Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Kas notika?

Māris Sprūds plašāk pazīstams kā maksātnespējas administrators. Šajā sfērā sācis darboties 2002. gadā — sākotnēji kā administratora pārstāvis, no 2006. gada kā administrators. 2017. gada augustā pats Maksātnespējas administrācijai uzrakstījis iesniegumu par sertifikāta anulēšanu. Tobrīd Sprūds atradās apcietinājumā — šāds drošības līdzeklis viņam tika piemērots 2017. gada jūnijā saistībā ar Valsts policijā ierosināto kriminālprocesu par iespējamu naudas izspiešanu no Trasta komercbankas kreditoriem. Paralēli vairākās tiesībsargājošajās institūcijās kopš 2014. gada tika izmeklēti arī Sprūda un viņa līdzgaitnieku iespējamie noziegumi maksātnespējīgo uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi procesos. Šajā kriminālprocesā Sprūdu tur aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Abi kriminālprocesi patlaban ir apvienoti. Iespējamie noziegumi ir izspiešana grupā (Krimināllikuma 184.panta trešā daļa), piesavināšanās lielā apmērā (179.panta trešā daļa), pilnvaru ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā (196.panta otrā daļa) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (195.panta trešā daļa).

Lietā kopumā pie kriminālatbildības tiek sauktas 11 personas, tajā skaitā vairāki citi maksātnespējas administratori: Ilmārs Krūms, Nauris Durevskis, Sprūda bērna māte Ilze Gulbe, kā arī bijušais administrators Aigars Lūsis. Lietā figurē arī finansista Jorena Raituma, bijušās Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Diānas Mašinas, kā arī Sprūda pilnvarnieka Oskara Ercena, uzņēmēju Mārtiņa Krūma un Guntara Slišāna vārdi.

Kamēr citiem administratoriem šajā lietā netika piemērots apcietinājums vai arī tas bija neilgs, Sprūds cietumā pavadīja vairāk nekā astoņus mēnešus — līdz 2018. gada 14. februārim. No izolatora Sprūds tika atbrīvots pret Latvijas tiesu sistēmai rekordlielu drošības naudu — 500 000 eiro. Drošības naudu iemaksāja viņa brālis Kristaps Sprūds, taču medijos izskanējušas dažādas versijas par šīs naudas izcelsmi, tajā skaitā minējumi par Igaunijas miljonāra, par kukuļdošanu Latvijā tiesājamā Oļega Osinovska lomu.

Kāpēc aizturēja 2018. gada aprīlī?

Saistībā ar iespējamu krāpšanu maksātnespējas procesā Sprūds tika aizturēts 2018. gada 24. aprīlī. Aizturētas kopumā četrs personas — maksātnespējas administratori un advokāti, pēc neoficiālām ziņām arī Aigars Lūsis. Aizturēšanu veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) darbinieki, veicot procesuālās darbības iepriekš sāktā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanā. 26.aprīlī tiesa lēma jautājumu par Sprūda apcietināšanu, taču atteicās piemērot šo drošības līdzekli. Pats Sprūds pēc atbrīvošanas medijiem izteicies, ka aizturēšana notikusi saistībā ar 2013. gada lietu, par kuru iepriekš nekādas pretenzijas viņam neesot tikušas izvirzītas.

Kas ir Trasta komercbankas lieta?

Kriminālprocesu par iespējamiem likumpārkāpumiem Trasta komercbankas likvidācijā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde ierosināja 2017. gada 27. janvārī. Sprūds šajā lietā tiek turēts aizdomās par naudas izspiešanu no kreditoriem, prasot cedēt vai citādi nodot daļu no prasījuma summas noteiktām trešajām personām. Krimināllietā figurē vismaz divu  kreditoru — Ergo Tec LLP un Fairwood Import LLP — vārdi, kuriem nodarīti zaudējumi kopumā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kas ir "Peltes īpašumu", "Dzimtās sētas" lieta?

Otrs kriminālprocess pret Sprūdu un viņa līdzgaitniekiem tika ierosināts jau 2014. gadā. Tas saistīts ar vairāk nekā 40 hektāriem zemes Ķīšezera krastā, kas maksātnespējas procesa gaitā sarežģītu darījumu virknes rezultātā nonāca ar pašu administratoru Sprūdu saistītu personu kontrolē.

Miljoniem eiro vērtā zeme sākotnēji piederēja uzņēmumam Peltes īpašumi, kas 2011. gada maijā tika pasludināts par maksātnespējīgu. Par administratoru tika iecelts Sprūds. Uzņēmumam pieteicās kreditori, arī kāds Kiprā reģistrēts uzņēmums Velven Limited. Taču jau augustā Velven savas prasījuma tiesības pārdeva tālāk. Par 3,2 miljoniem eiro tās iegādājās Aigars Lūsis, tobrīd zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators, kura prakses vieta daudzus gadus atradās vienā adresē ar Sprūdu. Kā vēlāk atklājās, nauda šim darījumam tika pārskaitīta no cita Sprūda administrēta uzņēmuma Dzimtā sēta konta.

Turpinot sacilpoto darījumu ķēdi, Ķīšeszera piekrastes zemi nopirka a/s Sužu pussala — tās valdes priekšsēdētājs Oskars Ercens ir uzticams Sprūda sadarbības partneris, kurš 2009. gadā oficiāli pilnvarots pārstāvēt Sprūdu maksātnespējas procesos un kārtot citas formalitātes. Zeme šim uzņēmumam tika pārdota bez izsoles, turklāt par to netika samaksāta reāla nauda. Tā vietā Sužu pussala uzņēmās Peltes īpašumu vietā segt parādu, kura prasījuma tiesības iepriekš bija nopircis Lūsis. Vēlāk 2015. gadā zemi uz 99 gadiem iznomāja firmai Tipo īpašums, kuras īpašniece caur vēl vienu uzņēmumu ir Sprūda bērna māte, arī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Kriminālprocess par iespējamām nelikumībām šajos darījumos tika ierosināts jau 2014. gadā, taču izmeklēšana iesprūda. Valsts policijā divu gadu laikā nomainījās četri izmeklētāji, taču rezultāta nebija. Iesprūda arī Maksātnespējas administrācijas iniciatīvas atcelt Sprūdu no amatiem uzņēmumu Peltes īpašumi un Dzimtā sēta maksātnespējas procesos. Tas nesekmējās, jo divas tiesneses — Jolanta Zaškina un Sanita Rūtenberga — pieņēma Sprūda labā pretlikumīgus lēmumus, ko pēc kāda laika Augstākā tiesa atcēla.

Pēc Ir raksta, kurā tika publiskotas vairāku personu aizdomas, ka izmeklēšanu kavē gan augstākā Valsts policijas vadība, gan prokuratūra, kriminālprocesu pārņēma Valsts ieņēmumu dienests. Taču arī VID netika galā un pērn procesu pārņēmis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis.

Kas ir Sprūda darbi un draugi?

Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija liecina, ka Sprūds visu šo gadu laikā administrējis 35 uzņēmumus. Tomēr publiski viņš ir lielījies par daudz lielāku darba apjomu un netieši par to vedina domāt arī lielais dažādo maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas kreditoru sapulces organizējuši Sprūda un viņa kolēģu prakses vietā Rīgā, Antonijas ielā 7. Piemēram, Ominasis Latvia — uzņēmuma, kuram piederēja Ķemeru sanatorija — administrators Ainars Kreics oficiāli praktizēja Liepājā, bet strādājis arī Rīgā, Antonijas ielā 7. «Man vajag kaut kur vietu, kur apsēsties. [Tur ir] galdiņš, kur es sēžu,» savulaik žurnālam Ir skaidroja administrators Kreics.

Sprūdam daudzus gadus bijusi ietekme arī maksātnespējas administratoru pašpārvaldes organizācijā — Latvijas Sertificētu maksātnespējas administratoru asociācijā, kuru viņš dažādos amatos pārstāvējis laika posmā no 2008. līdz 2017. gadam.

Sprūds pats un viņa ģimenes locekļi arī aktīvi atbalstījuši dažādus politiskos spēkus,  kopumā laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam partijām Visu Latvijai, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Latvijas Zemnieku savienībai ziedojot 105 tūkstošus eiro. Pēdējos gados gan partijas atpakaļ viņiem atgriezušas 22 000 eiro.

Personiski labas attiecības Sprūdam ir bijušas ar bijušo tieslietu ministri Baibu Broku (NA), medijos fiksēta arī Sprūda un bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) kopīgu viesošanos pie patlaban apsūdzētā administratora Krūma viņa jubilejā 2016. gadā.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu Sprūds deklarējis 310 tūkstošus eiro skaidras naudas uzkrājumus un 502 tūkstošus eiro uzkrājumus dažādās kredītiestādēs. Sprūdam arī pieder divas Bentley markas automašīnas, kā arī virkne kapitāldaļu dažādos uzņēmumos. Visi līdzekļi un īpašums gan tagad ir arestēti kriminālprocesa ietvaros.

Māra Sprūda automašīna “Bentley” ar numurzīmi “MS” autostāvvietā. Foto: Ieva Leiniša, LETA