Bērnu “audzēšana” nav tas pats, kas audzināšana
Saistītie raksti
Aktuāli /
22. februāris
Šķiltava nr.204: Divu kara gadu mācības. Tiesībsargs – cenzors. Muktupāvels izjāj prūšu zemi
Komentāri (9)
tonijs 06.12.2017. 22.35
Par dzimumaudzināšanu viegli runāt ar bērniem agrā vecumā. Kad 5-gadīgam bērnam izstāsti, kā rodas bērni, viņš visu uztver dabiski.
0
Sskaisle 06.12.2017. 17.39
“Strādājot ar sociālā riska ģimenēm, kurās aug bērni, nākas novērot, ka vienas un tās pašas sociālās problēmas atkārtojas vairākās paaudzēs. ” – nu šitas teikums ir par to pašu – ka laiki mainās – karaļi krīt un ceļas , bet nekas nemainās.
Es domāju, ka autore ir pastiepusies pēc poda ļoti augstā plauktā. Ļoti. Jo mans pirmais jautājums ir – cik vispār bērnu ir mīlēti bez nosacījumiem? Mani mīlēja un mīļoja un lutināja, bet nopēra tā, ka noskanēja, ja darīju blēņas. Tagad, kad tuvojas pusmūžs, šīs savas pieredzes pārrunāju ar vienaudžiem – katram savs bēdu stāsts.
Vienu gan varu teikt – manuprāt, šodien ģimenes Latvijā ir tikpat saplosītas, izārdītas kā pēc kara, pat ne ja vairāk. Un tikko atkal lasu par kārtējo māmiņu reibumā un pliku, nosalušu un , protams, neēdušu bērniņu.
Nu ja – toties parādnieks ar saviem draugiem labi paēdis un tie bērnu tirgoņi vispār kā miljonāri dzīvojot – tā kā – nekas ja nav viennozīmīgi
un reku rakstniekiem valsts uzsauc Mārtiņa Sirmā krogu – ti uzreiz nesapratu – vedīs arī uz Londonu šo vai tik te pa Rīgu uzdzīvos
1
j_zalitis > Dusma 06.12.2017. 19.06
Ja nopēra, kad slikti uzvedies, tātad nemīlēja, vai ne?
Nevis ģimenes ir saplosītas, bet mūsdienu uzskati par to, kas ir labi un pareizi, ir, mazākais, utopiski.
Ja jau “laiki mainās, bet nekas nemainās”, laikam jau tad tā nav valsts problēma, bet kaut kas tāds, kas pastāv sabiedrībā neatkarīgi no valsts?
Un, ja kādam liekas, ka tagad ir tikpat slikti “kā pēc kara” pilnīgi jebkurā jomā, man uzreiz rodas spēcīgas aizdomas, ka cilvēks pat īsti nav ar saviem vecvecākiem par šo tēmu runājis, jo viņu grūtības un ciešanas pielīdzināt mūsdienām ir, mazākais, necieņa pret senčiem.
2
Sskaisle > j_zalitis 06.12.2017. 21.50
zini – protams, ka saku tev nē –
par valsti – es teiktu tā, ka vara ir un paliek vara – lai cik skaistas idejas nesludinātu, bet pirmā vietā ir vienmēr pašas valsts – pilnais puncis un vēl pilnākie maki – tā es to biju domājusi – cilvēks ir tikai naudas avots varai -valstij
par karu – saproti mani pareizi – mans tēvs uzauga un mana mamma tāpat, katrs savā Latvijas novadā – abi uzauga bez tēviem, nabadzībā, bieži badojoties, piedzīvojot netaisnības , ļaunumu –
vai kāds ir saskaitījis , cik bērni aug bez tēviem? Kā ir ar naudu? Kas ko var – nevar atļauties. Kā ir ar tiesiskumu? Es neteicu, ka ir kā karā, bet ka ir kā pēc kara – kad sievietes vienas ar bērniem dzīvo milzīgā nabadzībā. 60 % pensionāriem ir zem iztikas minimuma pensijas – kādam tā starpība ir jāsedz un kādam tas jāatņem
Es savu audžubērnu audzināju diezgan lielā pieticībā – ne reizi vien uz pusēm dalījām viena laša steika gabalu piemēram, bet iedomājies, reiz pie viņas atnāca klasesbiedrene , kurai liels veclaiku maisiņš bija ielikt košā – tirgū pirktā plastmasas maisiņā – tieva bāla nedroša meitene. Izprašņāju – kas un kā un man par sevi palika neērti . Kad meitene aizgāja – mans bērns saka, ko tu tik daudz viņai prasīji – vai neredzēji, ka viņa ir no ļoti nabadzīgas ģimenes
nu jā – spriest man gribas gari un plaši un par visu – bet laika nav – visādi darbi jādara, bet es tev nepiekrītu – tas ir galvenais
0
Sskaisle > j_zalitis 06.12.2017. 22.02
vēl par to pēršanu – es visu saprotu – mammai bija grūti – viņa mūs praktiski viena audzināja un mēs neklausījām, bet – man vēl tagad paliek slapjas acis, kad redzu, ka sit bērnus un vienreiz es savu pēru un nespēju pati to vienu reizi sev piedot
es domāju – kāda es būtu bijusi ja man būtu tikusi tīra , beznosacījuma mīlestība gan no mammas, gan tēta, nevis žagari pa ciskām, vai kā tētis mani reiz sita ar siksnu, ka es domāju, ka lekšu pa logu laukā ? maza es biju apaļa un mīlīga – es kā runcis gar visiem glaudījos un tad pērt mani tādu ?
es domāju par savām attiecībām ar cilvēkiem – tagad man ir laiks vairāk analizēt sevi – kam un kāpēc esmu centusies izpatikt, izpildīties, no kā izvairījusies , pie kā tiekusies
kaut kāda cenšanās būt labākai kā esmu, gudrākai, smukākai , ja vēlies – absurdi centieni pārlekt pār savu dibenu – nu jā –
tagad var pieteikties pa rbrīvprātīgiem sociālās mājās – bet 3 stundas – man neder – , kamēr atbraukšu – aizbraukšu – viena diena pa galam – un es atkal domāju – vai pieņemt šo izaicinājumu – un kāpēc- lai būtu laba savās un tad arī citu acīs – redz kā es palīdzu?
nu labi – man nepatīkami darbi jādara – šausmīgs slinkums
1
j_zalitis > Dusma 06.12.2017. 22.33
No komentāra ir skaidrs, ka Jums nav bērnu. Man ir 2. Es dzīvoju ar bērniem, Jūs atmiņās/fantāzijās par bērniem.
No teksta paliek skaidrs arī, ka uzdodat jautājumus un pati atbildat, gluži kā raksta autore.
Jā – ir kas skaita statistiku cik bērni izaug bez vecākiem, utt.
Viss tas ir un par to var runāt, bet ne šādā kontekstā.
Jūsu ieraksti – vaimanoloģija gluži kā autores raksts, kur izceļ atsevišķus pāridarījumus mēģinot tos iztēlot par “normu”.
1
Sskaisle > j_zalitis 07.12.2017. 10.46
nu bezkauņa , zini ko – man nav laika taga , bet velāk gan es tev uzrakstīšu
0
j_zalitis 06.12.2017. 16.42
Raksts īsumā: “Tas, ka pastāv sociālā riska ģimenes pierāda, ka Latvijā ir kaut kāda politika, kas liek vecākiem neaudzināt savus bērnus”.
Autorei vajadzētu izlasīt, kas ir loģikas kļūda “neseko/neizriet” (non sequitur).
Reālajā pasaulē:
1. Vairums vecāku mīl savus bērnus, neatkarīgi no to skaita.
2. Bērnu skaitam nav korelācijas ar mīlestību pret tiem. Sociālā riska ģimenēs tos neaudzinās neatkarīgi vai tajās būs 1 vai 7.
3. Valstij patiesībā nebūtu jāveic kaut kāda politika par lietām, kas cilvēkiem ir jādara pašiem. Ilgošanās pēc visādām “politikām” ir komuisma nostaļģija. Varbūt mums vajag arī “Valsts politiku tualetes apmeklējuma jautājumā”? Attiecībā uz bērniem un demogrāfiju varētu būt politika, kas pretdarbojas šādiem rakstiem skaidrojot, ka lielos vilcienos ģimenes Latvijā nav sliktas, situācija pamazām uzlabojas un, ka bērni vispār kopumā ir kaut kas ļoti labs, nevis drausmīgs slogs un klapatas (arī daudziem sociāli labvēlīgiem cilvēkiem ir ļoti greizi uzskati par bērniem).
1
0
0
Atbildēt
@tonijs > j_zalitis 06.12.2017. 22.54
Jusm patīk visus pamācīt, kā pareizi, laikam bērnībā tikāt stingri audzināts. Manuprāt, raksta galvenā doma ir par to, ka jauniešiem trūkst dzimumaudzināšanas, kas viņiem rada dažādas problēmas. Autore piedāvā arī risinājumu, piemēram, ieviest obligātu dzimumaudzināšanu skolā.
0