Režisore Geka aizstāvējusi savu labo vārdu pret VDK manipulācijām 4

Projekta "Sibīrijas bērni" vadītāja režisore Dzintra Geka. Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušajā gadā dokumentālo filmu režisore Dzintra Geka vērsās prokuratūrā, lai tā dod savu atzinumu par viņas iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK). Geka par sevi kartīti ar segvārdu “Velta” atrada VDK kartotēkā, kad par to sāka interesēties 2002. gadā. Kartīte tur bija ievietota 1990. gadā, bet VDK darbinieks, kurš to izdarīja, bija jau miris, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Pagājušā gada maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Maruta Bite nolēma, ka “Dzintra Geka-Vaska nav bijusi bijušās LPSR VDK komitejas informatore un nav apzināti slepeni sadarbojusies ar bijušo VDK”. Tam pierādījums bija, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) glabātajās operatīvajās lietās netika atrasts neviens aģentes „Velta“ ziņojums, kā arī bijušā VDK virsnieka, kinostudijas un televīzijas VDK kuratora Andra Nadziņa liecība slēgtā tiesas sēdē, ka Geku “nav bijusi doma ne vervēt, ne iesaistīt kādā kantora darbā”. Tāpat viņš izteicies, ka “šī kartīte radusies 90. gadā, tas ir pilnīgi neiespējami.”

“Manā gadījumā neesmu ne par vienu rakstījusi nevienu ziņojumu. Pie tam neviens nekad nav aicinājis mani sadarboties, nav licis parakstīt nekādu kartiņu… Tad, kad es ieraudzīju savu kartiņu, kad aizgāju uz SAB, manā kartiņā nebija mans paraksts, tikai bija viena drošības komitejas darbinieka paraksts, ar Š burtu, neatceros,” Nekā personīga stāsta Geka.

Viņa uzzināja, ka kartiņa ielikta 1990. gada 31. maijā. “90. gada maijā ir jābūt vājprātīgam, lai piekristu sadarboties ar Valsts drošības komiteju, kas faktiski vairs neeksistēja,” saka režisore.

Par sava vārda atrašanos VDK kartotēkā Geka uzzināja 2002. gadā, kad politiķis Einārs Repše pazīstamo režisori uzaicināja kandidēt Saeimas vēlēšanās no sava jaunizveidotā politiskā spēka. Tad viņa uzzināja, ka par viņu SAB glabājas informācija kā par VDK aģenti ar segvārdu “Velta”.

“2002. gadā brīdī, kad es izveidoju filmu „Sibīrijas bērni“ un visu laiku strādāju pie represēto atmiņu filmēšanas, man tas bija ļoti liels šoks. Es vairākus gadus nevarēju īsti atjēgties,” saka Geka. Tajā pašā gadā Gekai kāda persona, kura nenosauca savu īsto vārdu, piedāvāja no SAB glabātās VDK kartotēkas informantes kartīti izņemt, par to prasot kādu pretpakalpojumu. Kā raidījumam atklāj Geka, viņa nav ielaidusies darījumā ar šo cilvēku.

Raidījums stāstīja, ka ne visās prokuratūras pārbaudes lietās, kurās meklē pierādījumus ziņotāja attiecībām ar čeku, atrodama tikai kartīte. VDK datu bāzē Delta glabātā informācija un liecinieku liecības arī 27 gadus pēc VDK likvidēšanas dažos gadījumos joprojām ļauj izdarīt visai drošus secinājumu par apzinātu sadarbību ar VDK. Vēl nesen kādā prokuratūras pārbaudes lietā pierādīts, ka ziņotājs nodevis citas personas un kādreizējais aģents sadarbības faktu atzinis un līdzīgi kā vēl 60 gadījumos lūdzis lietu izbeigt. Tomēr ir gadījumi kā režisorei Gekai, kur kartīte par cilvēku ielikta aizmuguriski.

To raidījumam apliecina arī Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore Sandra Daugaviete, kura pieļauj, ka joprojām var būt cilvēki, kuri par savu vārdu atrašanos VDK kartotēkā nezina. Vēl viena daļa VDK ziņotāju nekad netiks atklāti, jo tos darbam savās interesēs pārvervējuši jau neatkarīgās Latvijas specdienesti.

Visu Nekā personīga raidījumu varat atrast šeit.

 

 

Komentāri (4)

Dusma 07.05.2018. 10.41

ja ir nauda un ja ir ietekme – tad var sevi aizstāvēt, ja nekā no tā nav- tad nekā –

un tas ir tikai simbols šim beztiesiskumam, kas valda mūsu valstī

Izlasīju Ugas Skulmes atmiņas, izlasīju grāmatu par Martu Liepiņu Skulmi. Un …. kas ir tas īpašais – tā ir tāda kultūrvēsture , tāds īpašs – protams, subjektīvs, personisks skatījums un vērtējums, bet ….

lūk, tie daudzie mūsu kultūrā zināmie uzvārdi – un par katru otro esmu dzirdējusi vai lasījusi – tas bija čekistu kalps, vai to pat čekisti par kājslauķi izmantoja, vai to bīdīja un aizstāvēja Maska vas čeka ….

Tas ir drausmīgi – patiešām.

Jaunajās Domuzīmēs ir izcils Voldemāra Hermaņa raksts – ka lustrācijai būtu jāsakas ar sarunāšanos, ar diskusijām – bet tieši varas elite, un jo īpaši tieši varas elite kultūrā ir tie, kuri no šīm atklātām sarunām bēg kā velni no krusta , baidās no tā, ka gaismā nonāks ne tikai viņu patiesība , kura nodrošina viņu privilēģijas, bet ka gaismā nonāks arī tā otra patiesība – kas liecina, ka dzīvē viss ir citādāk, ka
tāpat kā treknākās rozes izplaukst pateicoties labam mēslojumam

tāpat augstākā māksla mums ir plaukst no čekas asiņaino mēslu mantojuma

un tas atkal ir drausmīgi !

+4
-3
Atbildēt

2

    Vahamurka > Dusma 07.05.2018. 11.11

    Jā,jā,Rainis,Upīts…

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    andrejs > Dusma 08.05.2018. 09.07

    Un par Geku kko konkrētu spēj pateikt?
    Viss pārējais ir kārtējais skaisles pļurkšķis

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    andrejs > andrejs 08.05.2018. 09.09

    tie daudzie mūsu kultūrā zināmie uzvārdi – un par katru otro esmu dzirdējusi vai lasījusi – tas bija čekistu kalps,
    ———Iesaku uzbrukt dzīvajiem, mirušos, kas nespēj aizstāvēties, liec mierā!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu