Kļūdas un anekdotes • IR.lv

Kļūdas un anekdotes

13
Indra Sprance

Pārbaudot tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesos, Augstākās tiesas izveidota darba grupa konstatē rupjas kļūdas. Konkrēta soda par tām gan nebūs — iestājies noilgums, un tiesneši turpina darbu

Ilgi gaidīts, pretrunīgs, tomēr tiesnešiem saudzīgs. Tā var raksturot Tieslietu padomes uzdevumā izveidotās darba grupas ziņojumu par tiesnešu kļūdām maksātnespējas lietās, kas skatītas 2008.—2014. gadā. Ziņojums balstīts pērn Ir rakstos Tiesneši pret likumu un Shēmotāju glābējeņģeļi pieminētajos 30 maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu lēmumos, kā arī papildus vēl 14 ekspertu ieteiktās lietās. Šāds izvērtējums noticis pirmo reizi Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, kādi ir secinājumi?

Atšķirīga pieeja

Labā ziņa: tiesu varas pārstāvji beidzot paši konstatējuši to, par ko Ir raksta jau gadiem, — ir tiesneši, kas pieņem ne tikai kļūdainus, bet saprātīgam vērotājam neizskaidrojamus lēmumus. Lietās, kur apgrozās miljoni, tiesneši lēmuši pretēji likumiem un judikatūrai, raisot jautājumus ne tikai par kvalifikāciju, bet arī par godaprātu un iespējamu korupciju. Eksperti gan uzsver, ka «viņu rīcībā nav izmeklēšanas vai operatīvās darbības instrumentu, kas ļautu pamatoti konstatēt korupciju kā iespējamo tiesnešu kļūdu motīvu», tādēļ šādi motīvi ziņojumā nav aplūkoti.

Sliktā ziņa: tiesnešu rupjas kļūdas un neizskaidrojamie lēmumi tiek pasniegti kā pagātne, lai arī visi ziņojumā nosauktie tiesneši turpina darbu. «Galvenā atziņa, ka tiesu sistēma kopumā tiek galā ar šīm problēmām,» secināja darba grupas loceklis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs. «Jā, kļūdas ir, neviens nenoliedz  — kvalifikācija vienmēr var būt labāka, bet te nav pamata runāt par tiesu sistēmas krīzi,» uzskata Strupišs.

Kopsavelkot Strupišs rezultātus iedalīja trijās kategorijās. Pirmā — Ir aprakstītie procesi, kur darba grupa nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Piemēram, tāda bijusi Saimnieks-Serviss lieta. To minējām kā piemēru dažādos noziegumos apsūdzētā administratora Māra Sprūda iespējamai ietekmei tiesu varā. Uzņēmums pirms tiesiskās aizsardzības mainīja adresi, lieta nonāca pie Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Ivetas Krēvicas, kura apstiprināja baltiem diegiem šūtu tiesiskās aizsardzības procesu. Pēc kreditora iesnieguma AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs par tiesneses lēmumu iesniedza un vēlāk pats arī atsauca savu protestu. Savukārt pēc Strupiša teiktā, šī lieta darba grupas locekļiem raisījusi «zināmu jautrību» — protests esot atsaukts pilnīgi pamatoti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu