Zudušo zvejnieku dzīve

2

Komentāri (2)

Sskaisle 20.09.2018. 10.13

izlasiet, iesaku –
http://www.punctummagazine.lv/2018/09/13/leonida-cipkina-romans-vasara-badene-jeb-dostojevskis-vienpadsmit-rindkopas/
“Pirmajam izdevumam ārzemēs seko romāna tulkojums vācu valodā (1983), pēc tam – angļu valodā (1987), un pēdējais arī bijis tas izdevums, kuru „atradusi” Sūzana Sontāga un iecēlusi to Rietumu pasaules uzmanības lokā, galvenokārt aktualizējot nepamanītā un izstumtā darba tapšanas apstākļus un antisemītisma tēmas risinājumu. Krievijā pirmais grāmatas izdevums parādījās tikai 1999. gadā, un tikai 2003. gadā, pēc romāna izdošanas grāmatā, tas beidzot ierosināja lielu rezonanses vilni arī dzimtenē…”

Es izasīju rakstu, grāmatu vēl nē un nospriedu, ka mēs latvieši tik ļoti ļoti atšķiramies no eberejiem . Lūk, Zontāga u.c. uzreiz pārmet Dostojevskim , ka viņš ir žēlojis visus pamestos un apspiestos, bet absolūti novērsies, ignorējis ebreju vajāšanas un mocības cariskajā Krievijā. Bet, ka Dostojevskis ir perfekts, izteikts, izcils šovinists , kurš ar savu krieviskumu un krievu pasaules ideju uzmācas , kā bezkaunīga muša – ā – to ne Zontāga , ne Cipikins, ne Gūtmane un protams, Tīrons nav pamanījuši un nepamanīs …

Nu labi – lai nu ebreji cīnās par ebrejiem, tā tam būs būt, bet kā ir ar mums latviešiem ? Mums tā arī nav neviena, kas mūsu nāciju aizstāvētu pret ģeniālo literātu, bet politiski – šovinistu un reakcionāro Dostojevski un viņa mantojumu

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 20.09.2018. 09.59

jaukās dāmas – neies krastā , bez maniem komentāriem noteikti nē – tātad –
nr1- darbs ir nevis nenovērtējams, bet tieši otrādi – ļoti tieši un vienkārši un konkrēti novērtējams , sākot jau ar tā nozīmi – piedodiet , kuras nākamās paaudzes lasīs to grāmatu? Kāda ir mūsu izglītības sistēma? Cik mums ir jaunieši, kuri lasa grāmatas par vēsturi? Kas jums – daiļās – liek , ļauj domāt, ka šīs atmiņas ir labākas , vērtīgākas par simtiem citām atmiņām, kuras ir ne mazāk talantīgi uzrakstītas un ne mazāk vērtīgas, bet vienkārši tās guļ grāmatu lapās saslodzītas burtos un tur arī paliks… Lūk, mana brāļa bērni – viņi jau ir pārzviedrojušies – viņiem interesē dzīve Amerikā, karjera, labklājība , viņi atbrauc uz Latviju un te jūtas kā pagājušā gadsimtā. Es viņiem ar mūsu dzimtas vēsturi jau apnīku, kur nu vēl ar tautas. Un mans brālis ir izglītots cilvēks. Ko lai saka par tiem tautiešiem – migrantiem, kuru bērniem mums- nabagiem jāmaksā par latviešu valodas mācīšanu. Tāda maza eksotika – jo ja ģimenē nerunā latviski ,tad kāda gan nozīme vieniem vasaras kursiem?
NR2 –
”terapeitisko efektu — bija kontaktā ar sevi, un viņā norisinājās iekšēja saruna, kas palīdzēja distancēties no ikdienas dzīves” -lūk, šis ir perfekti precīzi – mana ome arī pēc nāves atstāja pilnu rokassomiņu ar pierakstītām burtnīcām un kladēm , kuri ir viņas dzejoļi un teicieni, kuri citu autoru – grūti saprast, jo ne visiem dzejoļiem kuri ir citēti – ir autors norādīts. Un lūk, te ir tas latvieša fenomens – tā lokanā mugura , par kuru perfekti pasaka Atāls – ka tik ļoti ļoti daudzi , ne toreiz, ne tagad – publiski, pat ģimenes virtuvē esot neizteica savas domas, pārdomas, vērtējumus – vai nu klusi pie sevis izdomāja, vai kā daži entuziasti – pierakstīja – bet no realiatātes norobežojās – tādi mēs esam

Un tā distancēšanās no dzīves, ka nu būtu vien pāris onkuļi …. tas derētu – lai iet – bet tāda jau mēs esam visa tauta – kura ir tik ērti pārvaldāma čekistiem – kur tik maz jādara , lai šo jau tā no valsts varas distancēto tautu vel vairāk – distancētu

jā distances … kamēr vieni ditancē , citi distancējas un distances palielinās un valsts mums izslīd no rokām

vai šodien mums būtu tikpat liels pulks – ap 2,5 tkt demonstrējošu latviešu , kuri cīnās par dzimtās valodas un nacionālās valsts saglabāšanu –
godavārds – stipri šaubos , stipri

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam