Kas notika?
2013. gada 21. novembra vakarā Latvija piedzīvoja valsts lielāko traģēdiju kopš neatkarības atjaunošanas – sabrūkot Zolitūdes lielveikalam Maxima Rīgā, Priedaines ielā 20, zem gruvešiem dzīvību zaudēja 54 cilvēki – veikala apmeklētāji un darbinieki, arī trīs glābēji. Vēl vairāki desmiti cilvēku guva ievainojumus. Kopējā nogruvuma platība bija aptuveni 1500 kvadrātmetru.
Iebrukušais veikala “Maxima” jumts Zolitūdē. Izmeklēšanas eksperimentam izveidotais baseins uz jumta, kas tika piepildīts ar ūdeni un tā masa radīja labvēlīgus apstākļus konstrukciju sabrukšanai. Foto: Ieva Čīka, LETA
Kāpēc sabruka lieveikala ēka?
Veikala griestu sabrukšanas iemesls bija pretēji projektā paredzētajām vienlaidus jumta kopnēm izmantotās sadalītās kopnes, to stiprināšanai nepiemērotu skrūvju izvēle, kas nespēja turēt jumta svaru.
Ēkas ieceres īstenošana sākās 2009. gadā ar būvkonstruktora Ivara Sergeta vadībā HND Grupa izstrādātu būvkonstrukciju projektu. Tā paša gada decembrī arhitektu firmas Kubs arhitekts Andris Kalinka ēkas tehnisko projektu iesniedza būvvaldē, kas ieceri 2010. gada aprīlī akceptēja. Lai arī sākotnēji bija paredzētas vienlaidus kopnes, 2010. gada jūnijā būvkonstruktors izstrādāja rasējumu, kas paredzēja kopņu dalījumu divās daļās.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turētais būvinženieris Ivars Sergets tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas apgabaltiesā, kur pārskatījs viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu. Foto: Ieva Čīka, LETA
2011. gada 4. janvārī būvnieks Re&Re noslēdza apakšuzņēmuma līgumu ar firmu Vikom Industry par tērauda konstrukciju izgatavošanu, piegādi un montāžu. Būvnieka un apakšuzņēmuma līgums paredzēja, ka montāžas darbiem tik noslīgts cits apakšuzņēmums – SIA Monce.
2011. gada 28. februārī svarīgo konstrukciju pieņemšanas aktu parakstīja četri cilvēki — Re&Re darbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, projektētājs Ivars Sergets, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un darbu veicējs no Vikom Andrejs Kuļešovs. Vēlāk atklājās, ka Kuļešova parakstu Monce īpašnieks Viktors Ivanovs ir viltojis, lai taupības nolūkā nebūtu jālīgst būvinženieris. Tieši šīs konstrukcijas 2013. gada 21. novembrī sagāzās.
Ēka ekspluatācijā tika nodota 2011. gada 3. novembrī, bet uz tās turpinājās jumta labiekārtošana, kas paredzēja izbūvēt bērnu rotaļu laukumu un atpūtas zonu.
Tirdzniecības centrs tika atzīts par vienu no trim labākajiem arhitektu veikumiem 2011. gadā. Ēkai blakus bija uzcelta arī dzīvojamā māja.
2013. gada rudenī uz veikala jumta notika pastaigu un rotaļu laukumu izveide un apzaļumošana. Darbus veica uzņēmums Re&Re. Lai arī uz jumta strādāja, veikals darbu nepārtrauca. Katastrofas brīdī SIA Gartens apzaļumošanas darbus bija pabeidzis jau par 80—90%. Apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 2013. gada 29. novembrī.
Plāns, kurā redzams sabrukušā veikala “Maxima” būvprojektā uz jumta iecrētais dārzs. Foto: Ieva Čīka, LETA
2013. gada 21. novembrī pirms katastrofas pulksten 16.21 nostrādāja ugunsdrošības signalizācija un atskanēja balss aicinājumi evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie to izpildīja. Pulksten 17.41 pircēju pārpildītajam veikalam iebruka daļa no jumta, pulksten 19.04, kad ēkā jau bija devušies glābēji, nogruva vēl viena daļa jumta konstrukcijas, bojā gāja trīs glābēji. Nākamās dienas vakarā notika trešais nogruvums, taču tajā cilvēki necieta.
Kas ir upuri?
Aleksandrova Tamāra (dzim. 1983.g.)
Apsīte Leonija (dzim. 1958.g.)
Arabela Sandra (dzim. 1967.g.)
Atarinova Žanna (dzim. 1968.g.)
Aksjutins Jurijs (dzim. 1946.g.), Krievijas pilsonis
Beļakova Valentīna (dzim. 1946.g.)
Bļinovs Iļja (dzim. 1987.g.)
Bondarenko Anna (dzim. 1976.g.)
Bonus Edvīns (dzim. 1961.g.)
Burdukeviča Jūlija (dzim. 1975.g.)
Burvis Andrejs (dzim. 1970.g.)
Ciba Ludmila (dzim.1960.g.)
Čerņenoks Ēriks (dzim.1958.g.)
Fadejeva Gaļina (dzim.1957.g.)
Grigorjan Naira (dzim.1974.g.), Armēnijas pilsone
Gruzde Elga (dzim.1988.g.)
Guseva Tamāra (dzim.1933.g.)
Gutāne Larisa (dzim. 1956.g.)
Gutāns Juris (dzim. 1953.g.)
Hitruka Marina (dzim. 1964.g.)
Igumnova Nataļja (dzim. 1962.g.)
Indriksons Dāvids (dzim. 1979.g.)
Ivčenko Tatjana (dzim. 1951.g.)
Ižiks Sergejs (dzim. 1969.g.)
Jesipenko Jeļena (dzim. 1960.g.)
Jesipenko Mihails (dzim. 1959.g.)
Kirillova Svetlana (dzim. 1964.g.)
Koževņikova Ļubova (dzim. 1954.g.)
Ļeha Svetlana (dzim. 1951.g.)
Malaja Ņina (dzim. 1954.g.)
Meļihova Vera (dzim. 1951.g.)
Mičuna Svetlana (dzim. 1958.g.)
Mizula Valērijs (dzim. 1959.g.)
Ničiporenko Pavlo (dzim. 1957.g.)
Novikovs Nikolajs (dzim. 1952.g.)
Pavelko Santa (dzim. 1971.g.)
Petrovska Jeļena (dzim.1968.g.)
Petruņins Aldis (dzim.1977.g.)
Piņķe Violeta (dzim.1977.g.)
Poluhina Olga (dzim.1962.g.)
Reinfelds Edgars (dzim.1988.g.)
Skadmane Daina (dzim.1990.g.)
Skadmanis Jānis(dzim.1955.g.)
Skrinda Ina (dzim.1976.g.)
Smirnova Viktorija (dzim.1984.g.)
Šteinītis Vilnis (dzim.1977.g.)
Teusa Vera (dzim.1958.g.)
Teuss Mihails (dzim.1960.g.)
Tihonova Raisa (dzim.1951.g.)
Tračuma Nadežda (dzim.1956.g.)
Troicka Valentīna (dzim.1951.g.)
Vovka Viktorija (dzim.1979.g.)
Zarečanska Žanete (dzim.1973.g.)
Zhilinskauska Rita (dzim.1974.g.), Krievijas pilsone
Ko izmeklēja policija?
21. novembrī policija sāka kriminālprocesu par iespējamu Krimināllikuma 239. panta 2. daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu — par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas. Policija ierosināja divus kriminālprocesus. Pamata kriminālprocesā bija jāatbild uz jautājumiem — kāpēc notika veikala Maxima traģēdija, kurš pieļāva liktenīgo kļūdu. Otrs kriminālprocess tika sākts pēc Valsts darba inspekcijas secinājumiem, ka netika evakuēti cilvēki pēc trauksmes signāla atskanēšanas.
Kas ir apsūdzētie?
Zolitūdes lietā prokuratūra par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu uzrādīja apsūdzības deviņām personām.
Zolitūdes traģēdijā apsūdzētie tiesas sēdes laikā. No labās – Ivars Sergets un Mārtiņš Draudiņš. Foto: Evija Trifanova, LETA
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, apsūdzētas piecas personas — ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem — būvinspektoram Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai — izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Apsūdzēta arī Maxima veikala darbiniece Inna Šuvajeva, kura bija atbildīga par darba drošību veikalā.
Latvijas Būvinženieru savienība sertifikātus apturēja Sergetam un Jānim Malcānam, Gulbim, Draudiņam un trim ēku būvdarbu vadītājiem — Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam. Ēkas arhitekti Zane un Andris Kalinkas savus arhitektu sertifikātus pēc traģēdijas apturēja paši.
Kā tiesā apsūdzētos?
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā prokuratūra par cietušajiem atzina 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensāciju apmērs bija 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā bija pieteikti 144 cilvēki.
Lietu iztiesā tiesneši Erlens Ernstsons, Dzintra Zemitāne un Aiga Freimane, kā rezerves tiesnese nozīmēta Elīna Leitāne.
Apsūdzību uztur prokurori Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova.
Kāpēc neizveidoja sabiedrisko izmeklēšanas komisiju?
Pēc traģēdijas valdība nolēma izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā. Komisijā tika apstiprināti četri locekļi — bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un Sabiedrības par atklātību – Delna pārstāve Inese Voika. Taču komisija izjuka, vēl nesākusi darbu. Sabiedrības sašutumu izraisīja lielais finansējums komisijas darbībai un tās locekļu algām, lai gan ne komisijas darba plāna, ne veicamo uzdevumu vēl nebija.
Pēc komisijas izjukšanas valdība paziņoja, ka jauna sabiedriskās izmeklēšanas komisija veidota netiks.
Ko secināja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija?
12. Saeima 2014. gada 11. novembrī nolēma veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai. Parakstus šīs komisijas izveidošanai vāca deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) un deputāte, Zolitūdes cietušo biedrības aktīviste Regīna Ločmele-Luņova (S). Par komisijas vadītāju tika iecelts deputāts Ringolds Balodis (NSL). Kā pirmo darbu komisija izvirzīja būvniecības likumu izvētīšanu.
Komisija ar gala ziņojumu klajā nāca 2015. gada oktobrī, tajā minot arī politiski un morāli atbildīgās personas. Pret šo personu minēšanu ziņojumā bija komisijas sekretārs Ints Dālderis (V), uzskatot, ka par to var spriest tikai tiesa. Dālderis atteicās parakstīt komisijas gala ziņojumu.
Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minētas: toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Vai šai traģēdijai bija politiskas sekas?
Nepilnu nedēļu pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, no amata atkāpās visilgāk amatā bijušais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Viņš savu demisiju pamatoja ar Zolitūdes nelaimi, tomēr sabiedrība pieļāva, ka traģēdija ir tikai aizsegs iespējai pirmsvēlēšanu laikā izveidot jaunu valdību, tajā iekļaujot ZZS.
28. novembrī no amata tika atbrīvots Maxima Latvija valdes loceklis Gintars Jasinsks — “par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā”. Preses konferencē, kas notika premjera demisijas dienā, Jasinsks uz jautājumu, vai viņš negrasās atstāt Maxima Latvija vadītāja amatu, atbildēja: “Kāpēc? Atkāpjas tie, kuri jūt reālu atbildību. Es varu cilvēkiem skatīties acīs.” Atbilde šokēja sabiedrību, Ārlietu ministrija pieprasīja skaidrojumu no Lietuvas vēstnieka Latvijā un šos izteikumus pārrunāja ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču.
Vai notika būvniecības likumu sakārtošana?
2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību. Lai nodrošinātu neatkarīgu uzraudzību sabiedriski nozīmīgu ēku celtniecībai, tika atjaunota Būvniecības valsts kontroles biroja darbība. Likumā noteikts pienākums būvinspektoriem regulāri apsekot ēkas, lai nebūtu situācijas, kad inspektori pirmo reizi tās ierauga, tikai nododot ekspluatācijā. Notikušas arī izmaiņas likumos, kas uzdod darba devējiem vai ēku īpašniekiem obligātu pienākumu evakuēt cilvēkus, kad atskan trauksmes signāls. Šāds pienākums evakuēties ir arī pašiem iedzīvotājiem.
Ir palielināti sodi par būvniecības noteikumu pārkāpumiem, ja to rezultātā iet bojā cilvēki. Līdz šim par to maksimālais sods bija brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, tagad — līdz astoņiem.
Kādas kompensācijas saņēma cietušie un upuru radinieki?
Zolitūdes traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki gada laikā no valsts un Rīgas pašvaldības saņēma vairāk nekā 1 771 000 eiro lielu atbalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 51 traģēdijā bojāgājušā 101 tuviniekam izmaksāja 725 730 eiro, seši no viņiem ir saņēmuši kompensācijas par diviem bojāgājušajiem. 42 Zolitūdes traģēdijā cietušajiem VSAA kompensācijās kopā ir izmaksājusi 298 830 eiro.
Trīs bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts saņēma vairāk nekā 70 000 eiro kompensācijas. Papildus Rīgas dome visu bojāgājušo tuviniekiem kompensācijās kopumā izmaksāja 747 007 eiro. Uz kompensācijām pieteicās 108 tuvinieki.
Savukārt cietušajiem dome kompensācijās kopā izmaksāja 28 457 eiro. Trīs cietušajiem piešķirts invalīda statuss. 34 cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem Rīgas dome apmaksāja ārstēšanās izdevumus, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, medikamentus, psihologa pakalpojumus, pieciem bērniem apmaksāti reitterapijas pakalpojumi.
Maxima Latvija VSAA kontā Valsts kasē pārskaitīja 1 735 546 eiro, lai līdz 2031.gada augustam nodrošinātu ikmēneša pabalstu bērniem, kuri šajā traģēdijā zaudēja vecākus.
Savukārt Ziedot.lv cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem sniedza atbalstu 1 177 223, 85 eiro apmērā.
Lai izbeigtu daudzās civilprasības, 2016.gada novembrī traģēdijā bojāgājušo tuvinieki un Maxima Latvija vienojās par kompensācijām 100 tūkstošu eiro apmērā katra bojāgājušā ģimenei. Vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.
2017. gada augustā uzņēmums ar biedrību Zolitūde 21.11 vienojās par aptuveni 900 000 eiro novirzīšanu Zolitūdes traģēdijā 35 fiziski cietušo atbalstam, katrai personai paredzot no 5000 līdz 75 000 eiro, atkarībā no gūto traumu smaguma.
Kopumā Maxima Latvija cietušo atbalstam kopš traģēdijas novirzījusi vairāk nekā 8 miljonus eiro.
Kas notiks ar traģēdijas vietu?
2017. gadā izsolē par 3,9 miljoniem eiro tiesu izpildītājs Igaunijas bankai Eesti Krediidipank pārdeva SIA Homburg Zolitude piederošo traģēdijas vietā vēl esošo tukšo daudzstāvu māju. Tagad ēka pieder bankas meitas uzņēmumam SIA Prana Property, kas dibināts speciāli šim darījumam.
Rīgas dome un Zolitūdes traģēdijā cietušie šajā vietā vēlas izveidot memoriālu. Lai to izdarītu, ir jāmaina teritorijas zonējums. Teritorija pieder Rīgas domei un jaunajam īpašniekam – Igaunijas bankas meitasuzņēmumam. Tikai abi īpašnieki, kopīgi vienojoties, var lemt par teritorijas zonējuma maiņu.
Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītais pagaidu piemineklis. Foto: Evija Trifanova, LETA
2015. gadā traģēdijas vietā tika uzstādīts pagaidu piemineklis.
Raksts tapis ar VKKF atbalstu
Pagaidām nav neviena komentāra