Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Kas notika?

ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu 2016. gadā raksturoja neredzēti plaša hakeru aktivitāte un sociālo tīklu izmantošana. 2016. gada jūlijā Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones kampaņas epastus nopludināja neilgi pirms partijas konventa. Pēdējos mēnešos pirms novembra balsojuma notika masveidīgā Trampam izdevīgu viltus ziņu izplatīšana sociālajos tīklos.

Kāpēc tika uzsākta izmeklēšana?

Pirms vēlēšanām ASV izlūkdienesti paziņoja, ka demokrātu partijas epastus uzlauzuši Krievijas hakeri, bet 2016. gada decembrī ASV Centrālās izmeklēšanas pārvalde (CIP) secināja, ka Krievija iejaucās vēlēšanās, lai panāktu republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanu.

Dabiski radās jautājums, vai Trampa kampaņa par šiem centieniem zināja. Minējumiem pamatu deva ne tikai paša Trampa labvēlīgā attieksme pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet arī vairāku viņa tuvo padomnieku kontakti ar Kremli vai tā sabiedrotajiem. Pols Manaforts (Paul Manafort), kas vairākus mēnešus bija Trampa kampaņas vadītājs, daudzus gadus bija ietekmīgs padomdevējs prokremliskajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam. Savukārt Trampa pirmais Nacionālās drošības padomes vadītājs Maikls Flins (Michael Flynn) bija saņēmis naudu par runu Kremļa propagandas kanāla RT rīkotā pasākumā un telekanāla jubilejas svinībās sēdēja pie viena galda ar Putinu.

Bijušais Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts pēc nopratināšanas. Foto: EPA/LETA

ASV pretizlūkošanas dienesti sāka izmeklēt Krievijas ar vēlēšanām saistītās aktivitātes jau 2016. gada jūlijā, bet 2017. gada martā Federālās izmeklēšanas biroja direktors Džeims Komijs Kongresam apstiprināja, ka FIB izmeklē iespējamu sadarbību starp Krieviju un Trampa kampaņu. 3. maijā Komijs apstiprināja Kongresam, ka tiek izmeklēti konkrēti cilvēki, un atteicās atbildēt uz jautājumu, vai starp tiem ir pats prezidents Tramps.

9.maijā Tramps atlaida Komiju no FIB direktora amata.

17. maijā ASV ģenerālprokurora vietnieks Rods Rozenstīns (Rod Rosenstein) iecēla Robertu Milleru (Robert Mueller) par īpašo prokuroru ar uzdevumu izmeklēt “jebkuras saites un/vai koordināciju starp Krievijas valdību un personām, kuras saistītas ar prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņu”. (Jau iepriekš ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss (Jeff Sessions) bija sevi atstādinājis no atbildības par Krievijas ietekmes izmeklēšanu, jo bija radušies jautājumi par viņa paša kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.)

Kas ir "īpašais prokurors"?

ASV likums nosaka, ka ASV ģenerālprokurors var iecelt “īpašo prokuroru” (“special counsel“), lai izmeklētu gadījumus, kuros paša ģenerālprokurora tiešā pakļautībā notiekoša izmeklēšana varētu radīt interešu konfliktu. Īpašajam prokuroram tiek piešķirtas plašas pilnvaras izmeklēt iespējamus noziegumus un celt apsūdzības, un viņa ikdienas darbs nav pakļauts citu amatpersonu pārraudzībai. Tomēr ģenerālprokurors var viņu no amata arī atcelt, ja saskata viņa darbā kādus likuma vai citu normu pārkāpumus. Galvenais īpašā prokurora neatkarības garants ir viņa darbam pievērstā Kongresa un sabiedrības uzmanība. Ir bijuši gadījumi ASV vēsturē, kad prezidents vai ģenerālprokurors ir atlaiduši īpašo prokuroru, taču tas vienmēr ir izsaucis skandālu un centieni tā ierobežot vai pārtraukt izmeklēšanu nav bijuši sekmīgi.

Īpašā prokurora izmeklēšanai nav noteikti laika ierobežojumi.

Kas ir Roberts Millers?

Millers dzimis 1944. gadā turīgā Filadelfijas ģimenē. Pēc bakalaura grāda iegūšanas politoloģijā Prinstonas universitātē un maģistra grāda Ņujorkas universitātē viņš iestājās jūras kājniekos un pusotru gadu dienēja Vjetnamā, kur tika ievainots un saņēma apbalvojumus par varonību kaujas laukā.

Roberts Millers. Foto: Reuters/LETA

Pēc atgriešanās no Vjetnamas viņš pabeidza Virdžīnijas universitātes Juridisko fakultāti un daudzus gadus strādāja kā prokurors, tai skaitā bija ASV ģenerālprokurora vietnieks. 2001. gadā prezidents Džordžs Bušs viņu nominēja FIB direktora amatam un Senāts viņu vienbalsīgi apstiprināja. 2011. gadā pirms viņa otrā termiņa beigām prezidents Baraks Obama lūdza viņu palikt amatā vēl uz diviem gadiem. No 2013. līdz 2017. gada viņš strādāja kā pasniedzējs un jurists privātajā sektorā. Pat viens no Trampa tuvākajiem politiskajiem sabiedrotajiem, bijušais Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs (Newt Gingrich) par Milleru sākotnēji teica: “Viņš ir izcila izvēle īpašā prokurora amatam. Pateicoties godīgumam un taisnprātībai viņam ir nevainojama reputācija.”

Millers visu mūžu ir bijis republikāņu partijas atbalstītājs.

Ko izmeklētāji paveica 2017. gadā?

Millera komandā strādā vairāk nekā trīsdesmit cilvēku, tai skaitā vairāki, kas specializējas finanšu noziegumu, naudas atmazgāšanas un izvairīšanās no nodokļiem atklāšanā. Viņi sākuši plašu izmeklēšanu, kas skar dažādas Krievijas ietekmes operācijas, un līdz 2017. gada beigām cēluši apsūdzības pret četriem cilvēkiem.

Oktobra sākumā Džordžs Papadopuloss (George Papadopoulos), līdz tam mazpazīstams Trampa kampaņas padomnieks ārpolitikas jautājumos, atzina savu vainu apsūdzībā par melošanu FIB izmeklētājiem. Papadopuloss jau pirms tam bija piekritis sadarboties ar izmeklētājiem.

Oktobra beigās Pols Manaforts un viņa sadarbības partneris Riks Geitss (Rick Gates) tika apsūdzēti naudas atmazgāšanā, melošanā izmeklētājiem un citos noziegumos. Apsūdzības ir saistītas ar viņu darbu Ukrainā, nevis ar Trampa kampaņu. Viņi savu vainu noliedz.

1.decembrī Maikls Flins atzina savu vainu apsūdzībā, ka melojis FIB par tikšanos 2016. gada decembrī ar Krievijas vēstnieku ASV. Flins piekritis sadarboties ar izmeklēšanu.

Jūnijā Washington Post ziņoja, ka Millera komanda pēta, vai Tramps nav pretlikumīgi iejaucies tiesībsargu darbā, cenšoties panākt Flina izmeklēšanas pārtraukšanu un atlaižot Komiju.

Laikraksts arī ziņo, ka tiek izmeklēti Trampa znota Džareda Kušnera (Jared Kushner) ar Krieviju saistītie biznesa un finanšu darījumi.

Millera izmeklētāji ir arī saņēmuši tiesneša sankciju pārbaudīt Krievijas interesēs pirktas reklāmas Facebook. Šie maksājumi varētu tikt kvalificēti kā pretlikumīgi politiskie ziedojumi.

Vai ir kādas citas izmeklēšanas par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās?

Gan ASV Senāta, gan Pārstāvju palātas par izlūkdienestiem atbildīgās komisijas izmeklē Krievijas iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās. Gan gan atklātās, gan slēgtās sēdēs tās ir izjautājušas daudzus ar Trampa kampaņu saistītus cilvēkus. Vienlaikus citas Senāta un Pārstāvju palātas komisijas 2017. gadā aicinājušas administrācijas pārstāvjus liecināt par FIB direktora Komija atlaišanu.

Komisijām nav tiesību izvirzīt apsūdzības, tomēr to aktivitāte pievērsusi mediju un sabiedrības uzmanību vairākiem skandaloziem gadījumiem. Piemēram, 2016. gada jūnijā Trampa dēls Donalds Tramps juniors saņēma no paziņas epastu, kurā tika piedāvāta Krievijas valdības rīcībā esoša, Klintoni inkriminējoša informācija. Epasta rezultātā Tramps juniors un Manaforts dažas dienas vēlāk Trampa tornī Manhetenā tikās ar Kremlim pietuvinātu juristi. Pēc šo kontaktu atklāšanas Kongress decembrī iztaujāja Trampu junioru. Šo gadījumu izmeklējot arī Millera komanda.

Arī prezidenta znots Kušners ticis vairākkārt aicināts liecināt Kongresā, tai skaitā par iespējamiem kontaktiem ar Wikileaks, kas publicēja Klintones kampaņas epastus.

Tā kā melošana Kongresam ir kriminālnoziegums, dažādu uz komisijām aicināto personu teiktais var radīt papildu darbu arī Millera izmeklētājiem.

Kā Tramps ir reaģējis uz izmeklēšanu?

Tramps vienmēr ir skaļi noliedzis jebkādas saistības starp savu kampaņu un Krieviju, atkārtoti nosaucot šādas aizdomas par “viltus ziņām” un “raganu medībām”. Viņš ļoti nelabprāt atzinis Krievijas centienus iejaukties 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Lai gan viņš pats nav publiski kritizējis Milleru, jau vairākus mēnešus Trampa atbalstītāji gan medijos, gan Kongresā ir aicinājuši īpašo prokuroru atcelt no amata. Tiesa, decembrī Trampa pārstāvji teica, ka viņš neplāno to darīt. Tomēr decembra beigās Tramps tviterī skarbi kritizēja FIB un vairākas tā amatpersonas.

ASV prezidents Donalds Tramps. Foto: AP/LETA

Savukārt vairāki redzami republikāņu senatori izteikuši atbalstu Millera izmeklēšanai.

Vai izmeklēšana apdraud Trampa prezidentūru?

Lai gan jautājums nav tieši atrunāts ASV Konstitūcijā, valda uzskats, ka pret amatā esošu prezidentu nav iespējams celt apsūdzību krimināllietā.

Savukārt atcelšana no amata jeb impīčments ir neizbēgami politizēts jautājums. Konstitūcija nosaka, ka impīčmentu ierosina Kongresa Pārstāvju palāta ar vienkāršu balsu vairākumu, bet jautājumu izskata Senāts. Lai prezidents zaudētu amatu, divām trešdaļām senatoru jānobalso “par”.

Pēc 2016. gada vēlēšanām abās palātās vairākumu saglabāja republikāņi, tāpēc izredzes ir niecīgas, ka šā Kongresa pilnvaru laikā impīčmenta procedūra varētu tikt iekustināta. Nākamās vēlēšanās notiks 2018. gada novembrī, kad vēlētāji balsos par visiem Pārstāvju palātas kongresmeņiem un trešdaļu senatoru.

Tomēr, pat ja Millera izmeklēšana neskar pašu prezidentu, tā turpinās nodarbināt gan viņa valdības amatpersonas, gan politiķus, gan medijus, gan sabiedrību, un līdz ar to būtiski apgrūtināt Trampa administrācijas darbu. Turklāt šādas izmeklēšanas nemēdz ātri beigties. No deviņām kopš 1979. gada uzsāktajām, kuru rezultātā celtas apsūdzības, tikai divas beidzās divu gadu laikā, bet piecas ilgušas sešus gadus vai vairāk.

 

Raksts tapis ar VKKF atbalstu