Izsūtīšana nepalīdzēs • IR.lv

Izsūtīšana nepalīdzēs

30
foto: Rūta Kalmuka/f64
Vilis Kasims

Briti maigi "izsūta" uz mājām neveiksmīgos darba meklētājus

Neveiksmīgs pārcelšanās mēģinājums uz citu valsti var izmaksāt krietni dārgāk kā sākumā lēsts. Ja nespēj pielāgoties jaunajai pasaulei un tuvinieki ir pārāk tāli, drīz vien var nākties pārcelties uz piepilsētas mežu, kas Lielbritānijā jau daudzviet pārvērtušies savdabīgās neveiksmīgo imigrantu nometnēs. Pēc The Daily Telegraph ziņām, vēl nesen valsts vidienes pilsētu Pīterboro bija "apsēduši" vairāki desmiti bez pajumtes palikušo ieceļotāju. Lielākoties tie bija austrumeiropieši, kuri valstī ieradās ticībā "maldinošiem darba un mājvietas solījumiem", kā laikrakstam izteicās Austrumeiropiešu palīdzības centrs.

Plāns ar zemtekstiem

Pirms gada britu valdība izlēma rīkoties. Tā izveidoja aptuveni 120 tūkstošus latu vērtu programmu, lai palīdzētu šādā nelaimē nokļuvušiem austrumeiropiešiem atgriezties dzimtenē. Ja pirms tam par viņiem galvenokārt rūpējās bezpajumtnieku palīdzības kustības, kā arī dažas konkrētam mērķim dibinātas labdarības organizācijas (piemēram, Barka UK mājās – lielākoties Polijā – ir aizgādājusi vairāk nekā tūkstoti imigrantu), tagad austrumeiropiešu repatriācijas programma ir pacelta valstiskākā līmenī. Ar "problēmpašvaldībām" sadarboties sākusi nacionālā labdarības organizācija CRI, mēģinot kopīgiem spēkiem atbrīvot tās no nelabvēlīgajiem imigrantiem. Taču tas sāk radīt jaunas problēmas. 

Vienkāršākajā līmenī programma paredz palīdzību nokļūšanai mājās: sazināties ar dzimtenes tuviniekiem, vajadzības gadījumā nopirkt lidmašīnas biļeti un nogādāt līdz lidostai. Palīdzībai var pieteikties nelaimē nokļuvušie austrumeiropieši, un arī pati organizācija viņus uzmeklē un informē par šādu iespēju. Taču žurnāls IR nesen saņēma e-pastu no Līgas (vārds mainīts), kura bija pieteikusies CRI darbam ar grūtībās nokļuvušajiem Austrumeiropas imigrantiem, bet pēc intervijas spējusi vien cerēt, ka darbu nedabūs. "Sajūtu pie papīra nepiešūsi, bet man bija pilnīgi skaidrs, ka tas, kas tiek skaļi teikts un tas, kas tiek patiesībā darīts, nav gluži viens un tas pats," viņa raksta. Līgai šķitis, ka organizācija par pamatuzdevumu uzskata valsts atbrīvošanu no ieceļotājiem, jo sevišķi austrumeiropiešiem.

Līdzīga nesakritība manāma, arī pētot materiālus par programmas sekmēm un plāniem. No vienas puses, allaž tiek uzsvērts ieceļotāju devums valsts labklājībā, no otras – ar lepnumu tiek uzskaitīti cilvēki, kuriem palīdzēts aizbraukt no Lielbritānijas. Arī instrukcijā jaunajiem un topošajiem darbiniekiem minēts, ka vajadzības gadījumā – ja ieceļotājs nespēj ieiet darba apritē, taču nevēlas arī atgriezties dzimtenē – būtu noderīgi iegūt "klienta" uzticību un "regulāri kopā izvērtēt atgriešanās priekšrocības". 

Tas rada sajūtu, ka CRI un citas līdzīgus projektus veicošas organizācijas, ir kā iespiestas starp diviem zobratiem. No vienas puses to griež vietējās sabiedrības skaļākās daļas gremšanās par imigrācijas problēmām, no otras – Lielbritānijas iecietīguma reputācija un starptautiskās kultūras normas. Tāpēc runājot par projekta sekmēm un "sliktāk par suņiem" nereti dzīvojošajiem iebraucējiem (kā Pīterboro situāciju vietējam laikrakstam The Evening Telegraph raksturoja pilsētas padomes locekle Meriona Toda), allaž tiek piebilsts, ka vairākums ieceļotāju aktīvi palīdz vietējai kopienai.

"Bieži, liekas, Austrumeiropā gūtā izglītība vispār netiek uzskatīta par vērtību, tā tiek uztverta tikai kā norāde, ka neesi pilnīgi dumjš."

Ardievas statusam
Tieši devums vietējai kopienai ir mazkvalificēto iebraucēju galvenais mērkoks – un viņiem tiek pieskaitīts vairākums austrumeiropiešu, kuriem šī ir pirmā pieredze Rietumos, neatkarīgi no viņu patiesās kvalifikācijas. Galu galā iepriekšējie nopelni ir bijuši citur, un personīgās ambīcijas sākumā drīzāk traucē nekā palīdz. Ja esi Anglijā ieradies no Latvijas, tad jaunajā mītnes valstī sākumā tevi uztver vienkārši kā vēl vienu austrumeiropiešu imigrantu, nevis kā skolotāju, juristu vai ekonomistu. Agrākā pieredze un izglītība var noderēt, taču ceļš jebkurā gadījumā būs jāsāk gandrīz no pašas pakājes. "Bieži, liekas, Austrumeiropā gūtā izglītība vispār netiek uzskatīta par vērtību, tā tiek uztverta tikai kā norāde, ka neesi pilnīgi dumjš," blogā mobilitate.wordpress.com saka Bristolē strādājošā Lāsma Zuzāne. 

Ar "austrumeiropiešu imigrants" kā sākotnējo plauktiņu atbraucējiem saistās vēl citas grūtības. "Pirms latvietis te ierodas, viņa reputācija JAU ir sagrauta, jo te tādu, kas met ēnu uz pārējiem krietnajiem, ir atliku likām," savas domas portālā Anglo Baltic News pauž Anglijas Dienvidholandes Iedzīvotāju konsultāciju biroja konsultante Laima Brencs. Pirms cilvēka personiskas iepazīšanas viedoklis par viņu rodas no saskares ar līdzīgajiem un kopienā dominējošā viedokļa par viņiem. Un vārdi "pēdējā viļņa austrumeiropiešu migrants" vairākumam angļu uzbur ne pārāk patīkamu ainu. 

Atteikšanās no līdzšinējās dzīves, statusa un sasniegumiem, cīņa ar vietējo iedzīvotāju aizspriedumiem un ātrā naudas izsīkšana ir sagrāvusi daudzu emigrantu cerības. Tā ir gan Anglijā, gan citviet – arī Latvijā. "Neskatoties uz to, cik grūti latviešiem iet Lielbritānijā, esmu pārliecināta, ka mums te iet labāk nekā jebkuram rumānim, bulgāram, mongolim vai kenijietim ietu Latvijā. Tas, kā pret latviešiem izturas UK, ir tāds labs spogulis, lai mēs paskatītos, ko mēs latvieši paši darām Latvijā," raksta Līga. Viņas mīļotajam vīrietim – nigēriešu inženierim – durvis uz darbu Latvijā bija slēgtas daudz ciešāk nekā viņai un daudziem citiem Latvijas iebraucējiem Anglijā. 

Tāpat kā Latvijas pieredzes trūkums attiecībās ar tumšādainajiem tikpat kā neļauj viņus šeit uztvert citādi kā saistībā ar ādas krāsu, arī Lielbritānijai nav skaidrības, ko darīt ar austrumeiropiešiem. Jaunas, vizuāli un kulturāli atšķirīgas grupas iekļaušanās sabiedrībā nav viegla pat valstī, kas aktīvi cenšas būt atvērta un pieņemoša. Tāpēc ne viens vien atmet ar roku domai par dzīvi kopienā un apzināti izvēlas dzīvot bez statusa un ārpus sabiedrības. Savukārt citiem ir gadījies nokrist pārāk ātri pārāk tālu, lai varētu piecelties kājās saviem spēkiem. 

… nigēriešu inženierim durvis uz darbu Latvijā bija slēgtas daudz ciešāk nekā daudziem citiem Latvijas iebraucējiem Anglijā. 

Uzstājīga pierunāšana atgriezties dzimtenē reizēm ir labākais risinājums, taču tās diez vai ir universālas zāles, kas ļaus uzņēmējvalstij netraucēti pieņemt tikai labākos ieceļotājus, bet viņiem pašiem – sākt jaunu dzīvi mājās. Galvenajam šādas programmas mērķim jābūt cilvēku atgriešanai sabiedrībā, ne pilnīgai izstumšanai no tās, pat ja ne vienmēr tas ir iespējams. 

Ja valsts durvis tiek atvērtas, jārēķinās, ka pa tām ienāks daudzi un dažādi cilvēki. Starp tiem būs vairāk gan vēlamu, gan nevēlamu elementu nekā tiktu garām iekšālaidējiem. Un viņiem visiem būs iepriekšējā dzīve, prasmes un sasniegumi, kas nereti slēpjas aiz nevēlamas ārienes, valodas vai kultūras izpausmēm. Diemžēl tas lielākoties prasa vēlmi un aktīvus centienus no kopienas puses, uz ko iebraucēji nevar paļauties.

Komentāri (30)

vilcēns, madarīnmeit 28.02.2011. 20.00

Lielbritānija atvēra savu darba tirgu jaunajām ES valstīm tāpēc, ka tur trūka melnstrādnieku. Tur ir tāda ražošanas īpatnība, kura prasa liela apjoma pakošanas un saiņošanas darbus, kuros nav vajadzīga kvalifikācija un īpašas valodas zināšanas. Latvijā tā – pakot dārzeņus vai ko citu tonnām priekš 60 miljonu pārtikušu iedzīvotāju valsts lielveikalu ķēdēm – vienkārši nav iespējams, tirgus lielums ir tāds, kāds ir.
Darba tirgu atvēra, taču angļi negaidīja tik milzīgu skaitu poļu viesstrādnieku, drīz iebraukušo melnstrādnieku bija par daudz. Tāpēc darbaspēka plūsma tika pieregulēta un uz rumāņiem un bulgāriem brīvais darba tirgus Lielbritānijā vairs netika attiecināts.
No tur sabraukušajiem diezgan liels procents ir tādu, kas arī dzimtenē nebija atraduši sev vietu, nekvalificēts darbaspēks, dažādu veidu atkarīgie, sevišķi no alkohola.
Tā ka bezdarbnieku un bezpajumtnieku izsūtīšana ir vēss aprēķins. Tur nav pierasts pie bomžiem, ja ir kādas sociālas problēmas, tad tās risina. Ne mazums ir tādu, kam iedots dzīvoklis sociālajās mājās, kas saņem pabalstus, tikai vajadzēja pašam iet un interesēties. Varbūt tagad sākuši skatīties, ka budžets vairs nevarēs pavilkt.
Dzīvē visādi gadās. Ja cilvēks palicis bez darba, bez naudas, īrētu dzīvesvietu viņam uzsaka, tad, manuprāt, lidmašīnas biļetes nopirkšana ir visai normāla palīdzība, vismaz kaut kāds situācijas risinājums, kāpēc uzreiz izsūtīšana?

Meitene, kurai nigēriešu draugs, runā pilnīgas muļķības. Latvijā grūti dabūt darbu visdrīzāk būtu valodas nezināšanas dēļ, vēl arī jāskatās, vai attiecīgā specialitāte maz pieprasīta. Nigēriešu inženierim arī Anglijā būtu grūti atrast darbu, ja viņš nezinātu angļu valodu, nemaz nerunājot par to, cik legāli viņš vispār var būt nodarbināts ES. Un par grūtībām strādāt Latvijā – lūk, šim rakstam blakus atrodas cits raksts:
“Nacionālās bibliotēkas darbiem algo arī viesstrādniekus”, lai arī tas ir par ačgārnību, ka cilvēkiem šeit nav darba un brauc prom, tai pašā laikā tiek ievesti viesstrādnieki un nebūt ne speciālisti vienmēr, nereti vienkārši pārkvalificējušies atbilstoši darba tirgus prasībām, bet no tā redzams, ka nevajadzēja pat latviešu valodu zināt, pietiek ar krievu, lai var atrast darbu pat valsts nozīmes objektā.

+5
-1
Atbildēt

0

lebronj2356 28.02.2011. 16.55

Skaidrs ir tas, ka jākopj pašam sava zeme Latvija, dažādu politiķu nekompetence un muļķība traucē to darīt, bet nu tas tā….

Šis tāpat kā Nīderlandes ministra izrunāšanās kaut ko liecina par ES ”solidaritāti”, nevienam nav problēmas paņemt n-tās reizes lielākus platībmaksājumus, aizsūtīt mājās A Eiropas ”bomžus” un pēc tam vēl izmantot šo pašu A Eiropu kā noietu savām 2-3 šķiras precēm(sakiet ko gribat bet daudz kas pie mums nopērkams tiešām tāds ir). Bet dažādus ”cilvēktiesību ekspertus” tas netraucē pakratīt pirkstiņu Latvijai par neesošām problēmām….Principā tā ir zīme mūsu valstsvīriem, ka ir jāpastāv par savas valsts izaugsmi un stabilitāti un nav jāliecās pēc katra vēja pūtiena no Briseles vai kur citur, jo mūsu problēmas viņus neinteresē, kamēr pašus neskar !

P.S. Man interesē vai piepildīsies minējumi, ka nākamā būs protekcionisma krīze ES, kas atvasināsies no parādu krīzes ?! Ja tā būs, tad mēs ar savu pārliberalizēto tirgu būsim ļoti dziļās auzās !

+3
0
Atbildēt

2

    lebronj2356 > lebronj2356 28.02.2011. 18.51

    Bet nu tur jau jāskatās mūsu pašu attieksmē, ka atļaujam vest uz Latviju pēdējos mēslus, kas maksā dārgāk nekā analogas kvalitatīvas preces Rietumos. Un tas nav tikai ar precēm, bet arī ar dažāda kaluma ”padoma devējiem”, kas pie mums dažādu mērķu vadīti ierodas jo bieži…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dawe12121 > lebronj2356 28.02.2011. 18.27

    Krix
    Pirms 25 gadiem UK nopirku fēnu,vajadzēja. Made in PRChina. Strādā vēl joprojām. USA un UK un Austrālijā ir likumi(noteikumi) par preču kvalitātes un patērētaju tiesību aizsardzību. Tie Darbojas. Latvijā tādu nav. Tāpēc prece no Ķīnas, kas ražota priekš USA, UK .. būs kvalitatīva.

    0
    0
    Atbildēt

    0

mxblack 28.02.2011. 18.03

Tiem kuri UK strada lai atdotu kredītus par savu vienīgo mājokli tā ir nonākšana uz ielas šeit. Un ja tādi pazaudē darbu UK, arī tad tā ir milzīga tģēdija, tomēr tur ir lilāka cerība to atkal atrast kā dabūt šeit. Bet jebkurš svešumā nonākušais Letiņš visvairāk sapņo atgriezties Latvijā, kaut arī viņš ir lieliski tur iekārtojies. To es varu apgalvot droši. Mani bērni dzīvo UK, viņiem tur ir darbs rūpnīcā, mazdēls mācās koledžā un naudas trūkums viņus neapgrūtina, arī parāds bankā dilst un māja tiek izmaksāta. Bet katrā saņemtajā vēstulē visvairāk tiek runāts par atgriešanos Latvijā, tiklīdz reāli tas būs iespējams. Pēdjais atgriešanās termiņš varbūt sanāks pensijas vecuma iestāšanās, jo ar tur nopelnīto pensiju viņi šeit varēs dzīvot labi. Tomēr viņi atgriezīsies tad, kad varēs šeit reāli izdzīvot. Pagaidām tas viņiem nav iespējams. Toties šeit super labi dzīvo visi bijušie politiķi un pie valsts siles pabijušie, jo viņu ienākumi acīm redzot ir bijuši un arī tagad ir ievērojami. Tāpēc arī man ir jādzīvo kā pēdējam nabagam, kaut man ir darbs labi pelnošā rūpnīcā. Protams badā jau neesmu, bet pēc 20 neatkarīgā valstī nodzīvotiem gadiem arī neko īpašu iegādāties nevaru, bet mana tuvā pensija ir ļoti apšaubāma, vai un cik es tajā saņemšu. Toties politiķi un ierēdņi dzīvo ne sliktāk kā veco laiku komūnisti toreiz un arī tagad.

+3
-2
Atbildēt

6

    mxblack > mxblack 28.02.2011. 19.09

    Es viam to teicu tad, kad viņš vēl dzīvoja šeit, jo bija pasācis klusiņām ar draugiem uzvilkt dūmu. Un kurš gan grib pievienoties muļķiem.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    snjuu > mxblack 01.03.2011. 03.07

    =Tāpēc, ka liela daļa pie silītes esošo arī ir tie paši komunisti bijušie vai viņu atvasītes ! =
    ==
    šamējie droši vien ir arī Izraēlas geju riteņbraucēju izlase, vai ne?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > mxblack 01.03.2011. 08.16

    >Kristaps Freimanis

    Par komunistiem. Nevienam nav noslēpums, ka 1991. gadā izveidotās varas struktūras balstījās uz bijušās nomenklatūras kadriem. Un arī 1991. gada puču organizēja un atbalstīja tikai daļa nomenklaturščiku, jo otra daļa vienkārši bija jau perestroikas laikā pielāgojusies nenovēršamajām pārmaiņām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > mxblack 28.02.2011. 18.19

    Tāpēc, ka liela daļa pie silītes esošo arī ir tie paši komunisti bijušie vai viņu atvasītes !

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    snjuu > mxblack 01.03.2011. 03.04

    Nezinu, ko sapņo “letiņš”, bet savā ziņā jutos ĻOTI aizvainots, uzzinot cik daudz Irijā ir balsojošo LV pilsoņu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    dawe12121 > mxblack 28.02.2011. 18.21

    Tad jau Tev nebija grūti atrunāt mazdēlu no smēķēšanas? UK cigas ir dārgas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu