(Ne)zaļā zeme

Atkal jau apgremo Jeilas pētījumus. Šiem laikam labi maksā par kliedzošu tekstu ražošanu.

mani interesētu speicālistu spriedums par rapšu laukiem

Man ir stāstīts, ka lai audzētu rapsi – uz lauka ir jāgāž tāda ķīmija , ka tur viss paliek nedzīvs. Lai to nodemonstrētu mani pieveda pie rapšu lauka un saka- nu – tu dzirdi, tu redzi kādu kukainīti, kādu putniņu? Nē – nedzirdu, neredzu – nāves klusums. Tad man saka – pavēro – kad braucam garām rapšu laukiem – mašīnas priekšējais stikls paliek tīrs – neviena mušiņa, neviens tauriņš , kā braucam pa nerapšu ainavām -viss stikls raibs no lidoņiem

Domuzīmēs ir diskusija par vācbaltiešu mantojumu – es piederu pie tās grupas, kura dievina šo mantojumu –

manā dzimtajā pusē – visus padgadus, kad mācījos skolā – baronu pilī – pavasaros parks bija dzeltenu ziedu – savvaļas tulpju pilns – tagad pēdējos gadus to parku izpļauj un tulpītes ir iznīkušas – viss vācu radītais skaistums tiek konsekventi iznīcināts – žel, ka tā – ļoti žēl

valsts svētkus pavadīju braukājot pa Latviju, cik skaista ir mana zeme. Un – ļoti sakopta, apstrādāta. Visi lauki aparti, gan jau, ka apsēti, bet vidū – viens ozols, tālāk – vēl viens ozols …. ļoti skaisti. Industriālās zemēs tā nav.

Vēl – atklāju tādas ozolu alejas, kuras neved ne uz pilīm, ne baznicām. Tādas alejas,kuras mūsu senči ir stādījuši skaistumam. Mani tas ļoti aizkustināja.

Vēl – manā Kuldīgas pusē uz Jāņiem patiešām brīžiem aptrūksttas ziedi pļavās, bet – ja Jāņos esi Vidzemes augstienē pie Gaiziņa, kur nav ne meliorēts, ne mēslots- tur es piedzīvoju sajūtu, ka esmu paradīzē – cik daudz pļavu puķu un cik skaistas un pat neredzētas – tādi neticami brīnumi

nu bet par politiķiem zzs nerunāsim -tur lieta skaidra –