Kampēji pret Kamparu 28

Elmārs Rudzītis, F64
Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Demisijas pieprasījumā saduras divu attīstības modeļu konflikts

Cīņai par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) krēslu ir daudz dziļāka nozīme nekā tikai opozīcijas vēlme pašūpot Dombrovska valdību un ar lētiem parlamentāriem trikiem piesaistīt sev uzmanību priekšvēlēšanu laikā. Tajā sakoncentrējās konflikts starp divām vīzijām par Latvijas attīstību un divām Latvijas biznesa pasaulēm. Te nostājās eksportētāji pret patērētājiem, konkurētspējīgie uzņēmēji pret politbiznesmeņiem, ražotāji pret kampējiem.

Vienā pusē bija Kampara demisijas ierosinātāji no Tautas partijas un LPP/LC, kuru trekno gadu politika bija ļoti izdevīga gan tiem uzņēmējiem, kuri dzīvoja no vietējā patēriņa straujā pieauguma, gan arī tiem, kuri bez piekļuves valsts pasūtījumiem vispār nespētu eksistēt. Tagad, protams, ir citi laiki, patēriņš un valsts pasūtījumu apjoms ir nozīmīgi samazinājušies, un viņu vienīgā cerība atjaunot savu agrāko varenību ir panākt, lai atgriežas treknie kreditēšanas un bezatbildīgas budžeta politikas gadi. Vienreiz jau iebraukuši grāvī, viņi meklē jaunu vāģi, ar ko gāzēt grīdā.

Otrā pusē ir tie uzņēmēji, kuri strādā nevis vietējā "sakārtotajā" biznesa vidē, bet gan ir pierādījuši savu varēšanu starptautiskajos tirgos, kur piederība vienai vai otrai Latvijas partijai nekādas dividendes nenes. Treknie gadi šiem uzņēmējiem nesa tikai postu, jo burbuļa uzpūstās algas vietējā tirgū gremdēja viņu konkurētspēju, taču kopš pasaules krīzes izsauktās straujās lejupslīdes 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā viņi ir iespaidīgi atkopušies, un eksporta rādītāji ar katru mēnesi uzlabojas. Viņi saprot, ka viņu sekmes ir atkarīgas arī no skaidras un mērķtiecīgas valsts politikas, un ir piedzīvojuši, kādu kaitējumu viņu biznesam nodarīja politiķu svārstīšanās un bezatbildība laikā, kad pasaulē valdīja milzīgas bažas par Latvijas ekonomikas sabrukumu.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šī otrā uzņēmēju grupa ir saprotamu iemeslu dēļ centusies saglabāt distanci no vietējās politikas. Pretstatā patēriņa un valsts pasūtījumu brandžai, eksportētājiem draudzība ar vietējām partijām pārsvarā nebija nepieciešama, lai pelnītu naudu, turklāt, kļūdami par vienas partijas atbalstītāju, viņi nevajadzīgi iemantotu citu partiju antipātijas.

Tāpēc par sava veida sensāciju var uzskatīt deviņpadsmit uzņēmēju un uzņēmēju asociāciju pārstāvju parakstīto atbalsta vēstuli Kamparam, kura tika publiskota dienu pirms Saeimas balsojuma par viņa atstādināšanu. To parakstījuši Latvijas svarīgāko eksporta nozaru pārstāvji: Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, Mašīnbūves un Metālapstrādes rūpniecības asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš, Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Starp parakstītājiem ir gan elektronikas industrijas, gan atjaunojamās enerģijas attīstītāju, gan tūrisma industrijas pārstāvji. To parakstījis gan veiksmīgā pārtikas pārstrādes uzņēmuma SIA ''Pure Food'' vadītājs Aivars Žimants, gan divi telekomunikāciju industrijas pārstāvji — ''Lattelecom'' valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un SIA ''Alīna'' īpašnieks Pēteris Šmidre —, kuri biežāk savā starpā strīdas nekā atrod, par ko vienoties. Ir pat tādu neeksportējošo nozaru pārstāvji kā Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns un Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, kuri, acīmredzot, sapratuši, ka bez veselīgas tautsaimniecības izaugsmes arī viņu nozarēm nav paredzama stabila attīstība.

Vēstulē viņi izsaka nepārprotamu atbalstu Kampara īstenotajai politikai: “Prioritāšu noteikšana vadošajām eksporta nozarēm  pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē ir iezīmējusi skaidrus atskaites punktus ekonomiskās politikas kvalitātes un mērķtiecības vērtēšanai. Šī pieeja ļauj līdzšinējās haotiskās svaidīšanās vietā būvēt stratēģisku politiku”; “Ministra panākumu vidū mēs vēlētos minēt ES struktūrfondu novirzīšanu projektiem, kuri dod strauju atdevi pieaugoša eksporta veidā, kas ir galvenais sekmīgas Latvijas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums. Pēc gadiem ilgušas runāšanas pērnā gada jūnijā tika iedarbināta eksporta maksājumu garantiju programma”; “Mums nav šaubu, ka šobrīd īstenotās politikas virziens ir kopumā pareizs un tas ir jāturpina. Tāpēc mēs atbalstām Arta Kampara palikšanu ekonomikas ministra amatā.”

Šis nav kāda mākslīgi radīta polituzņēmēju veidojuma PR nolūkos inscenēta šova elements. Šajā vēstulē savu nostāju pauž to ekonomikas sektoru pārstāvji, no kuriem būs atkarīga Latvijas tautsaimniecības atkopšanās un tālākā attīstība.

Tāpēc ir jo satraucošāk, ka ceturtdienas balsojumu izšķīra tikai divas balsis. Opozīcija apgalvo, ka vēloties atbalstīt uzņēmējdarbību, taču 48 deputāti no Tautas partijas, LPP/LC, ''Saskaņas centra'' un PCTVL savu šauro interešu dēļ bija gatavi ignorēt šo Latvijas tautsaimniecībai tik svarīgo uzņēmēju viedokli. Tas jo skaudri atgādina, ka vēlēšanas, kuru gaidās šis Saeimas balsojums notika, izšķirs, vai Latvija ies pa konkurētspējīgā eksporta vai politizētā patēriņa ceļu. Jācer, ka starp vēlētājiem ir vairāk stabilas, veselīgas attīstības atbalstītāju nekā patlaban atrodami Saeimā.

Komentāri (28)

a2832728 11.06.2010. 10.41

es ceru ka ne tikai veseligi domaajoso bus vairaakums bet arii ka esosie bleediigie oligarhi tiks pie taisniigas tiesas, lidziigi kaa vaacijaa, kur jau vairaakus gadus tiek skatiiti cauri peecapvienosanaas darijumi un saubiigi iegaadaatie iipashumi tiek nacionalizeti un to iipasnieki tiesaati.

+14
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 11.06.2010. 11.30

tas jau bija sen skaidrs, ne velti teepisti saceela kaajaas uzņeemeejus , maaciitaaj Beerziņš klaigaaja tikai par Kampara demisiju , konkreetu iemeslu pat nosaukt nemaakot … jaasaka paldies dievam šis gaajiens izgaazaas.

+7
0
Atbildēt

0

krrudzinska 11.06.2010. 19.02

Labs raksts, paldies par dziļo situācijas analīzi!

+7
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu