ES vienotā armija – apjukums vai nepieciešamība?

30

Komentāri (30)

agrunte 08.10.2016. 00.03

Te daudzi apspriež, vai varbūtējā Eiropas armija stāsijas preti Krievijai, ja tā sāks uzbrukumu.

Jūs esat lieli optimisti, manuprāt tik tālu lietas neaizies un šis jautājums pat nepacelsies.

Jo nākamajā dienā pēc Eiropas armijas izveidošanas Putins (vai viņa pēctecis, vienalga) ierosinās, lai Eiropa iekļautu arī Krievijas armiju savas armijas sastāvā. Eiropas politiķi uztvērs šo ierosinājumu ar sajūsmu, jo tas taču “veicinās saprašanu starp tautām un starpvalstu uzticību, kā arī kalpos par garantiju, ka Eiropā vai pie tās robežām vairs nekad neizcelsies karš”. Eiroparlaments pieņems attiecīgu lēmumu ar aplausiem, Krievijas zaļajiem cilvēciņiem ātri uzšūs Eiroarmijas emblēmas un pēc šo emblēmu piešūšanas pie piedurknēm tie būs izvietoti Baltijas valstīs – jo kur tad jāatrodas Eiropas armijai, ja ne pašā Eiropā? Nu un tālāk viss ir zināms, skat. vēstures mācībgrāmatu, lpp. 1940 vai 2014.

0
0
Atbildēt

0

aivars15 04.10.2016. 22.37

Baltijai un Austrumeiropai rūp vai Eiropas armija uzlabos aizsadzību pret Krievijas agresiju. Ne vācieši, ne francūži, ne itāļi ar Krieviju nekad nekaros, pat ja Putins būs jau Berlīnē.

Latvijai no Eiropas armijas interesē tikai praktiskas lietas: vai sametoties kopā var nopirkt lētāk bruņojumu, apmācības centrus, izlūkošanas sistēmas.

+5
0
Atbildēt

0

west 04.10.2016. 19.56

ES armija ir NATO apzināta atšķaidīšana. Tā ir diversija pret NATO. Bez ASV tā nav nekas. Tā būs neizlēmīgu, dažādu rozā- sarkano un bieži arī ienaidnieku slepeni atbalstošo putra. Tā nekad nespēs ātri vienoties kritiskas agresijas brīdī. Šeit ir runa vismaz par Krievijas agresiju Baltijā, protams.

Runā, ka Junkeram šis plāns patīkot. Viņa kalpiem arī.

+8
0
Atbildēt

1

    atrium > west 04.10.2016. 20.29

    west

    Runā, ka Junkeram šis plāns patīkot. Viņa kalpiem arī.

    Viņa saimniekam.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

sniega_roze 04.10.2016. 19.52

Es domāju, ka tādu ES armiju var veidot tikai tās dalībvalstis, kas vismaz trīs gadus investējušas aizsardzībai 2 % no IKP. Lai zina, ka ir mērķis un drošība maksā. Bez tam jautājums ir par to cik lieli ir šie spēki un kādās ieroču grupās.

0
-2
Atbildēt

0

Edgars Avotiņš 04.10.2016. 19.47

Dziļi teorētiski tāda ES armija (pati armija kā tāda) varētu būt efektīva – jo izmaksu efektivitāte, kopējais spēks utt

Manuprāt 2-3 jautājumi:

1) kurš komandēs, kas pieņems lēmumu pielietot armiju, un cik mēnešus aizņems lēmumpieņemšana

2) kas notiktu, ja “Daugavpils ogļrači” sagrābtu domi un Rotko muzeju un pasludinātu savu teroristu republiku? Kaut kā Šteinmaijera darbība Ukrainas sakarā man neliek domāt, ka Eiropas armija varētu tikt izmantota, lai cīnītos ar Kremļa teroristiem hibrīdkara apstākļos

3) Kas notiktu ar Zemessardzi un Nacionālajām gvardēm? Neviens ar veselu galvu tak neiedomāsies, ka var piedabūt zemessargus zvērēt Briselei. Bet nevar tak arī vienlaikus būt vairāki nesaistīti bruņotie grupējumi, kas zvērējuši lojalitāti dažādi politiski orientētām struktūrām (ES un Nacionālām valstīm). (Tā jau var nejauši sakauties)

+8
-2
Atbildēt

1

    J.Biotops > Edgars Avotiņš 04.10.2016. 20.54

    Uz 1.jautājumu atbilde atrodama Francijas aktivitātē – komandēs franči, pieņemot politiskos lēmumus, viņi labi prot norādīt, kam pienākas paklusēt..

