Kāpēc izgāzās Oligarhu lieta?

Kas noticis?

Žurnāls Ir 2017. gada jūnijā publiskoja “oligarhu sarunas” — Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un citu amatpersonu slepenas apspriedes par politiku un biznesu, ko viesnīcā Rīdzene bija noklausījušies KNAB izmeklētāji. Uz šo sarunu pamata 2011. gadā tika ierosināta “oligarhu lieta”, taču 2016. gada decembrī kriminālprocess izbeigts. Pēc Rīdzenes sarunu publiskošanas Saeima 2017. gada jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izpētītu valsts nozagšanas pazīmes tajā un noskaidrotu, kāpēc lieta izbeigta.

Kā sākās “oligarhu lieta”?

Divu gadu laikā no 2009. gada sākuma līdz 2011. gada sākumam operatīvās izstrādes ietvaros KNAB ar tiesas sankciju noklausījās politiķa Aināra Šlesera sarunas viesnīcā Rīdzene, kur viņš apsprieda politiskus un saimnieciskus jautājumus ar dažādiem politiķiem, valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, privātā biznesa pārstāvjiem.

Ainārs Šlesers. Foto: Edijs Pālens, LETA

Tolaik Šlesers bija starp ietekmīgākajiem politiķiem valstī — kā partijas LPP/LC vadītājs viņš līdz 2009.gada martam bija satiksmes ministrs, tad opozīcijas deputāts Saeimā, no 2009. gada jūlija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, bet no 2010. gada novembra atkal Saeimas deputāts līdz 10. Saeima tika atlaista. Viesnīcā Rīdzene viņš tikās ar politiķiem, piemēram, ZZS “premjera kandidātu” Aivaru Lembergu, zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), Saskaņas Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, Rīgas domnieku Andri Ameriku (LPP/LC). Pie viņa atskaitīties un apspriest nākotnes lēmumus Rīdzenes numuriņos ieradās valstij piederošu uzņēmumu vadītāji, piemēram, Bertolts Fliks no airBaltic, Uģis Magone no Latvijas dzelzceļa, Juris Gulbis no Lattelecom. Regulāri viņš tikās ar Rīgas tirdzniecības ostas vadību, biznesa partneri Viesturu Koziolu.

No šīm sarunām KNAB izmeklētājiem radās aizdomas, ka Šleseram slēpti pieder uzņēmumi, kuru labā viņš kā amatpersona arī pieņem lēmumus. Runa bija par uzņēmumu Rīgas tirdzniecības osta, kas pelna miljonus ar kravu pārkraušanu, kā arī Zaķusalas Estates un Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas apsaimnieko vērtīgus nekustamos īpašumus Zaķusalā un Andrejsalā.

Tāpēc 2011. gada 20. maijā KNAB uzsāka kriminālprocesu Nr.16870000911 par vairākiem iespējamiem likumpārkāpumiem — dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Krimināllikuma 318.panta otrā daļa), neatļautiem mantiskiem darījumiem (326.panta otrā daļa), valsts amatpersonai noteiktu aizliegumu pārkāpšanu (325.panta otrā daļa), nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā (219.panta otrā daļa), noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (195.panta trešā daļa), kukuļņemšanu (320.panta ceturtā daļa) un kukuļdošanu (323.panta otrā daļa).

Oligarhu krimināllieta drīz pēc ierosināšanas satricināja Latvijas politisko vidi, jo 26. maijā Saeima atteica kratīšanas atļauju deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Tad 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu Nr. 2 ierosināja Saeimas atlaišanu, brīdinot par “mūsu valsts demokrātijas privatizāciju” un dodot iespēju jaunās vēlēšanās “pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai”. Ārkārtas vēlēšanās 2011. gada septembrī Šķēle vairs nekandidēja, Šlesera partija nepārvarēja 5% barjeru, bet ZZS būtiski saruka vēlētāju atbalsts, mandātu skaitam sarūkot no 22 uz 13.

Kāpēc “oligarhu lietu” izbeidza?

KNAB izmeklēšana notika vairākos virzienos, līdz ar to lieta netika izbeigta ar vienu lēmumu, bet gan pakāpeniski.

Viena no izmeklēšanas epizodēm bija saistīta ar vadības maiņu Rīgas brīvostā 2010. gada oktobrī, kad Šlesers tika ievēlēts Saeimā un savā vietā ostas valdes vadībā gribēja atstāt partijas biedru Andri Ameriku. Viņa iebalsošanai vajadzēja ZZS atbalstu, tāpēc Šlesers veda sarunas ar Aivaru Lembergu. Rīdzenes sarunu saturs liecina, ka Lembergs par Amerika atbalstīšanu pretī prasījis, lai Rīgas brīvosta noslēdz reklāmas līgumu ar izdevniecību Mediju nams, kas 2011. gada janvārī arī tika izdarīts. KNAB izmeklētāji sākotnēji uzskatīja, ka ir notikusi kukuļošana, bet 2015. gada 5. augustā nodarījumu pārkvalificēja par tirgošanos ar ietekmi (326.1 panta pirmā daļa), bet Šleseru un Lembergu atzina par aizdomās turētajiem. Tomēr jau drīz, 10. septembrī prokuratūra nolēma šajā sadaļā kriminālprocesu pret abiem izbeigt — konstatējot, ka nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Par pārējām aizdomām — nepatiesām ziņām deklarācijā un neatļautiem mantiskiem darījumiem — prokuratūra 2015. gadā septembrī atzina, ka Šlesera saukšanai pie kriminālatbildības nav pamata un uzdeva KNAB turpināt izmeklēšanu.

KNAB konstatēja, ka Šlesers amatpersonas deklarācijā vairākus gadus pēc kārtas nav sniedzis patiesas ziņas par apjomīgiem darījumiem — nav deklarēti vairāk nekā sešu miljonu eiro aizdevumi biznesa partnerim Viesturam Koziolam, desmitos tūkstošu mērāmi pārskaitījumus sievai, partijai, privātskolai un luksuspreču pirkumi ārzemēs.

Tāpat nav deklarētas Šlesera daļas uzņēmumos, kas pēc izmeklēšanas domām viņam slēpti piederēja — Norvēģijā reģistrētos uzņēmumos Tritan Group AS (24%) un Aragon AS (32%), kā arī Šveicē reģistrētā kompānijā Zein Holding AG (90%). Tieši šie uzņēmumi tālāk nodrošināja ietekmi Latvijas uzņēmumos, kas saimniekoja Rīgas ostā, Zaķusalā un Andrejsalā. Turklāt KNAB izmeklētāji bija atklājuši konkrētus lēmumus, kuru pieņemšanā šo uzņēmumu interesēs Šlesers piedalījies Rīgas domē vai Brīvostas valdē.

Tomēr izmeklēšanas rezultātā KNAB secināja, ka Šlesera darbībās, sniedzot nepatiesas ziņas amatpersonas deklarācijās (219.pants), nav bijis tieša nodoma un viņš vienkārši kļūdījies. Savukārt neatļautiem mantiskiem darījumiem (326.pants) nav izdevies savākt pierādījumus. Līdz ar to 2016. gada 12.decembrī pats KNAB šo kriminālprocesu pilnībā izbeidza.

Ko atklāj "Rīdzenes" sarunas?

Pusgadu pēc krimināllietas izbeigšanas, 2017. gada jūnijā žurnāls Ir publiskoja Rīdzenes viesnīcā notikušo sarunu saturu. Tas Ir kļuva zināms no avotiem, kuri lūguši savu identitāti neatklāt.

Publiskotās Rīdzenes sarunas atklāja, kā Šlesers kopā ar biznesa partneriem ilgstoši vērpis shēmas savu īpašumtiesību legalizēšanai, dažādi sekmējis Rīgas tirdzniecības ostas biznesu un ciešu sadarbību ar Kremlim pietuvinātiem Krievijas uzņēmējiem, plānojis Zaķusalas un Andrejostas nekustamo īpašumu projektu attīstību, kuru dēļ Saeimā virzīta arī termiņuzturēšanās atļauju programma, lai varētu piesaistīt naudīgus investorus.

Rīdzenes sarunas atklāja daudzas iepriekš nezināmas detaļas, kas rada pārliecinošu iespaidu, ka visi trīs oligarhi — ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Aivars Lembergs un Andris Šķēle — ir iespējami slēptie īpašnieki uzņēmumā Rīgas tirdzniecības osta. Caur šo ostas uzņēmumu oligarhi 2009. gadā slēptā veidā pārņēmuši kontroli laikrakstā Diena, vēlāk īstenojot skarbas “tīrīšanas” tā redakcijā.

Sarunas liecina par politiķu netraucētu piekļuvi lielākajiem privātajiem televīzijas kanāliem (LNT, PBK) un tiek apspriesta arī sabiedrisko mediju “sakārtošana”, kā paraugu piesaucot varas “vertikāli” Krievijā. Tāpat daļēji jau īstenota un tālāk plānota kontroles pārnemšana nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic.

Sarunās daudz apspriesta arī politika, bieži vien ļoti rupjā veidā. Tajā skaitā 2010. gadā notikusi aizmuguriska Šlesera, Lemberga un Urbanoviča vienošanās par koordinētu pretdarbību Dombrovska valdībai, kuras sastāvā ZZS vienlaikus darbojās, kā arī plānota Lemberga, Šlesera un Šķēles politisko spēku koalīcija ar Saskaņu pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tāpat spriests, kā nomainīt Valdi Zatleru un Lembergam ielikt «savu» prezidentu, kas viņam X stundā varēs palīdzēt.

Ar sarunu saturu iespējams iepazīties šeit.

Ko izmeklē Saeima?

Pēc Rīdzenes sarunu publiskošanas Saeima 2017. gada 21. jūlijā vienbalsīgi nolēma izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911.

Saeimas “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Foto: Edijs Pālens, LETA

Saeimas komisijai konkrēti formulēti pieci uzdevumi:

1. izvērtēt šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu;
2. izvērtēt faktorus, kas noveda pie krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā;
3. Pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem;
4. izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi;
5. izvērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Komisijā darbojas pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas — to vada Inguna Sudraba (No sirds Latvijai), komisijas sekretārs ir deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) un tajā darbojas Igors Pimenovs (Saskaņa), Ainārs Mežulis (ZZS), Andrejs Judins (Vienotība) un Ritvars Jansons (NA).

Komisijas izveide jau sākotnēji saistīta ar publiskām sadursmēm, jo tās vadītājai Ingunai Sudrabai nav pielaides darbam ar valsts noslēpumu un viņa pati piesaukta Rīdzenes sarunās kā Maskavā atbalstīta premjera kandidāte.

Komisijas darba termiņš ir 6 mēneši. Komisijas darbam var sekot tās mājaslapā šeit.

Raksts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.