Print Friendly, PDF & Email

Ko nozīmē «kompetencēs balstīta izglītība»?

Kompetencēs balstīta izglītība, kas latviskota kā «lietpratība», ir pēdējā desmitgadē daudzu valstu izglītības sistēmās lielu popularitāti ieguvusi pieeja, kurā mācīšanās koncentrējas dažādu prasmju izkopšanā.

Šī pieeja prasa sniegt skolēniem skaidru izpratni, kāpēc viņiem jāapgūst jaunas prasmes un kā tās noder. Dažādu mācību priekšmetu skolotājiem ir jāsadarbojas, lai skolotāji no dažādiem aspektiem, arī starpdisciplināri palīdzētu aptvert un saprast vienu tēmu. Svarīga ir katra bērna individuālo spēju attīstīšana. Šī pieeja paredz, ka bērni mācās gan individuāli, gan sadarbojoties.

Kompetencēs balstītais izglītības saturs pēdējos gados dažādos veidos iedzīvināts tajās valstīs, kas mēģina uzlabot savu izglītība. Arī Latvijas valdība 2015. gada oktobrī nolēma gandrīz 14 miljonus eiro (no tiem 12 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums) izmantot jauna satura izstrādei.

Kāpēc vajadzīgs jauns izglītības saturs?

Pirmkārt, tāpēc, ka pašreizējie izglītības standarti, kas prasa noteiktu zināšanu apguvi konkrētos mācību priekšmetos, ir novecojuši. Tie iemāca atkārtot noteiktas darbības, bet neiemāca analizēt, meklēt likumsakarības, patstāvīgi strādāt, neiedrošina veidot savu attieksmi un izcelties ar pašiniciatīvu.

Pašlaik notiek tik strauja tehnoloģiju un vērtību nomaiņa, ka Pasaules ekonomikas forums paredz —  65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien vēl neeksistē. Nākotnē samazināsies pieprasījums pēc rutīnas darba veicējiem, bet aizvien vairāk būs vajadzīgi profesionāļi ar analītisku un radošu pieeju darbam.

Otrkārt, starptautiskos pētījumos Latvijas skolēnu rezultāti ir viduvēji, kas liecina par trūkumiem pašreizējā izglītības sistēmā. Piemēram, OECD (organizācija apvieno 35 valstis, arī Latviju) PISA tests, kas vērtē 15 gadus veco skolēnu prasmes matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā, uzrāda — katrs piektais jaunietis Latvijā ir ar zemu kompetenci.

Izcilas prasmes, kas pierāda skolēna spējas risināt nestandarta situācijas, kritiski analizēt informāciju, uzņemties iniciatīvu, Latvijā sasniedz ļoti maz skolēnu. Izcilas dabaszinību kompetences Latvijā uzrāda tikai 3,8% skolēnu, turpretim OECD vidēji — 7,8%. Līdzīga aina ir lasīšanā un matemātikā, kur izcilnieku skaits ir divreiz mazāks nekā vidēji OECD valstīs — lasīšanā 4,3% un matemātikā 5,2% (OECD vidēji 8,3% un 10,7%).

Pēdējos mācību gados nestandarta uzdevumi apzināti likti arī centralizētajos matemātikas eksāmenos un dabaszinātņu pārbaudes darbos, lai redzētu, kā skolēniem veiksies. Vairums skolēnu spēj izpildīt tikai trešdaļu uzdevumu.

Kas izstrādā jauno saturu?

Kopš 2016. gada oktobra Valsts izglītības un satura centra paspārnē strādā projekta grupa, kas atbildīga par jaunā satura izstrādi un ieviešanu. Ar aptuveni 300 ekspertu (skolotāji, pasniedzēji, pedagoģijas speciālisti) līdzdalību izstrādāts jauns mācību saturs, kas no 2017.gada septembra nodots sabiedriskai apspriešanai.

Satura izstrādātāji aicina līdz 2018. gada 1. februārim ikvienu interesentu izteikt viedokli par jauno saturu un tā ietekmēt, kas un kā turpmākajos gados tiks mācīts skolā. Šis dokuments kalpos par pamatu jaunām pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās izglītības standartam.

Kā jauno saturu ieviesīs?

2017.gads ir pirmais, kurā jauno izglītības saturu izmēģina simts izglītības iestādēs. Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos komentārus, kā arī skolēnu un skolotāju atsauksmes aprobācijas skolās, saturu nākamgad vēl pilnveidos.

Saturu ieviesīs pakāpeniski piecu gadu laikā. Nākamajā — 2018./2019.mācību gadā — pēc jaunā modeļa jāsāk strādāt bērnudārzos un 1. klasēs, pēc tam secīgi saturu ieviesīs nākamajos izglītības posmos. Jauni valsts pārbaudījumi 9. un 12. klašu absolventiem pirmo reizi būs 2021./2022.mācību gadā.

Paredzēts, ka nākamajos gados skolotājus sagatavos darbam ar jauno saturu un tiks izveidota digitālo mācību līdzekļu vietne, lai tie būtu plaši pieejami.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir panākt, lai pedagogi kopā plāno mācību darbu un savstarpēji sadarbojas, jo līdz šim tas nav bijis ierasts. Paredzēts, ka no 2018.gada pavasara Latvijā tiks rīkoti labās prakses semināri, kuros pedagogi dalīsies pieredzē.

Kādas problēmas jau atklājušās?

Jaunais mācību saturs, kas nodots apspriešanai, ir apjomīgs dokuments. Lai to izprastu, vajadzīga pamatīga iedziļināšanās. Iespējams, ne katrai mammai un tētim tas saprotams un  ne katrs skolotājs to rūpīgi izvērtē.

Saturs definē mērķus un jauno pieeju, bet atbildība par mācību organizēšanu pilnībā nodota skolām. Taču pedagogiem pagaidām nav doti instrumenti — mācību līdzekļi, stundu paraugi — kas palīdzētu izprast, kā praktiski strādāt ar jauno mācību saturu. Vairums skolotāju ir neizpratnē, kā organizēt nodarbības, vai un kā jāpasniedz starpdisciplinārās tēmas. Zināms, ka mainīsies vērtēšanas sistēma, bet pagaidām nav skaidrs, kā vērtēt skolēnu prasmes un kā mērīt katra audzēkņa izaugsmi. Atbildes uz šiem jautājumiem projekta darba grupa sola 2018.gadā.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu