Pētnieks: Potenciālo emigrantu skaits šogad nav mainījies

14

Komentāri (14)

Miervaldis 11.11.2016. 23.22

Tātad jūsu draudzene personiski atbild par breksitu. Specialitāte – ”nestrādā, audzina bērnus” – tātad nodokļus nemaksā un arī pensiju nekrāj. Tā kā Britānijā komunisms vēl nav ieviests, kāds tomēr maksā viņas rēķinus. Latviešu puisis nez vai strādā par pieciem, tātad šis kāds varētu būtu britu nodokļu maksātājs. Tad arī nebrīnīsimies, ka britu vēlētājs kādā jūnija dienā teica ”pietiek!” Es neatbalstu breksitierus, bet saprotu gan!

0
0
Atbildēt

0

Anonīms 30.10.2016. 15.10

Satiku skolasbiedreni, viņai meita dzīvo Anglijā, precējusies ar latviešu puisi, nestrādā – audzina trīs bērnus, kopj māju. Pēc trešā bērna piedzimšanas viņiem bija iespēja iegādāties māju ar atvieglotiem kredīta maksājumiem. Par atgriešanos Latvijā nevar būt ne runas – ne te darbs, ne iespēja nodrošināt ģimeni. Par vecumdienām arī mana biedrene neuztraucas – ja , ka varēs dzīvot pie meitas.

Pat ja valdība kaut ko darītu ekonomikas sakārtošanā – būtu grūti, bet ja vienīgā ekonomika ir celt nodokļus – bez jebkādas atdeves – par kādu progresu var būt runa?

Pārādniekam Kučinskis iedeva 2 miljonus kabatas naudu – demogrāfijas problēmu risināšanai. Te arī rezultāts – kamēr Parādnieka daudzās ģimenes žiru besitsja – vel daudzākas neparādnieku ģimenes spiestas aizbraukt no valsts .

Nu labi – šodienas gaudošanas pauze beigusies.

0
0
Atbildēt

0

Anonīms 30.10.2016. 15.04

lietas būtība ir tā, ka cilvēki no valsts turpina aizbraukt – un medicība turpina tusēties pa buļļa pakaļu – tātad mirstība palielinās , nevis samazinās un tas viss ir milzu mīnusa zīmi.

Es strādāju pārdošanas biznesā. Nu jau kādu trešo , ceturto gadu netiek pieņemti jauni darbinieki , bet vidēji viens gadā aiziet no mūsu kompānijas.

Es vasarā strīdējos ar eisertiņu, ka tirgus paviljoni ir pustukši, viņš to skaidroja ar atvaļinājumu laiku. Nu tas ir beidzies – bet tirgus paviljoni ir pustukši, tur ir desmitiem tukšas tirgošanās vietas – nu laikam taču tāpēc, ka reālais cilvēku skaits ir daudz mazāks kā uzrāda statistika.

Kas dzīvo un izdzīvo – iesaku noskatīties 1:1 raidījumu ar Līgu Liepiņu – tas daudz izskaidros kāpēc esam tur kur esam.

0
0
Atbildēt

0

Absints 29.10.2016. 16.03

>Uzskats, ka lielākā daļa aizbraucēju ir cilvēki bez izglītības un darba iemaņām, gan esot tikai mīts, jo, pēc pētnieku aplēsēm, aptuveni 40% cilvēku, kuri atstājuši Latviju jau šajā gadsimtā, vai nu bija augstākā izglītība, vai arī viņi to ieguva jaunajā mītnes zemē

Hmm, 60% nav lielākā daļa?

Ja vēl no tiem 40% ar augstāko izglītību, ceturdaļa strādā mazāk kvalificētu darbu (24%)…

Kaut kā nav saprotams- profesors, a tāda interpretācija…

Bez tam pēc andreja statistikas labi redzama tendence. Nemācēju izrēķināt, cik uz vienu latvieti aizbrauc cittautieši, bet Latvija, zaudējot cilvēkus, kļūst latviskāka.

+1
0
Atbildēt

1

    andrejs > 29.10.2016. 17.32

    par Latgali tie dati ir pieejami Vikipēdijā

    +1
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 29.10.2016. 15.35

Latgalē visvairāk ir samazinājies ukraiņu skaits – par 34%, baltkrievu par 33%, bet krievu tikai par 24%. Jācer, ka lielākā daļa no kolonistiem ir aizvākusies atpakaļ uz dzimteni, nevis pārcēlusies uz Rīgu.

Latviešu skaits Latgalē ir samazinājies par 19%.

+2
-1
Atbildēt

0

agrunte 29.10.2016. 12.10

Bet kāda “augstāka izglītība”? Tas ir tik stiepjams jēdziens… Daudziem ir padomju izglītība, kura – vai tā ir, vai tās nav, nav nekādas starpības. Piemēram, “tehnolog šveinogo proizvodstva”. Nu un ko ar tādu iesākt, ja apgūtās tehnoloģijās pasaulē ir izmirušas. Lielākais kas atliek ir gultasveļas mainīšana viesnīcās, vismaz arī tur ir darīšana ar audumiem.

Arī nesen iegūtas augstākās izglītības mēdz būt seklas un nevajadzīgas. Kā teica Little Britain, “Before applying for a job at Starbucks, many Americans like to spend three years studying at university like this one”. (“Pirms pieteikties darbam kafeinīcā “Starbucks”, daudziem amerikāņiem patīk pavadīt trīs gadus mācoties šādā universitātē”.)

http://youtu.be/e4vAuE1i7Hk

Tāpēc žēl, ka augstākās izglītības statistika izbraucēju vidū netika izpētīta sīkāk.

+1
0
Atbildēt

2

    Anonīms > agrunte 30.10.2016. 15.13

    nezinu gan, nolīdzināt padlaiku izglītību līdz ar zemi arī nav prāta darbs. Jo galu galā – pasaulē tācu ir universitāšu reitingi – un tas izsaka ļoti daudz.

    Tieši tāpat ar šodienas Latvijas augstāko izglītību – ir pietiekami daudz negatīvu atsauksmju. Tā kā … bet nu neba nu tas ir izšķirošais …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > agrunte 11.11.2016. 23.18

    Pieņemsim, cilvēkam ir dziļa un ārprāc cik vajadzīga specialitāte. Cik viņš šajā specialitātē nopelnīs Latvijā un cik Rietumeiropā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam