Kāpēc Latvijā ir NATO papildspēki?
NATO valstu un valdību vadītāji sanāksmē Varšavā 2016. gadā apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. 2017. gada jūnijā noslēdzās sabiedroto papildspēku izvietošana šajās valstīs. Katrā no četrām valstīm tagad atrodas bataljona lieluma kaujas grupa ar vairāk nekā 1000 karavīriem.
Uzreiz pēc Krimas aneksijas un Krievijas sāktās karadarbības Ukrainas austrumos NATO valstu un valdību vadītāji sanāksmē Velsā 2014. gadā vienojās stiprināt alianses kolektīvo aizsardzību un pilnveidot spējas ātri reaģēt uz mainīgo drošības situāciju.
NATO nolēma trīskāršot Ātrās reaģēšanas spēkus (no 13 līdz 30 tūkstošiem) un izveidot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību NATO reaģēšanas spēku sastāvā, lai uzlabotu alianses spējas atbildēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem.
Plāna turpinājums bija Varšavas samitā 2016. gadā nolemtais pastiprināt atturēšanas un aizsardzības spējas, izveidojot un izvietojot Baltijas valstīs un Polijā daudznacionālas kaujas grupas, kurās kopā būtu apmēram 4500 karavīru.
Katrai kaujas grupai ir vadošā jeb ietvarvalsts, kas sniedz vislielāko ieguldījumu. ASV uzņēmās vadīt bataljonu Polijā, Lielbritānija — Igaunijā, Vācija — Lietuvā un Kanāda — Latvijā.
ASV vadītajā kaujas grupā Polijā piedalās arī karavīri no Rumānijas, Horvātijas un Lielbritānijas. Vācijas vadītajā grupā Lietuvā ir karavīri no Beļģijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Horvātijas, Norvēģijas un Islandes. Lielbritānijas vadītajā kaujas grupā Igaunijā ir arī Francijas vienība, kā arī karavīri no Dānijas un Islandes.
Papildus šiem pasākumiem ASV 2014. gadā sāka mācību operāciju Atlantic Resolve Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā, kuras ietvaros pastiprināja savu militāro klātbūtni reģionā un dalību mācībās. Krievijas mācību Zapad 2017 laikā šogad Baltijas valstīs bija izvietotas ASV speciālo uzdevumu vienības. Lielvārdes aviācijas kara bāzē uzturas ASV helikopteru vienība.
Pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā NATO pastiprināja 2004. gada martā sākto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu. Sākotnēji to veica četras lidmašīnas no Zokņu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada – vēl vismaz četras arī no Emari bāzes Igaunijā.
Kas ir Kanādas vadītajā bataljonā Latvijā?
Kanādas vadītajā kaujas grupā Latvijā ir vienības no vēl piecām valstīm — Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas, kā arī Slovākijas armijas virsnieki. Kaujas grupā ir aptuveni 1100 karavīru, kā arī bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports. (Šeit un turpmāk minētais karavīru skaits ir aptuvens, jo mainās atbilstoši nosūtošo valstu procedūrām.)
Kanādas bruņotie spēki ir nosūtījuši uz Latviju mehanizētā kājnieku bataljona 450 karavīrus un arī bruņumašīnas, haubices M777, izlūkvadu un atbalsta elementus. Šis ir lielākais Kanādas spēku izvietojums Eiropā kopš Aukstā kara beigām.
Spānija uz Latviju nosūtījusi apmēram 300 karavīru mehanizēto kājnieku rotu ar tankiem Leopard un kājnieku kaujas mašīnām Pizarro, kaujas inženierus un loģistikas tehniku.
Polija ir pārstāvēta ar Leopard tanku rotu ar atbalsta elementiem 160 karavīru sastāvā.
Itālija uz Latviju nosūtījusi 160 karavīru mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām Freccia.
Slovēnija nosūtījusi aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem 50 karavīru vadu ar atbalsta elementiem.
No Albānijas kaujas grupā ir 18 nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženieru vienība.
Kaujas grupā ir arī divi štāba virsnieki no Slovākijas.
Kaujas grupas bāze ir Ādažos, kur veikti vērienīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi, kuros kopumā vairākus desmitus miljonus eiro ieguldījusi gan Latvija, gan valstis, kuras iesaistījušās NATO kaujas grupā.
Kaujas grupa cieši sadarbojas ar Latvijas sauszemes spēku Kājnieku brigādi un ikdienā piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās militārajās mācībās kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, veicinot savstarpējo savietojamību.
Polijas armijas tanks PT-91 manevros “Silver Arrow 2017” Ādažos. Foto: Reuters/LETA
Lielākās no 2017. gadā Latvijā notikušajām starptautiskajām mācībām bija Summer Shield XIV aprīlī, kurās piedalījās vairāk nekā 1200 karavīru, Saber Strike 2017 jūnijā (piedalījās vairāk nekā 2000 karavīru), Silver Arrow 2017 oktobrī, kurās kopā trenējās NBS Mehanizētā kājnieku brigāde, Zemessardzes vienības un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa – vairāk nekā 3500 karavīru. Balstoties uz šo pieredzi, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības apdraudējumiem.
Vai NATO gatavojas karam ar Krieviju?
NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā ir sabiedroto kolektīvās aizsardzības stiprināšana, pielāgojoties mainītajai drošības situācijai Eiropā pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu un pieaugušās militārās aktivitātes gar NATO austrumu robežām. Šādas Krievijas aktivitātes pastiprināšanos parādīja arī 2017. gada septembrī Baltijas valstu pierobežā notikušās mācības Zapad 2017, kurās piedalījās vismaz 100 tūkstoši karavīru.
Ziemeļatlantijas līguma 5. pants noteic, ka bruņotu uzbrukumu vienai dalībvalstij sabiedrotie uzskatīs par uzbrukumu visai aliansei. Daudznacionālo kaujas grupu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā sūta nepārprotamu signālu par NATO valstu stingro apņemšanos uzbrukumu pret jebkuru no sabiedrotajiem uztvert kā uzbrukumu visai 29 dalībvalstu aliansei. NATO paplašinātajai klātbūtnei ir aizsardzības raksturs, un, kā uzsver NATO un dalībvalstu politiķi un amatpersonas, tā ir proporcionāla un atbilstoša starptautiskajām vienošanām un prasībām.
Pagaidām nav neviena komentāra