Kā Latvijas iedzīvotājiem uzlabot pašsajūtu?
Saistītie raksti
Viedoklis /
13. jūlijs 2023
Eiropas Parlaments atbalsta Dabas atjaunošanas likumu, taču vājina to
Viedoklis /
7. jūlijs 2023
Karjera zinātnē – iespēja sniegt savu pienesumu sabiedrībai
Komentāri (13)
oskars_vavere 27.07.2010. 11.30
Liels paldies par rakstu.
Problēma ir arī tajā, ka latvieši kopumā joprojām maz redz saikni starp savi iniciatīvu sabiedriskajos procesos un rezultātiem individualajā dzīvē. Respektīvi, mēs (protams, ar daudziem izņēmumiem)nevēlāmies uzņemties atbildību par savām rīcībām, savām izvēlēm un savu dzīvi kopumā, mēģinot šo atbildību uzgrūzt kādam stingram vadonim. Tāpēc tautai patīk lozungi un vārdi, nevis reāli darbi – lai analizētu darbus, ir nepieciešams tiem sekot un domāt līdzi, turklāt kritiski, un kritiskā domāšana prasa iedziļināšanos un atbildības uzņemšanos.
Daudziem gribas ticēt, ka dzīvē pastāv viena pareiza atbilde uz katru jautājumu, ka pasaule nav vis pretrunīga un ka tā dalās iekš viennozīmīgiem “pareizi” un “nepareizi”.
Man ļoti gribētos, lai tas mainītos. Un ļoti patika piemērs par šoferu rīcību maiņu. Tas dod cerības :)
Vēlreiz paldies.
0
ilmisimo 26.07.2010. 22.51
Kā Latvijas iedzīvotājiem uzlabot pašsajūtu?
Jāpārtrauc ākstīties ar rjumočkām un jādzer nuo stakaniem.Un bidōniem.
0
mary75 26.07.2010. 09.36
Liberāldemokrātiskas vērtības nebūt nav sevišķā cieņā Latvijas sabiedrības vairākumā.
Latvijas sabiedrība vēl arvien lielā mērā ir tradicionāla, postsovjetiska, paternalistiska.
Tādā sabiedrībā mežonīgā kapitālisma apstākļos, kas mums iedibināts, labi justies var tikai lielas haizivis un samērā neliela daļa, kas spēj labi pielāgoties konkurences apstākļiem.
Pat cilvēki, kas materiāli puslīdz nodrošināti, nejūtās sevišķi labi, nejūtas droši par rītdienu.
Tie, kas tikai izdzīvo, tiem vispār absolūti neinteresē demokrātija, brīvības, utt., un tas ir normāli, ja cilvēkam nav ko ēst, viņš domā, kā paēst, nevis par liberāldemokrātiju.
Un tas ir apburts loks, jo tikai pilsoniska sabiedrība, atbildīga, spējīga domāt, ko vēlē, un kontrolēt tos, ko ievēl, spēj nodrošināt valsts un vairuma pilsoņu labklājību.
1
Inese > mary75 26.07.2010. 17.56
Pilnībā pievienojos “Tie, kas tikai izdzīvo, tiem vispār absolūti neinteresē demokrātija, brīvības, utt.”, tomēr mūsu sabiedrībā ir tāds paradokss, ka arī absolūts vairākums vidusšķiras pārstāvju uztver Latvijas Republiku, kurā vara (vēl joprojām, it kā) pieder tautai, par pašsaprotamu.
0
ekmanis 26.07.2010. 09.05
Manuprāt tautas pašsajūtas līmenis atkarīgs no līdzsvara starp latviskuma kopšanu (dziedāšanu un dancāšanu)un naudas pelnīšanu (ražošanu). Mēs par daudz dziedam un dejam un par maz strādājam.
0
Rasma Skuja 25.07.2010. 23.57
>>> … indivīda subjektīvā labklājības sajūta ir atkarīga ne tikai no ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās, bet arī no tā, cik lielā mēra sabiedrībā ir iesakņojusies demokrātija, dzimumu līdztiesības ievērošana, tolerance (pret seksuālajām minoritātēm, ārzemniekiem, citādi domājošiem), kā arī, cik liela loma ir reliģijai.
=======
Ar indivīda labklājības sajūtu cieši saistīts arī sociālais kapitāls (Hārvardas politologs R.Putnam) – t.i. vai cilvēks jūtas pietiekami droši, lai sadarbotos ar citiem, uzticētos un justu solidaritāti. Vai arī noslēgtos privātā čaulā, kā to Patnems apraksta populārā darbā “Bowling Alone”. No Patnema pētījumiem izriet, ka imigrācija un etniska/rasu daudzveidība mazina sociālo kapitālu. T.i. tolerance ir laba lieta, bet cilvēki parasti labāk jutīsies Valmierā vai Talsos, nevis Bolderājā vai Liepājas Karostā – pat ja ienākumu līmenis un darba iespējas būtu līdzīgas. Sal. http://www.infed.org/thinkers/putnam.htm .
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Inese > Rasma Skuja 26.07.2010. 17.49
Piekrītu,ka indivīda labklājības noteikšanā nozīmīga loma ir arī sociālajam kapitālam, taču tas tā ir bijis jebkurā sabiedrībā, ne tikai demokrātijās. Es nedomāju, ka šeit ir būtiska pretruna ar manis rakstīto. Pat ja katrs no mums fokusēsies tikai uz sava sociālā tīkla paplašināšanu (izslēdzot tos cilvēkus,kuriem ir no mums atšķirīgs viedoklis vai arī ādas krāsa), nerespektējot iespējamību, ka var būt arī citi uzskati, mēs kā valsts un sabiedrība kopumā zaudēsim. Būtiski, tajā pat laikā, ir vienoties par kopīgi pieņemamu normu kopumu. Liberāla demokrātija, ar komplektā nākošu likuma varu, ir tas modelis, kas nodrošina pietiekami skaidru sabiedrības pārvldes modeli.
Es negribētu jums piekrist, ka Patnema pētījumam būtu jāpieiet deduktīvi un jāpieņem, ka “imigrācija un etniska/rasu daudzveidība mazina sociālo kapitālu” ir mūžīga patiesība. Viņš tieši uzsver, ka ir jāveicina tolerance, iecietība un kopienas sajūta (ar neformālas izglītības palīdzību).
0
aivarstraidass > Rasma Skuja 26.07.2010. 23.06
>>> Pat ja katrs no mums fokusēsies tikai uz sava sociālā tīkla paplašināšanu (izslēdzot tos cilvēkus,kuriem ir no mums atšķirīgs viedoklis vai arī ādas krāsa), nerespektējot iespējamību, ka var būt arī citi uzskati, mēs kā valsts un sabiedrība kopumā zaudēsim.
====
Zems sociālais kapitāls nozīmē vēl sliktāku lietu – cilvēki neuzticas ne vien citu etnisko grupu, rasu pārstāvjiem, bet arī tiem, kuri viņiem visādā ziņā ir līdzīgi. Rietumeiropā atsevišķās pilsētiņās cilvēki rīkojas demokrātiski, līdz zināmai robežai pieņem savā vidū citādo utml. Bet vienā brīdī visa kļūst par daudz – un policijas virzienā sāk lidot akmeņi un degt automašīnas.
>>> Es negribētu jums piekrist, ka Patnema pētījumam būtu jāpieiet deduktīvi un jāpieņem, ka “imigrācija un etniska/rasu daudzveidība mazina sociālo kapitālu” ir mūžīga patiesība.
=====
Jums taisnība. Korelācija ne allaž nozīmē cēloņsakarību. Bet kaut kādi zema sociāla kapitāla priekšnoteikumi Latvijā laikam ir.
0