    Par Kremļa ogļračiem un viņu hibrīdkariem skaidrību var iegūt ne tikai no sociķa Šteinmaijera – eņģelītis Gabriels un itāļu kreisais puišelis Matīsiņš nav mazāk kompetenti. Eiropas progresīvā sabiedrība piebalsos vienbalsīgi. Francijas kompetenci jau pierādīja Sarkozi Gruzijā 2008.

    Par izmaksu efektivitāti nopietnas šaubas – vai tik lielākā daļa tvaika neaizies svilpē un atlikušais – Vidusjūras robežsardzes, (tas ir – moru glābšanas) flotei. Eiropiešu darbības Ziemeļāfrikā un Sīrijā jau tagad neizceļas ar īpašu efektivitāti. Maz pamata cerībām, ka iztaisot vēl vienu pamatīgu štābu, kas uzlabosies.

    Par to, kas notiks ar Zemessardzi, baiļu mazāk. Cik nu manu, pamazām tā pāriet no mācīšanās aizpērnajam karam uz gatavošanos hibrīdkara paveidiem, sevišķi – to sākuma posmos, cik nu tādi prognozējami. Zvērēt Briselei nevajadzēs, bet attīstīt to intelekta resursu, kas cita starpā pieejams tieši Zemessardzei – tas virziens man (izdienējušam večukam) šķiet cerīgs.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

J.Biotops 04.10.2016. 16.33

Par Vāciju nezinu, bet frančiem Eiropas armija vajadzīga, lai atbrīvotos no tumsonīgo amerikāņu diktāta. Tas nekas, ka bez ASV iejaukšanās divos Eiropas taisītos pasaules karos diženā Francija gulētu vēkšpēdus Mariannas pozā vispirms zem boša, pēc tam zem vaņkas. Franču pašu gudrāki ļaudis, vai tik ne filozofi, cita starpā ir papētījuši arī savas tautas antiamerikānisma cēloņus un par vienu no tiem atzinuši visprastāko skaudību. Nejūtos tiesīgs to apstrīdēt.

Naudiņas tādai Eiropas armijai varētu sanākt ne visai daudz, bet krēslu vietas nekarojošu ģenerāļu dibeniem gan uzradīsies. Kaut kur lasīts, ka gaisa spēkus komandēt gribošie Parīzē šujot jaunus mundierus (Mirāžu iepirkums jānotur). Kara flote derēšot itāļiem, viņiem senāk bija labi peldētāji, sauszemes spēki varētu pienākties Spānijai, jo tur sausāks.

Nav grūti iedomāties, kā tāda „armija” reaģēs, kad miermīlīgā Krievija sadomās pasargāt mieru savās senajās teritorijās. Bez anglosakšu imperiālistu diktāta miers Eiropas austrumos garantēts. Abadona miers.

+10
-3
Atbildēt

1

dzeris49 04.10.2016. 12.13

Pilnīgākais sviests, kā daudzi domā, tas viss nāk no Krievijas un kreisajiem plānprātiņiem, lai tikai kaitētu NATO un izveidotu ko tādu, kur būtu mazāka ASV ietekme.

Tāda Francija un vēl daudzi citi nespēj vai negrib nodrošināt no budžeta pat tos 2% no IKP priekš NATO, kur tad radīsies nauda vēl kādai Eiropas armijai?

Varu iedomāties, kas būtu Eiropas armija bez ASV, savulaik, Eiropa bija tik militāri un politiski impotenta, ka pat nevarēja bez ASV apturēt etniskās tīrīšanas un karu Kosovā, un tagad tā arī ir palikusi tikpat impotenta militārajā ziņā, un un nekāda armija, kur nav ASV klātbūtne, to nemainīs.

+10
-1
Atbildēt

1

Absints 04.10.2016. 11.45

ES vienotā armija būtu galamērķis, taču tā būtu jāuztver plašāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka konvencionālā kara atribūtika ir aizgājusi pagātnē, taču lielais vairums, tajā skaitā vecie militāristi domā šajās kategorijās. Tāpēc arī tendences atjaunot obligāto karadienestu, apvienot kareivjus. Šīnī kontekstā galīgi nesaprotama šķiet arī Latvijas armijas lēmums iepirkt pašgājēju artilēriju. Nešaubos, ka kara gadījumā tā neizdarīs nevienu šāvienu, jo bezpilota lidaparāti, raķetes jau būs savu izdarījušas. Modernais karš nebūs pozīciju karš, to būtu laiks saprast, artilērija ir pagātnes palieka, satelītu ar to nenotrieksi… Obligātā dienesta karavīri, kas īsajā dienesta laikā nebūs spējīgi apgūt neko vairāk pat maršēšanu un sašaušanu ar plintēm, liks bezpilota lidaparātam 5 minūtes ilgāk šaut.. Pat vairāk- karš, kā tāds, visdrīzāk nesāksies un nebeigsies, tas būs vienkārši ir un būs hibrīdkarš, stiprāks vai mazāk stiprs, aktīvāks, bīstamāks vai mazāk bīstams.

ES armija nav vajadzīga, bet ir vajadzīgi apvienotie ES spēki miera misijās, robežu sargāšanā, kārtības nodrošināšanā dalībvalstīs utt. Domāju, ka lokālajai varai tieši nepakļauti spēki vairāk novērstu terorisma draudus un lokālos nemierus.

ES armija tradicionālā izpratnē nav vajadzīga. Ir vajadzīga daudz efektīvāka savstarpēja koordinācija, kopīgi ātrās reaģēšanas spēki, koordinācija ieroču saderībā, robežu aizsardzībā utt.

Šķiet ES runas vīri dzīvo vakardienā, apvienot lielgabalgaļas nav pamatoti.

+4
-3
Atbildēt

12

    Edgars Avotiņš > 04.10.2016. 19.12

    Ķīps – par to, ka karš varētu būt bezsākuma-bezbeigu hibrīdkarš – ok. Kopš kara pieteikums ir pasludināts par noziegumu, tad savādāk nemaz nevar būt.

    Bet par tehniskiem līdzekļiem – tur nu Tu safantazējies.

    Piemēram – Afganistanā NATO misija pielieto haubices, mīnmetēji joprojām ir ļoti izplatīti, tiek nemitīgi modernizēti, jo ir ļoti mobili (tiesa gan – citās armijās viņus iebūvē, vai vismaz pārvadā ar bruņutransportieriem.

    Ukrainā – reāli viss karš notiek ar artileriju (varu minēt, ka 90% kaujas upuri ir no artilērijas). Jo – hibrīdkarš neļauj Krievijai izmantot savu aviāciju (jo “ogļračiem” nav izdevies sagrābt veselas Ukrainas lidmašīnas), savukārt Ukrainai lidmašīnas stipri izbeidzās kara sakumā un nu jau tur Krievijas pretgaisa aizsardzības ir tādā slānī, ka Ukrainas lidaparātiem tur nav ko darīt.

    Bet – savukārt – lai noturētu kādu apdzīvoto vietu – joprojām galvenie ir kājinieki. Nekādi bezpilota lidaparāti vai satelīti no nespēj un nespēs nekad izdarīt.

    Par Latvijas NBS – skaidrs, ka mēs nekad nevarēsim vienatnē pretoties Krievijas iebrukumam. Bet – tas ko jau varam – likvidēt tadu Igora Girkina Strelkova teroristu grupējumu Krim, kāds 2014. gada aprīlī ieņēma Slavinsku (Doņeckas apgabalā) ar ko arī sākās karš. Ukrainai taja brīdī nebija spēku šo grupu likvidēt – pasākums ievilkās un …

    Latvijā tādu pasākumu nav iespējams izspēlēt – tas vien jau nozīmē, ka NBS jau ir ļoti paaugstinājusi mūsu drošību, jo attiecīgi, lai Krievija veiktu iebrukumu, viņiem nekas cits neatliktu, kā uzsākt lielu plānotu konvencionālo iebrukumu, kas savukārt būtu mūsu NATO sabiedrotajiem viegli pamanāms un pilnīgi nepieņemams… tāpēc patreiz neiespējams.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Austras koks > 05.10.2016. 06.30

    Pilnībā pievienojos Avotiņam. Tas, ka konvencionālā kara atribūtika ir aizgājusi pagātnē, ir no fantāziju pasaules. Droni un citas tehnoloģijas neko no vecā neaizstāj, tikai papildina.

    Turklāt, pēc teritorijas ieņemšanas, tajā ir jānotur kontrole, un to var izdarīt tikai cilvēki ar konvencionāliem ieročiem uz vietas. Un lai šos cilvēkus apkarotu, pašiem ir jābūt tādiem cilvēkiem uz vietas ar konvencionākiem ieročiem.

    Interesanti, kādēļ gan zviedri pēkšņi šogad gatavojas atjaunot obligāto militāro dienestu? Mēs tūlīt būsim vienīgie Baltijā un ziemeļvalstīs bez obligātā militārā dienesta. Bet reālas karadarbības gadījumā tādai mazai valstij kā Latvija ar pro armiju nepietiek. Varbūt tomēr vajag ņemt vērā Izraēlas pieredzi un pamācīties no tās.

    Bet par Eiropas armiju. Tā doma varbūt ir laba teorētiski, bet no praktiskā viedokļa tieši kā te lielākā daļa komentētāju ir izteikušies – tā ir NATO atšķaidīšana un nespēja pieņemt lēmumus, it īpaši Baltijas un Austrumeiropas jautājumos. Es kādreiz ar tā kā domāju, ka Eiropas armija varētu būt labs risinājums, bet praksē Eiropā kvalitatīvi tas nav realizējams.

    Vienīgais, kas mūs var pasargāt, ir piegrūst pilnu Baltiju ar konvencionāliem ieročiem un karaspēku, vismaz kaut cik līdzvērtīgā skaitā Krievijas rietumu kara apgabalā esošajam daudzumam (gan NATO, gan pašu sapirktu), un atjaunot obligāto militāro dienestu. Pretējā gadījumā Krievija vienā brīdī nenoturēsies, un nāks iekšā Baltijā. Tā kā dēļ politiskās mīkstmiesības gan Latvijā, gan Eiropā, iet dikti grūti ar pamatīgu NATO nobāzēšanos šeit un Latvijas armijas paplašināšanu, tad es joprojām domāju, ka iespējamība, ka Krievija ar militāriem līdzekļiem šeit ienāks, ir 90%, un notiks tas laika posmā no 2018.-2025. gadam. Ticamāk, ka pēc 2020., jo tad Krievijai būs beigusies armijas modernizācija.

    Un nevajag ieņirgt par Krievijas armijas modernizāciju. Ir, kur tā ķeras, bet Krievija tam arvien vairāk velta līdzeklus, un šajā jomā strādā metodiski. Un metodiski tiek apstrādāta arī tauta Krievijā. Kā vienā citā blogā viens cilvēks saka – agrāk vai vēlāk, bet šī kvantitāte pāraugs kvalitātē.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > 05.10.2016. 11.26

    Vienīgais, kas mūs var pasargāt, ir piegrūst pilnu Baltiju ar konvencionāliem ieročiem un karaspēku, vismaz kaut cik līdzvērtīgā skaitā Krievijas rietumu kara apgabalā esošajam daudzumam (gan NATO, gan pašu sapirktu), un atjaunot obligāto militāro dienestu

    —————

    sen jau par to runāju. Starp citu, tas būtu arī labs cittautiešu patriotiskās (bez ironijas) audzināšanas paņēmiens (kaut kur lasīju igauņu pārdomas par šo tēmu).

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > 05.10.2016. 11.27

    Austras Koks – par OMD

    1) Latvija to nevar atļauties, jo mums trūkst amunīcijas un ieroču jau esošajai Zemessardzei. Tad kāda jēga no rezervistiem, ja kara gadijuma nav ar ko viņus apbruņot? Lietuva ar savu OMD ir iebraukusi auzās – viņiem ir bardaks. To neprasīja Lietuvas militārās struktūras – to uzspieda Gribauskaite. Savukārt Zviedrija to var atļauties – viņiem pilnas noliktavas.

    2) Ulmaņa valdība izlēma nepretoties PSRS okupācijai 1939. gadā un 1940. gadā, jo … tas vienkārši nebija iespejams. 1939. gadā mobilizācijai bija paredzets 3 nedēļas (piedevām – plāns bija domāts pret Vācijas iebrukumu no Karalauču puses – attiecīgi mobilizācija bija paredzēta Zemgalē ar plānotu pretuzbrukumu Šauļu virzienā … pēc 3 nedēļām. 1940. gadā aizsardzibas plāns bija uzlabots – paredzets bija bloķēt PSRS bāzes pie Ventas un veidot aizsardzibu pie Aiviekstes un mobilizācija bija saīsināta līdz 2 nedēļām … PSRS tanki iebrauca pa Šauļu šoseju un bija Rīgā pēc 6 stundām.

    Nu labi – mūsdienās mobilizāciju varētu saīsināt līdz 1 nedēļai … nu un – kāda jēga no tādiem rezervistiem? Mēs neesam Ukraina ar milzu platību, kurā Krievija fiziski nespēj pārņemt kontroli … ja Krievija mums uzbruktu, tad jautājums ir par stundām … par katru tiltu, par katru apdzivotu vietu – kurš pirmais – vai mēs paspēsim tur mobilizēt savējos, vai Pleskavas divīzija atbraukt – tāpēc no OMD nav ne mazākās jēgas.

    3) Mums ir Zemessardze, patrioti apmācību jau tagad var gūt. Kāda velna pēc mums vajadzētu obligāti apmācīt “Aijo”, “Lindermani”, “Ušakovu”?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > 05.10.2016. 11.41

    Austras Koks: Vienīgais, kas mūs var pasargāt, ir piegrūst pilnu Baltiju ar konvencionāliem ieročiem un karaspēku, vismaz kaut cik līdzvērtīgā skaitā Krievijas rietumu kara apgabalā esošajam daudzumam

    ——————————————————————

    Tā gan ir utopija – mums šeit kvadrātmetru nepietiks, lai tik daudz tankus noliktu – Rietumu kara apgabals ir milzīgi liels. Un – kā rāda Krievijas pēdējie kari, tad nekaro tikai viens kara apgabals. Gan Gruzijā, gan Ukrainas austrumos (kas atrodas pie Dienvidu kara apgabala), karoja arī Pleskavas divīzija.

    Un – to ka šāda stratēģija ir galīgi garām – to pierādija Hitlers un Staļins 1941. gadā. Sarkanā armija gatavojas vai nu preventīvi uzbrukt, vai vismaz atsist uzbrukumu un tad dot prettriecienu un tāpēc milzīgas rezerves bija savilktas pie pašas robežas – rezultātā Vācija šīs rezerves iznīcināja un vairākus mēnešus Sarkanajai armijai nācās bēgt, jo nebija nekā – viss bija pazaudēts kara pirmajās dienās pie robežas. NATO spēkiem ir jāatrodas … nu kaut kur Polijā, Rumānijā, Vācijā, Liebritānijā un Norvēgijā – tā lai Krievija saprot, ka saņems prettriecienu.

    Mums šeit nepieciešama tikai tik daudz armija, lai nebūtu iespējama ātra un viegla uzvara. Savukārt pret lielu un ilgstošu uzbrukumu mūs aizsargā NATO 5. pants.

    p.s. Es personīgi uzskatu, ka Krievija mums neuzbruks, ja būsim stipri:

    1) ja mums nebūs iekšēji nemieri

    2) ja ES būs vienota

    3) ja NATO bus vienota

    4) ja uz vietas bus pietiekami stipra Policija, Zemessardze, Armija un NATO sabiedrotie, lai nepieļautu AustrumUkrainas tipa “opolčencu” nostiprināšanos

    Tiklīdz kāds no šiem nebūs – tad, varēsim gaidīt zaļos vīriņus.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > 05.10.2016. 13.23

    Edgars Avotiņš

    Sarkanā armija gatavojas vai nu preventīvi uzbrukt, vai vismaz atsist uzbrukumu un tad dot prettriecienu

    Ne mazākās liecības, ka Staļins gatavojās atsist uzbrukumu, jo ņemot vērā spēku samērus, uzbrukums no Vācijas puses, būtu gatavais neprāts, kuru nopietni līdz pat pēdējam brīdim pat Hitlers neizskatīja. Preventīvais uzbrukums 22. jūnijā bija tikai izmisuma vadīts solis. To, ka krievs aizsardzībai būs veltījis 0 pūļu, protams, tikai Staļins un tuvākie līdzdalībnieki zināja.

    Noklausīties var mizojot kartupeļus vai braucot ar veļļuku.

    Виктор Суворов Последняя республика

    http://176.114.0.132/torrent/48410/viktor-suvorov-poslednjaja-respublika-2008-mp3/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 05.10.2016. 13.28

    Latvija nav tik liela, lai būtu pozīciju karš. Tā vai nu būs vai nebūs. Pozīciju karš Latvijas apstākļos ir nereāls. Militārie spēki visapkārt ir tādi, ka karadarbības rezultātā Latvija tiks samalta vienā mirklī. Tāpēc Latvijas armijai nevar būt uzdevums karot, bet jābūt uzdevumam novērst..Latvijai neuzbruks mazas valstis, Latvijas bieds ir monstri, un zilonis samīs pelīti, to pat nemanot. Droni jau tagad ir daudz efektīvāki par artilēriju, tie aktīvi attīstās un paliek ar katru dienu labāki. Latvijai nauda būtu jāiegulda kaut šeit,kaut vai tāpēc, ka Latvijā dronu būvniecībā ir iestrādes, nevis jāiepērk arbaleti.. Ukrainā un citur izmanto artilēriju nevis tāpēc, ka tā ir efektīvākā, bet tāpēc, ka tā viniem ir, bet nekā modernāka nav. OMD Zviedrijā ir kļūda un ne tikai Zviedrijā, jo: 1) īsais obligātā dienesta laiks neļauj iegūt kvalificētu karotājus 2) obligāts nozīmē visiem – arī valstij nelojāliem pilsoņiem. Un tad uz kuru pusi ieroci vērsīs arābs Zviedrijā vai Lindemans Latvijā? OMD ir veco konservatīvo militāristu vīzija, tāpēc, ka viņi to zin. Tāpat to vīzija, kuri dzīvo vakarējā dienā… Mūsu visa kara doktrīna uz uzbūvēta uz konvencionāla kara izpratni. Laiks saprast aktualitātes… Paņemiet acis rokā..

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > 05.10.2016. 15.03

    Ķīps – par tiem droniem Tu kautko esi sapīpējies. Viņi ir efektīvi tad, ja ASV vajag draudzīgajā Pakistanā kādu uzspridzināt kādu nedraudzīgu teroristu – bet savādāk artilērija ir daudzkārt efektīvāka.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > 05.10.2016. 15.10

    atrium – Hitleram tas pēdējais brīdis gan iestājās apmēram gadu pirms iebrukuma PSRS. Tur tak nevājus spēkus savilka – un tas nenotiek dažās dienās. Iebrukums bija plānots jau maijā, un liela daļa Vācijas spēku jau uz to laiku bija pievilkti tuvu robežai (tai skaitā aizvesti uz Somiju) – tikai karš Dienvidslāvijā aizkavēja procesu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > 05.10.2016. 16.47

    Un tad uz kuru pusi ieroci vērsīs arābs Zviedrijā vai Lindemans Latvijā?

    ——-

    Ušakovam, lindermanim un Osipovam būtu jāsēž cietumā, nevis jādien armijā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > 05.10.2016. 18.45

    Edgars Avotiņš

    atrium – Hitleram tas pēdējais brīdis gan iestājās apmēram gadu pirms iebrukuma PSRS.

    Es slikti padumjā skolā mācījos vēsturi un neskatos Kiseļ TV, tāpēc mūsu izziņas avoti būtiski atšķirās. Krievam bija sagatavots vairāk tanku, lielgabalu, lidmašīnu, munīcijas un lielgabalgaļas, kā visām pārējām valstīm uz pasaules, kopā ņemot, tāpēc uzbrukumu Krievijai visi varēja vērtēt, kā galēja plānprātiņa soli, kas rezultātā izrādījās vienīgais iespējamais, lai Eiropas teritorijā šodien būtu tautas, bet ne tikai noskrandusi, izbadējusies, tumsonīga un agresīva krievvalodīga bidlomasa.

    Pēc 22. jūnija preventīvā uzbrukuma spēki jau bija līdzīgi un tikai ASV cionistu agresija pret Vāciju, palīdzēja “pērtiķiem ar granātām”, atstājot kaujas laukā ap 40 miljonu savu žmuriku, gūt pārsvaru pār homo sapiens.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam