Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Kas ir Nākotnes nams?

Nākotnes nams (NN) ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas autora Gunāra Birkerta plānotais Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunās ekspozīcijas veidošana. Savu vīziju par NN arhitekts muzejam uzdāvināja 2001. gadā.

Ieceri melnajai bijušā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ēkai Vecrīgā piebūvēt gaišu pagarinājumu Birkerts aprakstīja kā metaforu: no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidroto nākotni. Tomēr pats svarīgākais muzeja ieguvums būs jaunā pastāvīgā ekspozīcija.

Okupācijas muzejs ar Gunāra Birkerta vizionēto “Nākotnes namu”. Foto no Okupācijas muzeja

Kas iepriekš atradās Okupācijas muzeja ēkā Latviešu strēlnieku laukumā?

1970. gadā te atklāja Latviešu sarkano strēlnieku muzeju, ēkas autori ir arhitekti Gunārs Lūsis-Grīnbergs un Dzintars Driba. Pie muzeja joprojām atrodas piemineklis latviešu strēlniekiem, kas kopā ar ēku veido vienotu ansambli. Padomju okupācijas gados ēka kalpoja valdošās varas propagandas mērķiem un stāstīja par latviešu strēlnieku vēsturi. Daži arhitekti uzskata, ka šī ēka ir jāsaglabā kā padomju laika modernisma arhitektūras piemineklis.

Kāpēc bija vajadzīga Okupācijas muzeja rekonstrukcija?

1993. gada 1. jūlijā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā atklāja LOM pirmo izstādi. Muzejs ir saņēmis valsts akreditāciju un pēdējos gados pirms pārcelšanās uz pagaidu telpām to apmeklēja ap 100 000 apmeklētāju gadā. Muzejs, kas stāsta par divu — padomju un nacistu — okupācijas varu laiku Latvijā, iekļauts Latvijas valsts diplomātiskajā protokolā.

Ēkas īpašnieks līdz 1999. gadam bija Aizsardzības ministrija, vēlāk to nodeva Rīgas domei, kas grasījās ēku nojaukt. Tad arhitekts Lūsis-Grīnbergs piedāvāja ēku paplašināt uz Kaļķu ielas pusi, tā noslēdzot Rātslaukumu. 2001. gadā nāca Birkerta ideja par NN, ēku RD atdeva valstij, bet Rīga no valsts saņēma Krievu teātra namu.

2006. gadā Saeima pieņēma LOM likumu, šajā laikā tapa arī NN skiču projekts. Pirmo rīkojumu par ēkas paplašināšanu Aigara Kalvīša vadītā valdība izdeva jau 2007. gadā, vienlaikus notika konkurss padomju upuru memoriālam ar nodomu to veidot kā kompleksu ar NN. Skiču projektu Rīgas būvvalde apstiprināja 2008. gadā, savukārt Ivara Godmaņa vadītā valdība solīja NN uzbūvēt līdz 2010. gadam.

Visus gadus kopš dibināšanas muzejs ir pastāvējis pārsvarā uz privātu ziedojumu pamata, padomju laikā būvētās ēkas instrastruktūra bija nolietota, telpas muzeja ekspozīcijai un krājumam kļuvušas par mazu. Bija laiks domāt par muzeja rekonstrukciju un ekspozīcijas modernizāciju.

2011. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa celtniecības finansēšanu, kas paredzēja, ka muzeja pārbūve un piebūves celtniecība jāpabeidz līdz 2013. gada 31. decembrim, lai tajā jau varētu uzņemt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas apmeklētājus. Tomēr projekta pabeigšanas termiņš ir vairākkārt pagarināts. Arī patlaban Latvijas Okupācijas muzeja likumā noliktais — 2018. gada 1. oktobris, visticamāk, netiks sasniegts.

Kas bremzēja Nākotnes nama būvniecību?

2013. gada 1. martā VNĪ un SIA Būvprojektu vadība noslēdza līgumu par LOM ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Projekta izstrādes dokumentācijas saskaņošana gliemeža gaitā virzījās pa VNĪ, Rīgas pilsētas būvvaldi un arhitektu birojiem.

Lielu spiedienu pret Birkerta projektu 2015. gadā radīja 19 arhitektu un viena dizainera atklātā vēstule kultūras ministrei un vairākām valsts institūcijām, kā arī starptautiska atbalsta meklēšana ārpus Latvijas, ierosinot “atstāt mierā Strēlnieku laukuma ansambli.“ Notika vairākas diskusijas, redzamākie NN projekta pretinieki bija arhitekti Zaiga Gaile un Andis Sīlis, kā arī RTU profesors Jānis Krastiņš.

Arhitekte Zaiga Gaile piedalās Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā diskusijā par LOM rekonstrukcijas projektu un Strēlnieku laukuma attīstību. Foto: Evija Trifanova, LETA

2015. gada maijā muzeja rekonstrukcijas projekts tika iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldē, taču nesaņēma ne Būvvaldes, ne pilsētas arhitekta akceptu, kuri pieprasīja projekta izstrādātājiem — arhitektu birojam Piektā iela — novērst konstatētos trūkumus.

“Trūkumi” galvenokārt bija arhitektoniskas dabas, tai skaitā vestibila izbīde zem nojumes, melnā un baltā proporcijas un ēkas piebūves gala sienas nepiekļaušanās Grēcinieku ielas leņķim. Birkerts pieļāva vestibila pārveidošanu, bet viņam nebija pieņemama abu pārējo elementu maiņa. Ja tas notiktu, viņš nebija gatavs ar NN saistīt savu vārdu.

2016. gada septembrī Saeima pieņēma grozījumus LOM likumā, kas paredz piešķirt muzeja ēkai un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam nacionālā interešu objekta statusu un nodot Būvvaldes funkciju izpildīšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Saeimas pieņemtais likuma grozījums arī paredz NN veidot pēc Birkerta sākotnējās un 2008. gadā apstiprinātās idejas.

2017. gada maijā VARAM pieņēma lēmumu izsniegt būvatļauju Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai. Tā paša gada augustā VARAM paziņoja, ka VNĪ valdes locekļi ir atbildīgi par nespēju nodrošināt memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu līdz 2018. gada 1. oktobrim.

Kas finansēs Nākotnes nama celtniecību?

LOM ēkas rekonstrukcijas un celtniecības projekts tiek finansēts no valsts līdzekļiem. Ministru kabineta rīkojums par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā finansējumu uzdod ēkas uzturēšanas izdevumu saistības VNĪ, kas līdz 2038. gadam veido gandrīz 1,8 miljonus eiro.

Savukārt Finanšu ministrijas budžetā 2020. gadam paredzēti 7,39 miljoni eiro, lai pēc būvniecības darbu pabeigšanas segtu VNĪ izdevumus par ēkas pārbūvi.

LOM jaunās ekspozīcijas un infrastruktūras izveide ir muzeja atbildība. Daudzu gadu ilgajā ziedojumu vākšanas kampaņā šim mērķim ir savākts apmēram 1,5 miljoni eiro.

Kāda ir Nākotnes nama vīzija?

Paredzēts, ka pārbūvētajā muzeja ēkā būs apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija, kuras pirmie plāni un skices tapa jau 2006. gadā. Ekspozīcijas koncepcija nav mainījusies, bet laika gaitā mainījušies mākslinieciskie un tehniskie risinājumi, kā arī izstādāmo materiālu klāsts un vēstures pētniecības gaitā gūto atziņu prezentācija. Jaunā ekspozīcija veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas okupācijas vēsturi. To papildina vēstījums par neatkarīgo Latvijas Republiku, okupācijas sekām un mūsdienu problemātiku. Ekspozīcijas objekti būs gan telpiski, gan multimediāli.

Kas ir Nākotnes nama projekta autors?

Autors ir ievērojamais ASV latviešu arhitekts un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb Gaismas pils autors Gunārs Birkerts (1925 – 2017).

Nākotnes nama idejas autors arhitekts Gunārs Birkerts. Foto: Evija Trifanova, LETA

Birkerts dzimis Rīgā, Otrā pasaules kara laikā kā bēglis devās uz Vāciju, 1949. gadā pabeidza Štutgartes Tehnisko augstskolu Vācijā, saņēma arhitekta inženiera grādu. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV, strādāja Čikāgā un Mičiganā, kur izveidoja savu arhitekta biroju.

Starp Birkerta nozīmīgākajiem darbiem ir Federālā rezervju banka Mineapolē, Stikla muzejs Korningā, Modernās mākslas muzejs Hjūstonā, Aiovas universitātes tieslietu koledža, Domino firmas galvenā mītne Anarborā, ASV vēstniecība Venecuēlā u.c.

Birkerts par savu radošo darbu saņēmis vairākas nozīmīgas godalgas. Birkerta izstrādātajam LNB projektam piešķirta Čikāgas (ASV) Arhitektūras un dizaina muzeja dibinātā Amerikas arhitektūras balva (2000). 2017. gadā LNB kā trešā ierindota starp 21. gadsimta pasaules 10 lielākajām, skaistākajām un mūsdienīgākajām bibliotēkām BBC kultūras un arhitektūras sadaļā. 

Birkerts iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Kur patlaban atrodas Latvijas Okupācijas muzejs?

Pagaidu telpas un pagaidu ekspozīcija ir atvērta Rīgā, Raiņa bulvārī 7. Savukārt Brīvības ielā 61 jeb Stūra mājas pirmajā un pagrabstāvā muzejs ir izveidojis izstādi Čekas vēsture Latvijā.

Raksts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.