Pirmskaitļu vientulība

21

Komentāri (21)

Mārtiņš Duhms 30.08.2010. 09.53

Grāmata, manā skatījumā, ir ļoti pliekana, dažviet izrautiem kadriem. Banālā valodā un izpratnē uzrakstīta. Nekautrēšos teikt, ka manā skatījumā ši grāmata ir “slima ezīša murgs”, kur autors virspusēji, saraustīti un haotiski ietver šizīša Matija, kuram patīk graizīties, anorektiķes Alīšas un pediņa Denija virspusējo stāstu, kas savā ziņā gan ir gan nav saistīts… biju dziļā šokā, kad grāmatas beigās izlasiju, ka tā ieguvusi nozīmīgu Itālijas literāro prēmiju, kā arī gada izcilākās debijas grāmatas apbalvojumu. Tad ir jautājums… Ja šis savārstījums skaitās labs drabs, KĀDS TAD SKAITĀS SLIKTS… Manā skatījumā grāmata uzraxtīta zemā līmenī, stātsts saraustīts, savārstīts no, varrrbūt, autora sapņiem/pieredzes/ilūzijas pat iedziļināties negribas… Ļoti žēl ka izsvidu uz šo grāmatu naudu… tā nav pat lata vērta un tika izsviesta bez jebkādiem apsvērumiem ieteikt kādam citam to izlasīt…

0
0
Atbildēt

0

Ilmārs 09.08.2010. 16.23

Pliekana grāmata, kas izmanto visas iespējamās “mūsdienu” romāna klišejas. Pirms 20 gadiem varbūt būtu strādājis, tagad nieks vien.

+1
0
Atbildēt

1

    maris > Ilmārs 23.08.2010. 01.32

    Nepiekrītu. Pirmkārt, nepastāv tāds jēdziens kā “mūsdienu” romāns, žanrā ievijas dažādu laikmetu virzības, var teikt, ka nosaukt to par mūsdienu romānu ir pārlieku viennozīmīgi. Tajā ir pat kaut kas no lirisma. Un tādēļ vien šis romāns ir īpašs, ka tas ir neraksturīgs tapšanas vietai.
    Manuprāt grāmata nostrādā arī tagad, vientulības tēma ir vienmēr aktuāla. Šī grāmata ir nepieciešama.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam