Diez vai labāk. Varbūt savādāk

Ja mums būtu stabili rietumnieciski orientēta valdīšana, tad sadarbībā ar Krieviju neredzu nekādu problēmu.Ķeza tāda, ka velētājiem un to spogulim -politiķiem, jebkādi ” orientieri” ,principi ir ķīnas ābece.Jeb nevērtīga pasaciņa kuru var pārdot,atdot, samainīt – kā nu gadās. 20 gadi tomēr izskatās ir gauži par maz savā valstī.Un daudziem latvjiem to valsti ar brīvību,kā šķiet, nemaz ar nevajag.

Jā, tas “austrumu virziens” iezīmējas ar vien skaidrāk. Un tas jau nav tikai tur – augšā, daļā “elites”. Arī sabidrībā noskaņojums mainās. 90.g.g. ieguvām neatkarību – brīvība, Eiropa, rietumi, demokrātija urāaa! Tagad izrādās, ka nekāda apsolītā leiputrija cilvēkuprāt nav iestājusies (tie ieguvumi, kas ir, tie ir tik pašsaprotami, ka tie netiek ņemti vērā). Pilnīgi loģiski, ka “svārsts” atkal sāk virzīties uz otru pusi līdz atkal uzkāpsim uz grābekļa un viss sāksies no jauna…

Man gribētos, lai pēc vēlēšanām Latvija beidzot kļūtu par valsti, kurā likums ir augstāks par dažu bagātu ļautiņu vēlmēm likumus pakļaut savām iegribām.
Varbūt šīgada vēlēšanās to izdosies īstenot?! (nezi kādēļ īsti tam neticu).

Manuprāt, šeit ir kļūdains dalījums. Ir Kremlim atklāti lojālā SC un PCTVL, faktiski Kremļa politiku realizējošas, nosacīti “vietējās” TP un LPP/LC un prorietumnieciskā Vienotība.

Ja nevienam nav skaidra iekšpolitika un valsts attīstība tuvākajos 20 gados konkrēti pa gadiem, ko runāt par ārpolitiku? Ārpolitika jau kopš 90. gadu sākuma ir aprobežojusies ar skatu pār plecu: Ko sacīs Eiropa? Mūsu ārpolitikas lēdijas un džentlmeņi ir vāji senas zupas strēbēji. LV nav savas attīstības politikas un nav arī ārpolitikas. Tā ir susla, ne tēja vai zupa.
Latvijas ārpolitikas lāsteku (ne pīlāru) aprobežotie uzskati par “vienotu Eiropas…” Ha! Katra valsts rūpējas par savām interesēm, tikai Latvija nez kāpēc ierēdnieciski prātuļo.
Taču tas nav pārmetums ĀM – tas ir Latvijas valsts pamatu trūkums: pielāgoties, melot un bīties. Pēdējie pseidopolitiķu saieti TV kastē par to liecina: visi karo viens pret otru. Nez kāds labums valstij? Protams – apaļa un ļoti trekna 0=nulle!

=Kāda šādos draudīgos apstākļos būtu “Jaunā laika” misija?
– Viena ir “vēsturiskā” – cīņa par godīgumu valsts pārvaldē un pret korupciju, bet otra, pašreiz vēl svarīgāka, spēt vienoties ar Tautas partiju un pārējiem labējiem. Otro minu tamdēļ, lai saprastu, ka valsts ir dziļas krīzes priekšā vai pat jau krīzē iekšā ar vienu kāju. Man ir bažas, tā teikt, bet lielajā vēstures grāmatā nav kā akmenī uz mūžiem iegravēts, ka Latvijai uz visiem laikiem garantēta neatkarība. Īstenībā mums neatkarība jāizcīna un jāaizstāv ik dienu – tā JĀNOPELNA.=

LATVIJAS AVĪZE =Dans Titavs par partiju saliedēšanos: TP un «JL» vienā laivā?=
01.04.2008.

Nu tagad jau skaidrs, ka ir par vēlu to darīt, bet no tās nespējas vienoties pirms tam izrietēs konkrētais rudens vēlēšanu rezultāts un es ļoti šaubos vai tas rezultāts būs mums ļoti patīkams. Protams, ka ja palasa to Hadsona&co radīto SC ekonomikas programmu, tad ašisti viņiem ir tuvāki par jebkuru citu redzamajā politiskajā spektrā. Jautājums tikai vai tas ir tas ko mēs ar savu taisnības izjūtu esami gatavi redzēt nākošajā koalīcijā? Tad varbūt tomēr labāk bija vienoties latviešu partijām.
Un ja atgriežamies pie Ījaba rakstītā, tad tā viņa baile par to, ka rietumi mūs nesapratīs, ir vairāk nekā pamatota tieši kontekstā ar paredzamo koalīciju.

JL nevar apvienoties ar TP kaut vai tā iemesla dēļ, ka abiem ir pilnīgi atšķirīgi mērķi.
TP pārstav Šķēles un vēl dažu biznesintereses, visa tā muldēšana par kādu ideoloģiju ir tikai runāšana.
JL, tomēr, pārstāv lielas sab. daļas – demokratiski un liberāli noskaņotas, intereses.
Bez tam, AŠ@ jau praktiski apvienojies ar SC, ko tur Vienotībai vairs darīt.
Jo arī SC pārstāv krieviu biznesa intereses, un viņiem ar AŠ2 ir par ko runāt.

A ja par to KO var sarunāt, tad pie noteikuma, ka ir kas runā un ir vēlme runāt, nesarunāt jau var tikai ar idiotu, bet starp ašistiem ir gana daudz gudru cilvēku. Tikums ir tāds stiepts jēdziens un es neteikšu, ka tas ir nemainīgs lielums.

Palasi pats. Titavs to šodienu ir gana precīzi uzbūris jau 2008.gadā ar visu ”zīgeristu” priekšgalā.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=23157

Nav nekā vienkāršāka kā sakarināt visiem pareizo krāsu birkas un iegūt rezultātu labie un sliktie. Dans Titavs jau 2008.gadā LA intervijā runā par spēku apvienošanu, par to, ka ir jārunā ar Šķēli, Šleseru un Lembergu un ka nedrīkst būvēt šos atsevišķo cilšu cietokšņus. Nu protams, ka Vienotība tādu Titavu izspļāva kā augoni uz savas godīgās miesas.

Vienotība sataisīja ļoti lielus sūdus sašķeļot latviešu sabiedrību,+++

nevis Vienotība sašķēla latviešu vidi, bet AŠ treknajos gados degradēja ideju par Latviju kā “nacionālu”valsti.
Es saprotu SC elektorātu, krievi ir krievi un arī Hemingvejs uzsvēra, ka pret pretinieku ir jāizturas ar cieņu :), bet es sevī nevaru atrast nevienu saskares punktu ar latvieti, kurš kaut nedaudz orientējas iekšpolitikā, bet tomēr ir gatavs balsot par “Labu Latviju”. Tāds latvietis nav jāuztver kā pretinieks pret kuru būtu jāizturas “ar cieņu” :)Drīzāk jau prasās pret šādu latvieti lietot citu apzīmējumu :)

Vienotība sataisīja ļoti lielus sūdus sašķeļot latviešu sabiedrību, pa lielam, divās nometnēs. Tik daudz smadzeņu viņiem nebija, la saprastu, ka šajā brīdī bija vajadzīga, nevis vienotības izkārtne, bet bija jāpanāk maksimālā iespējamā vienotība latviešu vidē. Tagad tas rezultāts ir tāds kāds viņš ir un visi karo ar visiem, kamēr SC jeņķiem pasūta valsts attīstības ekonomiskās programmas un dala amatus nākošajā valdībā.

Man arī nav skaidrs, kāpēc politologi klusē, kad viens diletants liek ķīli viņu durvīs un pat nobradā dārziņu. Kamēr pats pa savu pleķi mīcās, nu lai nu tiek. Bet svešā lai nelien, ja neprot. Vajadzētu būt aktīvākiem: nācija briesmās!

Mani arī izbrīna, ka ne prezidentam Zatleram, ne premjeram Dombrovskim, vadot valsti, nav ne pie labās ne kreisās rokas neviena politikas teorijas pārzinātāja, ja jau paši ir citu jomu speciālisti. Acīmredzot no turienes, no valsts vadītāju kantoru diletantisma valsts pārvaldīšanā, arī izriet Latvijas problēmas, kurām nav redzams ne gals, ne mala, ne arī gaisma tuneļa galā. Tāpēc neredzu Zatleram un Dombrovskim citas iespējas kā vienu no šādām trim: 1) ejiet studēt politikas teoriju pa vakariem; 2) pieņemiet par tuvākajiem palīgiem nozares pārzinātājus un strādājiet sazobē ar viņiem; 3) tiniet makšķeres un laidiet vietā citus.

Atgriežoties pie doc.Ījaba raksta, dažus vārdus vēlētos teikt par tēmu. Jā, publiskajā telpā nepieciešams daudz vairāk iepludināt kompetentus viedokļus. Diemžēl nav pietiekami daudz pa nozarēm kompetentu cilvēku, turklāt tas pats mazumiņš sastop pretestību no nekompetentiem vai nozombētiem infrastruktūras turētājiem un citiem regulētājiem, arī vienkārši bļāvēju un rējēju bariem, kuri nesaprot. Izeja viena – sabiedrības socializācija, tik tiešām masveidā ražojot un tiražējot kompetento argumentāciju Rietumu demokrātijas izpratnē. Mediji to varētu darīt… bet arī ne vienmēr izprot šādu vajadzību, un arī ne vienmēr pat to var pārdot. Tauta labāk pērk rožainus melus. Ir vajadzīgas VALSTS FINANSĒTAS PROGRAMMAS. Vai Dombrovskis ir gatavs tādas likt valsts dienaskārtībā?

Nekas labāks nevar būt principā valstī, kuri divi populārākie politiķi ir Lembergs un Ušakovs, un daudzi ilgojas pēc “stingrās rokas” un “kārtības”, nevis pēc pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības brīvības.
Saskarsmē ar cilvēkiem nonāku pie secinājuma, ka tā ap 70% mūsu sabiedrības ir vienkārši tumsonīga, un pat nealkst mainīties.
Politiķu kvalitāte mums atbilst sabiedrības kvalitātei, kas tad tur var mainīties. Pareizi autors pasaka – turpinasim nīkuļot.
Labāk noteikti nebūs.
Ļoti iespējams, būs vēl sliktāk, būsim tāda Paragvaja vai Gondurasa Eiropas austrumos, ar totālu tiesisko nihilismu, visaptverošu korupciju, birokrātijas patvaļu, utt.

Diemžēl jāpiekrīt visos punktos. Korekcijas, protams, var ieviest dažādi neparedzēti apstākļi, arī maz ticamā varbūtība, ka Vienotības politikas veidotājiem neizprotamā kārtā ienāks prātā doma, ka ar tik bezzobainu pieeju kā šobrīd vairāk par kādām 20-25 vietām opozīcijā viņi nedabūs. Kaut ko mainīt viņi varētu tikai ar iedvesmojošas politiskās stratēģijas izstrādi un masveidīgumā balstītu atbalsta kampaņu – nu, diezgan līdzīgu Obamas priekšvēlēšanu kampaņai.

Visam piekrītu, izņemot teiktajam tādā kontekstā, ka Vienotībai ir skaidra ārpolitika attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem un eiro ieviešanu. Pirmkārt, joprojām nav skaidrs, kurš Vienotībā atbild par ārpolitiku: tā kā būtu bijis laiks jau noapaļoties un trenēt šo cilvēku gaidāmajai iespējamajai misijai pēc vēlēšanām. Šķiet, Vienotības burkā notiek zirnekļu cīņas par to, kuram funkcionāram būs asāki elsoņi kaujā par ĀM. Otrkārt, abi pasākumi – aizņēmuma taisīšana un eiro ieviešana – izskatās darbojamies pēc pa ūdens virsu peldoša izkārnījuma principa, kas peld tāpēc, ka ūdens to nes, bez izplānota ekonomiska pamatojuma. Un treškārt, Vienotības haotisko (ne)kursu raksturo idiotisks varas trīsstūris Premjers-Partijas vadītāja-Apvienības vadītājs. Patiesībā jau nu tur būtu jābūt tikai vienam, jo citādi viņi viens otram vienīgi traucē.