sarakstītās izcilās dziesmas.
Manā ieskatā, pats atbaidošākais, ko viņš mums ir nodarījis, ir nemitīgā čupošanās ar krievu anti-kultūras eliti, veidojot plaši izbazūnēto un nekaunīgi uzbāzīgo balagānu “Novaja Volna”, un radinot latviešus pie domas, ka “pārdot sevi” Mātuškas tirgū varētu būt pieņemams dzīves un karjeras modelis.
Var jau arī vēl pieminēt Jaunatnes teātra likvidāciju, Operetes teātri, kā arī afēru ar “Verņisaž”.
0
astra_ozo > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 20.15
par Bēthovenu – tas gan nav fakts, ka viņš bija neciešams – viņam, piemēram, bija ļoti daudz sieviešu.
Mīts par viņa slikto raksturu radās laikā, kad viņš sāka sliktāk dzirdēt un daudzi uzskatīja, ka viņš ir augstprātīgs un neatbild, jo ignorē. Viņš pats esot ļoti pārdzīvojis savu dzirdes zudumu.
Kad viņu glabāja, pavadīt viņu beidzamajā gaitā ieradās 20 tūkst. Vīnes iedzīvotāju. Ja viņš būtu tik nepatīkams tips, diez vai ļaudis nāktu.
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 21.01
Sieviešu Bethovenam nebija daudz . Palasiet A. Amenda grāmatu ” Apasionāta “. Un kāds sakars cilvēciskajām īpašibām un sieviešu skaitam. Viduslaikos kaut ko tiešu par kādu cilvēku varēja spriest tikai neliels loks, tikai tie , kas bija ciešā kontaktā, jo nebija nekādu masu informācijas līdzekļu. Tie daudzie cilvēki bērēs bija viņa mūzikas cienītāji.
0
dro > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 22.31
Skumjais Bruņinieks. Nezināju, ka esat mūziķis. Visu cieņu:)
0
kristaps_drone > raimondsb_mail_lv 13.01.2011. 10.26
> Harim
Pilnīgi precīzs Paula darbības novērtējums!
0
mary75 12.01.2011. 15.45
Pauls ir viens no tiem, ar ko Latvija var lepoties, lai ko tur kaads neteiktu.
Politika – tas ir cita lieta, Kalni’nu atrasanaas politika samaitaaja pilniigi, Paulu – nee.
6
dro > mary75 12.01.2011. 15.54
dzeris. Kalni’nu atrasanaas politika samaitaaja pilniigi, Paulu – nee.
_________________
Vai tu varētu minēt kādus argumentus, piemērus? Es neredzu ne mazākās atšķirības, ja nu vienīgi Kalniņš sliktāks tādēļ, ka sastāvējis TB?LNNK, bet tā jau būtu diagnoze tev:)
0
mary75 > mary75 12.01.2011. 16.21
Ar Kalni’na retoriku attieciibaa pret taa visiem zinaamaa miti’na daliibniekiem nepietiek, lai spriestu par to, ka cilveeks galiigi degradeejies un zaudeejis pa’skritiku? Man ar to pietiek. Pauls neko taadu nav at’laavies. Bez tam Pasuls aizgaaja no politikas pats, Kalni’ns, ja nekluudos, veel meeginaaja starteet no ZZS, bet, tikai izsviitrots. Tas arii kaut ko liecina par cilveeku.
Ar politiku tam nav nekaada sakara.
0
astra_ozo > mary75 12.01.2011. 17.02
Kalniņš tomēr bija politiķis, labi orientējās budžeta jautājumos, viņam bija patriotiska nostāja.
Pauls tikai cilāja roku un spieda podziņu atbilstoši TP īpašnieku prasībām.
Runā, ka ilgo gadu laikā, kopš RP atradās Saeimā, viņš ne reizes nav uzstājies no tribīnes. Toties viņa atrašanās TP sarakstos noteikti deva viņiem papildus tantuku balsis, ka palīdzēja TP-istiem valdīt Latvijā.
0
dro > mary75 12.01.2011. 17.18
dzeris. Pauls neko taadu nav at’laavies.
________________________________
Pauls ir atļāvies, piem. pēc Vairas ievēlēšanas ņirgāties, ka nu visiem deputātiem uz saeimu iet pastalās – prezidente folkloras pētniece. Viņa rupjības nav nekads noslēpums /nejaukt ar ironiju/. Kalniņš ir jaunāks, startējot no ZZS ir lielākas izredzes kā no TP:)
0
mary75 > mary75 12.01.2011. 17.18
andza -Un atbilsto’si kaa prasiibaam cilaaja roci’nu Kalnin’s, ja ne TP? Vai tad TB nebija TP un LPP “jaunaakais braalis”, kas ilgus gadus straad’aja vienaa koaliicijaa un piedalijaas visu valstij kaitiigo leemumu pienemsanaa? Un vai tad peec taa miitina Kalni’ns neuzstaajas ka Kauliisa kaismiigakais advokaats un opozicionaaru nosodiitaajs? Kalni’ns nebija tas, kurs tautu agiteeja nepiedaliities referendumaa par saeimas atlaisanas tiesiibaam? Taa izpaudas vina “patriotiska sttaaja”? Kalni’ns bija lielaaks TP atbalstiitaajs, kaa Pauls, tas, vismaz, paarsvaraa seedeeja un kluseeja.
0
astra_ozo > mary75 12.01.2011. 20.21
Varbūt Kalniņam šķita, ka daži saukļi piketā varēja būt vairāk atbilstoši latviskai mentalitātei. Tāpēc arī bija šāda reakcija
Toties Kalniņš nekad nav pielīdis krieviem un sludinājis internacionālismu krievu šovinistu gaumē. Par to Kaliņu var tikai un vienīgi cienīt.
Turklāt 4. simfonija – tas tiešām ir šedevrs. jauši vai nejauši, bet Vēbers ir nošpikojis pat vienu āriju no Kalniņa dziesmas.
0
dro 12.01.2011. 15.42
Latvieši, protams, Paula ziņģes dziedās vēl ilgi pēc viņa nāves.
0
Dina Repša 12.01.2011. 15.35
Ar Paulu lepotos ikviena tauta uz Zemeslodes! Labu veselību un ņipru koncertdarbību! Lai top!
0
dro 12.01.2011. 15.11
Spriediet paši:
http://www.youtube.com/watch?v=hBDLQZgntYE
4
peerku > dro 13.01.2011. 15.31
Jāatzīst, ka ļoti labs, lai arī neesmu Paula fans. Santana sliktu nespēlētu.
0
dro > dro 13.01.2011. 15.42
DD1. Vai Tu domā, ka Santana spēlē Paulu jeb otrādi?:))
0
dro > dro 13.01.2011. 15.48
Manuprāt šis 1r Santanas 1976.gada disks.
0
peerku > dro 16.01.2011. 09.07
Tu gribi teikt, ka Pauls nodarbojies ar plaģiātismu? Tad nožēlojami, bet diemžēl ne reizi vien. Man kauns, ka shoreiz iekritu.
0
dro 12.01.2011. 15.01
Lai uzkurinātu kaislības piebildīšu, ka gadās arī pa plaģiātam, kā improvizators džezā nekas īpašs, nu bet 3 akordu ziņģu meistars lielisks:))
11
ievuliitis > dro 12.01.2011. 15.20
Nedaudz apstrīdēšu par džeza improvizātoru. Vai atceries tādu Pecherski, ja nemaldos – Pjotru? Tas apgalvoja, ka Paula pievēršanas komponēšanai laupīja pasaulei ģeniālu džeza pianistu.
0
dro > dro 12.01.2011. 15.32
betijacelmale. Atceros Pečerski /lasīja lekcijas par džezu Planetārijā/. Apšaubu Tavu citātu, jo viņš uzstājoties 1. Paula autorkoncertā, kura 1. daļā bija Paula džeza kompozīcijas, uzslavēja talantu, tanī pašā laikā atzīmēja, ka daudz vēl jāmācās džeza žanrā, improvizācijas esot interesantas, bet ļoti īsas.
0
ievuliitis > dro 12.01.2011. 15.34
Acīmredzot es dzirdēju to gadus vēlāk, kad Pauls jau bija samācījies un paspējis novērsties no džeza.:)
0
dro > dro 12.01.2011. 15.40
betijacelmale. Interesanti gan, kur Tu to lasīji vai dzirdēji? Ir mums, protams, bijuši džeza talanti, piem. nelaiķis Raubiško, kuru atzini par labāko tenorsaksofonistu PSRS, bet Pauls un pasaule, tas nu gan būs ļoti pārspīlēts:)
0
Una Grinberga > dro 12.01.2011. 15.52
Jāpiekrīt, Ino. Tas, ka PSRS ierobežoja “kapitālistisko valstu mūzikas žanrus un autorus” arī padara Paulu par puslīdz labu džeza pianistu. Kas attiecas uz komponētajiem gabaliem, tad diemžēl zelta gadi bija 70-80.gadi.
0
ievuliitis > dro 12.01.2011. 16.23
lno, tieši tur arī dzirdēju – Planetārijā. Lekcija bija tieši par slaveniem džeza pianistiem. Par Paulu tur bija izteikta dažos vārdos nožēla, ka novērsies no džēza un ka varētu.:) Tagad es domāju, ar kuru slavenu džeza pianistu viņš – Pecherskis saskatīja zināmu līdzību? Nē, neminēšu – izgāzīšos, kā veca sēta:))
0
dro > dro 12.01.2011. 17.23
betijacelmale. Varbūt Tev ir interese: http://jazzmusic.lv/2008/05/29/dzeza-zurnalists-valerijs-kopmans-par-latvijas-dzeza-vesturi/
0
Arcijs > dro 12.01.2011. 18.06
Atvainojos, ka iejaucos jūsu diskusijā! Par džezu īsti nezinu, bet to, ka viņš būtu pasaules klases pianists, vairāki spečuki ir teikuši. Viņš vienkārši aizgāja pa citu ceļu.
0
dro > dro 12.01.2011. 18.19
Nav ko atvainoties – nevienam te nepieder Patiesība pēdējā instancē. Ka svētku reizē nedrīkst kritizēt, es gan apstrīdēšu, jo nav jau bēru diena, un es ceru, ka Pauls izlaidīs vēl nevienu vien disku.
0
ievuliitis > dro 12.01.2011. 19.14
Paldies, lno! Nu gan tu mani uz ilgu laiku neitralizēji:))
0
dro > dro 12.01.2011. 22.41
betijacelmale. Nekas, nekas, gan jau ar savu nelīdzsvaroto raksturu Tev sabojāšu omu ne reizi vien:)
0
Una Grinberga 12.01.2011. 14.56
Žēl, ka Maestro tik maz sievas mainījis, tad varētu papildus pēdējam paragrāfam arī to aprakstīt. Ļoti tehnokrātisks raksts un akūti prasās “Ir” redakcijā kādu cilvēku no kultūras lauciņa, jo “atgremot” citus medijus ir gaužām ikdienišķi, bet radīt pievienoto vērtību kaut kas īpašs priekš Latvijas medijiem.
0
girts 12.01.2011. 14.34
Un kāda velna pēc bija vajadzīga pēdējā rindkopa? Kāds tam sakars ar dzimšanas dienu?
2
+2
-5
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
@crazykronzal > girts 12.01.2011. 14.45
Piekrītu, šķiet kaut kā nekorekti svētku brīdī
0
Arcijs > girts 12.01.2011. 18.00
Lai neteiktu vairāk…:)
0