Jaunajā izglītības standartā vairāk sporta, datorikas un literatūrai stundu skaits saglabāts

bet vispār – interesanti – kā jaunais standarts tiek galā ar 21.gs. problēmu – informācijas pārbagātību un mainīgumu ? kas bija patiesība vakar ,šodien jau var būt nepatiesība

Lasīju grāmatu par Maiju Tabaku – tur par Aleksandru Kolontaju – viscēlākie vārdi – tik gudra, tik skaista, tik…

Lasu jaunākās Leģendas numuru – izvirtule, feministe , nu zemiska mauka vārdu sakot

Tagad lasu Tomasa Manna Jāzeps n viņa brāļi – Jāzeps Ēgiptē – bet nu citāds Jāzeps kā Rainim – un Bībelē atkal Jāzeps

nu jā – vispār –

fb izlasīju tādu anekdoti un man uzreiz tā iepatikās

Zaķītis iet pie zvēru karaļa lauvas un saka –
Lācītis mani apsaukāja ar sliktiem vārdiem!
Lauva atbild: ja tevi apsaukā, atceries! Vienmēr ej cauri ziediem.
Nākamajā dienā zaķītis iet pie lācīša un saka : ej tu, resnā margrietiņa, ko boli savas vizbulītes, dabūsi pa flokšiem , ka zvaniņi vien nozvanīs.

te ir tikai viena tāda situācija – ko nozīmē būt radošam, pašapzinīgam , bet bez izglītības, bez inteliģences, ar ierobežotu intelektu , skolai būtībā tiek atņemta izglītošanas funkcija
arī spriest un analizēt prasmes var veidoties , tad ja ir zināšanas

Saulespuķe > Drosma 27.11.2018. 18.30

Šodien piedzīvoju jau jāsaka, kārtējo kultūršoku – vēlējos nopirkt tikko Gundara Āboliņa tulkojumā iznākušo Gončarova Oblomovu – grāmatnīcā nezināja, ka tāda grāmata vispār ir, noturēja Oblomovu par rakstnieku un prasīja, kāds ir nosaukums. Protams, nezināja arī Gončarovu. Es pat nebiju sašutusi vai uzjautrināta, biju tik ļoti pārsteigta, ka pat pārjautāju – Jūs tiešām nezināt, kas ir Oblomovs? Un šai sakarā man pat veselas trīs atziņas.
Pirmkārt, protams, katrs mēs dzīvojam savā informatīvajā burbulī. Mans informatīvais burbulis sastāv no grāmatām, teātra, kino, interneta un ceļojumiem. Ir daudzas lietas, kurās es neorientējos.
Otrkārt, nezināt, kas ir Oblomovs, manā skatījumā nozīmē nezināt, kas ir krievu literatūra, krievu kino un latviešu teātris. Uzreiz atausa atmiņā atausa Hermaņa Ziedonis un Visums, kur izrādes finālā izskan jautājums – kas viņai tāds Ziedonis? (varbūt neprecīzi citēju)
Treškārt, atcerējos arī vienu amerikāņu komēdiju, kurā jautājot pēc kādas grāmatas, pārdevējam bija priekšā jādiktē autora uzvārds pa burtiem…
🙂 Piebildīšu tik, ka citā grāmatnīcā viss bija kārtībā, grāmata man ir 🙂

Man laikam jānotic, ka spēju saprast lasīto tekstu māca literatūras stundās.
Veseli 80 rakstnieki – tas protams ir nopietni. Viņi visi noteikti ir ļaudis ar nepārvērtējamu nozīmi latvju tautas liktenī un neapstrīdamas autoritātes. Par tā sauktajām ‘eksaktajām zinībām” taču neviens normāls cilvēks nekaros.
Bez teātra mākslas nu nekādi – tā vajadzīga gan topošajiem deputātiem, gan vienkāršiem darba ņēmējiem. Arī mūzikai stundu skaitu nedrīkst mazināt.
Matemātikai un visādām fizikām vietu var atstāt, ja paliek pāri, mēs te audzināsim laimīgus un garīgi bagātus bērnus. Tātad turpināsim gatavot seriālu skatītājus, hokeja fanus, laimētavu klientus un ātro kredītu ņēmējus. Nešaubos, ka izdosies.

ja es šo ziņu lasītu kādā brīvas – t.i. – tiesiskas un demokrātiskas valsts medijā – tad pirmais, ar ko tas atšķirtos – būtu ielikta saitīte, vai vismaz piezīme, kur ir šis jaunais standarts izlasāms. Es to labprāt izdarītu.

“Latvijas un pasaules vēsture nebūs dalāma, bet literatūra būs mācāma nevis kā hrestomātija, bet radošs pašizpausmes veids. ” – nekādi nevaru piekrist – pamatskolā ir jāapgūst literatūras klasika – ir jārada bērnam priekšstats par to, kas ir laba literatūra. Pat ja evija vēbere ir jaunā laikmeta mūzikas vēstniece – tad es bez pompozitātes saku, ka es neapskaužu pasauli, kurā garīgas un attiecīgi kultūras vērtības noteiks nevis talants , bet spēja piesaistīt naudu un savu “radošumu” attiecīgi pozicionēt kā talantu.

Par sportu – nu te atkal ir tā, ka pilnīgi neo nedos sporta stundu skaita palielināšana, ja nav skaidrs , kāds būs šo stundu saturs kādi mērķi sasniedzami. Ja veselīgāki bērni, tad – kļūda, jo veselību noteiks pirmkārt, jau tas vai bērns ir paēdis, un ko vinš ir ēdis, otrkārt, kādā ģimenē viņš dzīvo. Mēs taču redzam, cik tragiski palielinās nabadzīgo skaits Latvijā.

Nerodas iespaids, ka mērķis ir vienots un visiem saprotams. Vienā teikumā aicina priecāties, par gar acīm slīdošajiem burtiem. Nākamajā teikumā tomēr izrādās, ka pasaulei vajag domājošus lasītājus.
Citējot:
«[…] nepieciešams paredzēt vairāk laika lasīšanai pamatskolā — lai gūtu no tās prieku, nevis tikai analizēšanas prasmes,»
Bažām par lasītprasmi ir pamatojums — starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2015. gadā Latvijas skolēni uzrādīja viduvējas lasītprasmes (spēja saprast un analizēt izlasīto).

šodien radiofonā izdzirdēju , ka Norvēģijā līdz 8 klasei sklēniem atzīmes neliek , varbūt tas nav slikti , astoņu gadu laikā jau redzams , kas no kā sanāks , vai būs uz mūra par pasniedzēju , vai iznāks līderis , speciālists , priekšnieks , varbūt ari uzņēmējs ar ķeŗienu biznesā , ar to tad ari var turpināt pilnveidot personības, Pgaidām mēs turamies pie Makarenko mācības , tas jau jūtams pa gabalu , gods un slava proletāriešiem, tos jau mēs joprojām audzinam , un tad atliek brīnīties , nav mums attīstīta ražošana , ( kas to darīs , proletārietis? šaubos), bet proletārieši aizmūk peļņā uz attīstītām valstīm , kur šo proletāriešu pietrūkst , bet var nopelnīt samērā labi , salīdzinot ar mūsu tačku stūmējiem . Mūsu izglītības sistēmā nepieciešamas graujošas reformas , piemēru apkārt neskaitāmu , ar to, ka mēs sadzīsim visus ,neskatoties krievs vai čigains,vienā klasē , rezultatu nedos . Redzēs ar ko jaunā valdība iesāks risināt šo problēmu, kuru sauc par izglītības reformu