Mīti un patiesība par pārtikas iepakojumiem

Ēriks > 24.04.2017. 14.18

Kuri interesējas par to,ko ēd,ir informēti,ka arī parastajām,derīgajām vielām ir E nummuri,bet,lai visus nummurus atcerētos,jābūt enciklopēdijai galvā,jo evielu saraksts ir ellīgi garš un,piemēram,tikai vienpadsmit no 44 sarakstā esošajām krāsvielām ir drošas lietošanai,tāpēc vienkāršāk izvēlēties pārtiku,kurai sastāvā mazāk evielu,lai nav pa veikalu jāstaigā kā pa ķīmisko ieroču noliktavu ar evielu tabulām rokās. http://lasipirmsed.lv/e-vielas-un-markejums

+1

0

Atbildēt

0

Absints > 24.04.2017. 17.26

Jā, drošs paliek nedrošs, labāk neēst neko. Un- “iztiksim bez ķīmijas, tīrīsim visu ar sodu un etiķi…”

Vispār jau šķiet tādi izstrādājumi nupat rodas – bija tak reklāma par cīsiņiem, kuriem nav pievienoti produkti…, toties muzikai pievieno dzelzi, lai izskatītos uz visiem 100 gadiem.

(Es laikam būšu saelpojies E-vielas: 78% E941 un 21% E948)

+2

-2

Atbildēt

0

Ēriks > 24.04.2017. 20.31

Man ir aizdomas,ka drīzāk esi viens no košenila bruņutu fermas īpašniekiem un lobē šīs krāsvielas izmantošanu pārtikā.https://en.wikipedia.org/wiki/Cochineal

0

0

Atbildēt

0

Fridolins > west 22.04.2017. 16.43

Ja paužat savu viedokli tad lūdzu pievienojat faktus.

To tur brīnummaizi ar 17 E vielām. Nosaukumu, ražotāju.

Par to pieminēto ķīmiju – kapitālismā cilvēkam ir izvēles iespēja. Taisat paši kādu vien vēlaties.

Par klona rupjmaizi – silta būs tika sviesta kušanas temperatūra ir ap 30 grādiem.

Vai maz esat redzējis kā top rupjmaize lauku mājās.

Manuprāt west cieš no negatīvisma.

+2

-3

Atbildēt

0

west > west 22.04.2017. 17.13

beerzeens

Baltmaizi nopirku veikalā, nepaskatījies sastāvu. Pēc izskata – vienkārša baltmaize. Mājās bija šoks. Izmetu miskastē. Ražotājs bija no Daugavpils. Nosaukumu teikt negribu, bet lielveikalos loti pazīstams. Kopš tā laika nekādu viņu produkciju vairs nepērku.

Es runāju nevis par rupjmaizi no lauku mājam, bet par veikalos nopērkamajiem pūpēžiem.

Labāk ir ciest no negatīvisma, nekā no pārtikas(?) ķīmijas izraisītajām sekām.

+2

-2

Atbildēt

0

Ēriks > west 23.04.2017. 13.03

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons skaidro, ka ES likumdošanā par pārtikas piedevām precīzi noteikts, kuras izejvielas atļauts izmantot pārtikas piedevu ražošanā. – Par pārtikas piedevu E 920 jeb L-cisteīnu teikts, ka izejvielai nevar izmantot cilvēka matus, savukārt dzīvnieku izcelsmes izejvielas ir katra indivīda brīvas izvēles jautājums.

L-cisteīns ir miltu apstrādes līdzeklis, to pievieno smalkmaizītēm, maizei, cepumiem un lielveikalos nopērkamajām mīklām, lai tās būtu mīkstākas, gaisīgākas, tīkamākas acij un taustei.

L-cisteīns ir savāda pārtikas piedeva. Lai gan aprakstā minēts, ka tā ir organismam labvēlīga aminoskābe, jāņem vērā, ka šīs E vielas atslēgvārds var būt – spalvas un sari! Kā informē Māris Eiklons, ir daudz variantu, kā iegūst pārtikas piedevu E 920.

Ķīnā to ražo no cilvēku (sieviešu) matiem un izmanto šampūnu, vistu gaļai paredzēto garšvielu un maizes maisījumu ražošanā. Šī viela stabilizē arī raudzētas maizes struktūru, tāpēc to pievieno mīklai. Arī Indijā izejviela ir sieviešu mati, viens no bagātākajiem šīs aminoskābes avotiem (matu sastāvā tās ir līdz pat 20%).

Ir atļauts (un Eiropā to arī dara) L-cisteīnu iegūt no proteīniem, kuros ir bagātīgs cisteīna daudzums, proti, no vistu un pīļu spalvām, kā arī cūku sariem. Proteīna komponenti tiek sadalīti atsevišķās aminoskābēs, uzkarsējot tās ar sālsskābi. Iegūtais cistīns elektroķīmiskā procesā tiek reducēts līdz cisteīnam. Jāpiebilst, ka šīs E vielas ražošanas procesā tiek patērēts daudz enerģijas, rodas daudz kairinošu gāzu, ir skābju atkritumu apstrādes problēmas un līdz ar to nopietns vides piesārņojuma risks.

http://veselam.la.lv/2016/08/24/maize-ar-spalvam/

+2

0

Atbildēt

0

Komentāri nav iespējoti šim rakstam