Ieva Cielava
Print Friendly, PDF & Email

Kur notika dziesmusvētki?

1003 koristu plašs kopkoris Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos pirmo reizi sadziedājās 1873. gada jūnijā. Ierosmi šādai kopā sanākšanai radīja koru kustība, kas 19. gadsimta sešdesmitajos gados bija pārņēmusi Vidzemi un vēlāk izplatījās arī citviet Latvijā. Rīgas latviešu biedrības rīkotajos svētkos citu dziesmu starpā pirmo reizi publiski izskanēja arī vēlāk par Latvijas Republikas himnu kļuvusī Baumaņu Kārļa lūgšana “Dievs svētī Latviju”.

Pirmie dziedāšanas svētki notika Ķeizardārzā, bet vēlākajos gados tie tika rīkoti dažādās vietās, īpaši tiem katru reizi būvējot jaunu koka estrādi. Tā tas turpinājās, līdz 1955. gadā Rīgā tika pabeigta Vladimira Šņitņikova projektētā Mežaparka Lielā estrāde – visu turpmāko dziesmusvētku norises vieta.

Estrādē bija paredzēta vieta septiņiem tūkstošiem dziedātāju, simts dejotāju pāriem, bet koncertus vērot bija iespēja 35 tūkstošiem skatītāju. Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu, 1990. gadā pēc arhitektu Andreja Ģelža un Jura Paegles, kā arī akustikas eksperta Andra Zabrauska projekta estrāde piedzīvoja pamatīgu rekonstrukciju – tika nojauktas skatuves sānu arkas un deju skatuve, nodrošinot koru tribīnēs vietu 15 tūkstošiem dziedātāju.

2007. gadā Rīgas dome izsludināja jaunu konkursu Mežaparka estrādes rekonstrukcijai. Konkursā tika iesniegtas 17 idejas, no kurām par veiksmīgāko atzīts arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša projekts. Sidraba birzs stikla kalnā – tāda bija arhitektu iecere par jauno Mežaparka estrādi, ko bija paredzēts veidot līdzības ar dabu. Lai gan ekonomiskā krīze attālināja cerības par jaunu estrādi, jo Rīgas budžets šādus tēriņus nevarēja atļauties, 2015. gadā dome atsāka sarunas par projekta īstenošanu un 2016. gadā atjaunoja līgumu ar projekta autoriem.

Kāda būs jaunā dziesmusvētku estrāde 2018. gadā?

Sidraba birzs dziesmu kalnā ir lielākais no visiem projektiem, kas Rīgā kultūras jomā tiek īstenots kopš 1991. gada.

Līdz valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018. gada  jūlijā visu estrādes projektu neizdosies pabeigt, tāpēc tas sadalīts divos posmos. Līdz 2018. gada 18. jūnijam ekspluatācijā jānodod atjaunotā skatītāju zona, bet skatuves pārveide sāksies 2018. gada augustā – pēc grupas Prāta vētra koncerta, lai vārtus publikai vērtu citā valstiski nozīmīgā dienā – 2021. gada 4. maijā.

Lai veidotu dziesmu kalnu, skatītāju tribīnes tiks paceltas augšup uz desmit metru augstiem betona balstiem. Tās slīpi ies uz leju uz skatuves pusi. Zem sēdvietām divos stāvos būs tualetes un tirdzniecības vietas, jo tirgošanās rada troksni, kas traucē koncertu skaņai.

Pēc rekonstrukcijas estrādes skatītāju daļā varēs sasēsties 30,5 tūkstoši cilvēku līdzšinējo 22 tūkstošu vietā. Lai netraucētu akustikai, Somijā ražotajiem soliem nebūs atzveltņu, līdzīgi kā tas bijis arī līdz šim.

Tā izskatīsies Mežaparka Lielā estrāde 2018. gadā. Vizualizācija: RD Īpašumu departaments

Jau 2018. gadā nelielas izmaiņas piedzīvos arī estrādes daļa. Nojauks vecos skatuves spārnus, to vietā izbūvēs koka pagaidu tribīnes. Tas ļaus uz skatuves vienlaikus satilpināt 13,5 tūkstošus koristu.

Uz svētkiem nomainīs un sakārtos visas komunikācijas – ūdensvadu, kanalizāciju, elektrību. Atjaunos Viestura prospekta ceļa segumu, estrādi apjozīs ar jaunu, plašāku žogu.

Mežaparka estrādes būvniecība. 2017. gada novembris. Foto: Edmunds Brencis, Picture Agency

Kāda būs dziesmusvētku estrāde 2021. gadā?

Pēc 2018. gada augusta estrādes vārti tiks slēgti līdz pat 2021. gada pavasarim, kad sāksies skatuves pārbūve.

Lielākie sarežģījumi būvniekiem paredzami ar būs ovālveida kupolu –  metāla konstrukciju ap skatuvi. Latvijā līdz šim nav bijusi liela pieredze ar šādu konstrukciju izbūvi, bez tam tā iekšpusi, lai uzlabotu skanējumu, paredzēts izklāt ar akustisku membrānu.

Tā izskatīsies Mežaparka Lielā estrāde 2021. gadā. Vizualizācija: RD Īpašumu departaments

Akustikas ekspertiem estrāde būs liels izaicinājums, jo tā jāpiemēro gan koru koncertiem, gan arī individuālo mākslinieku un grupu pasākumiem. Latvijas ekspertiem palīgā nāks akustikas eksperti no Vācijas.

2017. gada vasarā īpaši izraudzīts arī bruģis, kas vēlāk tiks likts estrādes grīdā un jau 2018. gada svētkos būs redzams visā estrādes teritorijā.

Jaunās skatuves dalībnieku ietilpība būs aptuveni 13 – 14 tūkstoši. Skatuves plānojumā tiks uzlabotas plūsmas, kā koristi kāpj uz skatuves un dodas prom no tās. Ēka, kas līdz šim atrodas aiz skatuves, tiks pārbūvēta. Tas ļaus aizmugurē izbūvēt astoņas kāpņutelpas pašreizējo četru vietā, papildus katrā sānā izbūvēt vēl divas ejas.

Vizualizācija: RD Īpašumu departaments

Ēka, kas atradīsies zem svētku dalībniekiem, būs divi stāvi un pagrabs. Zemākajā līmenī būs plašas ģērbtuves, augstākajā – Rīgas meži birojs. Rīgas domes Īpašumu departaments apsver iespējas te izvietot arī dziesmusvētku ekspozīciju zāli, koncertzāli, telpu koru skatēm un koncertiem.

Mežaparka Lielā estrāde. Vizualizācija: RD Īpašumu departaments

Kas būvē Mežaparka estrādi?

Konkursā par estrādes pirmās kārtas jeb skatītāju tribīņu izbūvi uzvarējusi pilnsabiedrība Re&Re un LNK Industries, kas iepirkumā nepiedāvāja zemāko cenu. Rīgas dome noraidīja zemākās cenas piedāvātāju Igaunijā bāzēto kompāniju Lemminkainen kā nepietiekami pieredzējušu.

Iepirkuma pieteikumā pilnsabiedrība Re&Re un LNK Industries norādījusi, ka 74% no visiem estrādes būvniecības darbu veiks tās piesaistīti apakšuzņēmēji. Tie lielākoties ir pilnsabiedrības locekļu grupas uzņēmumi – RERE vide, RERE meistari, LT piling, Latvijas Tilti.

Cik maksās Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija?

Būvniecības pirmo posmu – darbus līdz 2018. gada jūnijam – pilnsabiedrība Re&Re un LNK Industries apņēmusies paveikt par 26,7 miljoniem eiro bez PVN. Taču joprojām nav zināms, cik dārga būs būvdarbu otrā daļa – pašas skatuves rekonstrukcija. Konkurss par šiem darbiem tiks izsludināts 2018. gada pavasara sākumā. Tā kā skatuves kupola metāla konstrukcija ir ļoti sarežģīta, grūti nosaukt pat aptuveno summu, cik tās varētu izmaksāt. Otrs nezināmais ir akustiskā membrāna, ar ko jānoklāj skatuves jumts.

Tā kā Lielā estrāde ir Rīgas īpašums, nauda tās rekonstrukcijai bija jāatrod pilsētai. Pašvaldība vienojās par bezprocentu aizdevumu uz 30 gadiem ar Kultūras ministriju.

Pirmā valsts aizdevuma summa ir 45 miljoni eiro, kam vajadzētu nosegt visus tēriņus vēl arī 2018. gadā. Pēc tam būs vajadzīgs papildinājums.

Kad notiks Simtgades dziesmusvētki?

Latvijas simtgades dziesmusvētki jeb  XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām un citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta tautas dziedāšanas un dejošanas tradīcijas. Septiņās dienās kopumā notiks vairāk nekā 54 pasākumi – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē maksas un bezmaksas pasākumos varēs vērot 500 tūkstoši apmeklētāju.

 

Raksts tapis ar VKKF atbalstu