Autors un viņa AKKA/LAA

22

Komentāri (22)

Valdis 16.07.2010. 11.46

AKKA/LAA ir ar likumu noteikta valsts reketa forma, kas Latvijas apstākļos nedod iespēju attīstībai nedz autoriem, nedz to darbu izmantotājiem – vietējiem muzikantiem, pasākumu organizētājiem, visiem, kas saistīti ar šo jomu. Cik zinu, ievērojamas summas paliek autoru neizņemtas, labi zināmus, līgumiski nepiesaistītus autorus aģentūra uzrunā kūtri, jo tas aģentūrai nav izdevīgi. Kaut privāts kantoris, šis iestādījums darbojas pēc klasiskas birokrātiskas iestādes principiem – maksimāla uzraudzība, minimāla darbība, ja ko pajautā vai interesējas, par informatīvu un skaidrojošu darbību nerunājot. Tarifi raidorganizācijām bezjēdzīgi, sabiedrisko un komerciālo TV un radio normālstāvoklis attiecībās ar aģentūru – tiesa dažādās tās attīstības formās. Kamēr aģentūras vadība – izglītota, zinoša, savas tiesības veiksmīgi interpretēt spējīga, spēs panākt savu taisnību ministrijā un citur, kur ierēdņiem, visticamāk – vienalga (varbūt nē?) viss paliks pa vecam.

+4
-1
Atbildēt

0

aivarstraidass 16.07.2010. 10.41

Alternatīvām organizācijām tomēr ir radīti šķēršļi ienākšanai tirgū. Piemēram, tieši AKKA/LAA ar H.Demakovas un D.Pavļuta svētību saņem valsts nodevas par atmiņas nesējiem.

Pirms 10 gadiem tipisks CD matricu pircējs tiešām iededzināja uz tām mūziku. Šobrīd atmiņas nesējus izmanto daudz kam citam – un vairs nav skaidrs, kādēļ programmētājam, kurš saviem failiem izgatavo rezerves kopijas vai instalē Linux, amatierfotogrāfam, kurš iegādājas zibatmiņas, būtu jānorēķinās ar AKKA/LAA?

Ja nu valstij gribas uzlikt šo nodevu (faktiski – akcīzes nodokli), varbūt paši atmiņas nesēju pircēji var izvēlēties, kam pārskaitīt šo naudu – varbūt vienkārši ieskaitīt to valsts budžetā? Vai, teiksim, atbalstīt Latvijas Atvērtā Koda asociāciju vai kādu sabiedriskā labuma NVO.

+6
0
Atbildēt

0

aivarstraidass 15.07.2010. 21.28

>>> Magda: Apstāklim, ka AKKA/LAA atrodas faktiskā monopolstāvoklī, šajā gadījumā ir sekundāra nozīme. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir dabisko monopolu iezīmes…
======
Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir nekas vairāk kā autorus pārstāvošs brokeris, kurš ļauj autordarbu izmantotājiem norēķināties ar autoriem. Neredzu šķēršļus dažus autortiesību likuma apakšpunktus (piem. 64.panta (3)) pārgrozīt un dot iespēju ikvienai autoru grupai pieteikt savu brokeri. Katrs izmantotājs pēc savas izvēles maksātu atlīdzību (par Autortiesību likumā 63.(5) minētajām situācijām) kādam no šiem brokeriem pēc viņa piedāvātajiem tarifiem – savukārt brokeris pēc zināma algoritma sadalītu daļu naudas saviem autoriem, gan arī pārskaitītu daļu citiem brokeriem, ja izmantoti arī viņu autoru darbi.

Mobilo telefonu jomā (viesabonēšana, starpsavienojumi) kaut kas līdzīgs notiek jau tagad. Un pirms 15 gadiem daudzi domāja, ka Lattelecom ir “dabīgs monopols”.

+4
-1
Atbildēt

2

    gundars > aivarstraidass 16.07.2010. 09.51

    Ja tas būtu tik vienkārši, tad man nebūtu par ko rakstīt doktora disertāciju un Eiropas Komisija jau pirms 20 gadiem būtu šo jautājumu atrisinājusi. Taču kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir sava specifika.

    Piekrītu Jums, ka ir jāmeklē iespējas, kā liberalizēt tirgu. Kā jau minēju rakstā, šīm organizācijām ir dabisko monopolu iezīmes. Es nesaku, ka tās ir dabiskie monopoli. Tai pat laikā vismaz šobrīd izskatās, ka vienīgā sfēra, kur konkurence varētu attīstīties, ir digitālā vide. Jo tradicionālajā vidē kontroles izmaksas ir pārāk augstas, lai ekonomiski atmaksātos uzturēt vairāk kā vienu šādu organizāciju, kura no ekonomiskā viedokļa balstās uz apjomradīto ienākumu. Pie tam no patērētāju skatu punkta konkurencei ir nozīme tikai tad, ja visām organizācijām ir viens un tas pats repertuārs, jo citādi tie nav savstarpēji aizvietojami – kas nozīmē, ka skaitliski būtu vairākas organizācijas, taču tās nebūtu konkurenti.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    gundars > aivarstraidass 16.07.2010. 09.51

    Pie tam jau šobrīd nekas nestāv pretī iespējai veidot alternatīvu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju. Piemēram, vienā no ienesīgākajām sfērām – radio un televīziju raidorganizāciju licencēšana – likums brīvi pieļauj vairāku kolektīvā pārvaldījuma organizāciju eksistenci. Kur tad viņas ir? Un kāpēc viņu nav?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

arta_platace 15.07.2010. 19.45

Paga, paga, Magda… Samulsu pie teikuma “Atsevišķos Autortiesību likumā paredzētos gadījumos nav vajadzīgs pat līgums, jo likums AKKA/LAA piešķir pilnvaras darboties pilnīgi visu autoru vārdā.”
Vai tas sanāk, ka tad, ja es kā autors neesmu noslēdzis līgumu ar AKKA/LAA un esmu pasūtījis šo organizāciju ar visiem līguma piedāvājumiem piecas mājas tālāk un pārstāvu savas tiesības pats, viņi šā vai tā manā vārdā var iekasēt no manu darbu izmantotājiem naudu?
Un ja tā – tad, kur tad šī nauda paliek? Jo automātiski – ja ar mani līgums nav, es nekādas autoratlīdzības nesaņemu.
Paldies!

+3
0
Atbildēt

2

    gundars > arta_platace 15.07.2010. 20.15

    Jā, tas attiecas uz tādiem darbu izmantošanas gadījumiem kā publisku izpildījumu izklaides vietās, kopēšanu personiskām vajadzībām, gleznu tālākpārdošanu, publisku patapinājumu bibliotēkās un retranslēšanu pa kabeļiem. Par Jūsu darbiem samaksātā nauda stāv AKKA/LAA kontā trīs gadus, un Jums ir tiesības to saņemt. Ja trīs gadu laikā nepiesakaties, tad nauda aiziet kopējā katlā. Jūs vienīgi varat prasīt, lai AKKA/LAA izslēdz Jūsu darbus no licences, taču šajos gadījumos tiešu līgumu ar izmantotājiem tik un tā nevarēsiet noslēgt, jo likums nosaka obligātu kolektīvo pārvaldījumu (izmantotāju interesēs).

    Varat palasīt Autortiesību likuma 63.-67.pantu, tur tas viss ir aprakstīts.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    gundars > arta_platace 16.07.2010. 09.37

    Šobrīd Saeimā tieši atrodas apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā par kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Ja uzskatāt, ka šādi grozījumi uzlabos situāciju, tad vajag runāt ar deputātiem vai KM un šo lietu risināt. Jo ne tikai papīrs pacieš visu, bet arī šis un citi forumi. Jau pieminot AKKA/LAA vārdu vien, visiem uzreiz ir skaids, ka tas ir kaut kas slikts un visiem kaitējošs. Tiešām konstruktīva diskusija par šiem jautājumiem, diemžēl, nenotiek. Taču iespēju kaut ko darīt un mainīt ir daudz un dažādu. Dibināt jaunu organizāciju vai aktīvāk iesaistīties esošajā, interesēties par savām tiesībām un lobēt tās, vajadzības gadījumā sūdzēt AKKA/LAA tiesā. Es, piemēram, kā juriste izvēlos rakstīt par šo tēmu un vismaz informēt cilvēkus par to, kas un kā – kaut vai visiem saprotamā valodā atstāstot to, kas rakstīts likumā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

gundars 15.07.2010. 18.14

@ Edgars Lapiņš Vispār AKKA/LAA un RIAA ir divas pavisam dažādas organizācijas un nav salīdzināmas.
AKKA/LAA izsniedz kolektīvas licences visu tās pārstāvēto autoru vārdā, jo ir tādi darbu izmantošanas veidi, kurus autori nebūtu spējīgi licencēt individuāli. Tas arī ir galvenais labums, ko no AKKA/LAA gūst autori. Savukārt darbu izmantotājiem nav jāmeklē pa vienam katrs autors, lai slēgtu ar viņu līgumu. Ko tieši Jūs saprotat ar “veiksmīgu darbošanos”?

@ galvaabiezpiens :) Atļaušos aizrādīt, ka AKKA/LAA pastāv jau gandrīz 20 gadus. Arī Autortiesību likums netika pieņemts vakar. Un katrā ziņā vismaz tie četri tūkstoši autoru, kas ar AKKA/LAA ir noslēguši līgumu, pavisam noteikti zina, ka tiek pārstāvēti.

@ Chiepa Manuprāt, tas nav skarbi, tā vienkārši ir. Pelnīt jau nav nekas slikts.

+2
-4
Atbildēt

2

    gatisput9 > gundars 15.07.2010. 19.11

    @Magda Nu tad acīmredzot autori neizjūt vajadzību pēc šādas organizācijas.

    Un cik es no raksta saprotu, tad līgums ar lielāko daļu nav noslēgts, un organizācija autorus pārstāv tā pat vien, jo tā raksta likums.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    gundars > gundars 15.07.2010. 19.36

    Jā, tas tiešām būtu interesanti uzzināt, kāda ir skaitliskā attiecība starp autoriem, ar kuriem ir noslēgti līgumi, un tiem, kurus pārstāv uz likuma pamata. Manā rīcībā šādu datu nav.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

gatisput9 15.07.2010. 15.11

Autori gan jau nav informēti, ka viņus kāds “pārstāv”.

Šīs organizācijas vadītāji ir saspieduši galvu mazliet, un tas ir pierādījies ar viņu darbībām.

+5
-1
Atbildēt

0

KasparKondrat 15.07.2010. 13.28

Autoriem ir tāda AKKA/LAA, kādu viņi ir pelnījuši… dikti jau skarbs, bet laikam jau patiess secinājums. :(

+7
-3
Atbildēt

0

mazais peliš 15.07.2010. 13.16

Interesants, saistošs faktoīds:
ASV producentu asociācija RIAA no 2006. līdz 2008. gadam iztērējusi $64 miljonus par juristu konsultācijām un tiesas procesiem, lai atgūtu $1,6 miljonus piedzītajos zaudējumos no nelegālu mūzikas ierakstu izplatītājiem. (http://bit.ly/9V48pq)

Neesmu dzirdējis ne par vienu valsti (un vispār es interesējos par šo tematu), kurā šāda tipa organizācija darbotos veiksmīgi un sekmētu industrijas progresu, kur nu vēl darbotos mākslinieku interesēs vai būtu sniegusi kādus ievērojamus uzlabojumus patērētājiem. Pagaidām nekas cits neatliek, kā vien atbalstīt The Pirate Bay čaļus.

+9
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam