Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Kādi ir programmas mērķi un uzdevumi?

Programma Latvijas skolas soma ir valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem.

Latvijas skolas soma veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno dažādus resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.

Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti.

Latvijas skolas soma balstās uz šādu principu kopumu:

  • līdztiesīgums norišu pieejamībā,
  • visu skolēnu iesaiste,
  • tradicionālā un laikmetīgā satura līdzsvars,
  • saikne ar tiešo mācību procesu, lai sekmētu nacionālā izglītības standarta mērķu sasniegšanu,
  • izglītības un kultūras iestāžu saskaņota darbība,
  • vietējā (pašvaldību) līdzatbildība,
  • valstiskās piederības apziņas veicināšana.

Latvijas skolas somas saturiskās jomas ietvers:

1)      Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības,

2)      Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes,

3)      zinātnes un inovāciju attīstību,

4)      Latvijas dabu un kultūrainavu.

Programmas īstenošanā būtiska loma ir satura atklāsmei caur profesionālās mākslas un kultūras piedzīvošanu skatuves mākslā, mūzikā, arhitektūrā, dizainā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā un kino, kā arī tautas mantojuma un kultūrainavas izzināšanu.

Svarīgi, ka Latvijas skolas somas norises nav ārpusstundu pasākumi, bet darbības, kas jāīsteno ciešā sasaistē ar mācību saturu un procesu tā sekmējot izglītības dokumentos noteikto kompetenču apguvi.

Latvijas skolas soma ir saistīta arī ar Latvijas Kultūras kanonu, kas uzskatāms par sava veida ieteikumu krātuvi tam, ar ko sākt Latvijas izzināšanu, vienlaikus akcentējot mūsu vērtību daudzveidību. Lieliska ideju krātuve ir arī biedrības Lauku ceļotājs izveidotais materiāls Septiņi Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi . Apvienojot Latvijas iepazīšanas braucienus ar kultūras notikumu apmeklējumiem, veidojas jēgpilnas, ar mācību saturu saistītas norises, kurās apvienojas emocionālā, sociālā un intelektuālā attīstība. Šādu braucienu piemēri izstrādāti un izmēģināti ar Britu padomes Latvijā atbalstu īstenotā Izglītības attīstības centra projekta Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties ietvaros.

Nozīmīga loma Latvijas skolas somas īstenošanā var būt radošo industriju pieredzes iestrādāšanai.

Cik ilga būs programmas darbība?

Latvijas skolas soma ir būtiska Latvijas valsts simtgades programmas sastāvdaļa. Patlaban budžets plānots tās īstenošanai 2018. – 2019. gadā un iezīmēts arī 2020. – 2021. gadam. Plānots, ka pēc Latvijas valsts simtgades svinībām programma arī turpmāk tiks iekļauta izglītības procesā un finansēta no valsts budžeta.

Kāpēc tas ir vajadzīgs?

2016. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas veikts pētījums parādīja, ka vairāk nekā 20% skolēnu mācību gada laikā nav piedalījušies nevienā ar kultūras un novadpētniecības iepazīšanu saistītā pasākumā ārpus skolas.

Par lielākajiem šķēršļiem kultūras, dabas mantojuma un citu sasniegumu izziņā atzīti transporta izdevumi un biļešu cenas. Turklāt līdz šim, tajā skaitā kultūras un vēstures iepazīšana lielā mērā tika uztvertas kā ārpusklases aktivitātes, kas atkarīgas no skolotāja zināšanām vai iniciatīvas līmeņa.

Kā tas darbosies?

Sākot Latvijas skolas somas ieviešanu, katra pašvaldība saņems noteiktu naudas summu atbilstoši tajā esošajam skolēnu skaitam. Piešķirtais finansējums tiks izmantots:

*  kultūras un mākslas norišu, novadpētniecības un dabas objektu apmeklējumiem mācību procesa ietvaros, sedzot ieejas biļešu, dalības maksu, transporta pakalpojumu utt. izmaksas

*  izglītības iestādēs notiekošo viesizrāžu un profesionālo radošo projektu, izrāžu, performanču, darbnīcu utt. norišu izmaksām.

Tas nozīmē, ka darbība var notikt divos virzienos: skolēniem būs iespēja doties uz dažādām Latvijas vietām, piemēram, uz Latvijas Nacionālo teātri Rīgā, Daugavas lokiem, Rotko mākslas centru Daugavpilī, koncertzāli Lielais dzintars Liepājā, Brīvības cīņu piemiņas vietām utt.

Otrs virziens paredz, ka mākslinieki dodas uz skolām, kur notiek izrādes, koncerti, darbnīcas un citas integrētas nodarbības, kas viegli pielāgojamas vai iekļaujas skolas ikdienas ritmā. Šādas tikšanās skolēniem ierastā vidē un ar mazāku dalībnieku skaitu veido arī daudz personiskāku attieksmi pret kultūras notikumu.

Viens no aktuālākajiem uzdevumiem ir paplašināt Latvijas skolas somas kultūras pasākumu piedāvājums, t.sk., nelielus, mobilus, saturiski precīzus, bet ne didaktiskus piedāvājumus, 30 – 60 minūšu ilgas norises, kas nav dārgas izmaksu ziņā, toties saglabā augstas mākslinieciskās kvalitātes.

Cik tas izmaksās?

Latvijas skolas somas īstenošanai laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam paredzēti 13,5 miljoni eiro jeb 40% no valsts simtgadei plānotā papildu finansējuma. Projektam piešķirtie 13,5 miljoni eiro paredzēti izglītības programmu, darbnīcu, ieejas biļešu un transporta izdevumu segšanai gan skolēnu ekskursijām, gan pasākumu organizēšanai skolās. Kā arī informācijas izplatīšanai un sadarbības sekmēšanai starp skolām un kultūras institūcijām.

2016. gadā tika īstenots pilotprojekts trīs pašvaldību astoņās skolām par kopējo summu 12 000 eiro. 2017.gada rudens semestrī pilotprojekts notiek četrās pašvaldībās par kopējo summu 20 000 eiro.

Latvijas skolas somas finansējumu – apmēram 14 eiro skolēnam ik gadu – plānots novirzīt pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam, lai tās kopā ar skolām plānotu efektīvāko līdzekļu izlietojumu.

Grafiks no portāla “Latvijas Vēstnesis”

Kur aizgūta ideja?

Latvijas skolas somas metodoloģija un starpdisciplinārā pieeja balstās Norvēģijas pieredzē, kur jau pēc Otrā pasaules kara izveidoja „kultūras somu” ar mērķi sasniegt bērnus visattālākajos valsts nostūros. Līdzīga iniciatīva Norvēģijā tiek īstenota kopš 2001. gada. Norvēģu pieredzē īpaši vērtīga likās plašas pieejamības un augstas mākslinieciskās kvalitātes nodrošināšana.

Vairāk informācijas šeit un šeit.

Tika analizēta arī Portugāles, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu pieredze.

Kāda ir pilotprojektu pieredze Latvijā?

2016. gada septembrī – decembrī trīs pašvaldību 8 skolās notika pilotprojekti. Tie apliecināja, ka, efektīvi plānojot finanšu resursus un darbības, iespējams panākt būtiskas izmaiņas. Piemēram, Brocēnu novadā pilotprojekta norisēs piedalījās apmēram 600 skolēnu – gandrīz visi novada vispārizglītojošo skolu skolēni.

Brocēnu novadā tika veidota sava novada skolas soma, bet Juglas vidusskolā veidoja apkaimes izzināšanas kartes. Daugavpils 10. vidusskolas skolēni apmeklēja teātra izrādes Rīgā un Daugavpilī, bet pamatskolas Rīdze skolēni bija Likteņdārzā, iepazina Pļaviņu HES vēsturi.

Vairāk informācijas par pilotprojektiem var atrast

http://www.brocenuvsk.lv/latvijas-skolas-soma/

http://rjv.lv/page/Latvijas-skolas-soma

http://www.d10vsk.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=664&Itemid=1212

http://www.ridze.lv/latvijas-skolas-soma/

2017./2018. mācību gada rudens semestrī Latvijas skolas somas pilotprojekti tiek īstenoti Jelgavas, Limbažu, Ventspils un Viļakas novados. Ventspils novadā dalībai pieteikušās Ances, Popes, Užavas, Zūru pamatskolas un Piltenes vidusskola. Laika posmā no 1. novembra līdz 15. decembrim šajās pašvaldībās viesosies ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu sagatavotās mobilās izrādes un koncerti, kas 2017. gadā izveidoti īpaši Latvijas skolas somas vajadzībām.

Kādus kultūras pasākumus piedāvās skolēniem?

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2017.gada mērķprogrammas Latvijas skolas somas satura veidošana ietvaros tika atbalstīti 12 projekti. To uzdevums bija izveidot augstas kvalitātes mobilas, interaktīvas izrādes, koncertus un darbnīcas dažāda vecuma skolēniem, kas vienlaikus gan stāsta Latvijas stāstu, gan iepazīstina ar kultūras norisēm un izteiksmes līdzekļiem.

Skatē, kas notika Rīgas Juglas vidusskolā, jaunradītos darbu vērtēja gan to tiešā mērķauditorija – skolēni, gan arī VKKF kultūras nozaru eksperti, pedagogi un izglītības darba vadītāji. Liela uzmanība tika pievērts tam, cik precīzs ir izrādē vai koncertā iekļautais vēstījums, vai tā nav pārblīvēta, vai izvēlēts adekvāts skatītāju skaits gan no redzamības, gan pārdzīvojuma klātbūtnes viedokļa.

Astoņi no ar VKKF atbalstu tapušajiem darbiem kā piedāvājums iekļauti Latvijas skolas somas pilotprojektos. Pašvaldību izglītības speciālisti kopā ar pedagogiem un skolēniem izvēlējās, kuras izrādes uz kuru novadu dosies, izmantojot pilotprojekta īstenošanai paredzētos līdzekļus.

Informācija par patlaban pieejamajiem kultūras un Latvijas izzināšanas notikumiem un norisēm pieejama arī Kultūras ministrijas izveidotajā apkopojumā, kas regulāri tiek atjaunots un papildināts.

Pilnā apmērā Latvijas skolas soma sāks darboties ar 2018. gada septembri, iekļaujot valsts simtgades kulminācijas gada īpašās norises.

Informācija par projektu atrodama šeit un šeit.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu