VDK īstenotās cilvēku vajāšanas metodes 1980. gados 56

Komentāri (56)

Dusma 10.08.2018. 09.14

Valdis Klišāns
19 h ·
Krievija 2008. gadā bija sagatavojusi gruzīnu tautības diversantus, kurus bija paredzēts iesūtīt Tbilisi, lai pēc tam varētu paziņot, ka Gruzijā sācies pilsoņu karš vai jauna revolūcija, un Krievijai tur jāiesūta savi “miera spēki”, stāsta bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvilli. Cik vienveidīgs scenārijs, sākot ar 1918. gada LSPR, turpinot ar Kūsinena Sarkano Somiju 1939. g., Baltijas valstu okupāciju 1940.g., Ungāriju 1956.g., “Prāgas pavasara” nožņaugšanu 1968.g., “internacionālo palīdzību” Afganistānai 1979. g. un beidzot ar Donbasu 2014. g.! Interesanta intervija, sevišķi par ASV lomu 2008. g. karā, par Saakašvili un Putina attiecībām utt., iesaku.

+1
0
Atbildēt

1

    Dusma > Dusma 10.08.2018. 09.17

    Ati, labrītiņ

    te ir tas, ko es tikko rakstīju – ka mums trūkst spēcīgu , cilvēkus uzrunājošu mākslas darbu, kuri parādītu šo čekistu darbus –

    mūs -tautu – varas elite lamā par kremļa atbalstītājiem, populistu mīlētājiem – bet – kāda ir vēstursikā patiesība

    kā jūtas tas saeimas deputāts, kurš reklamē par naudu norvik banku ? kā dzīves veiksminieks? jo ir iespēja pārdot sevi ?! noplenīt uz mūsu visu rēķina?

    bet lamā mūs – tautu, kad pret to iebilstam

    tā – kā – Tu protasm, dari svētīgu darbu, bet es teiktu tam jābūt daudz daudz asākam , konkrētākam, apsūdzošākam

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Dusma 10.08.2018. 09.53

    Ja nemaldos, tad šis ir pirmais rakstiņš, ko atļāvās publicēt kāds lielais masu medijs. Un arī tas jau ir ļoti daudz. Vispirms ir jāatzīst 80.to gadu notikumu esamība un VDK loma tajos. Ir cilvēki, kuri zina daudz vairāk par mani. Es patiesībā visu ko gribēju pateikt jau esmu publicējis. Tālāk jāļauj notikumiem iet savu gaitu. Ticu, ka būs vēl kādi, kuri uzdrīkstēsies.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 10.08.2018. 10.02

    es domāju, ka vispirms ir jākonkretizē – par ko tieši ir runa, kāpēc tikai 80-o gadu notikumi un tad ir nevis jāgaida, ka kaut kas – kas?! – notiksies pats no sevis, bet jāapsēžas pie galda un jāpieraksta – rīcības plāns – ko , kurš var darīt

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Dusma 10.08.2018. 11.23

    Nedomāju, ka man būtu jākļūst par “revolucionāru”. Mans “karš” jau ir beidzies. Šobrīd cilvēkiem ir izvēles iespējas, var balsot par tiem, kuri patīk, un var nebalsot par tiem, kas nepatīk. Nesen man pat ieteica sākt afišēt sevi kā pirmo neatkarīgās Latvijas disidentu. Sāku domāt, tiešām, atbilstu visiem kritērijiem. Bet nolēmu tomēr to nedarīt. Galu galā savas grāmatas (par savu naudu) izdot man iespēja ir. Manas dziesmas ir dzirdamas Yuotubē. Un reizēm skan arī pa Radio.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kolpants 08.08.2018. 16.18

Странно, конечно. Как некие общие воспоминания-так все ужасы. А как кто-то конкретный вспоминает, так ничего страшного. Композитор писал придуманные сообщения без деталей-ему ничего не было. Известная поэтесса была вызвана на беседы, но в итоге даже заграницу пускали. Третий состоял в кружке сопротивления-но его только припугнули и все, не пытали, не избивали, чтобы сдал своих друзей.

0
-1
Atbildēt

1

    Dusma > kolpants 08.08.2018. 16.48

    beidz ņirgāties !

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    kolpants > Dusma 09.08.2018. 12.38

    Сама же пенилась про Мару Залите, а тут вдруг такая реакция! Вот же лицемерка!

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Atis Priedītis > kolpants 09.08.2018. 12.40

    Tavs iepriekšējais komentārs ir diezgan nesaprotams.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Atis Priedītis 09.08.2018. 13.57

    Здесь было 3 интервью, в которых известные латышские персоны рассказывали о своем опыте “общения” с КГБ. Исходя из их воспоминаний, оказывается, все не так уж и страшно
    Рокпелнс, музыкант, сказал, что посылал “пустые” отчеты без конкретики
    Мара Залите аналогично, и ее даже заграницу выпускали.
    И третий был участник некоего молодежного кружка. И там тоже все обошлось. Вызвали, поругали пожурили, но ничего такого-ни посадили, не пытали и т.д.

    Вот поэтому и странно-как общие воспоминания, так ужас. Как конкретные-так ничего страшного. Или эти 3 персоны просто врут?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > kolpants 09.08.2018. 14.43

    Tiem kas stučīja tiešām nekas briesmīgs tas nebija. Bet pamatojoties uz stukaču ziņojumiem jau citi cilvēki (VDK aģenti un štata darbinieki) veica operatīvo darbu. Stukači par to pat varēja neko nezināt. Nosaukšu divus cilvēkus par kuru nāves apstākļiem ir ļoti lielas aizdomas, ka tas bija VDK darbs. Dziedātājs Andrejs Lihtenbergs un dzejnieks Klāvs Elsbergs. Elsberga māte dzejniece Vizma Belševica pat pieprasīja oficiālu izmeklēšanu, bet bez rezultāta.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Atis Priedītis 10.08.2018. 12.40

    Что-то логика тут не вяжется. Если стукачи не сообщали ничего такого, то не было бы основания по репрессиям тех других.
    Плюс по воспоминаниям этих троих получается, что гебисты прям такие тупые, не могли понять, что им делают пустнышные отчеты ни о чем, льют воду.
    И почему явных участников сопротивления попросту судили и посылали в лагеря, а некоторых не очень известных людей прям вот убивали?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > kolpants 10.08.2018. 13.01

    Psiholoģisko teroru pielietoja pret tiem, kuriem oficiāli piekasīties nevarēja. Nebija pretpadomju runu, nebija pretpadomju literatūras, nebija pagrīdes grupas, bet bija jūtams, ka šie cilvēki ir bīstami. Konkrēti man – bija vairākas kompartijas bosus kaitinošas dziesmas. Tikai to teksti bija jau oficiāli publicēti un atzīti par nevainīgiem. Bet kā dziesma pēkšņi pieceļ kājas publiku un tiek uzņemta ar grandiozām ovācijām pārpildītajā LU Lielajā aulā – dziesma “Tārpa kuplejas”.
    https://www.youtube.com/watch?v=Mrm-hDIZf_k
    Dziesma pret Latvijas okupāciju (1980.g), tad kad par to neviens pat neiepīkstējās.
    https://www.youtube.com/watch?v=h8BwGPhzs6g
    Un plus personisks konflikts ar VDK aģentu (vēlāk man to pateica, kaut pierādīt to dieszin var), kurš nekaunīgi izspieda kukuļus. Manuprāt tieši šis cilvēks arī parūpējas par visnežēlīgākajām vajāšanām, jo kā zināms VDK savējos nelaimē nepamet. Pat ja tie ir nelieši.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > kolpants 10.08.2018. 09.13

    kolpant, nekā personīga, es nezinu tavu dzīveststāstu , bet – krievi taču necieta no čekistiem un komunistiem padokupācijas laikā, krievi taču necīnījās pret padvaru un pret čekistiem,

    latviešu dzeju tu tacu nelasi

    nu kādas Tev ir morālas tiesības plēst brūces mūsu traģēdijai ?

    pat esi ļicemers ! – kā krievi viens otru štukačoja, viens otru šāva – par to spried

    0
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Dusma 10.08.2018. 12.47

    В ранах своего прошлого вы сами с удовольствием ковыряетесь. Вместо того, чтобы как финны-дать ране зажить, смотреть на шрам, помнить, но жить дальше, вы уже с каким-то садистским удовольствием ковыряетесь в ране. А в это время мимо идут стройными рядами золотые мосты, ОИК, уезжающие латыши, и т.д. и т.п.
    Ну что вы в Латвии приватизировали себе все страдания от оккупации, факт уже известный. У вас же такая стройная и простая картина:
    1. Приехавшие русские высылали местных латышей. Ну местные как бы сами не стучали, а если и стучали, то под страхом смерти и совсем чуть-чуть. ЧТо по доносам латышей высылали и местных русских-об этом стараетесь не упоминать.
    2. Были плохие красные партизана и советские солдаты и хорошие легионеры и лесные братья. Конечно, лесные братья мирных жителей не грабили, это делали только красные партизаны. Что лесные братья грабили и разбойничали-это все неправда, это все советская ложь.

    Ну и т.д. и т.п.
    А моральное право у меня есть. Потому что мои родители в партию не вступали, благами коммунистов не пользовались. А теперь нам бывшие латыши-коммунисты, да еще какие активные, рассказывают, как они ужасно страдали от оккупационной власти. И я почему-то должен делать вид, что верю их рассказам “мы вступили, чтобы бороться изнутри”.

    Хочешь, чтобы другие осудили оккупацию-начни с себя, покажи пример, как надо с коллаборантами обходиться. Не хочешь? Не можешь? не требуй этого от других.

    Опубликуйте мешки КГБ, тогда и посмотрим, что там кто на кого и что стучал.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Atis Priedītis > kolpants 10.08.2018. 13.11

    Somi atdeva teritoriju, bet netika okupēti. Somijā nekad nebija pie varas komunisti. Tā ir milzīga atšķirība. Sevišķi ņemot vērā to, ka Latvijā arī šobrīd pie varas patiesībā ir komunisti.

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    kolpants > Atis Priedītis 10.08.2018. 13.49

    Потому что они боролись. И теперь могут спокойно общаться со своим бывшим противником, а не мстить ему фактически за свою слабость. Своим бы коллаборантам мстили. Тогда может и толку больше было бы.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > kolpants 10.08.2018. 16.27

    nē ,kolpant,
    nupat esmu jau pārkarsusi, godavādrs nav vairs dukas, bet vienalga es saku nē

    es apbrīnoju un apskaužu to, ar kādu cieņu, interesi un pietāti pret savu vēsturi un ģimeni izturas ebreji
    ja tu paskaties ebreju atzīmējamās dienas – tad tur lielākā daļa ir piemiņas dienas un es teiktu – kas ir īpašais – tūkstošiem gadu senu notikumu piemiņas dienas – un redzi – ebreji nežēlojas, nevaid , ka ir daudz sēru dienu, ko pieminēt, un viņiem nevajag skolās ne patriotisko audzināšanu, ne ierindas skates – neko citu – lai ar varu spiestu mīlēt Tēvuzemi un zinātu savu vēsturi

    tā kā par kovirjatsja vēsturē – es tev nepiekrītu – un diemžēl krievi šai ziņā ir tikpat, ja ne vēl nožēlojamāki par latviešiem – nav spējīgi būtu godīgi pret vēsturi un to izrunāt un izvērtēt

    par mežabrāļiem – klausies raidījumu LR1 Tās dienas acīm, kur uzstājas profesionāli vēsturnieki, kuri ir šos jautājumus pētījuši – noklausies uzzini un tad spried, šobrīd tu veido savu veidokli balstoties uz saviem pieņēmumiem – nevis akadēmiskiem pētījumiem –

    nu un par to, ka tev ir morālas tiesības – es saku nē – nav, jo tev kā krievam jātiek galā ar savu vēsturi – tas ka Latvjā valda daudzi komunisti , manuprāt, ir okupācijas sekas un okupēja mūsu padkrievija –
    jā ar pašu latviešu nodevēju līdzdarbību, bet !!! – okupēja padkrievija
    nu tad purini savu vēsturi

    mums sāp tas, ka nespējam atbrīvoties no čekistu varas, bet tu te nāc un mīūs vēl par to kaunini – kā iesit jau raudošam cietējam

    un tas nav – maigi sakot – smuki

    0
    0
    Atbildēt

    0

Svešinieks 08.08.2018. 13.16

Ar šiem metodēm esmu iepazinies 2008. gadā, dzīvojot Zolitūdē.

0
0
Atbildēt

1

    Dusma > Svešinieks 08.08.2018. 14.41

    nu tad stāsti, kas ar tevi notika zolitūdē – krievi vai latvieši – kurš kuru tur indēja nost
    nevar būt ka čekisti vel pa zolitūdi čabinās

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Svešinieks > Dusma 08.08.2018. 16.25

    Vai jūsuprāt tie, kas apgalvo, ka Krievijas čekisti varot netraucēti vajāt cilvēkus Latvijā, ir šizofrēniķi?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Svešinieks 08.08.2018. 16.41

    nē – to es neapgalvoju, vienīgi – vai tad mums nav savi čekisti, kāpēc uzreiz Kreivijas?
    vai tāpēc , ka mes jau esam kā krievija?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Dusma 08.08.2018. 11.46

lai būtu nozīme tam, k raksti – tev būtu jāspēj tas uzrakstīt tik talantīgi, tik aktuāli , lai par to runātu pasaulē – jo pasaulei ir par k runāt

šo izrādi noskatījos maijā Frnakfurtē – tā bija izcila – tai ir pasaules nozīme – vai tā kaut ko maina , izmaina, vai palīdz izprast, saprast pasauli …. nu nezinu , nezinu

https://www.youtube.com/watch?v=MQW8LYXx8zU

https://www.youtube.com/watch?v=hP7hpM4c2_Q

0
0
Atbildēt

2

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 11.52

    Man bija ļoti svarīgi publicēt savas atmiņas. Sevišķi daudz nedomāju par to “pasaules nozīmi”. Un atklāti sakot, nealkstu pēc lielas slavas. Mums to ģeniālo un populāro jau tā ir atliku likām.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 11.55

    nē – es neprotu izteikties laikam

    runa par slavu ir tādā nozimē , ka esi pamanīts – ka uzrakstītajam ir nozīme , ietekme uz sabiedrību

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 16.18

    Ilgi domāju ko atbildēt. Tam ko raksta, patiesībā, nevienam nezināms cilvēks, nekad nebūs ietekme uz sabiedrību. Ja par VDK terora metodēm sāktu rakstīt kāds populārs un sabiedrībā zināms cilvēks, attieksme būtu cita. Bet tie šobrīd klusē. Vēl pavisam nesen rakstīja tikai par “nevainīgām” stučīšanām, kuras nevienam neko ļaunu neesot nodarījušas. Ak, jā un par to, ka 80.tajos gados VDK esot pārtraukusi cilvēku vajāšanas, bijušas tikai “maigas pārrunas un aizrādījumi”. Apmēram tāds arī šobrīd ir slaveno un populāro cilvēku viedoklis.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 16.47

    nē – nepiekrītu
    kā sauca to itāļu ebrejieti, kura sarakstīja tos bestsellerus, bet neviens īsti viņu nezin, viņas identitāti nezin, toties ir vesela industrija ar viņas radītajiem literārajiem tēliem un tēmām

    savulaik tvent bija intervija ar arvi kolmani un tas lielīgi saka, ka varētu jau uzrakstīt bestselleru grāvēju, bet Latvijā to neviens nespēs apmaksāt – es tā nedomāju, ja būs grāvējs – būs kas pērk

    tas pats pornoliteratūras fenomens račko – negribu viņai spert, bet palasīju un varu cepuri apēst bet nesaprotu, kā kaut kas tāds var kļūt par bestsselu – bet nu redz- var

    Sofi Oksanena jau ari sāka kā absolūti nezināma

    ņem vērā ka slavenie un populārie cilvēki – lielulielā dala ir maucīgi pārdevušies varai – alga viena – ulmanis, staļins, brežņevs,vai tagad naciķi – galvenais, ka maksā

    saproti – tas arī ir tavs lēmums – pārdoties un dzivot zaļi, vai saglabāt savu neatkarību un iztikt ar to, ko papildus radošajam spēj sev nopelnīt –

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 16.53

    VDK 80.to gadu tēma ļoti sāpīgi skar visu mūsu radošo un politisko eliti. Viņi nekad nepieļaus, lai par tā laika notikumiem cilvēki uzzinātu visu patiesību.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > Dusma 08.08.2018. 16.57

    pavērtē – mūsu literatūra 21.gs. sērija – kāda ir? naciķu garā – visa vaina krieviem un krievijai – paši baltāki par tikko dzimušu polārzaķi –
    kas bija / ir grāvējs – mātes piens ? – protams, visa vaina krievu režīmam – un latvieši no sajūsmas nosvīduši un pačurājušies – bet – vai tiešām viss ir/bija tik vienkārši

    par 1940.gadu – kad mums būtībā bija jau hibrīdokupācija, kad bija būtībā tas, ko var saukt par hibrīdkaru – kad nevis vienkārši mūs iekaroja, bet iztaisīja , ka mēs paši lūgušu lai mūs iekaro un pievieno staļina krievijai – nu vai tru nevarētu sanākt viens supergrāvējs –
    bet

    Priedīti – Bulgakovi galu galā nedzimst katru dienu – par Raiņiem un Gētēm nemaz nerunājot

    sauksim lietas vārdos – tā tas vienkārši ir

    labi – braukšu uz jūru nopeldēšos un tad dzeršu kaut ko aukstu – esmu iedomājusies rislingu un noteikti bučošos – jo variantu jau nav – kamēr vēl pašas zobi mutē -kaut kas jādara –

    paldies par sarunu:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Dusma 09.08.2018. 13.52

    >> Dusma. 11.46. Nepiekrītu šādam uzstādījumam. Ar līdzīgiem padomiem tiek jaukta galva lasītājam un izsista pamatdoma autoram. Īpaši šajā, politiskās literatūras žanrā – saturs ir noteicošais.
    Jāņem vērā, ka autors nav profesionāls rakstnieks un darba mērķis ir vēstījums, personisks stāsts. Vērtīgi ir arī darbi, kas soli pa solim palīdz tuvoties patiesībai.
    Pēc publicētā fragmenta, varu izteikt tikai savas domas – autoram ir jāizvērtē vispārinājuma pakāpe, jāsaprot, kas ir tas kā dēļ viņš vēlas rakstīt. Lai būvētu vispārinājumu, ir jābūt kaut kādiem konkrētiem pieturas punktiem, ja esi izvēlējies kaut ko teikt , tad arī saki! Tad vārdam arī būs spēks.

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    Atis Priedītis > lindab456 09.08.2018. 14.37

    Mani pieturas punkti ir konkrēti notikumi, kurus pats esmu pārdzīvojis. Vairāk nekā 30 gadus biju spiests klusēt, kaut vai tā iemesla dēļ lai varētu strādāt un dzīvot normāla cilvēka dzīvi. Kaut arī tas ne vienmēr izdevās. Veciem VDK un kompartijas sakari priekšniecības līmenī turpināja darboties un es ik pa brīdim biju spiests mainīt darba vietu. Tā īsti bez darba biju tikai apmēram mēnesi, jo man ir divas augstākās izglītības un viena vidējā speciālā. Bija iespēja sākt darīt atkal kaut ko citu. Sāku par visu atklāti rakstīt tikai pēc tam kad nonācu pensionāra statusā ar pietiekami lielu pensiju lai nebūtu jāuztraucas par izdzīvošanu.
    Šobrīd esmu sapratis, vajāšanām ar psiholoģisko teroru tika pakļauti tie, kuriem oficiāli it kā nebija par ko piekasīties. Un mans lielākais grēks bija 1980.gadā Latvijas Radio ierakstītā dziesma vērsta pret Latvijas okupāciju – Izkapts ābelē. VDK uzsprāga no dusmām, ka esmu atradis Māra Čaklā dzejoli, kuru viņi bija atzinuši par nevainīgu. Dzejolis bija publicēts jau 1966.gadā. Un Čaklais bija klāt pierakstījis ANNO 1944. Tieši šajā gadā notika PSRS armijas ienākšana Latvijā un uz ilgu laiku.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Atis Priedītis 09.08.2018. 16.54

    >> Atis Priedītis. Pilnībā atbalstu Jūs un Jūsu uzsākto darbu. Domāju, ka tā ir liela netaisnība, ka ēkā, kuras attēls vizuāli papildina šo rakstu, nav izvietota pastāvīgā ekspozīcija, visos tās stāvos, ar to vārdiem, kas tur strādāja. Nav normāli no cilvēcības un jebkādiem citiem aspektiem, ka vienīgi cietušie tiek iznesti dienas gaismā, viņu sejas ir izliktas apskatei un viņi ir spiesti vēlreiz pārdzīvot un nesaņem morālo gandarījumu.
    Iespējams arī, ka šis ceļš ir vēlreiz jāiziet, lai kādā modinātu sirdsapziņu un uzturētu vēsturi dzīvu, bet tam procesam ir jānotiek no abām pusēm.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > lindab456 09.08.2018. 17.13

    Vispār jau man reiz prātā ienāca dīvaina ideja. Zinu, ka Otrā Pasaules kara veterāniem ir tikšanās, kurās piedalās abās pusēs karojošie. Vīri jau bez naida kopā pasēž un gremdējas atmiņās. Es atklāti sakot būtu gatavs tikties ar tiem, kas ap mani darbojās. Un arī iedzert kopā pat šņabi. Manī naida nav. Tikai manuprāt, pretējā puse man joprojām nav piedevusi, ka paliku dzīvs. Tas izklausās briesmīgi, bet diemžēl, ticami. Pat Latvijas Radio, kuri 15 gadus atteicās ierakstīt manas dziesmas, mani joprojām ignorē. Arī LTV, kuri par mani 80.to gadu vidū izveidoja melīgu sižetu jauniešiem domātajā pārraidē “Apvārsnis”. Tajā es tiku nolīdzināts līdz ar zemi, ka esmu pēdējais nelietis un manas dziesmas ir nekam nederīgas. Esmu abām mūsu oficiālajām valsts mediju kompānijām nosūtījis vēstules. Atbildi neesmu saņēmis ne no vienas. Vienīgi, kuriozs notikums. Otrā dienā pēc e-pasta vēstules nosūtīšanas uz LTV manā darba vietā ieradās vesela komisija, lai pārbaudītu vai ar mani “viss ir kārtībā”.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Atis Priedītis 09.08.2018. 17.47

    Atis Priedītis. Iespējams, Jūs gribat rast atbildi, bet dialoga nav, nepietiek ar to, ka atklājat savas brūces.
    Nav iespējams piedot, ja piedošanu nelūdz. Piedošanu nevar uzdāvināt. Piedošanas jēga ir iekš tā, ka ierunājas sirdsapziņa, parādās vainas apziņa.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > lindab456 09.08.2018. 17.54

    Manuprāt, tā nav tikai mana sāpe. 80.tajos gados tika vajāti daudzi. Es jau varētu sākt nosaukt arī konkrētus uzvārdus. Bet nekas no tā nemainīsies. VIŅI vainīgi nejūtas. Un par piedošanas lūgšanu vispār nav pat ko sapņot. Un tai pašā laika vajātajiem ir tiesības par visu atklāti uzrakstīt. Kaut vai tāpēc, lai tas nekad vairs neatkārtotos.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > lindab456 09.08.2018. 17.00

    nezinu linda, tā retā reize, kad varbūt daļēji piekrītu

    jo – gluži kā saulei nozīme ir tikai tik daudz, cik mēs to tai piešķiram – arī radītājam nozīme t tikai tik daudz, cik to iepazīst

    bet – tikai daļēji – un tagad ir pārāk karsts, lai par to spriestu

    0
    0
    Atbildēt

    0

Dusma 08.08.2018. 10.35

īstenībā – piedoiet, bet es teiktu – vājš, pat ja ne gļēvs viedoklis , jo – kāpēc nav nekas konkrēts?

es zdf skatījos filmu par STASI noziegumiem VDR. Tur bija , piemēram, ka izmeklētājs nopratināmo pieliek pie sienas un šauj uz viņu – un apzināti garām, protams, bet šauj …

kā bija jājūtās cilvēkam ?
un tur tika saukti vārdos un intervēti gan upuri, gan varmākas

Starp citu, varmākas – omulīgi pensionāri tā arī teica – ka viņi sevi ne par ko nevaino. Ka tādi bija laiki un ka viņi ir tikai darījuši savu darbu.

Jūs , Priedīti, gribiet sabiedrības uzmanību – gribiet , lai par to mēs runātu, bet – ja jūs un citi upuri neesiet gatavi atklātībai – nu kāpēc lai varmākas, kuras iespējams daudzas bauda lielākas privilēģijas – būtu gatavas atklātībai?

Nekā personīga – arī tikai mans viedoklis

+2
0
Atbildēt

1

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 10.46

    Sniegšu atbildi. Vairāki cilvēki, kuri piedalījās manās vajāšanās pēc tam paši ļoti smagi, pat traģiski smagi, cieta. Man brīžiem pat šķiet, ka viņi vai viņu radinieki savās nelaimēs šobrīd vaino pat mani. Tieši tādēļ nekad nenosaukšu šo cilvēku vārdus. Piedodiet par atklātību. Ja tiešām interesē detalizēti fakti, uzrakstiet man vēstuli draugos vai feisbukā, es atbildēšu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 10.58

    Saprotiet mani pareizi. Jūsu aizsāktajam jābūt konkrētam.
    Apmēram, pirm kādiem 2 gadiem , LTV1 bija Panorāmā sižets no Stūra mājas un gide – jauna meitene stāstīja, ka bijušie ieslodzītie stūra mājā atnākot , ģībstot, vai raudot uzreiz iet laukā – ka viņi nespēj fiziski sadzīvot ar atmiņām par tur piedzīvoto. Un vel tā gide stāstīja, ka tie upuri baidoties runāt par noziegumiem pret sevi, jo vini redzot ka liela daļa no varmākām atkal ir varas elitē un kā saka diriģē mūsu dzīves.

    Tad jautājums – kur ir izeja un kāda tā ir? Ievērojiet – tas pats nāgels no NA – omulīgs pļapu vecis, kurš omulīgi reflektē par garāmslīdošiem notikumiem ..viss

    Savulaik Izraelā tikos ar bērna draugu ģimeni un tur mana bērna vienaudze , jauna meitene tikai nesen bija uzzinājusi, ka arī viņas vecmāmiņa ir bijusi konclāģerī un ir holokausta upuris. Tā vecmāmiņa par to pati tik un tā nerunāja , acīmredzot – nespēja

    Manuprāt, kaut kāds risinājums varētu būt tad, ja upuri apvienotos. Līdzīgi kā Sibīrijas deportētie apvienojas.

    Un vēl – manuprāt, tas, ka mēs nespējam atklāti par šīm lietām runāt , rāda mūsu kā nācijas vājumu …

    +3
    0
    Atbildēt

    2

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 11.03

    Pavisam konkrēti – VDK virsnieks, kurš par vajāšanām zināja, man izglāba dzīvību. Tieši viņš man deva padomu, ko darīt lai es paliktu dzīvs. Un jūsuprāt, man tagad būtu jānosauc viņa uzvārds?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 11.13

    jā, kāpēc nē. Bet – es domāju, ka nav pareizi vienu uzvārdu nosaukt un citus nē .

    Mums taču ir tikai laikam 2 čekas stukači – Georgs Andrejevs un Jānis Rokpelnis – abi pēc atzīšanās sveiki un veseli . Kāpēc tā ? Literātu vidē kāda ir situācija ? Cik čekas stukači – dzejnieki tagad saņem vēl valsts pabalstus? Maitas nolādētie neatzīstas – padara padlaiku noziegumus par nebijušiem , un mums tādi vēl papildus jāuztur – kārtejās privilēģijas jānodrošina tādiem –

    Arī žurnāls IR ir līdzatbildīgs – vainīgs šai liekulībā. Tās intervijas ar mūsu literātiem , kuri sevi mazgā par baltiem baložiem padlaikos lasīji?

    Saproti, ja nav dukas -es to domāju visplašākā nozīmē – dokumentāli rakstīt, tad ir jāizmanto citas mākslas iespejas – spilgit, koši , pamanāmi mākslas valodā par to jāpsēj paust

    Kur tas ir?

    Jūsu atmiņas tāds maigs un es pat teiktu – omulīgs stāsts – nepalika baisi to izlasot

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 11.23

    Tikai tad, kad uz visu notikušo spēju paskatīties “omulīgi”, kaut patiesībā notikumi bija briesmīgi, spēju savu atmiņu stāstu uzrakstīt. Pirms tam mēģināju reizes 10 un nekas nesanāca. Esmu sagatavojis izdošanai (plānots augusta beigās) otru savu grāmatu. Fantastikas žanra romānu “Neparastā misija”. Tajā esmu iekļāvis arī patiesus savas dzīves notikumus, kuri robežojas jau ar fantastiku. Ja izlasīsiet, tad sapratīsiet, cik mana situācija patiesībā ir sarežģīta. Grāmatas faila adrese ir atrodama manos draugu un feisbuka profilos.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 11.36

    vispār ir tā, ka es šobrīd esmu nodevusies Zeibotam – meginu saprast, ko viņš raksta, ko viņš grib pateikt . Paralēli esmu sev uzlikusi par pienākumu pabeit lasīt Utināna Cilvēka psihe.

    Godavārds, ir neeiespējami izlasīt visu, ko vēlies. Es ziemā nopirku Zeltiņas grāmatu par Šekspīru – tai bija jābūt jau izlasītai – bet neesmu pat vēl atvērusi.

    bet – labi – redzēsim – reizēm grāmatas pašas atnāk pie lasītāja

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 11.42

    par to – spēt omulīgi paskatīties uz šausmām – tas noteikti ir kaut kā saistīts ar psihi aar pašsaglabāšanās instinktu utt

    es te vienvakaru lēkāju pa jūras viļņiem – milzīgiem – un visa debess , jūra, viļņi – krastmala – viss bija tik nenormāli skaists – es spriedu – tas ir neiespējams skaistums – es kādu stundu pa to juru kā pa karstu vannu novārtījos – un es izdomāju, ka ir lietas , kuras vārdos nevar izteikt – varam rakstīt skaistums, varam rakstīt sāpes, nāve – bet – tie tikai vārdi – burtu kombinācijas –

    tā kā nezinu , nezinu – ebreji baigi ātri izkārtoja to Nirnbergu , bet padkomunistiem – 60 !!!! miljonu nobendētājiem tā arī tiesa nav bijusi

    kāpēc nevarētu būt tāds romāns – filma, kur būtu Nirnberga II – kur tiesātu staļinismu ? tāds – tik dinamisks bet vārdos, tēlos izsakāms – ka noskatāms , nolasāms ….

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 11.47

    VDK upuru atmiņu stāsti patiesībā ir šo cilvēku psihoterapija. Fakts, ka cilvēki joprojām baidās savas atmiņas publiskot patiesībā ir šausmīgs. Viņi tika vajāti toreiz un turpina baidīties arī tagad. Bet tā ir mūsdienu realitāte ar kuru diemžēl, jāprot sadzīvot.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 11.53

    Ati, jā , protams, jebkas no tā, ko rakstam, ko izsakam mūzikā vai mākslā ir psihoterapija. Jebkas no tā ir labāk , kā klusēšana un tā nesāšana sevī, bet – mēs jau runājam par to, ka šī psihoterapija būtu vajadzīga sabiedrībai kopumā – gan upuriem, gan varmākām

    Vai VDK virznieks , jūsu glābējs ir mierā ar savu sirdsapziņu?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Dusma 08.08.2018. 12.03

    Es neesmu centies tikties ar cilvēkiem, kuri bija iesaistīti manās vajāšanās. Tas būtu tas pats, kas bezmaz, vai lūgt piedošanu – “Piedod, ka es paliku dzīvs!”. Man ir sava pasaule, viņiem cita. Un varbūt lai tā arī paliek.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Dusma > Atis Priedītis 08.08.2018. 14.43

    nu redz – te ir tā lieta, ka katrs dzīvo pa savu pasauli – čekisti savu, upuri savu – bet kā kopīgi valsti būvēt ?

    kāda ir mūsu valsts? tai nav čekistu asisnsmaka klāt? nav?

    nu un kā – tikai nogaidīt un viss?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > Atis Priedītis 08.08.2018. 14.52

    Nebaro vampīru trolli!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > altinyildiz 08.08.2018. 15.01

    TAD NELIENI TE NEŠĶĪSTENI ! LIEN TE UN BRĒC -NEBARO MANI ….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Atis Priedītis > Dusma 09.08.2018. 12.58

    Par apvienošanos. Deportācijas uz Sibīriju ir oficiāli atzītas. 80.to gadu vajāšanas tiek noliegtas. Kamēr nebūs šo vajāšanu oficiāla atzīšana, nekāda vajāto cilvēku apvienošanās nav iespējama. Liela daļa no viņiem joprojām atrodas psihiatru aprūpē un skaidrs, ka nevēlas lai par to kāds zinātu. Nerunājot jau par tiem, kuri uz mūžu tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās. Šis jautājums būtu jārisina ļoti augstā līmenī, bet redzot, kas notiek šobrīd, ticamība šādai iespējai ir ļoti maza. Sabiedrības elite par 80.to gadu vajāšanām negrib zināt neko, jo daļa no viņiem vajāšanās bija iesaistīti paši, jo arī stučīšana bija viens no vajāšanu elementiem.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > Atis Priedītis 10.08.2018. 09.33

    mēs tācu nospriedam, ka ļoti augstā līmenī joprojam pie varas ir cilvēki, kuri ir bijuši gan komunisti , gan čekas kalpi , nu neknābs cepts gailis , neknābs

    vai nu jārīkojas, jādara , ko var , vai jānorij krupis un jāklusē –

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Dusma 11.08.2018. 03.48

    Cietušo atmiņām nozīme nav tikai nosauktajos vārdos.
    Pirmkārt, tā ir uzdrīkstēšanās un apliecinājums. Tas ir svētīgs darbs, jo pārstāv tos, kas sevi aizstāvēt vairs nevar un nespēj.
    Būtiski arī – ka upuru liecības “iekustina” sabiedrisko domu. Tas ir arī vērā ņemams arguments pret tendencei voluntāri pārrakstīt vēsturi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > lindab456 11.08.2018. 09.06

    Kad sāku rakstīt savu atmiņu grāmatu, man ieteica publicēt arī pretējās puses viedokli. Bet kā izrādās šāda viedokļa vienkārši nav. Grāmata publicēta jau pirms pusgada un vienīgā reakcija uz to ir grāmatas ignorance. Tas jau arī ir pretējās puses viedoklis – visu noklusēt un izlikties, ka nekas nav noticis. Tieši tāpēc būtu jāsāk publicēt arī citu cilvēku liecības. Anonīmos interneta komentāros tās parādās. Varbūt nocitēšu kuriozāko no tām.
    “Pēc mana dzīvokļa pārmeklēšanas čekisti pat bija atstājuši zīmīti – Neaizmirsti pabarot savu kaķi!”.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Atis Priedītis 11.08.2018. 11.31

    Kāpēc lai kaut kas mainītos? Viss ir atgriezies vecajā gultnē, vieni dzīvo savos puspagrabos, otri – aiz augstajiem žogiem. Vienīgā atšķirība, ka liela daļa no tiem, kas entuziastiski centās uzlabot savu dzīvi – “aplauzās” un ir prom.
    Lai notiktu process no otras puses ir jābūt valstiskai gribai un politiskam spēkam. Būsim godīgi, kura partija šajos ~30 gados pēc būtības ir pārstāvējusi represētos, izsūtītos, politiski vajātos, arī tiesiski, ar visām konsekvencēm, arī likumdošanā?
    Kādēļ iztukšojas tās vietas kur dzīvo pamatnācija – Rīgas vēsturiskais centrs, mazpilsētas, lauki?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > lindab456 11.08.2018. 11.44

    Vispār jau šis tas mainās. Vēl šī gada sākumā visos portālos tika publicēti slavenu cilvēku raksti par nelaimīgajiem stukačiem, ka viņiem tagad “naktīs nenāks miegs”. Šobrīd tādi raksti vairs neparādās. Ir iestājies kaut kāds līdzsvars. Bet arī vajātajiem publiskā telpa netiek piedāvāta. Man izteica ierosinājumu sākt publicēt vajāšanu organizatoru uzvārdus. Ticiet man, ja es to darītu, momentā būtu apsūdzība pret mani par neslavas celšanu un melīgu ziņu izplatīšanu. Plus tiesas process ar bagātiem un ietekmīgiem advokātiem no otras puses. Un apsūdzētais tagad jau būtu es. Nav man vēlēšanās vēlreiz iziet caur to pašu kā 80.tajos gados.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: