Kā mūsdienīgu pilsētu padarīt par atsaucīgu sarunu partneri?

2

Komentāri (2)

Sskaisle 22.01.2019. 09.54

Kā pilsētu padarīt par atsuacīgu sarunu partneri ? vispirms ir vajadziga griba. Šobrīd Riga ir zelta bedre politiķiem – visiem , patiesi visiem , kuri ar cēliem vārdiem sludina vienu, bet darbos dara pretējo

Tā pati Rīgas satiksme – visu laiku stāsta, ka rūpējas par rīdziniekiem , bet īstenībā viņiem RS ir tikai labs instruments likumīgai , tiesiskai korupcijai un zagšanai un savu politisko mērķu īstenošanai – nu kā lai Maskava s krievu pensionāri nebrauc uz Rīgu dzīvot , ja te viņiem tādas privileģijas uz vietējo aborigēnu rēķina tiek nodrošinātas?

u labi – pietiks jau kaukt pret debesīm, kaut gan ir pilnmēness un man ir tiesības

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 22.01.2019. 09.48

ticu, ka esot Parīzē par Rīgu , kas te uz ielām notiek ir absolūti teorētisks priekšstats

Varu pastāstīt kā es tieku uz darbu apmēram 2 km garumā. Sēta praktiski vienmēr ir tīra kārtīga, mums ir ļoti laba sētniece. Pašsaprotama lieta ir tā, ka nedrīkstu turēties mājas sienai tuvu, jo vienmēr ir risks dabūt sniega vai ledus bluķi uz galvas. Atkritumu konteineri uz kuriem eju katru rītu – nu apmēram 80% gadījumu ir pilni un katru trešo dienu tur satieku bomžus un atceros, ka neklausu bērna norādījumus – dalīt atkritumus, lai bimžiem ēdiens pa visiem maisiņiem nav jāmeklē. Kādas pāris minūtes izdzīvoju vainas apziņu, tad nomierinos , jo jāieslēdz izdzīvošanas programmas – pirmā ir lielā milzīga peļķe, vai ledus laukums, kurš jāšķērso konkurējot ar mašīnām vai niknu sētniekonkuli, kurš slotu vicina arī tad, kad garām iet cilvēki.
Nu tad ir izvēle – vai nu iet pa nokaisīto ielas pusi, bet pakļaut sevi riskam dabūt sveicienu no jumtiem, vai iet pa otru ielas pusi, kur nav māju, bet nav arī tīrīta un kaisīta ietve. Es parasti riskēju pa pirmo pusi ejot, jo svarīgi ir tikt ātri uz priekšu
Tad – jau ir lielā ielas – Padomju okupācijas Uzvaras iela , kura applūst pat neliela lietus laikā un tad jālien pa krūmiem un apkārtceļiem, ja negribi, lai apšļakta transports. Nu ziemā var iet lepni un smuki.
Tad jātiek uz tilta – bet riteņbraucēju dēļ es to nedaru pa tuneli, jo es spriežu, ka šķērsojot ielu neatļautā vietā – es pati uzņemos risku – varu gaidīt, kamēr ir droši, bet tunēlī ir tā, ka nekad nevar zināt, no kuras puses vēja ātrumā garām drāzīsies riteņbraucējs sliktākajā gadījumā vairāki vienlaicīgi – tāpēc es vairs nē, pāris reizes esmu an pati pie sienas spiedusies, gan piespiesta un pagrūsta – nē – man jau instinktīvas bailes pa tuneli
Nu un tad tilts – tā atkal ir laimes spēle – ziemā jau mazāk , jo tomēr ir kaisīts n tīrīts – ar retiem izņēmumiem, bet tikko ir no sniega brīvas ielas – tā tie riteņbraucēji uz gājēju pārejas uzvedas kā sporta sacensībās un gājēju kā tādu ne tikai ignorē, bet tieši un konkrēti apdraud.

Tad ir jāšķērso 11.NOV KRSTML, Ušakova labais darbs, ka tur vismaz ierīkojas pārēju – oficiālu – bet nu nepārspīlēju – divas reizes tur bija īstas asinspeļķes un pāris reizes viens stikli un salauzti riteņi –
Nu un tad jau visa tā klasika – uz brandmūra reklāma – Rīga kļūst skaistāka , kamēr pati miņos pa atkritumiem , piespļautām un kožļeņu nosētām ielām …. labā ziņa , ka tas velorikšu skaits ir samazinājies, bet kad nu viņi ir, tas tie uzvedās kā laukuma saimnieki – nu tad vēl divās neatļautās vietās es šķērsoju ielas – un tad jau iesvīdusi un adrenalīnu dabūjusies esmu savā darbiņā

Pavasaros – pateicoties bagātajai Rīgas satiksmei viss šis ceļa posms tiek veikts sālītu smilšu vētru pavadījumā – ir bijušas reizes , kad es darbā ierodos noputējusi kā meldermeitiņa

Nu lūk – par tādu cūkustalli vai elles priekškambari nu Rīga ir padarīta un kā saka – iepūt . raksti sūdzibas – kā es daru, vai raksti rakstus kā prfesori mēdz darīt – bet nekas nemainās – kāda Rīga top skaistāka – kā nē simtus tūkstošus pelnot un caur merša logu uz pilsētu skatoties, bet kādam , kas tipina kājiņām – Rīga top arvien kaitīgāka un vārda tiešā nozīmē – graujošāka

Āmen !

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam