Murgs

https://lh5.googleusercontent.com/dbga8oebp1hwgB4NjHpNc3fUdK4XsBYV8622IeStBnl2H3-m09kG7-RWX7l3YK80vFv_Rbw5w1cNt9n_fI5q7FtgXr3AsJxDx1FKRic9PIu4yiqYdkRJ8KA_3nFqqZwqtJgA8paE
https://lh4.googleusercontent.com/vRBOSmhSvBGXwrqQK8AQ4qhJTXsAnlCM–GxCGxSPthzrlfTk5qQYm68PoDjL8Cb0NfEh2J3uKn6V-BTgy8MhW8AuMqDT7xRyM99ZW97vAQ-ew6uD4iBZiYNtZp8VILhvdVGrCZG

Diezgan precīzi. Taču! Arī pie mums bieži vien uzmanību nepievērš tam, ka “oficiālais” viedoklis var būt aplams, maldīgs vai vienkārši – skaists. Nereti no valsts institūcijās strādājošiem darbiniekiem var dzirdēt, ka “viņi jau nevar vai nedrīkst izteikties tieši, precīzi, viņiem ir “ierobežojumi utt.””.
Faktiski – ikviena cilvēka uzstāšanās, informācija utt. jāvērtē kritiski. Jo tuvāks tas varas struktūrām, jo kritiskāk. Patlaban par iekšzemes viltus ziņām runā maz.
Daudzas lietas tiek skatītas visai vienpusēji un atrauti viena no otras. Piemēram, nodokļu nemaksāšana un bezjēdzigi tēriņi ir divas dažādas tēmas, kaut gan – cēloņi un sekas. Piemēram, nu jau gadiem ilgs uzsvars un “pareizu dzīvi”, par ko nesoda, un brīvību, par ko var sodīt. Cik ierobežoti ar normatīviem mēs esam un vai notiek pārkāpumu analīze, vai formāla to piemērošana… Piemēram, vai visas Eiropas prasības (un kas vispār ir Eiropas prasības!) mums jāņem vērā vai tā ir prasta izkalpošanās.
Es publiskā telpā maz dzirdu viedokļus. Vairāk tekstus, kuru saturs “pieslienas” kādam, kam vispār nav viedokļa.