Kvalitātes un rezultātu posms reformās
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Darba vide /
10. marts
Kur strādāt?
Komentāri (40)
gizmomag77_21452 03.08.2010. 12.14
Valsts IZM personā NAV SPĒJĪGA definēt kvalitātes kritērijus un kontrolēt to izpildi. Nekad neesmu sapratis, kā var dot budžeta naudu, saņemot pretī cilvēku “ar papīru” un KAUT KĀDĀM zināšanām un prasmēm. Diezin vai Koķes kundze veikalā tā iepērkas (es jums naudu, jūs man KAUT KO)…
0
buchamona 02.08.2010. 20.19
Atmodas laikā LTF kongresos visapmeklētākās starp darba grupām bija tās, kurās sprieda par aizsardzību un izglītību. Laikam tās ir jomas, kurās Latvijā ir ļoti daudz spriestspējīgu cilvēku :) Tas nu tā. Konkrēti par Koķi, tam visam, kam viņa izgāja cauri šajā dižķibeles laikā – visu cieņu šai sievietei. Man tā izskatās no malas. Jau sen nav nekāda sakara ar šīm lietām
0
juhans 02.08.2010. 18.00
Vispārējās frāzēs ieturētais raksts nerada pamatu optimismam. Kaut vai piemēra pēc jautājumā par kvalitāti (vismaz šajā rakstā). Tā vietā (kā to savā komentārā trāpīgi aizrāda „tomsbergmanis”) , lai konkretizētu – kā Koķes k-dze domā studiju kvalitāti mērīt (vai, ja tas labāk skan – novērtēt), „kvalitātes uzlabošana” izsīkst „priekšstata došanā”, „novēršanā” , „veicināšanā”.
Diemžēl, nespēju arī ticēt, ka 20 neatkarības gados augstākā izglītība būtu „kardināli mainījusies, pārejot no elitāras uz plašai sabiedrībai pieejamu augstāko izglītību”. Ņemot vērā maksas studiju apjoma un dārdzības pieaugumu, es drīzāk gribētu apgalvot pretējo.
Kopumā gribas teikt – līdzīgi plāni bez redzama efekta ir nākuši un gājuši arī līdz šim.
2
Ziemelnieks > juhans 02.08.2010. 18.04
Manuprāt, vienīgā problēma šajā visā ir nespēja saskatīt kopainu. Ja IZM spēs tagad ielikt spēcīgu pamatu uz kā būvēt turpmāko izglītības sistēmu, tad viss izdosies un viss veiksies!
0
Una Grinberga > juhans 02.08.2010. 18.21
Pilnīgi piekrītu – izglītības sistēmā pārmaiņas norit haotiski un sadrumstaloti. Bieži vien viens jauninājums grauj kādas citas reformas sasniegotos rezultātus. Tā vietā ik pa laikam IZM mēģina mākslīgi radīt kādus kopējus mērķus un rezultātus, lai “sabarotu” sabiedrību ar ilūziju, ka viss norit pēc plāna. Tieši tāpat kā šī atbildes publikācija, ko rakstījusi Koķes k-dze. Izglītības sistēma ir jāreformē un jāstrukturē pēc dedukcijas metodes, no sākuma nosakot vispārīgos mērķus un rezultātus un tad pakārtojot kompleksus risinājumus to sasniegšanai.
0
itommy_ 02.08.2010. 17.12
Un par augstāko izglītību. Nekritizēšu Auziņa kungu, bet man radies iespaids, ka viņš tā īsti nemaz nezina, ko dara viņa Sociālo zinātņu fakultāte. Man šķiet, ka viņš nenovērtē tās lomu un vietu. Tas gan nenozīmē, ka es Auziņa kunga vietā par rektori labāk redzētu Kūles kundzi… Dombrovska Vienotības programmā kaut kas tika teikts par klāsteriem pēc cik tur gadiem. Nu tad tas arī ir vienīgais un labākais, ko šis speciālists jebkad ir izdvesis. Klāsteri! Domu tanki! Speciālistu puduri! Tieši šo es sagaidītu gan ministrijā pa apakšnozarēm, gan universitātēs, gan valsts pārvaldes reformās.
11
Ziemelnieks > itommy_ 02.08.2010. 17.34
Manuprāt, arī Auziņa k-gam acis ir aizlījušas ar sapņiem “Kā pieaicināt pēc vairāk studentu, noplēst naudu un palaist brīvsolī!” A kur tur speciālists? Nu nekur, ja tagad jau medijos parādījās info, ka vislielākais uzņemto skaits šogad LU ir tieši Sociālo zinātņu fakultātē!
Atkal spiežam uz kvantitāti nevis kvalitāti! Domāt vajag! :DDDDD
0
itommy_ > itommy_ 02.08.2010. 17.46
Uz Sociālo zinātņu fakultāti iet tāpēc, ka tas ir labs zīmols. Izveidojiet citas fakultātes tikpat labas – un ies tur arī! Jaunietim tomēr ir svarīgi ne tikai sākt studēt, bet arī beigt… Un muļķīgi ir runāt par pārprodukciju, jo patiesībā jauniešiem bez darba pieredzes bakalaura diploms ir tikai pats studiju sākums. Lai kļūtu par meistaru, ir jāturpina studijas un jāspecializējas. Tie, kuri muldās pret politologiem, patiesībā ir plānā galdiņa urbēji, kuri viesbāžāk savās tehniskajās specialitātēs neko nav spējuši sasniegt un nu lien politikā pārvaldīt valsti… zinām, kā.
0
Una Grinberga > itommy_ 02.08.2010. 17.59
Nepiekrītu. Uz Sociālo zinātņu fakultāti iet tādēļ, ka lielākā daļa jauniešu nezina savas spējas un intereses – viņi iet tur, kur mācību process ir salīdzinieši vienkāršs un specializācija nav tik “dziļa”, lai pēc tam spētu manevrēt ar darbavietu. Loģiski, ka pieprasījums ir lielākais lielākajā augstskolā! Visi labi zina, ka Sociālo zinātņu fakultāte ar kvalitāti īpaši nespīd – tā ir diplomu “štancētava”.
0
itommy_ > itommy_ 02.08.2010. 18.28
Par štancētavu es gan sauktu kādu citu vietu – dzelzceļa malā ar Tāda paša nosaukuma staciju.
0
Una Grinberga > itommy_ 02.08.2010. 18.39
Vienīgais, ko atradu tīmeklī: “Pēdiņās raksta vārdus, kas lietoti pretējā, ironiskā vai metaforiskā nozīmē”. Diemžēl tadu stacijas nosauku neatradu – varbūt tika likvidēts kopā ar kādu Latvijas dzelzceļa līniju! :)
0
Ziemelnieks > itommy_ 02.08.2010. 18.54
Es tieši to pašu pārbaudīju :))))) Bet bez rezultātiem!
0
shefere > itommy_ 03.08.2010. 10.12
Nasingspešalam- Esi absolvējis kādu no programmām tur? Nezinu kā citās programmās, bet politikas zinātnē ir sūri un smagi jāmācās, ja grib darīt to sekmīgi, tieši tāpēc arī jau pirmajos kursos parasti ir liels atbirums, jo aiziet tie, kas iedomājušies, ka varēs kaut kā šļūkt pa virsu. Arī maģistra programmā parasti atbirst tieši tie, kuri bakalaurus beiguši citās fakultātēs vai augstskolās, jo vienkārši nespēj turēt ne slodzi, ne prasību līmeni. Vēl pirms gadiem 7-8 bija daži pasniedzēji ne pārāk kvalitatīvi, bet no tiem nodaļa ir atbrīvojusies un droši var teikt, ka arī profesūra tur ir augstā līmenī, gan vecie, gan it īpaši jaunie, kuri arī ārpusē ir mācījušies. Kaut gan- tad kad jāmācās tā pati politikas zinātne kādā no lielajām ārvalstu universitātēm, tad protams paveras cita aina, jo tur slodze un prasības ir vēl drakoniskākas.
0
Una Grinberga > itommy_ 03.08.2010. 10.33
Neesmu mācījies nevienā Latvijas sociālo zinātņu programmā, tomēr vairāki mani draugi ir mācījušies LU maģistratūrā Ekonomikas fakultātē un jāsaka, ka ļoti sekmīgi saņēmuši diplomu, pat neejot uz lekcijām.
Protams visu nosaka attieksme pret mācību procesu – ir arī saujiņa studentu, kas mācās sev nevis lai “izvilktu” līdz mācību beigām, bet tādu ir maz! Vadība protams nevar pieļaut, ka piem. puse studentu atbirst, jo tad nevarēs iekasēt cerēto naudu – tādēļ arī kvalitātes prasības tiek pazmeinātas, lai pēc iespējas vairāk studentu spētu kvalificēties studijām un maksāt par to naudu.
0
shefere > itommy_ 03.08.2010. 11.02
Jā, nu par ekonomistiem arī esmu dzirdējusi ne pārāk glaimojošus stāstus, bet cik tie patiesi, neņemos spriest. Tas tikai kārtējo reizi liecina, ka vienas augstskolas dažādu nodaļu līmeņi, ui, kā var atšķirties, kas protams, ir slikti un Auziņam plašs darbības lauks kur izvērst savus administratīvos talantus:)
0
Ziemelnieks > itommy_ 03.08.2010. 11.46
Patiesība, ko daudzi noliedz :) Bet tā ir taisnība! Pilnīga un 100%-īga!
0
Ziemelnieks > itommy_ 03.08.2010. 11.48
Tāpēc man šobrīd patīk savas augstskolas sauklis, ka “Mācamies nevis skolai, BET dzīvei” :))) Malači! Pareiza filozofija!
0
itommy_ 02.08.2010. 17.04
Noteikti būtu jāpaturpina ar sviestu Eirofondu sakarā. Par daudz, par stulbu un bezjēdzīgi. Savulaik man prasīja rakstīt projektu pieteikumus. Fiksi fiksi un ne reizi vien! Nu, nodevu. Pēc kāda laika interesējos. Bet visi gali – ūdenī. Tai skaitā IZM. Neviens pats nevarēja atrast iesniegtos pieteikumus, bet par atbildīgo kundzi sazvanītie vien noteica – viņa nekad neesot uz vietas, jo visu laiku sēžot sapulcēs. Jēgas no tā visa pasākuma droši vien tuvu nullei, vienīgi atalgojumi šiem ļaudīm vēl nesen bija milzīgi. Nesamērīgi milzīgi salīdzinājumā ar citiem. Tagad skolotāji turpina pieteikties uz stipendijām. Zinu, ka šī naudiņa viņiem ir ļoti svarīga. Bet metode, kā šīs stipendijas iegūstamas, visi šie portfolio… tas ir ārprāc. Tas nav zinātniski, tas ir ekstrēmi formāli.
7
Ziemelnieks > itommy_ 02.08.2010. 17.14
Pateikšu atklāti, ka ir man paziņa, kas strādā IZM…projektu pēc projekta krāmē uz galda un līdzekļus izlieto nevietā. Tad nu būtu pēdējais brīdis laboties un tiešām naudu ieguldīt skolotājos nevis bezjēdzīgos pasākumos.
0
itommy_ > itommy_ 02.08.2010. 17.28
Bet kā ieguldīt skolotājos? Turpināt attīstīt primitīvos kursus un uzlikt aizvien jaunas prasības kusru apmeklējuma sertifikātu saņemšanā? Savulaik piedāvāju izveidot skolotāju sociālo tīklu galvaspilsētā. Beidzās ar to, ka blondīnes noēda ideju un izēda speciālistus, kuri šādu tīklu varētu uzbūvēt. Tagad kabinetos sapirkušas kondicionierus un pusdieno ar pīrādziņiem, kuri “palikuši pāri” no kursiem atvēlētās Eirofondu naudas.
0
Ziemelnieks > itommy_ 02.08.2010. 18.00
Par blondīnēm nesapratu, kurus speciālistus blondīnes ir izēdušas?
0
Una Grinberga > itommy_ 02.08.2010. 18.05
Skolotājos ir jāiegulda pēc vajadzības nevis pēc “nauda ir – kaut kā jāiztērē”. Acīmredzot, naudas tēriņu struktūra ir nepareiza – pārāk daudz naudas tiek izšķiests netaustāmās lietās – bezjēdzīgos kursos ar neprofesionāliem pasniedzējiem.
1) skolām ir jābūt moderniem mācību uzskates līdzekļiem;
2) kursi jārīko, ja kādam patiešām ir radušās interesantas mācību metodes, kas ir pārbaudītas
3) jā, sociālie tīkli un mācību materiālu apmaiņa virtuāli arī ir labs resurss
IZM ierēdņi ir pārāk slinki, lai būtu eleastīgi uz ES fondu apguvi. Loģiski, ka 5 gadus atpakaļ prioritātes varēja būt citas, jo situācija Latvijā mainās krasi. To vajag atzīt un labot nevis mākslīgi neefektīvi apgūt naudu!
0
Ziemelnieks > itommy_ 02.08.2010. 18.06
PS> PS> PS> Un ļoti gribētu atvainoties IZM, jo tā ir Labklājības ministrija, kur strādā paziņa! Mana kļūda! Tikai tagad visi mani nenorūciet!
0
itommy_ > itommy_ 02.08.2010. 18.14
Par “blondīnēm” parasti uzskata darbiniekus, kuri savus ārējos resursus plaši izmanto cīņā pret citu iekšējiem. Ārējie resursi varētu būt lielas krūtis, garas kājas un ar to palīdzību iegūti augsti papīri. Iekšējie resursi parasti ir godīgums un prāts.
0
Ziemelnieks > itommy_ 02.08.2010. 18.37
Diezgan nepamatots viedoklis, jo nav nekur zinātniski pierādīts, ka blondīnēm ir lielākas krūtis, vai garākas kājas. Tikpat labi tās var būt arī brunetes un rudmates.
Par augstu dokumentu iegūšanu izmantojot kājas un krūtīs, nezinu, ja ir pieredze, labprāt uzklausīšu, ja padalīsies.
Augstu dokumentu iegūšana bez prāta un godīguma ir iespējams iegūt, ja dodas studēt augstskolās, kur tiek uzņemti studenti masveidā un uz tā rēķina cilvēkam zūd atbildības sajūta. Tāpēc, paldies Dievam, esmu pateicīga, ka esmu absolvējusi privāto augstskolu. Kur zināšanas tiek iegūtas ar daudz individuālāku pieeju studijām gan no studentu, gan pasniedzēju puses.
0
itommy_ 02.08.2010. 16.49
Izlasīju Koķes kundzes apceri un ļoti ilgi domāju – ko lai pasaka. Jā, viņa uzrakstījusi sakarīgi, kā jau zinātniece. Un tomēr vieta papildinājumiem un akcentiem paliek. Galvenokārt tā ir politisko liekēžu klātbūtne izglītības vadības un organizācijas procesā. Nē, ne ministra personā. Viņu tur ir daudz par daudz citos sektoros. Gadījumi? Nu kaut vai LIIS atņemšana IZM tāpēc, lai JL Reiram būtu ko darīt jaunizveidotajā “zemeņu toršu” kantorī, jo cilvēkam gribējās amatu. Pēc tam arī pēctece no ZZS nebija labāka, tai skaitā iznerrojot valsts skolotājus ar tā arī nedabūtajiem personālajiem datoriem – bet cilvēki nāca, sprieda, saņēma algas… Nu labi, tagad IZM par informatizāciju atbild viens tiešām zinošs cilvēks. Bet joprojām nav pārliecības, ka viņš ir brīvs no pieliktiem kolēģiem, uztieptiem tenderiem un ierobežotu rīcības brīvību profesionālos jautājumos. Man prasītos IZM vairāk parūpēties par profesionalitāti un mazāk eksperimentēt un politizēt.
0
mary75 02.08.2010. 16.34
Pirmkārt, jādomā par mācību spēku kvalitāti.
Tur ir jābūt konkurencei, jāaicina lektori no citām valstīm.
Mums daudz kur mācību spēki ir zem katras kritikas, kaut ko lasa vēl pēc padonju laiku konspektiem,vēl pat bijušie zinātniskā komunisma pasniedzēji atrodami.
Un tie mēģina noturēties un rada neciešamus apstākļus jaunajiem, zinu konkrētus piemērus.
Un te jau teica, mums nauda seko draugam, nevis kvalitātei.
3
TanteSidra > mary75 02.08.2010. 20.43
%%
kaut ko lasa vēl pēc padonju laiku konspektiem,
=
Lūdzu, sniedziet faktus!
0
mary75 > mary75 02.08.2010. 22.43
Lai būtu precīzi – gandrīz pēc padomju laiku konspektiem.
Nosaukt konkrētu augstskolu un fakultāti varētu, bet negribu, lai cilvēkus neaizvainotu.
0
Marta Zariņa > mary75 04.08.2010. 00.09
Tas gan ir no sērijas “man čoms teica”, bet medicīnas studentiem galvenā literatūra mācoties par ausu, kakla un deguna slimībām bija kaut kas no 20. gs. 70. gadiem kur bieži ieteikti līdzekļi bija kokaīna šķīdums un penicilīns.
0
Ziemelnieks 02.08.2010. 16.29
…un vēl ko varu piebilst, Tatjanas Koķes k-dze, Jums ir jābūt striktākai, prasīgākai pret augstskolām kopumā. Jāskatās savas Ministrijas budžeta maciņā, un jānodod līdzekļi augstskolām, kuras izrāda labākus kvalitātes rādītājus, lai izstrādā programmu, kāpēc “MAN kā izglītības maciņa turētājai, tieši jums būtu jāpiešķir līdzekļi”, neskatoties uz to, vai augstskola ir Latvijā lielākā vai mazākā, jo galvenais ir optimāla izglītības līdzekļu ieguldīšana pareizajos studentos.
1
Ziemelnieks > Ziemelnieks 02.08.2010. 16.54
tad arī augstskolas domās, vai uzņemt divnieku maisus vai nē. Tad arī skolēni domās, vai man būt divnieku maisam, vai nē!!!! Radīsies motivācija!
Ehhh..kā man patīk sistēmteorija :))))))))))
0
Marta Zariņa 02.08.2010. 16.27
Kā Koķes kundze runāja pirms pus gada, tā viņa runā arī šodien – nauda seko kvalitātei. Nenoliedzami ievērojama atziņa priekš habilitēta zinātņu doktora, vien jautājums, kādas tad būs šīs kvalitātes metrikas joprojām netiek atbildēts. Nevar runāt par kvalitāti, ja tā netiek mērīta kādā iepriekš definētā veidā. IZM joprojām šo veidu a)patur noslēpumā, b) vienkārši nezina.
4
Ziemelnieks > Marta Zariņa 02.08.2010. 16.30
Jāpajautā Koķes k-dzei :)
0
Una Grinberga > Marta Zariņa 02.08.2010. 16.38
Visticamāk izrādīsies, ka pasaules metrika Latvijai neatbildīs, jo daudzi kvalitātes rādītāji Latvijā nemaz neeksistē un daudzi ir vāji izmērāmi, piem. zinātniskais darbs un lektoru pētnieciskais darbs un tas jau liecina par izglītības kvalitāti.
0
Ziemelnieks > Marta Zariņa 02.08.2010. 16.49
Pilnīgi piekrītu. IZM ir jāsasparojas, lai savestu kārtībā izglītības sistēmu. Prieks, ka ir pirmie soļi!
0
antuanete2 > Marta Zariņa 02.08.2010. 17.15
Shobriid veeljoprojaam nauda seko beernam nevis kvalitaatei. Pashi pasniedzeeji atziist, ka taa ir un ir jaanjem labaas skolaas ne tik gudri beerni, lai buutu nauda. Vinja ar savu magjistra liiderismu programmu sagraava pilniigi jebkuru iluuziju par savu darbiibu.
0
Ziemelnieks 02.08.2010. 16.07
Es viennozīmīgi atbalstu Tatjanas Koķes iztrādāto programmu, uzsverot to, ka “Nauda seko kvalitātei.”
“Pēc jaunākajiem Pasaules Bankas ekspertu atzinumiem Latvijā augstākajai izglītībai un zinātnei atvēlētais valsts finansējuma īpatsvars, kā arī vidējais finansējums uz vienu studentu šobrīd ir viszemākais Eiropas Savienībā (ES)” ….. šis fakts noved studentus pie demotivācijas. Studentus vajag motivēt ar stipendijām.
Lūdzu, Tatjanas Koķes k-dzi apsvērt arī šo jautājumu.
0
Una Grinberga 02.08.2010. 15.58
Ar šausmām jāskatās, kā IZM vadītāji pašapmierinātībā slavē savu darbu, jo:
1) augstākā izglītības sistēma netiek pārraudzīta un kontrolēta valstiskā līmenī
2) finansējums tiek nesaimnieciski iztērēts, neieguldot ilgtermiņa mērķu sasniegšanai un naudu novirzot “savējiem” apēšanai
3) diemžēl daudzas kvalitātatīvās programmas finansējumu nesaņem, jo tās nevada “varai” pietuvinātas personas. piem. Rīgas Ekonomikas augstskola ir starp labākajām ekonomikas un biznesa skolām Austrumeiropā. Koķes kundze nogrieza valsts finansējumu skolai, bet LU vēl joprojām saņem valsts budžetu par ekonomikas/biznesa programmām, kuru kvalitāte ir zem katras kritikas! Šeit darbijas princips “nauda seko draugiem” nevis kvalitātei.
Kamēr “reformas” vada esošās izglītības sistēmas vadītāji, tikmē Latvijas augstākā izglītības sistēma stagnēs un atpaliks no pasaules attīstības – ir jānāk cilvēkam no malas, kas problēmas spēj saskatīt no malas nevis malties pa iekšu pašapmierinātībā.
0