Kāpēc klusējam par Kārli Ulmani? 28

Kārļa Ulmaņa portrets. Attēls: piksas.lv
Andrejs Lucāns
Print Friendly, PDF & Email

Subjektīva atbilde: tāpēc, ka okupācijas un trimdas gados vairākums latviešu ir aizaudzināti no nacionālās pašapziņas – savas tēvzemes, dzimtenes, tautas, valsts mīlestības un kalpošanas tām. Valsts virzību noteicošajam vairākumam šīs mīlestības vienkārši nav. To pierāda turpat puse pēdējās Saeimas vēlēšanās nepiedalījušos, bet trešdaļa – ar balsojumu par ‘’Saskaņu” un ZZS.

Tautas laime un nelaime

Kā tas var būt, ka Latvijas valsts dibināšanas atceres simtgadē klusējam par vīru, kurš stāvēja pie Latvijas valsts šūpuļa un kapa – Kārli Ulmani?! Patriotu, kurš savu dzīvi piepildīja, sekojot Kronvalda vārdiem: ‘’Mans augstākais prieks, manas lielākās bēdas stāv latviešu tautas laimē un nelaimē.”

Atbildot uz Saeimas atlaišanu 15.maijā, Dr.iur. Romāns Apsītis secināja: ‘’Ja mēs 1990.gada 4.maijā būtu rīkojušies citādi, šodien mums nebūtu atjaunotās Latvijas Republikas.” ‘’Stingru varu, ko šodien prasa tauta, var panākt arī ar demokrātisku Satversmi, kurā ievērots varas dalīšanas princips,” skaidro K.Ulmaņa valdības Kultūras departamenta vadītājs J.Labsvīrs.

Vērtējot nepretošanos 1939./1940.g. okupantiem, J.Labsvīrs raksta: ‘’Kad es Munteram toreiz teicu: tauta to atzīst par kaunpilnu rīcību, viņš atbildēja: ‘’Kur izšķiras tautas un valsts likteņi, personīgam lepnumam un stājai jākapitulē.’’ Uz pārmetumiem Kārlis Ulmanis atbildēja: ‘’Vai tad man bija tiesības riskēt ar mūsu kareivju un virsnieku dzīvībām? Ja mums būtu bijis kaut viens procents, ka mēs varētu uzvarēt savu pretinieku, mēs būtu cīnījušies… Un palīdzību šajā momentā mēs arī ne no viena gaidīt nevaram… Tas ir vēstures gājiens…”.’’

Vēsture spriedīs

Kārlim Ulmanim bija iespēja atstāt Latviju, pirms to okupēja. Viņš to nedarīja, noraidot vairāku valdības locekļu ierosinājumus: ‘’Es to nedarīšu. Es nedošu nevienam iemeslu teikt, ka Ulmanis bijis ar latviešu tautu tās laimīgās dienās, bet pametis to visgrūtākā likteņa stundā. Vai es daru pareizi vai nepareizi, par to spriedīs vēsture. Tā Latvija, kurai mēs kalpojām, vairs neatgriezīsies, bet tai, kura nāks pēc visām ciešanām, es vairs nebūšu vajadzīgs.”

Tā laika kontekstu papildina publicists Franks Gordons: ‘’Ulmanis nebija ne nodevējs, ne gļēvulis… Aplenkta no trim pusēm – ko Latvijai darīt? Latvijas armijas sakāve bija neizbēgama, un Ulmanis negribēja veltīgi izlieto, upurēto asiņu. Raugoties uz ‘’15.maija režīmu” un 1940.gada ‘’Baigo vasaru”, vienmēr jātur prātā tā laika konteksts.” (‘’Latvijas Avīze”, 23.10.2018.)

Drosme uzņemties atbildību

Tautsaimniekam un valstsvīram Kārlim Ulmanim bija drosme stāties valdības priekšgalā 1918.gadā, kad tikai retais ticēja Latvijas valstij. Viņam bija drosme uzņemties atbildību par Satversmes apturēšanu un Saeimas atlaišanu.

Taču vēl lielāka drosme un atbildība bija vajadzīga tad, kad, pretēji paša sludinātajai nostājai ‘’labāk stāvus mirt, kā uz ceļiem kalpot’’, viņš piekāpās visiem krievu ultimātiem un prasībām, noliecās zemāk par zāli. Ja ne šis, vēl arvien apstrīdētais Ulmaņa solis, var droši iztēloties – tikai varbūt būtu lasāma vienīgi leģenda par latviešu varonību.

Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis par 15.maija apvērsuma ilgtermiņa pozitīvajām sekām, saka tieši: ‘’Ja nebūtu to sešu gadu, kad valdīja Kārlis Ulmanis, diez vai mēs šodien sarunātos latviski. Tie nenosargāja Latviju pret okupāciju, bet saglabāja Latviju nākotnē.”

Kārļa Ulmaņa dzimšanas atceres 120.gadadienā profesors Jānis Stradiņš uzsvēra: ‘’Kārlis Ulmanis pieder Latvijai, pieder visai latviešu tautai un pieder mūžībai. Kamēr vien pastāvēs jēdziens Latvija, dzīvos arī šis vārds.”

Autors ir pensionēts agronoms no Burtniekiem.

Komentāri (28)

skaidrais 15.11.2018. 11.08

Paldies par rakstu!

+12
-1
Atbildēt

0

Mariete 15.11.2018. 12.32

Jāpiemin. To nedrīkst noklusēt. Un jārunā ir par visu – gan par 1918.gadu, gan par vēlākajiem gadiem bez izskaistināšanas. Noliegt viņa personību, izlikties, ka nekas nav bijis Latvijas valsts dzīvē – mazdūšība. K.Ulmanis ir samaksājis un mēs visi esam samaksājuši. Samaksājuši ir arī visi tie, kuri viņam pakļāvās un pieļāva 1934.gadu.
Valsts simtgades sakarā mani drīzāk nepatīkami pārsteidz Latvijas valsts pārvaldes iestāžu miegainība.
Vai kāds zina kaut ko vairāk kaut vai par savu 1.ministru? Viņi (ministri, direktori) pārsvarā bija ļoti izglītotas personības, bez kurām (K.Ulmaņa vadībā) Latvijas valsts diez vai šodien būtu. Domāju, ka tālāk par bilžu galerijām valsts pārvalde nav tikusi.
Nav mums valsts pārvaldes iestādēs ne vēsturiskās saiknes izjūtas, ne izpratnes, ne cieņas un bijības.
Hallo! Ministri! Ko jūs zināt par saviem priekštečiem?

+8
-1
Atbildēt

1

    Drosma > Mariete 16.11.2018. 10.13

    es domāju, ka kārļa ulmaņa personība netiek pieminēta vadoties pēc vecā labā skaidrojuma – nekustini – nesmirdēs

    Tas posts, ko ulmanis ir nodarījis Latvijai un latviešiem ir neatgriezenisks

    Nu kaut vai tā superpriviliģētā birokrātija – kā pretnostatījums sabiedrībai. Kaut vai tā inteliģences priviliģēšana – sagatavošana čekistu = komunistu sistēmai – pretī saņemot kurpju un roku laizīšanu –

    Cik no jums zin to, ka daudzi Latvijas uzņēmumi – veiksmes stāsti ir ebrejiem atņemti un “latviskoti “?

    Man ulmanis ir melnais tēvs – kangars , kurš no tautas tik vien pelnījis kā apses mietu krūtīs

    +1
    -11
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 16.11.2018. 12.27

    Ja mērķis ir saglabāt objektīvu pieeju un nekļūt negodīgiem pret vēsturiskās patiesības izzināšanu, tad nevar vērtēt atsevišķu personību un, vēl jo vairāk , nozīmīgu personību, kāds bija K. Ulmanis, atrauti no laikmeta konteksta un šauri kritizēt no šodienas pieredzes un liberālisma attīstības augstumiem, neatturēšos piebilst – sēžot, mīkstās čībās.

    +4
    -1
    Atbildēt

    2

    Drosma > lindab456 16.11.2018. 13.35

    izbeidziet – kāda objektīvas pieejas saglabāšana – nekad ulmanis nav vērtēts objektīvi –
    Ja nu vien Stranga ir centies izvērtēt ulmaņa šftes – nesmukās – un daži entuziasti izpētīt ulmaņa seksuālo orientāciju – nu tad tikai tik daudz

    Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika
    Aivars Stranga

    ISBN10: 9934182386
    ISBN13: 9789934182389
    Izdeva: LU Akadēmiskais apgāds
    Izdots: 2017
    Valoda: Latviešu val.
    Lpp skaits: 269

    0
    -8
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 17.11.2018. 10.12

    Domāju, ka tas kas notiek ap K. Ulmaņa personību ir rādītājs, cik brīvi esam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > lindab456 17.11.2018. 07.24

    Nejauc liberālismu ar liberastiju! Reigans, Tečere un Kols bija liberāļi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Bolero_10 16.11.2018. 23.57

Paldies Andrejam Lucānam.
Kārlis Ulmanis tiek netaisni nopelts un viņa nopelni noliegti. Latvija uzplauka tieši pēc apvērsuma, kad Saeimas politiķu kašķi vairs nebremzēja valsts ekonomisko attīstību.

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu