Desmit svarīgi EP 2018. gada lēmumi, kas ietekmēs dzīvi arī Latvijā

Nu nezinu gan – kā tā var būt, ka EP sludina vienu, bet Latvijas valdība dara pavisma kaut ko citu ?

Cīņa ar klimata pārmaiņām: rūpes par vidi & energoefektivitāte

Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. EP pieņēma četrus likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu, samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Noteikti vērienīgi atkritumu pārstrādes mērķi: no 44% patlaban līdz 55% 2025.g.; 65% – 2035.g. Poligonos: ne vairāk kā 10% atkritumu 2035.gadā. EP arī aicina dalībvalstis līdz 2030. gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus! Labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām.

Modernāka Šengenas informācijas sistēma – visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. 2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju. – uzklikšķinot – te nekādi dokumenti – t.i. – 3 jaunie likumi neparādās. Kāpēc tā?
Man ir laiks, es gribu izlasīt.

Labi – šodien lasīšu – bet – nav jau viegli – nu piemrām –

Terorisma apkarošana: Eiropas Parlaments apstiprina priekšlikumus jaunai ES stratēģijai
12/12/2018

Veicis rūpīgu situācijas izvērtējumu, Eiropas Parlaments nācis klajā ar ieteikumiem cīņai ar radikalizāciju, datu apmaiņas uzlabošanai un terorisma upuru atbalstam.

· Stiprināt Eiropola un “eu-LISA” nozīmi
· Standartizēta datu apmaiņa
· Cīņa ar radikalizāciju tiešsaistē un bezsaistē
· Vienota “terorisma upura” definīcija un ES Koordinācijas centrs

Trešdien pieņemtā rezolūcijā Eiropas Parlaments rosina stiprināt Eiropola un Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”) lomu. Par rezolūciju balsoja 474 deputāti, pret – 112, bet 75 atturējās.

Eiropas Parlamenta deputāti arī pauda satraukumu par nepietiekamu informācijas apmaiņu starp aģentūrām, kā arī starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Rezolūcijā arī uzsvērts, ka, īstenojot pretterorisma pasākumus, ir svarīgi pilnībā ievērot pamattiesības, tostarp datu aizsardzību un vārda brīvību.

Būtiskākie Parlamenta priekšlikumi:

ciešāka Eiropā atgriezušos kaujinieku uzraudzība;
ciešāka Eiropā atgriezušos kaujinieku uzraudzība;

Es uzskatu, ka tas nav normāli – kādā sakarībā ES dalībvalstis nespēj vienoties, ka ES nedrīkst atgriezties kaujinieki, kuri ir devušies karot uz trešajām valstīm?
Kāpēc ir tik nenormāla gļēvulība, ka ES dalībvalstis ar sociālajiem pabalstiem uztur un atbalssta terorsitus?

Vienu nabaga latviešu puisi – ielika uz 10 va cik turgadiem cietumā, kamēr Beļģijā jau kuro gadu nav atcelts karastāvoklis un tur vismaz reizi mēnesī kāda rīklīti pārgriež un tur kaujinieki brauc uz fornti kā uz izklaidi un pēc tam izklaidējoties pašauj cilvēkus tepat.

Es saku , ka EP ir gļēvs un nespējīgs aizstāvēt savus pilsoņus – nu tas ir jāsaka skaidri un gaiši un tieši un konrēti